Vai ir iespējams nošaut vairākus zaķus ar vienu šāvienu? Var, ja pie lietas ķeras Rīgas dome. Runa ir par šīs pašvaldības ieceri veidot Ziepniekkalnā rekordsoliņu, kura garums sasniegtu 500 metrus, bet izmaksas - divus miljonus latu.

Jāatzīst, ka, realizējot šādu projektu, Rīgas domei būtu iespējams kļūt slavenai nevis vienā, bet gan uzreiz vairākās jomās. Pirmkārt, kā jau minēts, tas tiešām būtu garākais soliņš. Otrkārt, tas būtu dārgākais soliņš - vismaz Latvijā vēl nav uzbūvēts tāds sols, kura viena metra izmaksas būtu lēšamas 4000 latu apmērā. Jāteic gan, ka Rīgas domei dārdzības rekordu sasniegšanas jomā, kā mēdz teikt, roka jau ir piešauta - tieši mūsu galvaspilsētā pamanījās uzcelt (Dienvidu) tiltu, kura viena kilometra izmaksas ir lielākās pasaulē. Treškārt, droši var teikt, ka tas tiešām būs unikāls projekts, jo vēl nav nācies redzēt sēdēšanai paredzētu objektu, kas būtu aprīkots ar elektroiekārtu, ūdens padeves sistēmu, kā arī šķērsotu vismaz vienu brauktuvi. Proti, kā uzsver šā projekta autori, pie tā strādājot gan inženieri, gan ceļu plānotāji, gan ūdens un elektrības plānotāji. Ir jau tikai loģiski, ka šādas būves realizācijai ir vajadzīgs inženiera darbs, bet attiecībā uz visu pārējo jāteic, ka, neredzot konkrētas projekta skices, var rasties iespaids, ka Rīga gatavojas iet Amsterdamas pēdās, pisuāri ir izvietoti ne tikai tualetēs, bet arī uz ielas, turklāt mūsu speciālisti to visu ir gatavi vēl arī izgaismot.

Strādājusi par dizaineri citiem zīmoliem, lietuviete Jūlija Janus (Julia Janus) saskatīja iespēju izveidot savējo. Lai gan uzņēmums nosaukts viņas vārdā, šodien tas ir pārtapis platformā, kurā apvienojušies vairāki Baltijas dizaineri. Šogad Jūlija atvēra veikalu arī Latvijā, kas ir pirmais ķēdes veikals ārpus Lietuvas.

Pati Jūlija ar zīmolu Julia Janus rada apģērbu cilvēkiem, kurus pati raksturo kā laimīgā vidējā izmēra valkātājus, kuri nesmādējot ne glāzi vīna, ne garšīgu ēdienu.

Kā izlēmāt strādāt kopā ar citiem dizaineriem, nevis viena pati?

Zīmols sākās kā viena dizainera apģērbu līnija, bet sešu gadu laikā uzņēmums ir attīstījies par modes un kultūras platformu, kur sadarbojas dažādi mākslinieki un kompānijas – keramika top sadarbībā ar mākslinieku Roku Dovidenu (Rokas Dovydenas) un NUC keramikas darbnīcu Viļņā, bet mūsu veikalu mūzikas skaņu celiņš ir radīts kopā ar komponistu un skaņu mākslinieku Vilius Gerai Gerai, savukārt juvelierizstrādājumi tiks gatavoti kopā ar lietuviešu mākslinieci Ausru Bankauskaiti (Ausra Bankauskaite) no Ņujorkas,

A/s GE Money Bank padomē notikušas izmaiņas, amata pienākumus beidzot pildot trīs padomes locekļiem un darbu uzsākot diviem jauniem padomes locekļiem, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Darbu GE Money Bank padomē beidzis līdzšinējais padomes priekšsēdētājs, ASV iedzīvotājs Ričards Nefs (Richard L. Neff), padomes priekšsēdētāja vietnieks čehs Alešs Blažeks, kā arī padomes loceklis, Francijas iedzīvotājs Aleins Amiels (Alain Daniel Amiel).

