Jaunākais izdevums

Ducis puskailu sieviešu kabinetā ir a/s Lauma Lingerie vadītājas Lindas Matisones ikdiena. Veļa mūsdienās top pat no kafijas biezumiem un spēj aizstāt plastisko ķirurģiju. Laumas zīmola lidojumam pasaulē nav radošu šķēršļu, taču to apgrūtina Latvijas biznesa vides purvs.

Kā nokļuvāt uzņēmuma vadībā? Tā bija nejaušība vai likumsakarība?

Šogad, 3. janvārī, kolēģi atgādināja, ka ir 15 gadu, kopš strādāju šajā uzņēmumā. Sāku kā tirgus pētījumu analītiķe, un man bija diezgan straujš karjeras kāpums. Pēc gada kļuvu par vadošo analītiķi, vēl pēc kāda laiciņa – par pārdošanas un mārketinga direktora vietnieci. Acīmredzot vadība saskatīja manī potenciālu. Tad aizgāju atvaļinājumā ar pirmo bērnu. Pa to laiku nomainījās īpašnieki, arī direktors – sāka strādāt Edgars Štelmahers. Viņš mainīja uzņēmuma struktūru un izveidoja produktu attīstības grupu. Mani aicināja atpakaļ, lai es vadītu šo jauno struktūrvienību. Tas bija ļoti interesanti – darbs kopā ar dizaineriem, konstruktoriem. Tolaik pie mums bija uzaicināts franču dizainers Ēriks Leruā, un mēs strādājām cieši kopā. Tad īpašnieki izlēma uzņēmumu sadalīt – materiālu ražošanu atsevišķi no veļas šūšanas. Štelmahers bija nostrādājis gadu un atklāti pateica, ka nevēlas vairs Liepājā uzkavēties. Tika izsludinātas divas vakances – gan uz Lauma Fabrics, gan Lauma Lingerie direktora amatu. Mani iedrošināja piedalīties konkursā gan Štelmahers, gan bijušais Laumas līdzīpašnieks Viktors Aišpurs. Konkurss bija starptautisks, izvērtēšanai tika izveidota vesela komisija. Beigās, izsverot visus «par» un «pret», es biju uzvarējusi konkursā un kopš tā laika vadu a/s Lauma Lingerie, kam rudenī būs desmit gadu. Deviņus no tiem esmu valdes locekle.

Sieviete un veļa no malas šķiet lieliska kombinācija.

Tas, ka sieviete vada veļas uzņēmumu, manuprāt, ir labi un pareizi. Ja es, piemēram, būtu veļas ražotnes īpašniece, es pirmām kārtām meklētu vadītāju sievieti. Tādēļ ka viņa pati vislabāk spēj novērtēt produktu, ko ražo. Vīrietis nekad nesapratīs, ko nozīmē «grauž mežģīne», «iespiežas karkass» vai to, ka berž plecu lenta. Viņš nekad nevarēs izpētīt tik labi modeli uz figūras, pats testēt. Bieži vien vai nu manā kabinetā, vai pie modelētājām mēs stāvam puskailas un pētām, mērām – vīrietim tas ir vienkārši neiespējami. Kad sievietes tikko sāk strādāt mūsu uzņēmumā, viņas ir kautrīgas, negrib būt par valkātājām jeb testētājām, taču tad, kad vienā telpā stāv divdesmit sieviešu veļā, pie tā vienkārši pierod.

Lauma Lingerie ir arī eksotiskāki tirgi. Vai pastāv kādas gaumes īpatnības?

Ar to, ka esam startējuši Āfrikā, daudziem sagādājām pārsteigumu. Arī Saūda Arābija kardināli atšķiras no tradicionālajiem tirgiem. Protams, tas mums ir milzīgs izaicinājums – sabalansēt produkcijas sortimentu. Pagaidām vēl taustāmies, lai saprastu pieprasījumu, jo tas katrā ziņā atšķiras no Krievijas un Eiropas. Gan gaumes ziņā, gan anatomiski. Piemēram, arābu sievietēm ir mazāks krūšu apjoms un arī izmēru skala nav plaša. Savukārt Āfrika ir otrādi – kuplas formas un pilnīgi cita izvēle. Miesas krāsa mums ir tradicionālā bēša, Āfrikā tā ir melna.

Plašāk lasiet rakstā Gaisīgo mežģīņu trauksmainā nasta piektdienas, 20. februāra, laikrakstā Dienas Bizness (10.-11. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mana pieredze: Attīsta mežģīņu impēriju

Kristīne Stepiņa, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Imperial Lace radītāji Olga un Normunds Bērziņi sākuši ražot mežģīņu audumu, kuru savām kolekcijām ir izvēlējušies arī ārvalstu tērpu dizaineri.

Bērziņu ģimenes impēriju veido veikals Tērbatas ielā un tērpu šūšanas ateljē Imperial Couture House, kura lielākais veikums ir Zviedrijas princesei Madlēnai darinātā 18 kilogramu smagā kleita no 15 tūkstošiem zīda auduma ziedu, kurā viņa apmeklējusi Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju. Ģimene lepojas ar to, ka ir iekāpusi nākamajā attīstības līmenī, mežģīņu auduma tirgošanu papildinot ar šī greznā materiāla ražošanu pēc pašu radīta dizaina.

