Būve

Garantijas remontdarbi posmā Nīca - Rucava atzīti par nekvalitatīviem

Zane Atlāce - Bistere, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Valsts galvenā autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) posmā starp Nīcu un Rucavu (34,9.-36,3. km) būvnieks SIA Binders veicis garantijas remontdarbus, izmantojot laika apstākļiem neatbilstošu tehnoloģiju, kā arī darbu veikšanu nesaskaņojot ar VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Nekvalitatīvi veikto darbu LVC nepieņem un būvniekam darbi būs jāveic atkārtoti. Visticamāk tas notiks nākamajā gadā, iestājoties būvdarbu veikšanai piemērotiem laika apstākļiem. Remontam vispiemērotākā metode tiks izvēlēta, piesaistot Ceļu laboratorijas speciālistus.

Rekonstrukcijas darbi valsts galvenā autoceļa Liepāja-Lietuvas robeža (Rucava) (A11) 23 km garā posmā no Nīcas līdz Rucavai (27,32.-50,49. km) tika uzsākti 2015. gada jūnijā un pabeigti 2016. gada septembrī. Tos veica ceļu būves uzņēmums SIA Binders. Rekonstruētā posma projektu sagatavoja SIA Polyroad, būvuzraudzību veica - SIA Teede Insenerid un SIA Sweco EST (Igaunija). Posma rekonstrukcijas izmaksas bija 14,97 miljoni eiro ( ieskaitot PVN). Objekta garantijas termiņš - pieci gadi.

Rekonstrukcijas ietvaros autoceļa vecā virskārta tika reciklēta - uzirdināta, masai pievienojot šķembas un cementu, un iestrādāta jaunajā ceļa segā, kas sastāv arī no salizturīgās un šķembu kārtas, kā arī divām kārtām asfalta. Tāpat demontēti un no jauna uzbūvēti tilti pār Līgupi un Paurupi, atjaunotas sabiedriskā transporta pieturvietas, iztīrītas vecās caurtekas un atsevišķās vietā ierīkotas jaunas. Autoceļa posmā caur Nīcu ierīkots apgaismojums un apgaismota gājēju pāreja.

2018. un 2019. gadā būvnieks garantijas termiņa ietvaros par saviem līdzekļiem posmā no 27,3. - 39. kilometram veica plaisu aizliešana ar bitumena emulsiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ceļu būvdarbi pašlaik notiek 115 ceļu posmos, līdz ar to autovadītājiem jārēķinās ar virkni satiksmes organizācijas izmaiņu un ierobežojumu, informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".'

Visā valsts teritorijā turpinās aktīva ceļu būvniecības sezona, un patlaban sākas remontdarbi uz reģionālajiem autoceļiem Kuldīga-Skrunda-Embūte (P116) starp Kuldīgu un Skrundu un Ērgļi-Jaunpiebalga-Saliņkrogs (P33) no Ērgļiem līdz Cirstiem.

Jauns luksofora posms ieviests uz reģionālā autoceļa Alūksne-Liepna (P41), kā arī Valmiera-Smiltene (P18) posmā no Jaunvāles līdz Smiltenei. Uz Rīgas apvedceļa (A5), posmā no Ķekavas apļa līdz Jelgavas šosejai (A8), vakara un nakts stundās darbosies divi luksofora posmi, sākot no šīs nedēļas, viens luksofora posms darbosies arī pa dienu.

Uz Tallinas šosejas (A1), posmā no Zvejniekciema līdz Duntei, ātrums ierobežots 50 un 70 kilometriem stundā (km/h) un vienā posmā satiksme organizēta ar luksoforu. Tāpēc posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu tīklā visos Latvijas reģionos turpinās intensīva būvdarbu sezona, kopumā darbi turpinās 106 posmos, informē VSIA Latvijas valsts ceļi.

Būvdarbi vienlaikus divos posmos notiek uz reģionālā autoceļa Kocēni-Limbaži-Tūja (P11) no Zeltiņiem līdz krustojumam ar vietējo autoceļu Mačkēni-Dauguļi (V218) un posmā no Limbažiem līdz Tūjasmuižai, kā arī no Sērenes līdz Zalvei uz autoceļa Sērene-Kalnieši (P86).

