Veicot šobrīd paredzētās izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, autoceļu pārbūvei iztrūks apmērm, 3,9 miljoni eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš minēja, ka ieņēmumi no vinjetēm ir iezīmēti konkrētu autoceļu posmu atjaunošanai, tostarp Liepājas šosejas, Jelgavas šosejas posma pie Olaines, kā arī Tīnūžu-Koknese autoceļa atjaunošanai vairākos posmos.

Atbilstoši grozījumu Autoceļu lietošanas nodevas likumā anotācijā teiktajam ar likumā iekļautajiem grozījumiem paredzēts sasniegt autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumus 58,785 miljonu eiro apmērā ik gadu.

Attiecīgi, veicot plānotās izmaiņas likumā, tostarp pagarinot laika posmu, kad zemnieki ir atbrīvoti no autoceļu lietošanas nodevas, pēc Švinkas teiktā, iztrūks 3,9 miljoni eiro. "Jā, tas rada līdz 3,9 miljonu eiro ietekmi. Esmu runājis ar Finanšu ministriju. Mēs meklējam citus avotus, kā varētu šo ietekmi kompensēt," sacīja Švinka.

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmes kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, no 2026. gada 1. janvāra nestāsies spēkā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) trešdien sēdes sākumā norādīja, ka attiecīgo likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ir iesniegti daudzi priekšlikumi.

Tādējādi komisija trešdien uzklausīja visas iesaistītās puses, lai saprastu kopējo situāciju.

Viņa minēja, ka šis likums no 2026. gada 1. janvāra vēl nestāsies spēkā un komisija darbu pie likumprojekta turpinās janvārī.

Savukārt "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda, ka nākamajā gadā nevajadzētu palielināt vinješu likmes kravas auto no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, kā arī jāpaplašina atbrīvojumu periods no vinjetēm lauksaimniekiem un jādiskutē par citām jomām, kurām, iespējams, ir nepieciešami atvieglojumi. Viņaprāt, ātrākais, kad likums varētu stāties spēkā, ir nākamā gada 1. marts.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina Saeimu pārskatīt likumu par autoceļu lietošanas nodevu palielināšanu kravas auto, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai (ZZS) Valsts prezidents atsaucas uz likuma izstrādes materiāliem, no kuriem varot secināt, ka plānotās izmaiņas tieši ietekmēs juridiskās un fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā ir kravas transportlīdzekļi ar pilno masu virs trīs tonnām, kas tiek izmantoti kravu pārvadāšanā pa Latvijas autoceļiem un uz kuriem tiek piemērota autoceļu lietošanas nodeva. Tas attiecas gan uz nacionālajiem, gan starptautiskajiem autopārvadātājiem.

Rinkēvičs norāda, ka pirms likumprojekta nonākšanas Saeimā tam tika organizēta publiskā apspriešana, kurā, pretēji likuma anotācijā norādītajam, tika saņemti divi nozares pārstāvošo organizāciju iebildumi. Valsts prezidents akcentē, ka arī pēc likuma pieņemšanas gan autopārvadājumu nozares, gan mazo un vidējo uzņēmēju un zemnieku pārstāvji pauda bažas par plānotajām izmaiņām, jo īpaši uzsverot novēlotās regulējuma izmaiņas, kad komersanti jau ir saplānojuši savu komercdarbību un noslēguši atbilstošus līgumus nākamajam gadam.

Alvis Ērglis, SIA Latvijas aptieka valdes priekšsēdētājs, par aptieku tīkla īpašnieku kļuva 2025. gadā, uzsākot mērķtiecīgu uzņēmuma attīstības un efektivitātes paaugstināšanas posmu. Viņa stratēģiskais redzējums paredz stiprināt aptieku tīkla pārvaldību, uzlabot darbības efektivitāti un konkurētspēju, kā arī būtiski paplašināt Latvijas aptiekas klātbūtni ekonomiski aktīvākajos Latvijas reģionos, īpaši Rīgā un Pierīgā.