Arī lācis slido

O. Bērziņa ir absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti un desmit gadus pēc augstskolas beigšanas ir vadījusi dažādus IT projektus, līdz noticis «klikšķis» – viņa ir sākusi domāt par kleitām un pāris dienu laikā nolēmusi mesties iekšā tērpu salonu biznesā. 2004. gadā Rīgā, Brīvības ielā atvērts Latvijas mērogiem paliels kāzu salons Four Seasons, kura darbībai 2008. gadā punktu pielikusi ekonomiskā krīze valstī. Pēc ilgāka pārtraukuma – 2013. gadā – izdevies īstenot sapni par specializētu mežģīņu veikalu un Avotu ielā atvērta mežģīņu valstība Chantelle Dentelle (no franču val. – smalkas mežģīnes). Vēlāk zīmols pārtapis par Imperial Lace, šajā rūpalā jau ir iesaistījušies arī pārējie ģimenes locekļi – vīrs Normunds un meita Kortnija. «Mežģīņu pirmsākumi meklējami impēriju laikos. Pateicoties to laiku cilvēku kaprīzēm, tika veidoti unikāli izstrādājumi. Turklāt impērija var būt arī ģimene,» spriež Olga Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežģīņu veikala Lace To Love izveidē investēti ap 20 000 eiro, ko plānots atpelnīt divu gadu laikā, teikts paziņojumā medijiem.

Veikala atklāšana Ģertrūdes ielā notika trešdien, 13.janvārī. Tā izveidē ieguldīti gan personīgie līdzekļi, gan piesaistītās investīcijas. Veikals piedāvā vairāk nekā 600 mežģīņu veidus - gan mežģīņu audumus un mežģīņu maliņas, gan arī nelielā apjomā tillu un satīnu.

«Skaistas mežģīnes ir mana vājība, un mīlestība pret tām aizsākās pirms trīs gadiem kā hobijs. Mežģīnes pauž sievišķību un valdzinājumu, tā ir mana sirdslieta. Ar Lace To Love sievietēm vēlos piedāvāt plašāko kvalitatīvu mežģīņu sortimentu Latvijā. Veikalā pieejama šuvēja, kura spēs skaisti ietērpt jebkuru mūsu klienti, pārvēršot mežģīnes pasakainos tērpos,» stāsta zīmola Lace To Love veidotāja Evita Robežniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Taste Caps mandeļu mežģīņu cepumi

Laura Mazbērziņa, 19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv piedāvā ieskatīties mandeļu mežģīņu cepumu tapšanas procesā uzņēmumā «Taste Caps!».

Uzņēmums «Taste Caps!» ir dibināts 2010. gadā. Tas ražo šokolādes trifeles un mandeļu mežģīņu cepumus. Zīmola nosaukums ir saīsinājums no aicinājuma «Izbaudi notvertos mirkļus!» («Taste captured moments!»). Šobrīd uzņēmuma sortimentā ir 25 trifeļu veidi, kā arī mandeļu mežģīņu cepumi. Viss ir roku darbs un tiek ražots no dabīgām izejvielām.

Skaties arī citus ražošanas stāstus, klikšķinot šeit!

Uzņēmuma galvenie klienti Latvijā ir uzņēmumi, taču tā produkcija nopērkama arī veikalos «Stockmann», «Sky», «Rimi» stendā «Klēts» u.c. «Skatoties pēc apgrozījuma rādītājiem, mēs vairāk pārdodam konfektes, jo mūsu galvenā niša ir korporatīvās dāvanas. Šajā ziņā konfektes pārspēj cepumus,» saka Ilze Garanča, SIA «Taste Caps!» īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā top? Amoralle apģērbs

Ilze Žaime, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola "Amoralle" dabīgā zīda samta kimono "Vivid".

"Varbūt reti kurai tā ir ikdiena, bet pilnīgi noteikti tas ir iedvesmas avots," par saviem tērpiem saka Inese Ozola, uzņēmuma "Glamoralle" jeb zīmola "Amoralle" izveidotāja. Viņas darbs aug kopā ar klientu atbalstu un spēku, jo "Amoralles" pamatā ir sievišķība un mīlestība.

Šobrīd lielākais pieprasījums esot tieši pēc sievišķības apzināšanās, par ko zīmols dedzīgi iestājas. Tās ir gan sievišķīgas kleitas, plīvojoši zīda svārki, mežģīņu peņuāri, gan trenči, ar ko iedvesmot savu sievišķību un sagaidīt pavasari.

Zīmols jaunas kolekcija rada divas līdz astoņas reizes gadā. Papildus "Pavasaris/Vasara" un "Rudens/Ziema" kolekcijām top arī kapsulas kolekcijas limitētā daudzumā. Pēdējā no tām tapa sadarbībā ar veselīga dzīvesveida vēstnesi Annu Rozīti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marts ir tikai trešais mēnesis, kopš veikala atvēršanas, un esam nosprauduši skaidru mērķi - turpmāko divu gadu laikā atpelnīt investīcijas. Šobrīd izskatās, ka tas arī izdosies, stāsta mežģīņu veikala Lace to Love īpašniece Evita Robežniece.

«Jau divus gadus sadarbojos ar Latvijas vadošajiem dizaineriem, tāpēc ir izpratne par to, kas ir sezonalitāte, kad pieprasījums ir lielāks, kad – mazāks. Rēķināmies ar to un prognozējam, ka jau trešajā darbības gadā gūsim peļņu,» viņa atklāj.

«Noteikti vēlamies atvērt vēl kādu veikalu, bet vispirms, protams, jāiegūst stabilitāte ar šo. Vasaras vidū uzsāksim potenciālo tirgu izpēti, jo vēlamies atvērt veikalu kādā no kaimiņvalstīm vai Lielbritānijā. Šobrīd ir pietiekami plašs produkcijas klāsts, lai atvērtu vēl kādu veikalu,» skaidro uzņēmēja.