Sākta seguma atjaunošana autoceļa Ventspils-Piltene (P122) posmā no Tārgales līdz Piltenei.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Zvejniekciema līdz Duntei ātrums ierobežots līdz 50 un 70 km/h, vienā posmā satiksmi organizē ar luksoforu un posma šķērsošana var prasīt 20 minūtes;

• uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Smiltenes pagrieziena līdz Grundzālei notiek seguma atjaunošana, divos posmos satiksmi organizē ar luksoforu, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h, remontposma šķērsošanas laiks ir 25 minūtes;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 5. janvāra sāk piešķirt garantijas mājokļu iegādei Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem.

Aizsardzības ministrija un ALTUM ir abpusēji vienojušies par garantiju sniegšanu NBS karavīriem banku aizdevumiem pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai tā būvniecībai. Pirmā banka, kas sāks nodrošināt kredītus ar valsts garantijām, ir Swedbank. Tuvākajā laikā programmai gatavojas pievienoties arī citas bankas, kuras strādā ar ALTUM garantiju programmām. Klienti aicināti interesēties savās bankās.

NBS karavīriem atbalsta programmas ietvaros būs pieejami aizdevumi nekustamā īpašuma iegādei līdz 250 000 EUR ar garantijas termiņu līdz 10 gadiem. Savukārt garantijas apmērs ir līdz 25% no aizdevuma pamatsummas - līdz 20 000 EUR apmērā. Garantiju varēs saņemt arī atkārtoti, ja būs pagājuši trīs gadi kopš iepriekš piešķirtās garantijas un saistības ir izbeigušās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šī gada 31.oktobri OCTA Garantijas fonda apmērs ir 15,82 miljoni eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Šobrīd fonds samazinājies līdz vēsturiski zemākajam slieksnim kopš 2015.gada, kad tas pārsniedza likumā noteiktos 20 milj. eiro, kas lielā mērā saistīts ar pēdējos gados veiktajām ievērojamām atlīdzību izmaksām maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" (MAAS "Balva") vietā, izmaksājamajām OCTA atlaidēm lauksaimniekiem un personām ar invaliditāti, kas jāfinansē no OCTA Garantijas fonda, kā arī citiem faktoriem.

Neskatoties uz to, ka apdrošināšanas sabiedrības regulāri veic iemaksas OCTA Garantijas fondā, tā apmērs samazinās gadu no gada.

"Ņemot vērā pēdējos pāris gados raksturīgo lēno ekonomikas izaugsmes tempu, OCTA vidējās atlīdzības pieaugumu jau vairākus gadus pēc kārtas, kā arī citus būtiskus faktorus, Garantijas fonds šogad pirmo reizi samazinājies jau zem 16 milj. EUR atzīmes," skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins, piebilstot, ka apdrošinātāji pauž pamatotas bažas, ka OCTA Garantijas fonda apmērs turpinās samazināties arī turpmāk, ja netiks pieņemti nopietni risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesaņemot eksporta garantijas, "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai" (DLRR) var nākties atlaist pusi jeb aptuveni 300 darbinieku, sacīja uzņēmuma akcionārs un patiesais labuma guvējs Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Viņš skaidroja, ka Daugavpils uzņēmuma gadījumā liela problēma ir tā, ka konkurenti Lietuvā, Polijā, Ukrainā, Krievijā, Čehijā un Vācijā ļoti aktīvi izmanto valsts atbalstu eksportam.

"Tā pat bieži nav nauda, bet eksporta garantijas. Latvija pašlaik zaudē konkurencē. Ja Latvija tāpat kā citas valstis piemērotu atbalsta pasākumus eksportam, es pat neredzētu lielas problēmas Daugavpils uzņēmumam. Taču šodien mēs konkurencē reāli zaudējam. Es nezinu, kā ir ar citiem uzņēmumiem, bet DLRR eksporta garantijas nepiešķir," stāstīja Osinovskis.