Nesen uzņēmums saņēma Konkurences padomes atļauju SIA Farma Balt Aptieka tīkla iegādes darījumam, kas ir nozīmīgs solis plānotajā Latvijas aptiekas tīkla konsolidācijas procesā. Tas ir viens no lielākajiem aptieku iegādes darījumiem pēdējo gadu laikā. Darījums ir būtiska daļa no Latvijas aptiekas ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas paredz mērķtiecīgu tīkla strukturēšanu, līdzsvarojot izaugsmi ar augstu farmaceitiskās aprūpes kvalitāti ar nolūku stiprināt uzņēmuma konkurētspēju tirgū un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību.

Ir pagājis jau gads, kopš esat Latvijas aptiekas īpašnieks. Kāds tas ir bijis uzņēmumam?

Gads ir bijis ļoti intensīvs, jo līdztekus darbam pie uzņēmuma attīstības stratēģijas mūsu darbu tieši ietekmēja arī zāļu tirgus reforma, kas stājās spēkā 2025. gada janvārī. Ļoti daudz pārmaiņu, arvien jaunas prasības un maz prognozējamības un stabilitātes tirgū. Tieši tāpēc arī šī gada laikā ļoti rūpīgi esam pārvērtējuši Latvijas aptiekas tīkla darbību, efektivitāti un konkurētspēju, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, prasības un arī farmaceitiskās aprūpes attīstības tendences.

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Autoceļu nozarei šogad plānots 314,1 miljona eiro valsts finansējums, kas ir par 40,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2025. gadā, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat autoceļu projektiem šogad plānotas papildu 38 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas.

Ar pieejamo finansējumu plānots veikt valsts autoceļu un tiltu būvniecību un uzturēšanu, nodrošināt mērķdotācijas pašvaldībām ielu būvniecībai, kā arī izbūvēt gājēju un velosipēdu ceļus. Tāpat plānots nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī īstenot ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus.

Kopumā šogad plānots atjaunot vai izbūvēt autoceļus 570 kilometru kopgarumā. Tādējādi aplēsts, ka vismaz apmierinošā stāvoklī būs 86% valsts galveno autoceļu un 66% valsts reģionālo autoceļu.

Valsts autoceļu būvniecībai un atjaunošanai šogad plānots ieguldīt 142,7 miljonus eiro. Savukārt mērķdotācijām pašvaldībām ielu uzturēšanai un būvniecībai šogad būs pieejams 60,1 miljons eiro, kas ir tikpat daudz, cik 2025. gadā. Savukārt 20 000 kilometru valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem šogad plānots tērēt 79,64 miljonus eiro.

Autoceļu lietošanas nodevas iecerētais pieaugums sadārdzinās kravu pārvadājumus, tas atsauksies arī uz preču un pakalpojumu cenām — radīs inflāciju, kā arī mazinās Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju, tāpēc šīs likmes ir jāpārskata.

Lauksaimnieku, mežsaimnieku, kā arī dažādu kravu pārvadātāju, uzņēmēju organizāciju iebildumus pret 2025. gada 3. decembrī Saeimā nobalsotājiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā skatīs Saeimā atkārtoti, jo Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tos neizsludināja, prasa otrreizēju caurlūkošanu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 14.janvārī atbalstīja grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes kravas automobiļiem virs 3,5 tonnām palielināt no šā gada 1. marta, savukārt vinješu likmes kravas auto no 3,001 līdz 3,5 tonnām šogad saglabāsies 2025. gada līmenī.

Skaudra situācija

Straujā atjaunīgo energoresursu izmantošanas attīstība un pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas kļūst par lielāko izaicinājumu Baltijas valstu elektrotīkliem. Tajā pašā laikā liela daļa elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras ir 40-80 gadu veca, tāpēc rodas jautājums, vai esošie tīkli spēs tikt galā ar nākotnes energosistēmas pieprasījumu. Kādi šodien ir svarīgākie modernizācijas virzieni, kādus riskus rada kavēšanās un kā nodrošināt noturīgu enerģētikas nākotni reģionā? Šos jautājumus uzdevām enerģētikas ekspertam Petram Hermanam (Petr Hermann), Schneider Electric Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona prezidentam. Šo uzņēmumu žurnāls TIME un korporatīvais žurnāls Corporate Knights vairākkārt ir atzinis par vienu no ilgtspējīgāko enerģijas pārvaldības risinājumu piegādātājiem pasaulē.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ko jūs pašlaik saskatāt Baltijas enerģētikas nozarē – vai tie ir tehnoloģiski, regulatīvi vai ar investīciju trūkumu saistīti? Kādi konkrēti pasākumi, jūsuprāt, varētu palīdzēt ātrāk un efektīvāk risināt šīs problēmas?