Viņa raugās ārvalstu virzienā, jo Latvijā nav pieprasījuma pēc vēl viena šāda veikala: «Lace to Love ir specifisks, konkrētas jomas veikals - ja var atvērt vairākus audumu veikalus dažādās Latvijas pilsētās un pieprasījums būs vienmēr, tad mežģīnes tomēr ir ļoti specifiska lieta, tas ir papildmateriāls, ko iegādājas krietni mazāks patērētāju loks. Neplānojam atvērt veikalu reģionos, jo dati liecina, ka mazākajās pilsētās ir zemāka pirktspēja, un mežģīnes tomēr nav pirmās nepieciešamības prece.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Maigi audumi, sievišķīgas krāsas un mežģīnes ir tikai palīginstrumenti, jo visam pāri ir apģērbu siluets.

Zīmola Ameelija rokraksts ir sievišķība; tā izstaro no ikkatra Diānas Sipkovskas-Romānes radītā apģērba

Maigi audumi, sievišķīgas krāsas un mežģīnes ir tikai palīginstrumenti, jo visam pāri ir apģērbu siluets.

Biznesa idejas pirmie iedīgļi viņai parādījušies līdz ar meitas Amēlijas piedzimšanu pirms pieciem gadiem. Kad meitai bija jāsāk iegādāties biezenīši burciņās, Diānai radās doma, ka tās var pārtapt par kaut ko vairāk. «Apdarināju tās ar mežģīņu lentēm, un radās mīlīgi mājas dekori – svečturīši. Un tad idejas nāca viena pēc otras. Izdomāju apcakot arī zeķes, getras, tad lietussargus, somas, cimdiņus. Visu, ko uztaisīju, atrādīju internetā, un, ja kādam bija interese, tas varēja pieteikties. Tagad es šuju kleitas, svārkus, kostīmus, mežģīņu aprocītes, pa retam arī šo to bērniem. No aksesuāru šūšanas vismaz pagaidām esmu pagājusi maliņā,» stāsta Diāna, kuras dzimtā pilsēta ir Valmiera.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu pārpilnība – ne vienmēr bagātība

Katrīne Pļaviņa / GDPR un regulēto nozaru prakses vadītāja, VILGERTS, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trīs ar pusi mēnešus spēkā ir stājusies Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas visā Eiropā nodrošina vienotu regulējumu personas datu apstrādei un aizsardzībai. Vistiešākajā mērā tā skar ikvienu komersantu, kas uzglabā un apstrādā fizisko personu datus, un jo vairāk šo datu ir komersanta rīcībā, jo lielāki ir datu apstrādes riski.

Nodrošinot regulai atbilstošu uzņēmuma darbību, faktiski notiek šo risku apzināšana, preventīvi parūpējoties par to novēršanu. Un, lai arī liekas, ka šis process uzņēmējam sagādā virkni papildus rūpju, ilgtermiņā tas sniegs arī daudz ieguvumu. Ērtāka starptautiskā darbība, apgūstot jaunus Eiropas tirgus, zinošāki darbinieki un sakārtotas datu bāzes – ir tikai daļa no tiem. Un, protams, arī izvairīšanās no sodiem, kas var tikt piemēroti regulas pārkāpšanas gadījumos. Vairums pašmāju uzņēmumu vēl ir ceļā uz šo risku apzināšanu un novēršanu, saprotot, ka datu pārpilnība ne vienmēr ir bagātība – dažkārt tā var būt arī nasta.

Regulai visgatavākie ir lielie uzņēmumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais DJI drons Mavic Air kompakto izmēru un viegluma dēļ pilnībā attaisno gaisīgo nosaukumu

Nepilna pusotra gada laikā bezpilota lidaparāts Mavic Pro kļuva par labi zināmu un izdaudzinātu vārdu filmēšanas entuziastu kopienā. Varētu pat teikt, ka salīdzinoši draudzīgās cenas dēļ ierīce pavēra jaunus apvāršņus un skatu leņķus lielai daļai amatieru. Janvārī DJI vēl vairāk paplašināja potenciālo pircēju loku, izziņojot populārā lidaparāta «mazāko brāli» – Mavic Air, kas ir vēl kompaktāks, vieglāks un arī ievērojami lētāks. Drons solās būt pievilcīgs risinājums vasaras ceļotājiem, jo somā aizņem pavisam maz vietas.

Jau DB pērn izmēģinātais Mavic Pro bija savam laikam un iespēju klāstam netipiski mazs drons, bet Mavic Air sarucis vēl mazāks un kļuvis pavisam gaisīgs. Lidaparāts sver nieka 430 gramus jeb apmēram pusi no Mavic Pro 743 gramiem un ar pielocītām propelleru kājām ir tik mazs, ka «ielien» 20 cm garā un 11 cm platā auduma futrālī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ieelpo un jūtas labi

Daiga Laukšteina, 22.07.2019

Laura Kalniņa. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

FOTO – LĪGA VĪKSNE, SPECIĀLI DIENAS BIZNESAM

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir ideja, kas neļauj gulēt, tad ir jādara, uzskata Laura Kalniņa, kuras izlolotās sāls istabas durvis ir vaļā nepilnu gadu