Turpmāk GE Money Bank padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pildīs Endrjū Buls (Andrew Charles Bull), bet par jauno padomes locekli iecelta ASV iedzīvotāja Gaļina Gavriča Ruotolo (Galina Gavrich Ruotolo). Savukārt amerikānis Kelvins Džounss (Kelvin Jones), kas līdz šim pildīja padomes locekļa amata pienākumus, nu stājies padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā.

Leļļu teātris ieviesīs draugu kartes

Latvijas Leļļu teātra 64. sezona noslēdzas ar leļļu izrādi Skroderdienas Silmačos 21. jūnijā 18.30 teātra lielajā zālē un 22.jūnijā 19.00 Lizuma brīvdabas estrādē. 2009./2010. gada sezona Latvijas Leļļu teātrim būs 65. – jubilejas darba sezona, informēja teātra pārstāve Daina Strelēvica.

Valmieras teātris dosies viesizrādēs uz Rīgu

Valmieras teātris 2008./2009. gada sezonu noslēgs 22. jūnijā ar izrādi Skroderdienas Silmačos un brīvdabas izrādi Latviešu laiks, kas pirmizrādi piedzīvos 20. jūnijā Cēsu viduslaiku pilsdrupās.

Žurnāls Kas Jauns veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kuras bija ienesīgākās izrādes Latvijā 2008. gadā.

Sekojot 1994. gadā tapušās Vudija Allena filmas Lodes pār Brodveju panākumiem visā pasaulē, režisors Dž. Dž. Džilindžers uz Dailes teātra lielās skatuves iestudēja Pjotra Rozenfelda lugu, kas veidota pēc V. Allena scenārija motīviem. Šo izrādi 2008. gadā noskatījās 16 397 skatītāju un teātra kasē ienesa 152 000 LVL

Jāatzīmē, ka pirmā desmitnieka izrādes 2008. gada laikā spējušas kopā nopelnīt miljonu un 100 tūkstošus LVL.

Ienesīgākās izrādes Latvijā 2008. gadā.

Cilvēkiem vienmēr interesējušas lietas, kuras apvij leģendāri stāsti vai kuras piederējušas kādai slavenai personībai. Tas tradicionāli nozīmē, ka ap šīm lietām ir izveidojies zināms tirgus.

Proti, ja kolekcionārs grib iegādāties šādu priekšmetu, viņš to var arī darīt, piemēram, ar privātu vienošanos vai caurskatāmāku izsoļu palīdzību. Tas ietver arī nosacīti ikdienišķas lietas, kurām var piedēvēt vēsturisko vērtību, piemēram, kādu apģērba gabalu, ko valkājusi slavena persona. Nesen par 340 tūkstošiem ASV dolāru tika pārdota leģendārā rokmūziķa Kurta Kobeina "Fender Mustang" ģitāra, bet viņa jaka – par 334 tūkstošiem ASV dolāru. Pirms tam tika gaidīts, ka šis apģērba gabals tiks pārots par 200 līdz 300 tūkstošiem dolāru un interesanti, ka iepriekšējais tās īpašnieks 2015. gadā to bija iegādājies par 137,5 tūkst. ASV dolāru.

Par ievērojamām summām var pārdot arī dažādus Holivudas filmu priekšmetus. Finanšu ziņu portāls "Barrons" ziņo, ka 16. decembrī "Julien’s Auctions" organizētā izsolē liela interese varētu būt gaidāma par priekšmetiem no tādām filmām un seriāliem kā "Gredzenu pavēlnieks", "Supermens" un "Zvaigžņu ceļš" (Star Trek).

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Daiļrade RC ražotnē, kur top Latvijas karogi.

Agrāk uzņēmumā notika vērienīga ražošana un strādāja 12 tūkstoši darbinieku, stāsta SIA Daiļrade RC rīkotājdirektore Gaļina Driviniece. 1995.gadā tika uzsākta uzņēmuma sadalīšana un tika atdalīta SIA Daiļrade RC (Daiļrade Radošais centrs). Tā kā šeit bija filiāle, tad tajā ietilpta arī eksperimentālā grupa ar dažādiem speciālistiem, kas radīja tehnoloģijas, pirmos rasējumus un produktus, un vajadzēja sākt tos pārdot.