Baltijas valstis jau ir spērušas galvenos un būtiskākos soļus, lai iegūtu neatkarību no Krievijas tīkla un izveidotu savienojumus ar Eiropas valstīm: Poliju, Zviedriju un Somiju.

Bet viss vēl nav paveikts enerģētikas nākotnei. Joprojām ir daudz darāmā, lai nostiprinātu savienojumus ne tikai elastības nodrošināšanai, bet arī šeit saražotās enerģijas brīvākai tirdzniecībai. Nākotnē Baltijas valstis var kļūt arī par enerģijas eksportētājām.

Kopš 2025. gada sākuma elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” mērķtiecīgi turpina attīstīt nākamās paaudzes tīklu Latvijā, uzbūvējot 44 jaunas bāzes stacijas gan galvaspilsētā, gan reģionos.

Tādējādi tiek stiprināts un modernizēts tīkla pārklājums visā valstī. Līdz gada beigām “Bite Latvija” bāzes staciju kopskaits pārsniegs 1160, un uzņēmuma 5G tīkls būs pieejams 85 % Latvijas iedzīvotāju.

Šī gada pirmajā pusgadā “Bite Latvija” turpināja mobilo sakaru tīkla attīstību visā Latvijā. Īpaša uzmanība pievērsta 5G tīkla pārklājuma nostiprināšanai reģionos un uz valsts nozīmes autoceļiem, kur pieprasījums pēc uzticama un ātra mobilo datu savienojuma turpina pieaugt.

Proti, jaunas bāzes stacijas šogad izbūvētas tādās apdzīvotās vietās kā Cēsis, Gulbene, Jūrmala, Krāslava, Rēzekne, Rīga, Tukums, Valka, Ventspils, Valmiera un citviet. Tāpat ar ražotāja “Ericsson” tehnoloģijām modernizēts tīkla pārklājums uz nozīmīgākajiem autoceļiem, nodrošinot kvalitatīvus sakarus gan vietējiem iedzīvotājiem, gan ceļotājiem, kuri aktīvi izmanto navigācijas lietotnes, kā arī patērē datus, spēlējot spēles vai skatoties video tiešsaistē.

Pašlaik Latvijā uzstādīto elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu (battery energy storage system - BESS) kopējā jauda ir aptuveni 200 megavati (MW), taču turpmākajos gados šo apjomu būtu vēlams palielināt vismaz desmitkārtīgi.

Bateriju loma Latvijas energosistēmā turpmākajos gados būtiski pieaugs, uzsver Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis, uzsverot, ka BESS ir daudzfunkcionāla infrastruktūra. Baterijas veicina energosistēmas elastību un darbības stabilitāti, kā arī spēj nodrošināt tādus energosistēmai nepieciešamus palīgpakalpojumus kā frekvences regulēšanas rezerves un sprieguma regulēšanu. Tāpat, palielinot atjaunīgās enerģijas integrāciju, aizstājot dārgāku pīķa ģenerāciju un nodrošinot lētākus palīgpakalpojumus, baterijas veicina arī elektroapgādes izmaksu samazināšanos, atzīmē G.Junghāns.

Pastāv šķēršļi

“Šobrīd viens no izaicinājumiem ir atrast tehniski un ekonomiski piemērotu tīkla pieslēguma vietu, un AST jau ir daudz paveicis, lai pieslēguma iespējas palielinātu. Šobrīd plaši tiek izmantota iespēja pieslēgt bateriju elektrotīklam hibrīda pieslēguma veidā kopā ar elektrostaciju, tādējādi padarot pieslēgšanos elektrotīklam lētāku un vienkāršāku. Papildus tam ir ieviests arī tā saucamais bateriju ierobežojamais pieslēguma risinājums, kas ļauj bateriju brīvāk pieslēgt arī vietās, kur jaudu aizņēmuši ražotāji vai patērētāji, tīklā pārslodzes gadījumos baterijai piekrītot ierobežot uzlādes vai izlādes jaudu,” stāsta G.Junghāns.