Jau pašā sākumā L. Kalniņai bija skaidrs, ka papildu darbs būs jāiegulda informatīvos pasākumos, jo daudzi joprojām nav dzirdējuši un nezina par sāls istabu kā alternatīvu terapijas metodi. Tāpat vispirms nācās ievingrināt roku dažādu projektu tapināšanā, lai izsludinātajos konkursos pretendētu uz tik ļoti nepieciešamo līdzfinansējumu. Tiesa, tolaik gribētāju bija daudz, un tādu vai citādu apsvērumu pēc L. Kalniņas iecerei muguru pagrieza viena iestāde pēc otras. Toties līdz ar uzrakstītajiem projektiem viņas kabatā nu bija izstrādātais biznesa plāns, pa plauktiņiem saliktas finanšu lietas, kas ar uzņēmējdarbību iepriekš nesaistītam cilvēkam bija gana spēcīgs trumpis neatmest cerību arī turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Arī zemeņu tirgotājiem noderētu elektroniskā kvīts

Jānis Rancāns, Blue Bridge Technologies valdes priekšsēdētājs, 27.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā visai trauksmainā ģimenes ārstu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vārdu apmaiņa par ārstu pakalpojumu apmaksas atskaitēm ieņēmumu dienestam tā, lai «vilks būtu paēdis un kaza dzīva», ir rezultējusies vienā izcili efektīvā risinājumā.

VID akceptējis elektroniskās kvītis, kas čeku par ārstniecības iestādes sniegtajiem pakalpojumiem ļauj noformēt digitāli – izrakstīt ātri, jebkurā diennakts laikā, paveikt to viedtālrunī, ja nepieciešams. Tas šobrīd ir līdzvērtīgs maksājuma dokuments kases čekam un papīra kvītij. Es ticu – uz šo praksi ir vērts paskatīties ne tikai ārstniecības nozares kontekstā.

Atgādināšu – lielo satraukumu radīja pērn valdības pieņemtais lēmums par katru daktera pakalpojumu izrakstīto kvīti VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) ievadīt pamatīgu informāciju – pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, saņemto pakalpojuma veidu, kvīts numuru un samaksāto summu. Ir jau saprotama kontrolējošās iestādes vajadzība rūpēties par nodokļu nomaksu, taču arī ārstu sašutumam bija pamats – 21. gadsimta sākumā bieži ar roku aizpildīt kvīšu grāmatiņas un tad šo informāciju otrreiz vadīt EDS nav visai efektīvi. Ārstniecībai tiek «nozagts» laiks, bet alternatīva – diezgan padārga visiem noteikumiem atbilstoša kases aparāta iegāde, kas nelielai ārsta praksei nav pat likumā prasīta un būtu pamatīgs finanšu slogs. Pēc Latvijas lauku ģimenes ārstu aplēsēm – 2/3 no ģimenes ārstu praksēm ir nelielas un izmanto tieši papīra kvīšu grāmatiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēdējā laika pasaules finanšu tirgos vērojamas svārstības, tostarp arī būtiski kritumi, lielākā daļa Latvijas ieguldītāju (58%) plāno turpināt investēt finanšu tirgos tādā pašā apmērā, kā līdz šim.

Savukārt 34% ieguldījumu apjomu plāno pat palielināt, liecina Swedbank veiktā Latvijas ieguldītāju aptauja. Kopumā investori Latvijā uz ieguldījumiem raugās ilgtermiņā un visbiežāk sagaida, ka ieguldījumu finanšu tirgos nesīs peļņu 5 līdz 10 gadu perspektīvā.

Starp populārākajiem investīciju veidiem ir ieguldījumi dažādu uzņēmumu akcijās (71%), kam seko ieguldījumu fondi (40%) un privātais portfelis (36%). Salīdzinoši mazāk tiek ieguldīts biržā tirgotajos fondos jeb ETF (24%), un pavisam neliela daļa ir veikusi ieguldījumus obligācijās (8%).