Tajā laikā bija 350 darbinieki, bet nu palikuši vien 50, viņa stāsta.

Uzņēmums aizvien atrodas ražošanas ēkā Čiekurkalnā, kur četros stāvos izvietoti dažādi ražošanas sektori.

SIA Daiļrade RC patlaban darbojas četros virzienos – ādas izstrādājumi, tekstils, metāls un koks. Šos elementus iespējams arī kombinēt, tādēļ uzņēmumam ir plašas ražošanas iespējas, viņa stāsta.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Latvijas balzams ticis pie nozīmīga privātās preču zīmes līguma sidra ražošanai Lielbritānijas tirgum.

Līgums noslēgts ar kompāniju Alcobond Consortium Ltd par trīs miljonu skārdeņu piegādi gada laikā. Tas ir lielākais pasūtījums Latvijas balzama (LB) vēsturē pēdējo gadu laikā. Privātās preču zīmes jeb private label pasūtījums ļaus Latvijas balzamam palielināt ražošanas apjomus.

Izstrādā recepti

Sidra receptūra izstrādāta speciāli Lielbritānijas tirgum un darbs pie tā ilga pusgada garumā, atklāj Latvijas balzama galvenā tehnoloģe vieglo dzērienu ražošanā Natālija Antoņenko.

«Sākumā bija piedāvājums no Alcobond Consortium Ltd izstrādāt recepti viņu tirgum. Bija arī jāizpēta Lielbritānijas likumdošana, jo Eiropas tirgū nav vienotu likumu sidra ražošanā, katra dalībvalsts pati izdod saistošos noteikumus,» par darbu pie šī projekta stāsta uzņēmuma galvenā tehnoloģe. Sidra gatavošanā kā izejviela tiek izmantots ābolu koncentrāts no Austrijas, no kā vēlāk tiek izgatavota ābolu sula atbilstoši Lielbritānijas likumiem, pēc tam ābolu sula tiek raudzēta un galarezultātā top sidrs. Uzņēmuma ražošanas laboratorijas vadītāja Gaļina Ostrovska uzsver, ka uzdevums nav bijis vienkāršs – gatavot sidru Lielbritānijai, kur ir atšķirīga sidra patēriņa kultūra. Proti, Latvijā šo dzērienu lielākoties patērē jaunas sievietes, bet Lielbritānijā to iecienījuši vīrieši. Baltijas tirgū iecienīti saldeni un aromātiski sidri, bet britiem cieņā ir stiprāks un sausāks raudzētais dzēriens. Šis nav vienīgais private label sidra pasūtījums, iepriekš sidrus ar privāto preču zīmi uzņēmums ražojis gan Lietuvas tirgum, gan citiem sadarbības partneriem. Šis līgums svarīgs, jo Latvijā raudzēto dzērienu tirgus šā gada pirmajos deviņos mēnešos sarucis par četriem miljoniem dekalitru, salīdzinot ar attiecīgo laikaposmu pērn, liecina VID dati.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Izstādē Riga Food 2017 apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji divās kategorijās - Gada jaunais produkts un Skābais krējums ar tauku saturu 20 %.

Piena produktu konkursa mērķis ir popularizēt piena produktu nozīmi ikdienas uzturā un parādīt, cik daudz un dažādus veselīgus produktus Latvijas pārstrādes uzņēmumi un meistari spēj saražot, sniedzot aizvien jaunas garšas ikvienam patērētājam.

Kooperatīvās sabiedrības Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks stāsta, ka konkursā piedalījās 26 jauniem produktiem, kuri radīti viena gada laikā. “Tik apjomīgs jauno produktu klāsts lika žūrijas komisijai nopietni pārdomāt, kādās grupās tos sadalīt, lai tie vērtēšanas procesā būtu salīdzināmi. Žūrija lēma sadalīt jauno produktu kategoriju trīs grupās - Piens un skābpiena dzērieni, biezpiena izstrādājumi un svaigie sieri un nogatavinātie un kausētie sieri. Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa šo jauno produktu atradīs vietu mūsu patērētāju kā ikdienas, tā svētku galdā,” pauda J. Šolks.