Viņš pauda neizpratni par DLRR pirms dažām nedēļām pavēstīto, ka eksporta garantijas atteiktas tieši tiesas procesa dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Remontdarbi gāzesvadā Vireši-Tallina pie Valmieras noslēgušies ātrāk kā plānots

Lelde Petrāne, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais dabasgāzes un pārvades operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) ir noslēdzis remontdarbus gāzesvadā Vireši-Tallina pie Valmieras, kuri bija nepieciešami, lai novērstu konstatētos augsta riska gāzesvada defektus un nodrošinātu gāzes pārvades sistēmas drošību šajā pārvades posmā.

Vienlaikus veiktie remontdarbi ļaus paaugstināt darba spiedienu gāzesvadā un nākotnē palielināt dabasgāzes piegādes apjomus Somijai un Igaunijai.

Remontdarbi tika paredzēti līdz 31.maijam, taču tos izdevies noslēgt ātrāk nekā plānots. Remontdarbi gāzesvadā Vireši-Tallina tika īstenoti Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma uzlabošanas (LLSU) projekta ietvaros, kas ir svarīgs elements Eiropas Savienības iekšējā enerģijas tirgus papildināšanai un starptautiskās pārvades sistēmas darba uzlabošanai. Veiktie remontdarbi Vireši-Tallina gāzesvadā ir viens no kopumā 17 apakšprojektiem, kas LLSU projekta ietvaros tiek veikti, un to īstenošanā ieguldīti 450 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets apstiprinājis papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2,19 miljonu eiro apmērā eksporta darījumu apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas uzņēmumiem, informē Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrijas 2023. gada valsts budžeta viena no pasākuma prioritātēm ir uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finansējuma pieejamības veicināšana. Papildu finansējuma piešķiršana labvēlīgi ietekmēs Latvijas eksportētājus, palīdzot tiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī ģeopolitiskās situācijas sekas. Piedāvātās garantijas samazinās uzņēmējiem starptautisko darījumu riskus, kuri ir pieauguši, saskaroties ar nenoteiktību starptautiskajos tirgos.

“Sekmējot kopējo tautsaimniecības stabilitāti, turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem, kuriem Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā radītā situācija ir būtiski mainījusi esošo saimniecisko darbību un nepieciešams koriģēt izaugsmes plānus. Esam piešķīruši papildu finansējumu ALTUM eksporta garantiju programmai, lai šī brīža ģeopolitiskajā situācijā eksportējošiem uzņēmumiem palīdzētu pārorientēties, stabilizēt situāciju ar saimnieciskās darbības izaicinājumiem un paplašināt eksporta tirgu ģeogrāfiju,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Par Latvijas pasta pašpasludinātajiem biznesmeņiem un līdzīgiem

Gatis Madžiņš, izdevniecības Dienas Bizness galvenais redaktors, līdzīpašnieks, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas pasts ne bez politiskiem vējrādītājiem slēdz vai maina vairāk nekā 100 nodaļu visā Latvijā, lielākajā novadā Dienvidkurzemē tādas nepaliks vispār, jo tās nav rentablas. Slēdz skolas, jo tās nav rentablas. Pie ārsta nevar aiziet, jo kvotas beigušās. Cilvēks ir nerentabls, un pat ziņa par to, ka neesi rentabls, tiks piegādāta ar rentabilitātes aprēķinu, VAS Latvijas pasts tarifi tiek palielināti nemitīgi.

Latvijas pasts, skolas, bērnudārzi, slimnīcas ir valsts uzņēmumi vai iestādes – tā ir mūsu kopīgā valsts. Valsts sākas no ģimenes. Ģimenē ir bērni, kurus māca, neprasot, vai bērnu ir pietiekami daudz, lai to darītu. Ir veci ļaudis, un viņus aprūpē. Ģimenē ir radi, kuriem nododamas svarīgas ziņas, un tās cenšas piegādāt laikā, jo citādi radi uz bērēm vai kāzām neatbrauks. Valsts pamatprincipi ir tie paši. Rūpēties par vecīšiem, skolot bērnus, piegādāt ziņas laikā.

