22. novembrī notiek ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uzstājas 20 runātāji un mākslinieki, tostarp uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, mūziķis Ralfs Eilands, ekonomists un pasniedzējs Arnis Sauka, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, komponists un pianists Platons Buravickis, režisors un scenārists Andris Gauja un citi.

TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši 149 runātāji un mākslinieki. Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts “Together” jeb “Kopā”, vēršot uzmanību uz to, ka kopā varam īstenot ko diženāku nekā katrs individuāli.

Visas dienas garumā foruma tiešraidi bez maksas iespējams vērot TEDxRiga mājaslapā 2019.tedxriga.com, kā arī sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku tiešraide būs skatāma Latvijas reģionālajās un augstskolu bibliotēkās: Alūksnes pilsētas bibliotēkā, Bauskas Centrālajā bibliotēkā, Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā, Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā, Jelgavas pilsētas bibliotēkā, Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā, Latgales Centrālās bibliotēkas Ģimenes digitālo aktivitāšu centrā, Limbažu Galvenajā bibliotēkā, Madonas novada bibliotēkā, Ogres Centrālajā bibliotēkā, Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā, Saldus pilsētas bibliotēkā, Staiceles pilsētas bibliotēkā, Tukuma bibliotēkā, Valmieras bibliotēkā un Ventspils Galvenajā bibliotēkā, kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Rīgas Pārdaugavas pamatskolas, Latvijas Kultūras koledžas, RTU Arhitektūras fakultātes, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes, Banku augstskolas, RISEBA un Biznesa augstskolas “Turība” bibliotēkās. Tāpat tiešraidi varēs vērot 15 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoros visā Latvijā, kā arī vairākās kopstrādes telpās: Skola6 radošo industriju centrs, Teikums, TechHub Riga, People Work un OraculeTang Space.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Pirmdien alpīnistu komanda veiks Gaismas pils jumta apsekošanu, lai noskaidrotu iemeslu, kāpēc jumtā radusies sūce. Pašlaik viena no versijām ir visai komiska – iespējams, vainīgi izrādīsies putni, kas Gaismas pils spici bieži vien izmanto kā pieturvietu ceļā.

Jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas jumtam līgums ar pasūtītāju paredz 10 gadu garantiju, un pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) regulāri veic gan jumta apsekošanu, gan defektu novēršanu, ja tādi ir radušies, informē NBA pārstāve Inga Sokolova.

Lai iespējami ātri novērstu ēkas spicē radušos sūci, jau pirmdien alpīnistu komanda veiks kārtējo jumta apsekošanu. Šobrīd to nav iespējams darīt tāpēc, ka bibliotēkā notiekošo pasākumu dēļ nav saņemta atļauja veikt šāda veida darbus. Pēc apsekojuma rezultātu saņemšanas NBA kopīgi ar projekta autoriem veiks nepieciešamos pasākumus bojājumu novēršanai.

Šodien Jūrmalā atklās divas jaunas kultūras infrastruktūras celtnes, kurā atradīsies Jūrmalas Mūzikas vidusskola un Jūrmalas Centrālajā bibliotēka. Apvienojumā ar līdzās esošo 2015. gadā uzcelto Jūrmalas Mākslas skolu visas trīs ēkas un to iekšpagalms veido Dubultu Kultūras kvartālu.

Kūrortpilsēta ieguvusi jaunu, daudz plašāku mūzikas vidusskolas ēku, koncertzāli ar 400 skatītāju vietām, kā arī jaunu, modernu centrālo bibliotēkas ēku. Mūzikas vidusskolas telpās mācību gadu jau uzsākuši 520 skolas audzēkņi, kas ir par 60 vairāk nekā pagājušajā gadā. Skolā strādā 70 pedagogi.

Trīsarpus stāvu augstajā Mūzikas vidusskolas ēkā izvietotas 45 mācību klases. Iepriekšējā skolas ēkā bija 26 mācību klases. Katras klases arhitektoniskais risinājums ir aprēķināts, lai klases konfigurācija un tās apdares risinājumi nodrošinātu labu akustiku, neradot koncentrētus skaņas punktus, bet skaņa tiktu izkliedēta.