Bites apdzīvo daudzas Eiropas galvaspilsētas, arī Rīgā stropu uz namu jumtiem pamazām kļūst vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Urbānā dravniecība ir populāra daudzviet pasaulē – arī lielajās pilsētās ir iespējams iegūt kvalitatīvu medu, turklāt bites veic vērtīgu darbu, apputeksnējot parku kokus un ziedus. Bites labi jūtas pie Zviedrijas Karalistes vēstniecības Latvijā, Latvijas Televīzijas ēkas u.c. Šovasar medu iegūs arī no bitēm, kas mājo uz Rīgas Latviešu biedrības (RLB) ēkas jumta. Ņemot vērā labvēlīgos klimatiskos apstākļus, tiek gaidīta laba raža.

«Latvijā bites pilsētā nav jaunums, ir vairākas vietas, kur bišu stropi ir izvietoti uz māju jumtiem vai pagalmos. Šāda pieredze Latvijā ir no pagājušā gadsimta 60.–70. gadiem. Proti, kad skolēni gāja vasaras brīvlaikā, tad bišu stropus veda uz Rīgu, izvietojot tos, piemēram, sporta laukumos. Taču Latvijā par bitēm pilsētā korekti ir runāt tikai Rīgas kontekstā un, iespējams, arī Daugavpilī, jo pārējās Latvijas pilsētās bites divu kilometru rādiusā var sasniegt laukus,» norāda Latvijas Biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs, vadošais pētnieks Juris Šteiselis.

Automašīna, ko var vadīt, sēžot ratiņkrēslā, ātrāki un lētāki Ebolas vīrusa noteikšanas testi, bezpilota lidmašīnas, ko iespējams izmantot glābšanas operācijās, – šo inovāciju radītāji ir tikai daži no izcilniekiem, kas iekļauti otrajā Centrālās un Austrumeiropas vadošo inovāciju līderu sarakstā New Europe 100, teikts paziņojumā medijiem.

Jaunajā sarakstā ir iekļauti trīs inovatori no Latvijas – AirDog vadītājs Edgars Rozentāls, kura uzņēmums ražo ekstrēmajā sportā izmantojamus bezpilota lidaparātus, portāla Meduza galvenā redaktore Gaļina Timčenko un Reach.ly vadītājs Ernests Štāls, kura vadītais uzņēmums e-komercijas portāliem piedāvā analītisku rīku klientu uzvedības tendenču apkopošanai.

Šo 100 inovāciju līderu vidū ir cilvēki, kas ar modernām tehnoloģijām paver jaunas iespējas kultūrā, politikā, uzņēmējdarbībā, zinātnē vai sociālajās aktivitātēs. Vairākums no viņiem (50%) ir uzņēmēji vai aktīvisti un politiķi (32%). «Šajā sarakstā ir apkopoti cilvēki, kas jau tuvākajā nākotnē būs pārmaiņu priekšgalā Centrālajā un Austrumeiropā,» stāsta projekta idejas autora, fonda Res Publica pārstāvis Voičeks Pržibilskis (Wojciech Przybylski).

Tuvojoties Ziemassvētkiem, pēc dāvanām lūkojas gan uzņēmumi, gan privātpersonas, Latvijā tapušas lietas dāvanu maisos nonāk arvien biežāk, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Dāvanām izvēlēties vietējos ražojumus iesaka ekonomikas eksperti – tā nauda paliks Latvijas ekonomikā.