Turklāt likumi mums ir. VAS Latvijas pasts ir pienākums visā Latvijas teritorijā nodrošināt universālo pasta pakalpojumu. Likumā ir skaidri pateikts, ka jānodrošina noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Var, protams, atrunāties, ka minimālo nodrošinās, jo, raugi, būs pastnieki ar mašīnām, kas kaut ko kaut kad atvedīs, tomēr izpratne par to, kas ir minimums, neizriet no rentabilitātes aprēķina. Tas izriet no iedzīvotāju vajadzības, proti, vai viņi ir apmierināti ar minimumu vai nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts autoceļu tīklā remontdarbu dēļ lielākie satiksmes ierobežojumi patlaban ir Valmieras šosejas posmā no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi un Vidzemes šosejas posmā no pagrieziena uz Cēsīm līdz Rīdzenei, informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Minēto remontdarbu posmu izbraukšanai LVC aicina rēķināties aptuveni ar stundu.

Lielākais skaits remontdarbu valsts ceļu tīklā šobrīd notiek uz valsts vietējiem autoceļiem - kopumā 22 posmos. Darbi norit arī 14 reģionālo autoceļu un astoņos galveno ceļu posmos, kā arī uz 13 tiltiem uz pārvadiem.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no Sēnītes līdz Siguldai satiksmei atvērtas abas brauktuves abas brauktuves katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi luksoforu posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive. Slēgta nobrauktuve uz Cēsīm (P20). Satiksme notiek pa esošo pārvadu. Ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Remontdarbu dēļ autovadītājiem vietām jārēķinās pat ar papildu stundu ceļā

LETA, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik plašākie ceļu remontdarbi notiek uz Vidzemes šosejas, kur no Raunas līdz Smiltenei ir septiņi pagaidu luksofori un jārēķinās vismaz ar papildu stundu ceļā, informēja "Latvijas valsts ceļi".

Kopumā ceļu remontdarbi valstī turpinās vairāk nekā 100 autoceļu posmos, tāpēc autobraucējiem arī turpmāk ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā.

Uz Vidzemes šosejas notiek arī Līgatnes upes caurtekas remonts Augšlīgatnē, kur ir viens luksofors, taču intensīvākas satiksmes laikos veidojās gari sastrēgumi.

Uz Daugavpils šosejas darbi notiek posmā no Salaspils līdz Ikšķilei, kur noteikts ātruma ierobežojums un pārmaiņus tiek slēgta viena no divām joslām uz katras no brauktuvēm, posmā pie Pļaviņām starp abiem rotācijas apļiem ir noteikts ātruma ierobežojums, trīs luksoforu posmi un ceļā var paiet 20 minūtes, posmā no Līvāniem līdz Stūrišķiem ir divi luksoforu posmi, bet uz Daugavpils-Rēzeknes dzelzceļa pārbrauktuves pie Daugavpils satiksme tiek regulēta ar luksoforiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID-19 izplatības ierobežošanai izsludinātā ārkārtas stāvokļa laikā periodā no 15.marta līdz 14.aprīlim vidējā diennakts satiksmes intensitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem ir bijusi vidēji par 26% mazāka nekā tādā pašā laika periodā pērn, informē VAS "Latvijas valsts ceļi".

Vieglā transporta intensitātes samazinājums šajā periodā ir bijis 29%, bet kravas transporta - 14%.

Attiecībā pret 2019.gadu vislielākais satiksmes intensitātes kritums par 91% ir bijis uz Jelgavas šosejas (A8) posmā Eleja-Lietuvas robeža un 48% intensitātes kritums uz Bauskas šosejas (A7) posmā no Bauskas līdz Lietuvas robežai Grenctālē.

Vieglā transporta intensitātes samazinājums uz abiem ceļiem ir attiecīgi 92% un 85%. Savukārt kravas transporta intensitātes kritums uz Elejas ceļa ir 89%, bet uz Jelgavas šosejas posmā no Jelgavas līdz Olainei - 32%.