Mūzikas vidusskolas ēkā izbūvēta arī akustiskā koncertzāle, kam dots nosaukums «Dubultu koncertzāle», tajā ir 400 skatītāju vietas un skatuve 180 kvadrātmetru platībā. Koncertzāles apjoms ēkas vidusdaļā ir vairāk nekā 15 metru augstumā, un katra skatītāju rinda izvietota uz amfiteātra veida paaugstinājuma. Pirmajā stāvā ir kamerzāle ar amfiteātri 130 apmeklētāju vietām, plašs vestibils, mācību klases, bibliotēka ar lasītavu, ģērbtuves māksliniekiem, administrācijas telpas, kā arī mēģinājumu studija. Otrajā, trešajā un jumta stāvā izvietotas mācību klases un jumta terase.

Anglijā durvis ver 189 miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (159 miljonus latu) vērtā Birmingemas bibliotēka, kas būs mājvieta vienam miljonam grāmatu un pati sevi dēvē par lielāko publiski pieejamo bibliotēku Eiropā, vēsta BBC.

Bibliotēkā ir vairāk nekā 200 publiskās piekļuves datoru, izstāžu galerija un mūzikas telpas.

Bibliotēkas direktors Braians Gambls sacījis, ka ēka atbalsto tradicionālo lasītavu, bet ar modernu pieskārienu. Jaunajā ēka iekļauta arī Šekspīra piemiņas istaba, kurā atrodas 43 000 grāmatu kolekcija.

Jauno Birmingemas bibliotēku atklāja Malala Jousafzai (Malala Yousafzai), pusaudze, cilvēktiesību aizstāve, kuru Pakistānā sašāva grupējuma Taliban pārstāvji ar mērķi viņu «apklusināt». Viņa atklāšanā norādīja, ka pildspalvas un grāmatas ir ieroči, lai uzvarētu terorismu. 16 gadus vecā M. Jousafzai no Pakistānas uz Lielbritāniju tika pārvesta oktobrī, lai viņai veiktu operāciju. Tagad pusaudze Birmingemā apmeklē skolu.

Mēbeļu izgatavošana un uzstādīšana Gaismas pilī ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā, preses konferencē par Gaismas pils mēbelēm pauda mēbeļu ražotāju, pilnsabiedrības 4MB, pārstāvji Andris Jansons un Aldis Circenis.

A. Circenis pastāstīja, ka 90% mēbeļu ražošana notikusi Latvijā. Arī dizaina un tehniskie risinājumi tapuši šeit. A. Circenis norādīja, ka daudzas mēbeles ir komplicētas. Tajās esot izmantoti tādi paņēmieni, kurus ražotāji ikdienā nelieto. Prasības, pie kurām mēbeļu ražotāji centušies turēties, pēc A. Circeņa teiktā, ir ļoti augstas.

A. Jansons pauda, ka pilnsabiedrības 4MB ražotāju projekti parasti ir orientēti uz eksportu, tāpēc ir liels pagodinājums ražot mēbeles nacionālai būvei Latvijā. Viņš norādīja, ka, lai gan bibliotēkas ēkas aprīkošana ar mēbelēm aizkavējās līguma slēgšanas un konkursa norises gaitā, mēbeļu ražotāji pašlaik dara visu iespējamo, lai iekļautos līgumā noteiktajā termiņā - sešos mēnešos.

Piektdien, 20. decembrī, tiek oficiāli pabeigta Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas jeb Gaismas pils būvniecība, Db.lv apstiprināja Nacionālās būvkompāniju apvienības pārstāve Ilga Sokolova.

Vēl nākamā gada sākumā turpināsies bibliotēkas teritorijas labiekārtošanas darbi. I. Sokolova pauda, ka piektdienas laikā būvnieki kopā ar Kultūras ministriju sniegs vairāk informācijas par būvdarbu pabeigšanu.