«Mēs sadarbojamies ar reklāmas aģentūrām. Prasu, ko šogad dāvināsiet, tendence ir vietējās tējas, saldumi,» DB stāsta tradīcijām bagātā suvenīru ražotāja Daiļrade RC valdes locekle un īpašniece Gaļina Driviniece. Viņu priecētu, ja dažādus vietējos ražojumus dāvanām un suvenīriem izvēlētos vairāk, turklāt ne tikai uzņēmējdarbības, bet arī valsts līmenī. Lai gan uzņēmuma izstrādājumu klāsts ir ļoti plašs un to gadiem ilgi izmantojušas valsts iestādes, šobrīd lielākie klienti ir privātas kompānijas. «Valsts iestādes arī ņem. Skatāmies konkursus, ko valsts iestādes grib pasūtīt: krūzes, pildspalvas, lietussargus. Vai tad pie mums ražo lietussargus? Viss ir Ķīnas produkts, kas pēc katalogiem pasūtāms. Mēs varbūt varam kādā segmentā iekļauties, bet visu nodrošināt – ne,» tā G. Driviniece.

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Lai aizstāvētu uzņēmuma un 270 darbinieku likumiskās tiesības un reputāciju “ADUGS Production” 23. novembrī ir vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu veikt pārbaudi par 2020. gada 20. novembrī publicēto Valsts policijas (VP) paziņojumu, kā arī ir vērsies VP, kurā tās Iekšējās kontroles birojs ir uzsācis pārbaudi.

Adugs ir vērsies arī LR Valsts darba inspekcijā (VDI) saistībā ar direktora Renāra Lūša izteikumiem, kuros viņš publiski Adugs rīcību bija nodēvējis kā “smagāko pārkāpumu komplektu”.

Darba inspekcija: Uzņēmumā Adugs konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts" 

Konditorejas uzņēmumā "Adugs" konstatēts "smagāko pārkāpumu komplekts", intervijā Latvijas...

Savā 2020. gada 10. decembra atbildē uz Adugs pretenziju, VDI paskaidroja, ka amatpersonas izteikumi nav sasaistāmi ar VDI veikto pārbaudi, bet gan Valsts policijas publiski izplatīto informāciju. VDI, pretēji publiski izskanējušajam par iespējamo darbinieku piespiedu nodarbināšanu vai citiem darba tiesību pārkāpumiem, ir lūgusi Adugs sniegt paskaidrojumus par maznozīmīgiem iespējamiem Darba likuma pārkāpumiem, kuru izskatīšana VDI plānota 2021. gadā, skaidro uzņēmumā.

Adugs Production vēl būs iespēja iesniegt darba inspekcijā papildu skaidrojumus 

SIA "Adugs Production" vēl būs iespēja iesniegt darba inspekcijā papildu skaidrojumus par...

"Ja VP plaši paziņo par it kā atklātajiem pārkāpumiem bez atsauces uz nevainīguma prezumpciju (nevienu cilvēku nevar uzskatīt par vainīgu bez tiesas sprieduma), šī ziņa tiek pārpublicēta tālāk. Medijiem, sadarbības partneriem un sabiedrībai kopumā tas liek atzīt uzņēmumu par vainīgu bez likumīgā kārtā pieņemta nolēmuma. Ražošanas uzņēmumam, kuram nav nekāda statusa kriminālprocesā, nācās saskarties ar ievērojamām saimnieciskās darbības grūtībām. Adugs vārdā vēlamies pateikties uzņēmuma darbiniekiem, kas grūtajā situācijā ir mūs atbalstījuši un nākuši pretī. Īpaši novērtējam sadarbības partnerus un mūsu produktu pircējus, kas, neskatoties uz satraucošo paziņojumu, palika mums uzticīgi," norāda uzņēmuma izpilddirektore Gaļina Holoimova.

ADUGS Production atklāj jauno baranku līniju  

SIA ADUGS Production uzstādījis jaunu baranku ražošanas iekārtu, kas pēc testēšanas nedēļas...

Nordea markets finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš par finanšu investīcijām Līgo svētku gaisotnē:

Tuvojoties svētkiem es parakņājos Dainu skapī un nolēmu paskatīties, kādas tad senajiem latviešiem bijušas attiecības ar finanšu tirgus produktiem. Ierobežotās datu bāzes dēļ dažu produktu cenu izmaiņu grafiki ir no citiem tirgiem, bet tie aptuveni parāda arī mūsu tirgus tendences. Savā «Līgo indeksa» groziņā saliku: vara bungas, zeltu, sudrabu, kviešus, cūkgaļu, cukuru, gumiju un aitas vilnu.