Turpinot tālāku tīkla infrastruktūras attīstību, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” 2026. gadā plāno investēt 20 miljonus eiro tīkla modernizācijā, 5G pārklājuma paplašināšanā un nākamās paaudzes 5G+ ieviešanā.

Kā norāda Aleksandrs Beļajevs, “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs, investīcijas ir būtiskas, lai nodrošinātu stabilu, drošu un modernu mobilo sakaru infrastruktūru pieaugošajām klientu vajadzībām un strauji augošajam datu patēriņam.

2026. gadā “Bite Latvija” plāno izbūvēt 55 jaunas bāzes stacijas visā Latvijā – 10 % Rīgā un 90 % reģionos, īpaši Vidzemē un Latgalē. Tīkla paplašināšana paredzēta Kuldīgas, Tukuma, Dobeles, Madonas, Alūksnes, Gulbenes, Ogres, Valmieras un Cēsu novados, kā arī Daugavpilī. Papildu tam 170 esošās bāzes stacijas tiks modernizētas, ieviešot 5G, kas būtiski palielinās tīkla jaudu un datu pārraides ātrumu. Plānots, ka nākamā gada beigās Latvijā darbosies vairāk nekā 1200 “Bite Latvija” bāzes stacijas, no kurām teju 1000 būs aprīkotas ar 5G tehnoloģiju.

Latvijā daļa autoceļu projektu varētu netikt īstenoti bitumena, ko tostarp izmanto ceļu asfaltēšanai, straujā izmaksu pieauguma dēļ, aģentūrai LETA norādīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka ASV un Irānas kara izraisītais naftas cenu kāpums tiešā veidā ietekmē bitumena izmaksas, un bitumena cena pie ražotājiem ir kāpusi diezgan strauji - dažu dienu laikā tā palielinājusies par ceturtdaļu. Vienlaikus pastāv iespēja, ka cena turpinās augt.

Uzņēmumā norādīja, ka patlaban aktīvajiem valsts autoceļu būvdarbu iepirkumiem LVC pagarinās piedāvājumu iesniegšanas termiņus, kas ļaus uzņēmējiem iesniegt piedāvājumus atbilstoši tirgus izmaiņām. Pēc tam atkarībā no būvdarbu izmaksām tiks lemts par iepirkumu rezultātiem.

Tāpat LVC atzīmēja, ka pastāv iespēja, ka daļa projektu netiks realizēti, kā arī būs nepieciešama esošo līgumu indeksācija, ja situācija bitumena tirgū neuzlabosies vai vēl vairāk pasliktināsies.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” tīklā kopējais mobilo datu patēriņš 2025. gadā palielinājies par 25 % salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Kā norāda “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs, mobilā interneta patēriņa pieaugums atspoguļo iedzīvotāju paradumu maiņu – cilvēku un uzņēmumu ikdiena arvien vairāk balstās digitālajā vidē, pieaugot ne vien tīklā pieslēgto ierīču skaitam, bet arī pieprasījumam pēc ātra un stabila interneta savienojuma. Būtiska loma datu patēriņa pieaugumā ir 5G tehnoloģijas attīstībai, kas nodrošina lielāku tīkla kapacitāti un augstāku datu pārraides ātrumu.

Šobrīd “Bite Latvija” 5G tīkls aptver jau 90 % iedzīvotāju, un aizvien vairāk klientu izvēlas jaunākās paaudzes ierīces, kas atbalsta 5G tehnoloģiju – pērn to skaits tīklā palielinājies par 45 tūkstošiem. Turklāt 5G tīklam tiek pieslēgti ne vien mobilie telefoni un datori, bet arī liels skaits dažādu lietu interneta jeb IoT viedierīču mājsaimniecībās un birojos, kas vēl vairāk palielina datu plūsmu. Līdz ar to mērķtiecīga tīkla attīstība un kapacitātes stiprināšana kļūst par svarīgākajiem faktoriem.