Gaismas pils būvdarbi tika sākti 2008. gada jūnijā, un tos veica Nacionālā būvkompāniju apvienība, kurā ietilspt SIA Re&Re, a/s RBSSKALS un SIA Skonto būve. Jaunās bibliotēkas būves izmaksas lēstas 114 miljonu latu apmērā.

Neņemot vērā to, ka ēkas būvniecība pabeigta, vēl tiek rīkoti un slēgti konkursi, kas attiecas uz Gaismas pils iekšdarbiem, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Piemēram, decembrī izsludināts konkurss 335 tūkstošu latu apjomā par Gaismas pils Grāmatniecības muzeja vitrīnu iegādi. Tāpat 14. decembrī IUB atļāvis Kultūras ministrijai slēgt 3,5 miljonus latu līgumu ar uzvarētāju konkursā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas aprīkošanu ar mēbelēm, informācijas zīmēm, interjera elementiem un virtuves iekārtām. Atļauts slēgt līgumu ar personu apvienību, kurā ietilpst SIA Coppa LTD, SIA Kate, SIA Daiļrade koks, SIA Pinus E.

Prezidentūra ES Padomē nākamgad būs izaicinājums Latvijas spējai prasmīgi noorganizēt pasaules līmeņa konferences un pasākumus

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē sāksies jau nākamā gada 1. janvārī. Pusgada garumā mūsu valstī notiks ap 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu – neformālās ES padomes, ekspertu darba grupas, konferences, semināri un citi pasākumi.

Paredzētas arī nozīmīgas daudz- pusējās sanāksmes – Austrumu partnerības samits (Latvijā ieradīsies valstu un valdību vadītāji no visām ES dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm, kā arī ES institūciju pārstāvji), Eiropas un Āzijas izglītības ministru sanāksme (piedalīsies ES dalībvalstu, 17 Āzijas valstu, Austrālijas, Jaunzēlandes, Norvēģijas, Krievijas, Šveices, Eiropas Komisijas un Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas sekretariāta pārstāvji), Eiropas standartizācijas samits (piedalīsies Eiropas standartizācijas institūciju vadītāji, augsta ranga amatpersonas no starptautiskajām standartizācijas institūcijām – Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (IEC); kopumā pasākumā tiks pārstāvētas vairāk nekā 50 pasaules valstis).

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

«Man šķiet, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būves process arī ir tāds kā pēdējo divdesmit gadu Latvijas simbols,» LNB direktors Andris Vilks pauda intervijā laikrakstam Neatkarīgā.

«Viss bija pietiekami sarežģīti. Traucēja dīvainā attieksmju pakete: templis pret monstru, Rīga pret laukiem, modernās tehnoloģijas pret arhaiskām lietām... To var salikt pa zināmiem plauktiņiem, bet fons ir ļoti smags. Cauri tam visu laiku, kājām kā tādā purvā stiegot, vajadzēja tikt uz priekšu. [..],» norāda A. Vilks.

«Iespējams, problēmas radīja arī tas, ka te vienā projektā bija viss. Bibliotēkas dimensija provocēja uz dažādiem viedokļiem. Tostarp arī par bibliotēku un bibliotekāriem. «Varam uzcelt skaistu māju, bet kāpēc tur iekšā jāliek bibliotēka?» Bibliotēka sabiedrībā tiek uztverta ļoti dažādi. [..],» norādīja A. Vilks.

Latvijas publiskajās bibliotēkās reģistrētie lasītāji turpmāk 114 latviešu rakstnieku darbus varēs lasīt bez maksas, informē apgāds Zvaigzne ABC.

Lai turpmāk izmantotu šo lasīšanas iespēju, būs nepieciešama tikai ierīce (dators, viedtālrunis, e-grāmatu lasītājs) ar interneta pieslēgumu. Starp pieejamajiem darbiem ir Aivara Freimaņa romāns «Katls», Jāņa Ezeriņa «Stāsti un noveles», Ingas Gailes šarmanti stilīgais detektīvromāns «Neredzamie» un pat daudz apspriestie Karīnas Račko romāni «Debesis pelnos» un «Saplēstās mežģīnes».

Visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās 2019. gadā lasītājiem tiek piedāvāts jauns, inovatīvs pakalpojums – «3td e-grāmatu bibliotēka» vietnē www.3td.lv . To nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar SIA «Tieto Latvia», Apgādu Zvaigzne ABC un publiskajām bibliotēkām.

Failiem.lv datu glabāšanas platforma izturējusi atlasi un ir saņēmusi Eiropas Savienības atbalstu blokķēdes risinājumu praktiskai ieviešanai.

Janvāra pēdējā nedēļā uzņēmums piedalījās inovāciju konkursa "Block.IS" otrajā kārtā Stambulā un iekļuva 23 Eiropas uzņēmumu finālistu vidū, iegūstot 50 000 eiro līdzfinansējumu blokķēdes risinājumu ieviešanai..

Eiropas Savienības inovāciju projekta "Horizon 2020" ietvaros saņemtais finansējums tiks izmantots Failiem.lv blokķēdes un failu tirdzniecības platformas pilnveidei un attīstīšanai, integrējot un papildinot datu glabāšanas platformu ar blokķēdes elementiem. Plānots, ka interneta lietotājiem sistēma būs pieejama kā atvērts failu katalogs - dokumentu bibliotēka un ļaus lietotājiem publicēt un dalīties ar dažādiem brīvpieejas un maksas failiem, izmantojot Ethereum blokķēdē saglabājamus Files.fm tokenus jeb digitālos žetonus.

Restorānam Bibliotēka No1 pēc rekonstrukcijas tapis gan jauns interjers, gan koncepts – vīna restorāns/ bārs, kuru rotā mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznas un zīmējumi. Radīta jauna vīna un kokteiļu, kā arī ēdienkarte, kurā klasiku papildina tapas, kā arī pusdienu piedāvājums – iespēja paēst par demokrātisku cenu.

«Ejot līdzi laikam, Bibliotēka N^o1 ir transformējusies «divi vienā». Pirmo restorāna stāvu esam veidojuši kā vīna restorānu un bāru, kurā paēst labas pusdienas un vakariņas vai vienkārši nesteidzīgi iedzert vīnu kopā ar draugiem vai kolēģiem. Otrais stāvs pārtapis «Privat Dining» konceptā īpašiem dzīves notikumiem. Tēlaini runājot, pirmais restorāna stāvs tagad ir luksuss par pieejamu cenu, bet otrais – oāze gardēžiem un Latvijas restorānu nozares vizītkarte,» stāsta restorāna īpašnieks un interjera autors Oskars Skara.

Līdzšinējo atturīgo restorāna pirmā stāva interjeru nomainījušas košas krāsas un samts, īpašs tā lepnums ir dzīvā «zaļā siena», kas kopā ar Kristīnes Luīzes Avotiņas gleznām svin dabas un mākslas satikšanos Rīgas sirdī. Savukārt, restorāna otrais stāvs kļuvis greznāks un veidots kā grezna bibliotēka. Maija vidū tiks atvērta no jauna labiekārtotā restorāna parka terase.

Turpmāk Rīgā, Sporta2 kvartālā ikviens interesents varēs iepazīties un pētīt Imanta Ziedoņa daiļradi - tur atklāta dzejnieka muzeja veidotā Ziedoņa bibliotēka.

Ziedoņa bibliotēkas lasītavā īpaši veidotā interaktīvā «Atklājumu skapī» apkopotas teju visas no vairāk nekā 200 izdotajām grāmatām ar Imanta Ziedoņa darbiem.

Ziedoņa muzeja komplekss dzejnieka vasarnīcā Murjāņos ir piemērots apmeklētājiem tikai gada siltajos mēnešos un savu sezonu īsteno no jūnija līdz septembra beigām, tāpēc radās nepieciešamība alternatīvai vietai, kurā īstenot muzeja funkcijas visa gada garumā.