Par varu

Sit, Jānīti, vara bungas

Vārtu staba galiņā,

Lai ceļas saiminieki

No tiem dūnu spilveniem.

Ja jūs gadījumā sastopat kādu Jāni ar vara bungām, tad ziniet, ka pēdējo gadu laikā viņš ir kļuvis krietni turīgāks. Pirms aptuveni 10 gadiem par tonnu vara maksāja nedaudz vairāk kā 1300 dolārus, bet šobrīd cena sasniegusi 9000 dolāru par tonnu līmeni, kas ir aptuveni 4,59 lati par kilogramu. Pie pēdējā sadārdzinājuma viļņa vainojama globālās ekonomikas atveseļošanās un galvenokārt ražošana Ķīnā. Nesen publicētie dati par Ķīnas rūpniecības izlaides pieaugumu par 13,3% gada laikā deva spēcīgu atbalstu vara cenai. Pašreiz vēl iespējama cenas pazemināšanos (korekcija pēc nesenajiem rekordiem), tomēr ilgā termiņā prognozējam mērķēšanu vismaz uz pēdējo rekordu atkārtošanu (atslēga šajā jautājumā ir ražošana, patēriņš un ekonomikas izaugsme Ķīnā). Tā kā neatstājiet vara bungas nepieskatītas.

Apģērbu mazumtirgotājs SIA Evermen pērn savu apgrozījumu palielinājis līdz 936,23 tūkstošiem latu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2011.gadu, tas ir kāpums par 23,07%. Tirgotāja peļņa pērn saglabājusies 2011.gada līmenī – gads noslēgts ar 147,34 tūkstošu peļņu.

Pērn uzņēmums reģistrējis savu pirmo komercķīlu. Tās ņēmējs ir AS Swedbank un darījuma nodrošināto prasījuma maksimālo summu veido 40,69 tūkstoši latu. Uzņēmums par labu kredītiestādei ieķīlājis divus savus transportlīdzekļus.

Plānojot attīstību 2013.gadā, uzņēmuma vadība norāda, ka paredz saglabāt esošo realizācijas apjomu.

SIA Evermen reģistrēts 1998.gadā, un tā kapitāldaļu turētāja ir Borka Gaļina, kurai patlaban šis ir vienīgais piederošais uzņēmums.

Lai gan no padomju gadu vēriena suvenīru ražošanā atlicis samērā maz, arī šodien Daiļradei ir ko piedāvāt latvisku piemiņlietu kārotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lakoniski augstas kvalitātes ādas maki, somas, pasu vāki ar ozola simbolu, gaumīgi filca izstrādājumi ar tautiskiem ornamentiem – tā ir niecīga daļa no SIA Daiļrade RC piedāvājuma mūsdienīgiem un latviskiem suvenīriem. Uzņēmums izgatavo plaša sortimenta suvenīrus un prezentmateriālus no ādas, metāla, koka gan atsevišķi, gan dažādos salikumos, piedāvā pazīstamu meistaru keramikas izstrādājumus, šuj karogus, vimpeļus un pat izgatavo mēbeles pēc pasūtījuma. Tūristi, it sevišķi no Krievijas, gan vairāk iecienījuši tos pašus pasu vākus ar Rīgas panorāmas skatiem, kas, šķiet, nav mainījušies gadu desmitiem. Vienam tas ir naudas jautājums, citam – atmiņas par aizgājušiem laikiem un kādreizējo tautas daiļamatu un suvenīru ražošanas apvienību Daiļrade, kas reiz nodarbināja 12 tūkst. cilvēku gan filiālēs un cehos, gan viņu mājās un darbnīcās visā Latvijā.