Saeima ceturtdien nolēma iedzīvotāju iniciatīvu par Liepājas šosejas pārbūvēšanu par četru joslu ceļu nodot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Nodot iniciatīvu tieši Budžeta komisijai iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē tika nolemts arī tāpēc, ka Budžeta komisija konceptuāli vienojusies izveidot darba grupu, kuras mērķis būs turpināt strādāt pie Autoceļu lietošanas nodevu likuma iespējamas pilnveidošanas, vērtēt citus iespējamos atvieglojumus, piemēram, kokrūpniekiem, attīstīt "sauso ostu" konceptu un pārrunāt atbalstu elektroauto iegādei uzņēmumiem.

Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) iepriekš komisijas sēdē norādīja, ka SM atbalsta šo iniciatīvu, vienlaikus jautājums esot par pieejamo finansējumu. Viņš norādīja, ka jautājums esot jāskata plašāk un sistemātiski.

Īstenojot uzņēmuma attīstības stratēģiju un rūpējoties par kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes pieejamību, SIA “Latvijas aptieka” stiprina aptieku tīkla efektīvu pārvaldību un īsteno mērķtiecīgu tīkla restrukturizāciju.

Tās ietvaros uzņēmums plāno veikt aptieku tīkla konsolidāciju. Konkurences padome (KP) jau ir apstiprinājusi darījumu par 18 aptieku iegādi Rīgā un Pierīgā no SIA “Farma Balt Aptieka”. Nākamajā posmā SIA “Latvijas aptieka” plānojusi atsavināt tās aptiekas, kas vairs neatbilst izvēlētajam efektīva tīkla struktūras modelim. Plānots, ka pēc uzraugošo iestāžu atļauju saņemšanas vairākas aptiekas tiks atsavinātas uzņēmumam AS “Sentor Farm aptiekas”, un turpinās sarunas arī ar citiem interesentiem par vēl vairāku aptieku pārdošanu.

“Mūsu mērķis ir finansiāli stabils, profesionāli spēcīgs un ilgtspējīgs aptieku tīkls. Izvērtējot tā struktūru, esam secinājuši, ka atsevišķu aptieku uzturēšana un efektīva pārvaldība ilgtermiņā prasa nesamērīgus resursus un ietekmē kopējo tīkla efektivitāti. Tāpēc esam pieņēmuši lēmumu ieviest optimizētu tīkla pārvaldības modeli, kas stiprina uzņēmuma konkurētspēju, vienlaikus saglabājot farmaceitisko pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Veicam mērķtiecīgu tīkla konsolidāciju un portfeļa optimizāciju, stiprinot klātbūtni ekonomiski aktīvākajos reģionos. Šis process ir daļa no “Latvijas aptiekas” ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas ļaus paaugstināt darbības efektivitāti, stiprināt konkurētspēju un nodrošināt ilgtspējīgu tīkla attīstību,” norāda Alvis Ērglis, “Latvijas aptiekas” valdes priekšsēdētājs un īpašnieks.

Latvijas Kokrūpniecības federācija, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija ir nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam un Saeimas deputātiem ar aicinājumu atcelt vai vismaz būtiski samazināt plānoto vinjetes likmes pieaugumu transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 12 tonnām, kas aprīkoti ar četrām un vairāk asīm un "Euro VI" dzinēju, informē asociāciju izpilddirektors Artūrs Bukonts.

LNMA norādīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā neatrisina prezidenta identificētās problēmas pēc būtības, bet tikai ļoti šaurā apjomā skar atsevišķas sabiedrības grupas.

Asociācija ar izpratni esot uztvērusi prezidenta lēmumu nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai, kā arī prezidenta vēstulē paustos argumentus - par nepietiekami izvērtētu ietekmi, sabiedrības līdzdalības trūkumu, tiesiskās paļāvības principa apdraudējumu un neskaidru mērķu sasniegšanas mehānismu.