Respektējot Imanta Ziedoņa vēlmi - savu muzeju veidot kā mūzu māju un vietu radošām sarunām, vietu, kurā runāt par Imantam Ziedonim būtiskām vērtībām - sevis un pasaules izzināšanu, latviskumu un radošumu, Ziedoņa muzejs dzejnieka daiļrades izpētes funkciju un radošu notikumu veidošanu Rīgā uzticējis Ziedoņa bibliotēkai.

Restorāns «Bibliotēka No1» ir radījis jaunu zīmolu - «Klaips» - un atvēris pirmo gastrobāru Ādažos. Plānots, ka jaunā koncepta gastrobāri nākotnē tiks atvērti arī Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Gastrobāra izveidē investēti aptuveni 100 tūkstoši eiro.

Jaunā koncepta autors ir «Bibliotēka N^o1» vadītājs Oskars Skara, kas veidojis gan rekonstruētā restorāna, gan arī jaunā gastrobāra «Klaips» interjeru. Savukārt, jaunā koncepta ēdienkarti radījis «Bibliotēka N^o1» šefpavārs Kaspars Barsukovs.

«Mūsu komandas pārliecība ir, ka arī citās Latvijas pilsētās cilvēki ir pelnījuši daudzveidīgu, svaigu un kvalitatīvu ēdienu par atbilstošu cenu. Tāpēc esam radījuši jaunu zīmolu – gastrobārs «Klaips», kas demokrātiskā, bet ļoti stilīgā veidā turpina Bibliotēka N^o1 filozofiju par labāku dzīvi katru dienu,» paskaidro O. Skara.

Jaunais restorāns Kolonādes telpās Kolonāde. Mūsu stāsti produkciju iepirks no vietējiem ražotājiem, atklāj restorāna Bibliotēka Nr.1 restorāns un topošā restorāna šefpavārs Māris Jansons.

Kā jau ziņots, 14.februāra izsolē ar nosolīto 10 959 eiro nomas maksu mēnesī bez pievienotās vērtības nodokļa par Kolonādes nomas tiesībām uzvarēja SIA Pasākumu apkalpošana, kuras sastāvā ietilpst arī restorāns Bibliotēka Nr.1 restorāns.

«Esam gatavi šim izaicinājumam un darīsim visu, lai restorāns pēc iespējas ātrāk sāktu savu darbību. Ēdienkarte tiks veidota ciešā sadarbībā ar vietējām zemnieku saimniecībām, akcentējot tādus Latvijas lauku labumus kā medus, kazas siers, smiltsērkšķu sula, kā arī brieža, liellopa un strausa gaļa, arī interjers atspoguļos latviskās tradīcijas,» sacīja Jansons.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna pārvaldītāja SIA OZRT restorāna iekārtošanā ir investējusi ap 100 000 eiro, stāsta OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Viņš norāda, ka šie līdzekļi ir investēti tādās lietās kā trauki, tekstilpreces, dažas papildu iekārtas virtuvē un bārā, kā arī vairākos dizaina elementos. Laika gaitā OZRT ieguldīto līdzekļu apjoms varētu sasniegt 150 000 eiro.

Ieguldītās investīcijas plānots atpelnīt trīs gadu laikā.

Tiesa, Streņģe arī atzīmē, ka restorāna izveidē savu daļu ir ielicis katrs Latvijas iedzīvotājs ar samaksātajiem nodokļiem. «Uzņēmums OZRT piedalījās konkursā par telpu nomu, mēs šeit ienācām jau lielā mērā izveidotās un mēbelētās telpās.»

«Konkursā par iespēju pārvaldīt restorānu Gaismas pilī OZRT pieteicās pagājušā gada nogalē, kad arī tika paziņoti rezultāti. Startējām divas reizes. Pirmajā konkursā diemžēl neuzvarējām, bet uzņēmums, kurš uzvarēja, no projekta atteicās, tāpēc tika izsludināts atkārtots konkurss,» stāsta Streņģe.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunās ēkas atvēršanas pasākumu Kaskādes četrās dienās apmeklējuši aptuveni 10 tūkstoši interesentu, informēja bibliotēkas sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts.