“Mūsu veiktās ieguldītāju aptaujas dati rāda, ka iedzīvotāji salīdzinoši pragmatiski uztver pēdējo laiku notikumus finanšu tirgos, apzinoties, ka ieguldījumu atdeve ir jāskata ilgtermiņā, nevis īstermiņā. Attiecīgi katrs ceturtais investors norādījis, ka pēdējā gada laikā ir turpinājis regulāri ieguldīt noteiktu naudas summu konkrētos finanšu instrumentos, savukārt katrs piektais jeb 23% atzīst, ka sākuši ieguldīt vairāk brīvo līdzekļu,” saka Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais alkohola tirgus šogad Latvijā varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Vienlaikus viņš arī atzina, ka 2019.gads alkohola nozarē Latvijā bija trauksmains, ņemot vērā mainīgās akcīzes nodokļa likmes. «Šis gads, arī gada pirmā puse, nozarei Latvijā ir ļoti trauksmaina un nesaprotama. To ietekmē izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs divas reizes gadā, kas tika paaugstinātas un pēc tam samazinātas,» sacīja Vītols. Viņš norādīja, ka secinājumus par alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma lietderību varēs izdarīt gada beigās, jo samazinājums stājās spēkā vien šā gada 1.augustā, un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par stiprā alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem par periodu, kad jau bija piemērota samazinātā likme, būs vēlāk. Pēc viņa sacītā, stiprā alkohola pārdošanas apmērus jūnijā un jūlijā negatīvi ietekmēja tas, ka uzņēmēji mēģināja iztirgot pēc iespējas vairāk noliktavās esošā alkohola un neieveda jaunas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrību mākonis pār kūdras nozares nākotni ir būtiski mazinājis uzņēmēju vēlmi investēt pasaulē pieprasīto lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotnēs Latvijā, vienlaikus nozarei ir jāvelta ļoti daudz pūļu, lai dokumentāri spētu izpildīt visa veida nosacījumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Nacionālās kūdras biedrības jaunievēlētā valdes locekle Ilze Ozola. Viņasprāt, būtiskākais nākotnes neskaidrības avots ir ES Zaļais kurss un ar to saistītie regulējumi, nosacījumi, arī maksājumi, kā arī kampaņveidīgas aktivitātes.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Trauksmaina, neskaidrības pilna attiecībā par nākotni. Diemžēl jāsecina, ka daļai kūdras nozares uzņēmēju optimisms par nākotni strauji izplēnē, kas savukārt atsaucas uz vēlmi ieguldīt, bet bez investīcijām nav iespējams pat runāt par tālākas nākotnes perspektīvām. Faktiski neskaidrība par kūdras ieguves iespējām Latvijā padara problemātisku (ar daudziem jautājumiem) lauksaimniecībā izmantojamās kūdras substrātu ražošanu, pēc kuriem tieši pretēji - pieprasījums nesarūk, bet tikai pieaug. Būtiskākais nākotnes neskaidrības avots kūdras substrātu ražotājiem ir ES Zaļais kurss un ar to saistītie regulējumi, nosacījumi, arī maksājumi, kā arī kampaņveidīgas dažādu dabas organizāciju aktivitātes, lai kūdras ieguvi padarītu par vēsturi, tāpat kā savulaik notika ar cukurfabrikām un vēl citiem Latvijas tautsaimniecības sektoriem. Zaļā kursa spiediens pagaidām vairāk atsaucas uz prasību samazināt CO2 emisijas kūdras nozarē. Ir, protams, dīvaini, ka tiek postulēts — maksā piesārņotājs, tātad gala patērētājs, bet ES normatīvi paredz pretējo, jo, kaut arī saražotie kūdras substrāti no Latvijas tiek piegādāti teju uz 100 pasaules valstīm, par emisijām no CO2 būs jāmaksā kūdras ieguvējam — tātad Latvijā strādājošajam uzņēmumam, un emisijas tiks pieskaitītas Latvijai. Ja jau piesārņotājs maksā un kūdra ir tik kaitīga, tad loģiski būtu, ka par patērētās kūdras CO2 izmešiem maksātu tās patērētāji, piemēram, puķu, dārzeņu audzētāji Nīderlandē, Vācijā – valstīs, kas vēsturiski ir bijušas vienas no lielākajām kūdras ieguvējām pirms daudziem desmitiem gadu, taču savus pieejamos kūdras resursus ir pilnībā izsmēlušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bez normatīvu un procedūru revīzijas par izrāvienu būs jāaizmirst

Māris Ķirsons, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu jomā Latvijā ir vajadzīga pamatīga visu birokrātisko procedūru revīzija, vienlaikus mainot valsts iestāžu attieksmi pret investoriem, pretējā gadījumā par būtisku izaugsmi nāksies aizmirst, bet tā rezultātā Baltijas kaimiņvalstis vēl vairāk savā ekonomiskajā izaugsmē attālināsies no Latvijas.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses jaunais valdes priekšsēdētājs Ints Dālderis, kurš šajā amatā stājās pērn rudenī. Viņš norāda, ka attīstītāji ir kareivīgi noskaņoti, lai pārskatītu un mainītu gadiem iesīkstējušās normas, kuras nevis veicina, bet tieši otrādi - bremzē nekustamo īpašumu attīstību un līdz ar to arī valsts ekonomiskās attīstības tempus.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē?

To var raksturot dažos vārdos — satraucoša, trauksmaina, sarežģīta komplektā ar neskaidrību par nākotni. Protams, nozarei ir bijuši arī daudz sarežģītāki laiki, kad masveidā tika apturēta teju vai visu iesākto projektu realizācija un tirgū valdīja klusums, kā tas kādā brīdī bija nekustamā īpašuma burbuļa plīšanas laikā 2008.-2010. gadā, taču pašlaik tik kritiska situācija Latvijā nav novērota. Nenoliedzami, ka nozarei ir bijuši daudz labāki laiki, kad bija ļoti jūtamas attīstības tendences, kas kopā ar prognozējamību radīja būtisku optimismu nozares uzņēmējos. Nekustamā īpašuma joma ir cieši saistīta gan ar celtniecību, remontiem, rekonstrukcijām, būvmateriālu ražošanu, gan attiecīgu pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi tās kumulatīvā ietekme uz jebkuras valsts tautsaimniecību ir ļoti būtiska gan nodarbinātībā, gan samaksātajos nodokļos, gan arī kopējos iekšzemes kopprodukta izaugsmes parametros. Latvijā nekustamā īpašuma nozare izjuta un izjūt divu starptautisko norišu ietekmi, ko papildina vietēja mēroga nacionālas īpatnības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Omniva būvēs «Baltijā modernāko loģistikas centru»

Lelde Petrāne, 18.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasta un loģistikas kompānija Omniva Igaunijā, netālu no Tallinas būvēs - kā tā pati norāda - «modernāko loģistikas centru Baltijas valstīs».

Kompānijas pārcelšanās uz jauno ēku plānota 2018. gadā.

Kompānija norāda, ka attīstība loģistikas jomā pēdējos gados vērtējama kā trauksmaina. Lai saglabātu konkurētspēju tirgū, tai jāattīsta gan darba procesus, gan infrastruktūru. Pārvākšanās uz jaunām telpām esot bijis tikai laika jautājums.