LNMA skaidro, ka autoceļu lietošanas nodevas palielināšana skars mežsaimniecības un kokrūpniecības nozari, pārtikas ražošanas un piegādes ķēdes, būvniecību un reģionālo uzņēmējdarbību, pašnodarbinātos un mazās saimniecības, kā arī ikvienu patērētāju, kam gala cenu pieaugums tiks pārlikts uz precēm un pakalpojumiem.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” jau 20 gadus apkalpo gan privātpersonas, gan juridiskās personas, un līdz šim tīkla modernizācijā un 5G attīstībā Rīgā ieguldīti 53,2 miljonus eiro.

Šogad plānots investēt vēl vairāk nekā 2 miljonus eiro, tādējādi kopējās investīcijas reģionā uzņēmuma divdesmit gadu pastāvēšanas laikā sasniegs 55,4 miljonus eiro.

Kā norāda “Bite Latvija” Radiotīkla nodaļas vadītājs Aleksandrs Beļajevs, investīcijas novirzītas jaunu bāzes staciju izbūvei un esošo modernizācijai, lai stiprinātu tīkla pārklājumu un nodrošinātu augstu pakalpojumu kvalitāti. Periodā no 2005. gada Rīgā ir uzstādīta 281 bāzes stacija un šogad kopumā tiks izbūvētas vēl 24, tādējādi vēl vairāk kāpinot tīkla pārklājumu novadā un nodrošinot piekļuvi ātram un stabilam 5G internetam. No visām Rīgā uzstādītajām bāzes stacijām 273 modernizētas ar 5G tehnoloģiju.

AS "Sadales tīkls" noslēdzis eksporta pilotprojektu par uzņēmuma ražoto koka balstu piegādi ar Igaunijas sadales sistēmas operatoru (SSO) "Elektrilevi", informēja "Sadales tīklā".

Lielu daļu "Sadales tīkla" elektrotīkla veido virszemes infrastruktūra, kuras neatņemama sastāvdaļa ir arī koka balsti. Elektrotīklam nepieciešamos koka balstus uzņēmums ražo koka balstu ražotnē.

Balsti ir starptautiski sertificēts produkts, kura izejmateriāls ir Latvijas priede. Savukārt būtisks produkta kvalitātes priekšnoteikums ir iespēja izsekot kvalitātei katrā ražošanas posmā.

"Sadales tīkla" koka balstu ražošanas kapacitāte ir pietiekama, lai pilnībā nosegtu Latvijas vajadzības un vienlaikus attīstītu arī eksportu. Tādējādi eksports tiek veidots kā papildu attīstības virziens, nekonkurējot ar pamatvajadzību nodrošinājumu. Vienlaikus Latvijas tirgū "Sadales tīkls" koka balstus ražo tikai savām vajadzībām - elektrotīkla uzturēšanai, uzsver uzņēmumā.

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.

Reģionālā sabiedriskā transporta pārvadātāji zaudēs apmēram 4,3 miljonus eiro biļešu ieņēmumu sadaļā dotētā maršruta tīkla samazinājuma dēļ, informēja Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.

Viņš uzsver, ka prognozētos zaudējumus nekompensēs apstiprinātais jaunais tarifs pasažieru pārvadājumiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā.

Ošenieks norāda, ka septembra sākumā pasažieru pārvadātāji tikās ar satiksmes ministru Ati Švinku (P), lai risinātu jautājumus par noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā un ārpuskārtas indeksāciju. Tomēr tikšanās laikā netika piedāvāti risinājumi esošo līgumu pārskatīšanai, uzsvēra LPPA prezidents.

Viņš uzsver, ka LPPA un pārvadātāji vairākkārt ir sūtījuši vēstules ar objektīviem aprēķiniem izmaksu pieaugumam. "Nepiedāvājot no pasūtītāja puses situācijas risinājumu, tika prasīts kopējs apstiprinājums no pārvadātājiem par to, vai gadījumā, ja tiktu izgrozīti esošie līgumi, pārvadātāji nevērsīšoties tiesā ar prasību pret pasūtītāju," minēja Ošenieks.