Kā atzīst LNB izpilddirektore Dzintra Mukāne, līdz ar to Gaismas pils ir sākusi «pilnvērtīgu dzīvi». «Ceram, ka visi, kas pabijuši šajās dienās Gaismas pilī, tajā atgriezīsies jau kā lasītāji,» pauž D. Mukāne.

Kā ziņots, no 12. jūnija līdz 15. jūnijam LNB rīkoja īpašu jaunās ēkas stāvu atvēršanas pasākumu Kaskādes, kura laikā apmeklētājiem tika dota iespēja iepazīties ar Gaismas pili. Interesenti varēja doties ekskursijās pa jauno ēku un piedalīties radošās aktivitātēs. Katru dienu atvēršanu svinēja kāds no stāviem, bet četru atvēršanas dienu laikā apmeklētājiem kļuva pieejami septiņi LNB jaunās ēkas stāvi.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunajā ēkā darbi aizkavējušies divās telpās – Gaismas pils sabiedriskās ēdināšanas telpā un bibliotēkas koncertzālē, zināja stāstīt LNB direktors Andris Vilks.

Viņš intervijā LTV pauda, ka tāpat darbi Gaismas pilī rit pie tās palīgtelpas izveides, savukārt darbi pie bibliotēkas parka izveides sāksies pavasarī.

Runājot par darbiem koncertzālē, A. Vilks skaidroja, ka tur vēl jāuzlabo akustika, un, lai to izdarītu, talkā ir nākuši eksperti. Savukārt darbi ēdināšanas telpā kavējas, jo sākotnēji tika plānots, ka to iekārtos investors. Tomēr, ņemot vērā Latvijas prezidentūras gada tuvošanos, lemts, ka telpa tiks iekārtota jau tagad, bet pēc tam tajā darbu varēs sākt uzņēmums, kas nodarbojas tikai ar ēdināšanu, LTV stāstīja A. Vilks.

Tāpat Gaismas pilī šobrīd notiek defektu kontrole un vajadzības gadījumā to vēršana par labu.

Jaunuzceltās Latvijas Nacionālās bibliotēkas jeb Gaismas pils teritorijā tiek turpināti apzaļumošanas darbi. Kopumā plānots iestādīt 41 koku, informē pilnsabiedrības Nacionālā Būvkompāniju apvienība pārstāvji.

Pēc darbu pabeigšanas Gaismas pils teritorijā būs 26 ābeles un 15 kļavas, ka arī krūmi pie Uzvaras bulvāra.

Tāpat turpinās arī zāliena sēšana un ruļļveida zāliena uzstādīšana, kā arī laistīšanas sistēmas ierīkošana.

Jau ziņots, ka maija sākumā tika izrādītas arī Gaismas pils mēbeles, kuru iegādei kopumā iztērēti vairāk nekā 4,9 miljoni eiro. Tas ir līdz šim lielākais mēbeļu iepirkums Latvijā.

LNB ēkas būvniecība tika sākta 2008.gada jūnijā. Tās būvdarbus veic Nacionālā būvkompāniju apvienība, ko veido trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji - SIA Re&Re, a/s RBSSKALS un SIA Skonto būve. Saskaņā ar līgumu, ko valsts ar būvuzņēmējiem parakstīja 2008.gada 15.maijā, bibliotēkas būvniecība izmaksās 114,6 miljonus latu.

Vairāki rakstnieki un redaktori vēstulē Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoram Andrim Vilkam un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (NA) rosina mainīt Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever, dodot tam citu, Gaismas pils statusam, prestižam un uzdevumiem atbilstīgu nosaukumu.

«Pašreizējais jaunvārds, kurš nav saprotams lielākajai daļai sabiedrības, izraisījis negatīvu reakciju un pamatotu neizpratni, kāpēc mūsu nacionālajā simbolā Gaismas pilī ar Imanta Ziedoņa vārdā nosaukto zāli jāatrodas ēdināšanas uzņēmumiem, kuru nosaukumi ir nevajadzīgi aizguvumi, anglicismi vai latviešu valodas runas un rakstu tradīcijā nesakņoti jaunvārdi, kas radīti Švauksta garā,» teikts vēstulē.