Jau ziņots, ka uz robežas ar Lietuvu ir atjaunota robežkontrole. Par 46% vidējā diennakts satiksmes intensitāte ir kritusies uz Tallinas šosejas (A1) posmā no Ainažiem līdz Igaunijas robežai un par 45% uz Valmieras šosejas (A3) posmā no Strenčiem līdz Valkai. Arī uz Igaunijas robežas ir atjaunota robežkontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts autoceļu tīklā būvdarbu notiek 88 autoceļu posmos, daudzviet satiksmi organizē pa vienu braukšanas joslu ar pagaidu luksoforiem. Visvairāk šādu posmu – septiņi – ir uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei, tur ceļā jāplāno stunda.

Uz Valmieras šosejas (A3) no Murjāņiem līdz Braslai luksoforu skaits pieaudzis līdz četriem, arī tur autovadītājiem ceļā jāplāno gandrīz stunda. Maršrutā Rīga–Valmiera (A3) pagaidu luksofors ir arī pie pagrieziena uz Cēsīm (P14).

No Valmieras līdz Rencēniem (P17) šonedēļ jau divi reversās kustības posmi ar luksoforiem, bet vēl piecos kustību regulē ar priekšrocības ceļazīmēm. Visa posma izbraukšanai jāparedz 45 minūtes.

Lielākie ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

  • uz Vidzemes šosejas (A2) no “Sēnītes” līdz Siguldai satiksme pa vienu joslu katrā virzienā. Ātruma ierobežojums 70 un lokāli 50 km/h. Paredzamais remontdarbu posma šķērsošanas laiks 20 minūtes;
  • uz Vidzemes šosejas (A2) no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei septiņi reversās kustības posmi un apbraucamais ceļš posmā Drabeši–Vaive, ātruma ierobežojumi 50 un 70 km/h, paredzamais laiks remontposma šķērsošanas – stunda;
  • uz Valmieras šosejas no tilta pār Gauju līdz pagriezienam uz Lielstraupi (V280) četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 55 minūtes;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Lielvārdē trijos posmos luksofori, ātruma ierobežojums 50 km/h, platuma ierobežojums 3 m, posma šķērsošanai nepieciešama pusstunda;
  • uz Daugavpils šosejas (A6) Pļaviņu apvedceļa posmā divi luksoforu posmi, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h, paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
  • uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) no Grebņevas līdz Kārsavai ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, četri luksoforu posmi. Remontdarbu posma šķērsošanai nepieciešamas 50 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes drošības uzlabošanai 13 kilometrus garā Tallinas šosejas posmā pie Ādažiem paredzētas būtiskas satiksmes organizācijas izmaiņas, liecina VAS "Latvijas valsts ceļi" informācija.

Tallinas šosejas posmā no divlīmeņu krustojuma ar Vidzemes šoseju līdz Pulksteņezeram katru gadu notiek vairāki ceļu satiksmes negadījumi, tai skaitā ar bojāgājušajiem, šajā posmā ir vairāki tā saucamie "melnie punkti".

Lielākā daļa ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem šajā posmā notiek frontālu sadursmju dēļ. Lai uzlabotu satiksmes drošību un mazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu, ir izstrādāts satiksmes organizācijas izmaiņu projekts, ko plānots realizēt līdz šī gada beigām. LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns informēja, ka šajos 13 kilometros ir seši tā dēvētie melnie punkti. Salīdzinājumam kopā uz 1650 kilometriem valsts galveno autoceļu ir 48 melnie punkti. Pēdējos gados satiksmes intensitāte šajā posmā pieaugusi līdz vairāk nekā 27 000 automašīnām diennaktī, lai gan ceļš projektēts ar caurlaidību līdz 20 000 automašīnām diennaktī. Zaļaiskalns norādīja, ka pērn šajā posmā notikuši 42 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bijuši pieci bojāgājušie, no tiem četri - frontālās sadursmēs. "Galvenais satiksmes organizācijas izmaiņu mērķis ir novērst frontālo sadursmju iespēju apdzīšanas manevra laikā, vai veicot kreisos pagriezienus," uzsvēra Zaļaiskalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Lāčplēša dienas pasākumu norisi vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme, tostarp, tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme 11.novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, informēja Rīgas domē.

Krastmala šodien būs slēgta līdz pusnaktij, kā arī līdz plkst.11 būs aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ielās starp Herdera laukumu un Doma laukumu abās pusēs, kā arī Herdera laukumā un Doma laukumā.