Meklējot vietu jaunajam loģistikas centram, izskatīti vairāk nekā 30 zemesgabali Tallinā un tās tuvumā. Šajā gadījumā būtiskākais aspekts bijusi īpašuma atrašanās vieta, kā arī pieejamība, autostāvvietas, kā arī attīstība nākotnē un cena.

Jaunajā loģistikas centrā strādās vismaz 300 cilvēki. Tajā būs jauna paku šķirošanas līnija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzkopības kūdras ieguvēji un tās produktu ražotāji saskaras ar aizvien pieaugošo vēlmi Eiropas Savienībā izslēgt šo nozari no spēles, lai gan kūdras produkti nepieciešami dārzeņu, dekoratīvo augu un meža stādu audzēšanai, turklāt alternatīvu materiālu nav. Rezultātā pieaugusi nedrošība attiecībā par ilgtermiņa ieguldījumu atpelnīšanu, kas savukārt neveicina vēlmi uzņēmējiem veikt būtiskas investīcijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere.

Viņa atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir piedzīvoti vairākkārtēji uzbrukumi nozarei ar mērķi tai būtiski apgrūtināt savu darbību un galu galā to pilnībā likvidēt, kas pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos varētu radīt neparedzamas sekas, jo īpaši pārtikas produktu pieejamībā un to cenās.

Kāda ir pašreizēja situācija?

Vienā vārdā – trauksmaina! 2020. gada novembrī valdība apstiprināja Latvijas kūdras nozarei stratēģiski svarīgās Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030. gadam, kas ļāva ilgtermiņā plānot nozares pastāvēšanu un attīstību. Pamatnostādnes tika veidotas vairāk nekā piecus gadus. Viens no pamatnostādņu svarīgākajiem mērķiem ir radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai kūdras resursa apsaimniekošanai un izmantošanai tautsaimniecībā. Apstiprinot pamatnostādnes, valsts apņēmās nodrošināt prognozējamu kūdras resursu pieejamību tautsaimniecībā, proti, pašreizējā kūdras ieguves platībā 26 000 ha apjomā, ļaujot iegūt vidēji gadā 1,2 milj. tonnu kūdras. Tas kūdras ieguves uzņēmumiem radīja drošību tālākai attīstības plānošanai, darbības modernizācijai un paplašināšanai pārstrādes jomā, jo galvenais investīciju ieguldījuma vai piesaistes priekšnoteikums ir investīciju drošība. Nozarei tika dots solījums par tās drošumu turpmākajiem 10 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro nestie ieguvumi Latvijai šajā nenoteiktības laikā ir milzīgi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš vērsa uzmanību, ka tautsaimniecības gan Austrumos, gan Rietumos iet uz leju, bet Latvijas tautsaimniecība joprojām ir viena no trim straujāk augošajām ekonomikām eirozonā. Eiro ir nodrošinājis, ka Latvijas kredītreitingi tiek paaugstināti, līdz ar to valsts var gadā ietaupīt 70-80 miljonus eiro. Tā ir papildu nauda budžetā, kas neaiziet valsts parāda atmaksai, bet ko var tērēt Latvijā, uzsvēra Rimšēvičs. Viņš atzīmēja, ka ir samazinājušās valūtu konvertācijas izmaksas, kā arī lētākas un pieejamākas ir kļuvušas kredītu procentu likmes, pārfinansējot kredītus. Pēc eiro ieviešanas Latvijas komercbankām ir pieejams arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) finansējumam ārkārtas likviditātes nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas attīstība un tai pateicoties notiekošais reālo tirdzniecības apjomu kāpums apvienojumā ar globālo cenu sprādzienu liek eksportam un importam sasniegt arvien jaunus rekordus.

Maijā ir reģistrēts visu laiku lielākais imports: 2,334 miljardi eiro. Tāpat ir sasniegts visu laiku lielākais eksports sezonāli izlīdzinātajos datos: 1,693 miljardi (neizlīdzinātajos datos tas bija nedaudz lielāks martā).

Līdz ar to arī ārējās tirdzniecības apgrozījums ir visu laiku lielākais - tas pirmo reizi pārsniedzis četrus miljardus eiro. Eksports naudas izteiksmē ir divkāršojies salīdzinājumā ar 2016. gada pavasari, kas nebūt nav tik sen. Skaidrs, ka liels nopelns te ir cenu kāpumam. Eksports salīdzinājumā ar pērno maiju audzis par 36,5%. Tas skan iespaidīgi, bet jāņem vērā, ka rūpniecības eksporta cenu kāpums maijā bija 23,2%.

Pārējo preču eksporta nozaru – lauksaimniecības un mežsaimniecības - eksporta cenu kāpums maijā gada griezumā varēja būt apmēram divkārt lielāks nekā rūpniecībā. Kopējais eksporta vienības vērtības sadārdzinājums aprīlī bija 25%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FM: Piedāvātā kadastrālo vērtību maiņa neietekmēs NĪN aprēķināšanas kārtību nākamajā gadā

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātā kadastrālo vērtību maiņa neietekmēs nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas kārtību 2021.gadā, pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā atgādināja, ka Ministru kabinets 2019.gada oktobrī uzdeva TM un FM izstrādāt priekšlikumu, lai jaunās kadastrālās vērtības un izmaiņas NĪN politikā varētu stāties spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

"Ministru kabineta uzdevumi ir doti atbilstoši ministriju kompetencei un paredz to secīgu izpildi tikai pēc TM uzdevuma - jauno kadastrālo vērtību sagatavošanas - izpildes, FM paredzot pienākumu sākt NĪN politikas izstrādi un saskaņošanu, nodrošinot, ka Ministru kabinetā jauns NĪN regulējums tiktu iesniegts 12 mēnešu laikā no prognozēto kadastrālo vērtību publiskošanas dienas," norādīja FM.