A/s Daugavpils dzirnavnieks 2012. gadu noslēdzis ar 620,34 tūkst. Ls lieliem zaudējumiem iepretim 89,46 tūkst. Ls zaudējumiem, ko uzņēmums piedzīvoja 2011. gadā. Tāpat a/s Daugavpils dzirnavnieks pērn par 49,7% nācies samazināt darbinieku skaitu, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā veidoja 4,26 milj. Ls.

Finansiālo grūtību dēļ 2012. gadā a/s Daugavpils dzirnavnieks nav spējis iegādāties pietiekamu graudu un olbaltumvielu apjomu, un tādēļ sarukuši barības ražošanas apjomi, kā arī ticis samazināts darbinieku skaits. Vidējais strādājošo skaits uzņēmumā 2012. gadā bija 56 darbinieki.

Salīdzinot ar 2011. gadu, aizvadītajā gadā uzņēmuma barības ražošanas apjoms samazinājās par 34,38% jeb par 9,491 tūkst. tonnām, savukārt realizācijas apjoms samazinājās par 32,46% jeb 8,964 tūkst. tonnām, norāda uzņēmuma vadība.

98% no saražotās produkcijas 2012. gadā tika realizēta Latvijas tirgū. Atlikušais apjoms līdz pērnā gada jūnijam eksportēts uz Igauniju, bet pēc tam eksports pārtraukts.

Jaunajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautā Krievijas minerālmēslu ražotāja "Uralchem" īpašnieka Dmitrija Mazepina kontrolētajam Rīgas ostas uzņēmumam SIA "Riga Fertilizer Terminal" vienā no Latvijas bankām ir konts, un tajā esošie līdzekļi ir iesaldēti, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Vienlaikus FKTK uzsver, ka arī citos uzņēmumos, kuros ir konstatēta iespējamā Mazepina kontrole, darījumiem ir jābūt apturētiem un jāveic padziļināta izpēte.

Sankcijas pret Mazepinu tika noteiktas pirms pāris dienām, tādēļ FKTK vēl pašlaik nevar sniegt pilnu apkoptu informāciju par Mazepina un ar viņu saistīto uzņēmumu iesaldētajiem līdzekļiem.

Atbilstoši sankciju regulējumam, Latvijas bankas vērtē ne tikai paša uzņēmuma un uzņēmumam īpašnieka atrašanos sankciju sarakstā, bet arī to, vai uzņēmums tiek tieši vai netieši kontrolēts caur sankcionēto personu, skaidro FKTK pārstāvji.

Ja īpašumtiesību aspektu var konstatēt caur uzņēmuma īpašniekiem, tad kontroles aspekta konstatēšana ir daudz sarežģītāka un nepieciešams vērtēt katras konkrētās lietas faktiskos apstākļus, piemēram, kontroles īstenošana var izpausties ar savstarpējiem līgumiem, pieņemtie lēmumi liecina par to, ka tie tiek pieņemti vienas personu interesēs un tamlīdzīgi, skaidro FKTK.

Saeima šodien nolēma atļaut veikt kratīšanu parlamentārieša Sergeja Potapkina (S) dzīvesvietā.

Šo lēmuma projektu atbalstīja 86 deputāti, tostarp arī pats Potapkins. Neviens no deputātiem nebija pret un neviens balsojumā neatturējies. Savukārt divi parlamentārieši - Mārtiņš Bondars (LRA) un Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) - balsojumā nepiedalījās.

Potapkins jau iepriekš norādīja, ka neiebilst pret kratīšanu savā dzīvesvietā gadījumā, ja Ģenerālprokuratūra un Finanšu policijas izmeklētāji uzskata to par nepieciešamu. Potapkins skaidro, ka viņa sieva Gaļina Karmača ir algots darbinieks uzņēmumā, nav tā valdes locekle, savukārt mazās kapitāldaļas viņai piešķirtas uzņēmuma motivācijas programmā. «Ja Finanšu policijai un prokuratūrai ir aizdomas, ka uzņēmums nav rīkojies godprātīgi, tad man nav nekāda pamata traucēt izmeklēšanai,» norāda deputāts.