Lauksaimniecības uzņēmums AS „Linas Agro”, kas ir daļa AS „Akola group” un darbojas arī Latvijā, aizvadītajā finanšu gadā Baltijas valstīs saglabājis līdzīgu apgrozījumu kā pērn un palielinājis peļņu.

To ietekmēja izrāviens Latvijā, kur uzņēmums no zaudējumiem pārgāja uz peļņu. Saskaņā ar provizoriskajiem datiem konsolidētais apgrozījums Baltijas valstīs aizvadītajā finanšu gadā bija 805 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kad ieņēmumi sasniedza 826 miljonus eiro, tie samazinājušies par 3%. Tīrā peļņa Baltijas valstīs pieauga 2,7 reizes, sasniedzot 19,4 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) veidoja 31,7 miljonus eiro – par 58% vairāk, nekā 2023./2024. finanšu gadā. Uzņēmuma finanšu gads sākas jūlijā un beidzas nākamā gada jūnijā.

„Uzlabotos rezultātus lielā mērā nodrošināja darbība Latvijā un Igaunijā: apgrozījums Igaunijā pieauga par 17%, bet Latvijā – par 16%. Turklāt Latvijā no zaudējumiem pārgājām uz peļņu, savukārt Igaunijā vairāk nekā 3,6 miljonu eiro zaudējumi iepriekšējā finanšu gadā tika samazināti līdz minimumam. Aizvadītajā finanšu gadā iepirkām nedaudz vairāk graudu nekā iepriekš, bet rapsi – 20% mazāk. Tomēr to kvalitāte un eļļas saturs bija ļoti augsts. Lielākā daļa iepirkto un pārdoto kviešu bija otrās un trešās kvalitātes klases, savukārt augstākās kvalitātes kviešu piedāvājums bija ierobežots. Problēmas sagādāja arī kviešu tilpummasa, kas nozīmēja mazākus graudus,“ stāsta AS „Linas Agro” vadītājs Jonas Bakšis (Jonas Bakšys).

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.septembra numurā lasi:

DB analītika

Latvijas lielākie apsardzes uzņēmumi pievienojas DAIF Latvija

Tēma

Latvijā ir visaugstākā sieviešu mirstība Eiropas Savienībā

Ražošana

Druvas saldējums dodas pasaules arēnā

Pārtikas ražošana

Kā pārtikas rūpniecībai uzaudzēt muskuļus?

Uzņēmējdarbība

Apgrozījums aug, bet ar zaudējumiem strādā vairāk

Enerģētika

Enerģētikas nākotne - gāzes un atjaunojamo energoresursu sinerģija

Portrets

Mihails Vilcāns, sēklu ražošanas uzņēmuma Dotnuva Seeds izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Mindaugas Rakauskas, telekomunikāciju uzņēmuma Bite Latvija ģenerāldirektors

Pat izcilākā ideja bez labas komandas paliks tikai un vienīgi ideja, atzīmē Mihails Vilcāns, sēklu ražošanas uzņēmuma Dotnuva Seeds izpilddirektors.

Komanda ir biznesa mugurkauls, un rezultātus tā var sasniegt tikai tad, kad ikviens tās dalībnieks izprot savus pienākumus un atbildību, bet vienlaikus ir arī atklāts un gatavs iesaistīties gan viedokļu apmaiņā, gan problēmu risināšanā, spriež M.Vilcāns. Viņš uzskata, ka, lai radītu veiksmīgu biznesu, ir jārespektē pieredze un vēsture, taču tajā pašā laikā šīs lietas jāspēj apvienot arī ar inovācijām un mūsdienīgām tehnoloģijām.

Vēlas iepazīt nezināmo

Bērnībā sapņoju kļūt par kosmonautu, atminas M.Vilcāns. “Kosmoss man šķita kaut kas ļoti noslēpumains, tāpēc mani aizrāva vēlme to izpētīt un iegūt atbildes uz jautājumiem. Lai arī bērnības sapnis pieaugot vairs nebija aktuāls, vēlēšanās iepazīt jaunu vidi un nezināmo raksturo arī manas tālākās profesionālās gaitas. Mans tētis bija elektriķis, tāpēc jau no mazotnes man apkārt bija daudz un dažādas ierīces, ar kurām rotaļājos. Atceros, ka bērnībā man patika izjaukt un no jauna salikt kopā, piemēram, vecmammas radio, gūstot pirmo izpratni par to, kā darbojas mehānismi un tehnika. Agri guvu pieredzi arī ģimenes zemnieku saimniecībā Arāji, kur ikdienas darbos iesaistījās gan lielie, gan mazie. Es pat teiktu, ka mīlestība pret lauku darbiem jau bija ieprogrammēta mūsu DNS - no agras bērnības tas bija mūsu dzīvesveids! Šī iemesla dēļ apzinātā vecumā pat neapsvēru iespēju izvēlēties citu profesionālo ceļu,” stāsta M.Vilcāns, kurš pēc vidusskolas absolvēšanas, iestājās Latvijas Lauksaimniecības universitētē.

Lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Linas Agro” valdes priekšsēdētāja amatu no 3. novembra ieņems ilggadējais uzņēmuma darbinieks Kārlis Zenfs, kurš no 2022. gada pildīja finanšu direktora pienākumus.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Jonas Bakšis (Jonas Bakšys), kurš ir arī “Linas Agro” izpilddirektors Lietuvā, turpinās darbu kā valdes loceklis, sniedzot atbalstu pārejas periodā.

“Man ir patiess gods uzņemties valdes priekšsēdētāja pienākumus. Desmit gadu laikā, ko esmu pavadījis šajā uzņēmumā, ir notikusi pastāvīga attīstība. Īpaši pēdējos divos gados, kad apvienojāmies ar SIA “Elagro Trade” un aizsākām vērienīgu iekšējo procesu digitalizāciju. Priecājos, ka esmu daļa no spēcīgas profesionāļu komandas un ticu, ka kopīgiem spēkiem turpināsim atklāt jaunas spēju robežas, sniedzot pievienoto vērtību mūsu klientiem, sadarbības partneriem un akcionāriem,” uzsver Kārlis Zenfs.

Latvijas graudkopība pēdējos gados ir sasniegusi augstu ražas potenciālu. Nākotnes jautājums nav tik daudz par to, kā šo potenciālu palielināt, bet gan, kā to noturēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi. Šajā kontekstā būtiska loma ir sertificēta sēklas materiāla izmantošanai, taču šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm.

Kamēr Igaunijā sertificēta sēklas materiāla izmantošanas īpatsvars sasniedz aptuveni 30% līdz 35%, bet Lietuvā - aptuveni 20%, Latvijā tie joprojām ir vien 10% līdz 13% no kopējā tirgus. Tas nozīmē, ka lielākā daļa lauku Latvijā tiek apsēti ar pašu pavairotu sēklas materiālu, lai gan klimata un tirgus riski pēdējos gados būtiski pieaug.Šīs atšķirības starp Baltijas valstīm nav nejaušas - Lietuvā un Igaunijā sertificētu sēklu izmantošanu ilgstoši ir veicinājuši gan valsts atbalsta instrumenti, gan mērķtiecīga pieeja lauksaimniecības risku mazināšanai. Latvijā sēklas materiāls bieži tiek uztverts kā izmaksu pozīcija, nevis kā ieguldījums ražas stabilitātē.