No trešdienas, 15. oktobra, valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums tiks pielāgots mainīgajiem un ziemas laikapstākļiem un būs līdz 90 kilometriem stundā, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Izņēmums būs Vidzemes šosejas (A2) posms no Rīgas līdz Siguldai, kur darbojas adaptīvā satiksmes vadība ar mainīgas informācijas ceļazīmēm - ļoti labos braukšanas apstākļos maksimālais braukšanas ātrums tur būs 100 km/h arī rudens un ziemas sezonā. Metroloģiskajiem un braukšanas apstākļiem pasliktinoties, atļauto ātrumu samazinās līdz 90, 80 vai 70 km/h. Jāņem vērā, ka ziemas periodā braukšanas un metroloģiskie apstākļi var manīties vairākas reizes dienā, tādēļ autovadītājiem jāpievērš uzmanība mainīgās informācijas ceļazīmju norādījumiem un tie jāievēro.

32 valsts autoceļu posmos turpinās arī būvdarbi. Aicinām autovadītājus nepārkāpt būvlaukumos noteiktos satiksmes ierobežojumus, lai neapdraudētu sevi un citus satiksmes dalībniekus, kā arī būvniekus.

Latvijā šodien sāk darboties trīs jauni vidējā ātruma kontroles posmi uz Tallinas un Liepājas šosejām, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vidējo braukšanas ātrumu sāks kontrolēt uz Tallinas šosejas (A1) no Vitrupes līdz Svētciemam, bet uz Liepājas šosejas (A9) no 10. kilometra līdz Kaģiem un no Blīdenes līdz Brocēniem.

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Šogad uz valsts autoceļiem plānots ieviest kopumā 17 jaunus vidējā braukšanas ātruma kontroles posmus.

No marta līdz maijam paredzēts ieviest vidējā braukšanas ātruma kontroli vēl 14 posmos.

Tostarp vidējā braukšanas ātruma kontrole tiks ieviesta uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam P20 jeb pagriezienam uz Cēsīm un no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim, kā arī uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Stalbes līdz Rubenei un uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Dzelmēm līdz Uplejām.

2025. gadu AS "Sadales tīkls" aizvadījusi infrastruktūras un elektroapgādes kvalitātes stiprināšanas, kā arī inovāciju attīstīšanas zīmē.

Līdzīgi kā pērn, arī 2025. gadā "Sadales tīkls" turpināja mērķtiecīgas investīcijas elektrotīklā un darbu pie atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudu palielināšanas, ne vien īstenojot ikgadējos kapitālieguldījumu projektus, bet arī ieguldot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējumu. Tīkla noturība aug, noturam augstāko elektroapgādes kvalitāti Baltijā, un investīcijas infrastruktūras kapacitātē un noturībā būs jāturpina – to nosaka gan ambiciozie elektrifikācijas mērķi un augošās klientu vajadzības, gan arī ģeopolitiskās situācijas izaicinājumi.

To, ka steidzīgi jāsāk aktīvāka un centralizētāka elektrotīklu plānošana un modernizācija visā Eiropā, paredz arī jaunais Eiropas Komisijas plāns.Ieguldot ES līdzekļus, aizvadītajā gadā turpināti darbi pie elektrolīniju pārbūves, transformatoru nomaiņas dažādos Latvijas novados, viedo elektrotīkla risinājumu ieviešanas un citiem uzlabojumiem. Starp resursu ietilpīgākajiem projektiem ir 110/20 kilovoltu (kV) transformatoru apakšstaciju izbūve vai pārbūve.

Latvijā 12. martā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vidējo braukšanas ātrumu sāks kontrolēt uz Vidzemes šosejas (A2) no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļam Valmiera-Cēsis-Drabeši (P20) jeb pagriezienam uz Cēsīm, kā arī posmā no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim.

Tāpat vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Valmieras šosejas (A3) no Stalbes līdz Rubenei, Daugavpils šosejas (A6) no Dzelmēm līdz Uplejām, Ventspils šosejas (A10) starp rotācijas apļiem pie Tukuma, kā arī uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) no Tīnūžiem līdz Ziediņiem.

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo braukšanas ātrumu, transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanu, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.