Ministrijā norādīja, ka tādējādi Ministru kabinets jau ir paredzējis loģisku pāreju uz jaunajām kadastrālajām vērtībām un jauno NĪN politiku tikai no 2022.gada, ļaujot savlaicīgi un secīgi visiem nodokļu maksātājiem un nodokļa administrācijām iepazīties ar jaunajām kadastrālajām vērtībām un paredzamo nodokļa politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules parādu nasta trīskārt pārsniedz ekonomikas apjomu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vairākkārt spriests par to, ka pasaules tautsaimniecība atdzīvojusies līdz milzīgiem parādiem un dažām nākamajām paaudzēm var nākties domāt par to noplicināšanu. Pasaules kopējās saistības 2014. gadā pieaugušas līdz 200 triljoniem ASV dolāru, kas gandrīz trīskārt pārsniedz globālās ekonomikas apmērus, liecina McKinsey Global Institute apkopotie dati. Aizņemties pasaule turpinājusi arī pēc finanšu krīzes – kopš 2007. gada pasaules parādu nasta palielinājusies par 60 miljardiem ASV dolāru jeb par 17 procentpunktiem. Turklāt nav sagaidāms, ka šāda tendence būtu pārtrūkusi 2015. gadā.

McKinsey Global Institute analītiķi piebilst, ka pilnīgi visām pasaules vadošajām tautsaimniecībām parādu nastas šobrīd attiecībā pret IKP ir lielākas, nekā tās bija 2007. gadā (bieži ir gadījumi, kad tās pieaugušas vismaz par 50 procentpunktiem), un norāda, ka tas rada riskus finanšu stabilitātei un nākotnes ekonomikas izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nepārdomāts jauno kadastrālo vērtību piedāvājums negatīvi ietekmē investīcijas

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomātais jauno kadastrālo vērtību piedāvājums atstās negatīvu ietekmi uz investīcijām jaunos mājokļos, birojos, ražotnēs un citos objektos Latvijā, jo nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reālais maksājums var pieaugt pat trīs un vairāk reizes, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Viņš skaidroja, ka no 2022.gada plānotā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība būs vidēji trīs vai pat vairāk reižu lielāka nekā esošā. Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmēs, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes.

Mudina paust viedokli par jaunajām kadastrālajām vērtībām 

Biedrība Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācija (LĪVA) uzskata, ka Valsts zemes dienests ir radījis...

"Arī jaunu mājokļu cenas palielināsies vismaz par 5%. Tas ir nopietns trieciens investīciju videi nekustamajā īpašumā un faktiski ir pielīdzināms jaunai obligātā iepirkuma komponentei (OIK), ar ko tiks aplikti biroji, ražotnes, jauni mājokļi un citi objekti," pauda Vanags.

Alianses pārstāvji arī pauda uzskatu, ka šāds solis ir pretrunā ar ekonomisko loģisku, kur krīzes apstākļos ekonomiskā attīstība tiek stimulēta, nevis pasliktināta vēl vairāk. Rezultāts būs darbinieku atlaišana, bezdarba pieaugums, nomas maksu kāpums un investīciju projektu apturēšana.

Ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir bāze NĪN aprēķinam, nozare kategoriski iebilst pret jebkādām izmaiņām kadastrālo vērtību aprēķinā pirms nav noteiktas NĪN aprēķina likmes, kā arī izvērtēta Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu un šo izmaiņu ietekme uz uzņēmējdarbību, norādīja aliansē, piebilstot, ka šo faktoru ietekmē jebkādas izmaiņas veicamas ne ātrāk kā no 2023.gada.

Vanags pauda, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos būvētos, energoneefektīvos mājokļos, bet jauni mājokļi Rīgā tiek būvēti vidēji divas līdz trīs reizes mazāk nekā, piemēram, Viļņā. Tāpat arī mūsdienīgu biroju, kas ir pakalpojumu ekonomikas infrastruktūra, platība Rīgā ir divas reizes mazāka nekā Viļņā.

"Tādēļ mums ir jācīnās par katru investoru, kas joprojām vēlas investēt Rīgā un Latvijā un uzlabot situāciju ar jauniem birojiem, ražotnēm un mājokļiem. Diemžēl nepārdomātais jauno kadastrālo vērtību piedāvājums jau ir atstājis negatīvu ietekmi uz investīciju vidi, investori ir atbaidīti un ir pēdējais laiks šo situāciju labot," uzsvēra NĪAA valdes priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka pašlaik politiskā līmenī tiek diskutēts, kā risināt NĪN pieaugumu pēc jauno kadastrālo vērtību ieviešanas.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda, ka ir apņēmies nevirzīt tālākai skatīšanai valdībā Valsts zemes dienesta izstrādātās jaunās kadastrālās vērtības, ja valdība neatbalstīs Tieslietu ministrijas piedāvāto NĪN atcelšanu primārajam mājoklim, ieviešot neapliekamo minimumu primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis, lai nepieaugtu iedzīvotāju izdevumi, mainoties kadastrālajām vērtībām, NĪN likmes ir jāsamazina. Vienlaikus Kariņš piebildis, ka NĪN likmes tiks pārskatītas, pirms stājas spēkā jaunās kadastrālās vērtības.