Rakstnieki atgādina, ka Latvijas Republikas Satversmē teikts: «Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats».

Vai nebija jauks pasākums – grāmatu draugu ķēde? 13 tūkstoši rokās sadevās, ziemas salā un spelgoņā padeva grāmatas no rokas rokā, tādējādi apliecinot, kāda mēs liela lasītāju tauta. Un tas nekas, ka Gaismas pili nepieņēma ekspluatācijā un nekādas grāmatas tur krāmēt nemaz nedrīkst.

Vēl vairāk - aizkulisēs runā, ka tajā pašā vakarā ar kravas busiņiem visas aizvestas atpakaļ, no kurienes nākušas. Galvenais, ka jauks mārketinga pasākums izdevās - pa visiem medijiem plaši izrādīts, bija gan ierindas tautai laiku kur pakavēt, gan politiķiem apgrozīties. Un sīkums, ko par Gaismas pili runāja vēl tikai pirms dažiem mēnešiem vai gadiem. Kurš tad vēl atceras, ka tas bija nīstākais projekts, kura dēļ ne tikai politiskās karjeras ir aizgājušas nebūtībā, bet dažs pat dzīvību diezgan burtiskā nozīmē atdevis. Tagad viss pēkšņi izrādījies jauki, un tie paši, kas vēl pirms neilga laika bibliotēku interneta komentāros un publiskos pasākumos sauca par «tautas asiņu izsūcēju», «veikalu Maxima», «aizgājušo oligarhu laikmeta simbolu» un ko tik vēl ne, tagad draudzīgi sadodas ap to rokās kā ap svētāko simbolu. Pamēģiniet tikai kaut ko teikt!

Latvijas nacionālā bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks šobrīd nevar apgalvot, ka visi darbi, kas saistīti ar Gaismas pils būvniecību un iekārtošanu, noritēs pēc plāna.

Paredzēts, ka Kultūras ministrija Gaismas pils atslēgas nodos šā gada decembrī. A. Vilks LNT raidījumā 900 sekundes norāda, ka šobrīd «izskatās», ka šis plāns piepildīsies, taču tāpat LNB direktors teica, ka ir piesardzīgs ar termiņiem. Vilks vēlētos redzēt, kā darbojas jaunās bibliotēkas iekārtas, piemēram, vēdināšanas sistēma, jo ēkas reālā ekspluatācija, viņaprāt, būs liels notikums.

Atbildot uz jautājumu, vai Latvijas iedzīvotāji var būt pārliecināti, ka bibliotēkas būvniecība un citi ar Gaismas pili saistītie darbi noritēs pēc plāna, ja vēl šobrīd blakus bibliotēkai norit darbi pie infrastruktūras ēkas būvniecības, A. Vilks saka, ka tas arī ir iemesls, kādēļ viņš šobrīd nav tik pārliecināts, jo nevar kategoriski sacīt, ka viss patiešām notiks pēc plāna.

Pagājušā gada 6. jūnijā ekspluatācijā nodotās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils jumtā jau parādījies pirmais caurums. Bibliotēka šo faktu apstiprina un norāda, ka defekts jānovērš būvniekiem garantijas remonta ietvaros, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Jumta tecēšanu varēja novērot LNB apmeklētāji, kuri sestdien bija ieradušies uz eksprezidenta Valda Zatlera grāmatas Kas es esmu prezentāciju, kuras neformālā daļa notika Gaismas pils ēkas 12. stāvā. Publiciste Elīna Kolāte blogā Texxxti šo faktu fiksējusi fotoattēlā un ironiski komentējusi: «Publiku gaidīja kāds inženiertehnikas brīnums - plāna vidū bija novietots spainis, kura uzdevums bija uzņemt ūdeni, kas pilēja no griestiem. Pilošais jumts simbolizē to, ka arī liels cilvēks var būt ievainojums tāpat kā lielā celtnē var būt caurums. Nevajadzēja jau tā pūlēties un naktī pa kluso sist to caurumu griestos - tas tāpat bija skaidrs.»