Tev varētu interesēt arī:

Kadastrālās vērtības dīvainības raisa jautājumus 

Neviena nodokļu politika nevar tikt atbilstoši īstenota, ja īpašumu kadastrālā vērtība nebūs...

Nekustamā īpašuma nodokļa nasta var kļūt nepaceļama 

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valdību parāda rādītājs pret IKP pagājušajā gadā sasniedzis 91,9% atzīmi, kas ir augstākais līmenis vēsturē, liecina šīs nedēļas Eurostat dati. Lielākā saistību nasta Eiropā ir Grieķijai, kurai parāda rādītājs pret IKP pagājušā gada ceturtajā ceturksnī pieaudzis līdz 177,1% atzīmei, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt ar mazāko parādu nastu Eiropā var lepoties mūsu ziemeļu kaimiņi – Igaunija, šai valstij parāda rādītājs pret IKP atrodas vien pie 10,6% atzīmes. Arī Latvijai salīdzinājumā ar daudzām citām vecā kontinenta ekonomikām valdības saistību nasta ir normas robežās, un parāda rādītājs pret IKP pagājušā gada ceturtajā ceturksnī atradies pie 40% atzīmes (tas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā gadā).

Eurostat dati arī liecina, ka pagājušajā gadā mūsu valsts budžeta deficīts bijis 1,4% apmērā no IKP. SEB bankas makroekonomikas eksperts, komentējot Latvijas budžeta deficīta pašreizējos līmeņus, atzīmē – iezīmējies scenārijs, ka valdībai nāksies balansēt starp pieaugošo spiedienu palielināt izdevumus, jo īpaši aizsardzības mērķiem un nodrošināt fiskālo stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Visi dara tā

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 19.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Iedzīvotāju skaitam samazinoties, valsts parāda kurpe spiedīs vairāk.

Iedzīvotāju skaitam samazinoties, valsts parāda kurpe spiedīs vairāk. Tā secināms pēc 18.01. DB publikācijām. Valsts parāds pērn absolūtos skaitļos saglabājies 2016. gada līmenī, tomēr tā spiediens uz vienu iedzīvotāju faktiski palielinās un turpinās palielināties, proporcionāli sekojot demogrāfiskajām tendencēm. Lai gan Latvijas Bankas ekonomists Kristaps Svīķis DB skaidroja, ka vispārējais valdības parāds relatīvi pret tautsaimniecības apjomu ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā, atmiņā palikuši Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča gandrīz ikgadējie izteikumi par to, ka lepoties ar savu parādu tomēr nevaram un arī nevajag to darīt. Tieši pretēji, neskatoties uz to, ka lielākajai daļai valstu ir lielāka parāda nasta, nav taču jāskrien līdzi pūlim, bet jādomā par sevi. Un domāt par sevi – tas šajā situācijā nozīmētu domāt par ietaupījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veļas un mājas apģērbu zīmols Lauma Lingerie nācis klajā ar 33 jaunām 2015. gada pavasara-vasaras sezonas kolekcijām. «Daudzveidīgo kolekciju iedvesmas avoti meklējami izsmalcinātos augļu un rožu dārzos, mūsdienu modernajā arhitektūrā, dabas eksotikā, dārgakmeņos un pat kosmosā,» skaidro ražotājs.

Veļas kolekcijas papildina halāti, peņuāri, korsetes, nakts brilles, mežģīņu cimdiņi un citi aksesuāri.

Tāpat aktualitāti nezaudē arī mīkstie bezkarkasa krūšturi. Nozīmīga vieta gaidāmajā sezonā atvēlēta kolekcijām Lovesong, Sensuelle un Valentine, kas radītas tādiem dzīves notikumiem kā kāzas, kāzu nakts un medusmēnesis.

Ieskats Lauma Lingerie kolekcijās gūstams raksta galerijā.

AS Lauma Lingerie dibināta 2005.gadā. Lauma Lingerie ir 100% AS Silvano Fashion Group meitasuzņēmums. Uzņēmuma produkcija tiek pārdota Latvijā un ārzemēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gads nesis izmaiņas mežģīņu veikala Lace To Love vizuālajā identitātē – pērn mainīts uzņēmuma logo, padarot to starptautiskāku un atmiņā paliekošāku, biznesa portālam db.lv pastāstīja dibinātāja Evita Robežniece.

Līdz šim ierastais šokolādes brūnais logo tiek nomainīts ar «askētisku, pieklusinātu, bet mūsdienīgu».

Jauno logo izstrādājis mākslinieks Jānis Jēkabsons, kuram ir pieredze starptautisku dizainu izstrādē. «Izmaksas nedrīkstam komentēt, jo tās klasificējamas kā komercnoslēpums,» paskaidroja E. Robežniece.

Šogad paredzēta zīmola paplašināšanās ārpus Latvijas robežām. Plānots atvērt vienu veikalu Igaunijā. «Kaimiņvalsts izvēlēta, jo jau pašreiz liela daļa klientu mums ir no Igaunijas - redzam, ka ir pieprasījums. Turklāt laba pieredze ar uzņēmējdarbības paplašināšanu Igaunijā bijusi arī citiem pašmāju uzņēmējiem - arī to ņemam vērā,» atklāj uzņēmuma dibinātāja.

Komentāri

Pievienot komentāru