Līdz šodienas pusnaktij tiks arī aizliegts apstāties un stāvēt 11.novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Vanšu tiltam un 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, kā arī būs liegts apstāties un stāvēt arī Aspazijas bulvāra labajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai (parka pusē), un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai (parka pusē).

Tāpat apstāties un stāvēt šodien no plkst.6 līdz 13.30 būs liegts Aizsaules ielas abās pusēs, Varoņu ielas abās pusēs, posmā no Aizsaules ielas līdz ēkai Varoņu ielā 3A (pie Rīgas Brāļu kapiem) un autostāvvietā pie I Meža kapiem Aizsaules ielā. Bet no plkst.8 līdz 24 šis ierobežojums būs spēkā Valguma ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Akmeņu ielai un Bāriņu ielas labajā pusē, posmā un virzienā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā turpinās pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtību vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos.

Ielu seguma atjaunošana jau ir pabeigta K. Ulmaņa gatvē no Lielirbes ielas līdz pilsētas robežai, Vienības gatvē no Ozolciema ielas līdz pilsētas robežai, Maskavas ielā pie pilsētas robežas, uz tilta pār Sarkandaugavu Kundziņsalā, Vanšu tilta labā krasta estakādē, Jaunciema gatvē pie Mežvidu ielas, uz satiksmes pārvada pār dzelzceļu Jūrmalas gatvē, Duntes ielā no dzelzceļa viadukta atsevišķās vietās un Salu tilta uzbrauktuvē no Krasta ielas, 13. janvāra ielā, 11.novembra krastmalā, Jāņogu ielas posmā no Taisnās ielas līdz Dārziņu 30.līnijai, Taisnajā ielā no Ābeļu līdz Jāņogu ielai, Rātsupītes ielas posmā no Kleistu ielas līdz PV "Mikrobioloģijas institūts", Ķīpsalas posmā pie Vanšu tilta, kā arī uz tiltiem pār Kīleveina grāvi Buru ielā un Zunda kanālu Balasta dambī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozarei bažas rada transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas Garantijas fonds, kurš šogad sasniedza vēsturiski zemāko līmeni, paslīdot zem 15 miljonu eiro apjoma, kā dēļ automātiski dubultojās apdrošinātāju obligātie atskaitījumi Garantiju fondam, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš skaidroja, ka nozares ieskatā ar paaugstinātām iemaksām nevar labot to, kas ir sabojāts sistēmiski, jo Garantijas fondam kā vienīgajam Eiropā ir uzliktas neatbilstošas funkcijas, kas būtu jādara sociālam budžetam vai citiem valsts instrumentiem.

Bažas par Garantijas fonda nākotni rada arī 2021.gadā pieņemtā Eiropas Savienības (ES) direktīva. Tā paredz, ka no 2023.gada Garantijas fondam būs jāuzņemas arī saistības, kas radušās no Latvijā reģistrēto apdrošinātāju darbības citās Eiropas valstīs to maksātnespējas gadījumā. Tādēļ šobrīd aktīvi tiek strādāts pie jauna fonda finansēšanas modeļa, cerot arī uz valsts atbalstu šajā jautājumā.

Abāšins skaidroja, ka būtisks iemesls Garantijas fonda apmēra samazinājumam ir arī ievērojamās atlīdzību izmaksas maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības "Balva" vietā. Kopējais saistību apmērs ir 5,6 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Volkswagen" un "Audi" Latvijā piedāvā pagarināt automašīnu ražotāja sniegto garantiju tiem klientiem, kuru automašīnu garantija beidzas laika periodā no 2020. gada 1. marta līdz 31. maijam.

Šo iniciatīvu "Volkswagen" un "Audi" īsteno ar mērķi sniegt atbalstu klientiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā nevar apmeklēt servisu un veikt garantijas remontu savām automašīnām.

"Reaģējot uz pastāvošo situāciju pasaulē un Latvijā un pielāgojoties apstākļiem, esam panākuši vienošanos par ražotāja garantijas pagarinājumu mūsu klientu automašīnām, kurām šajā periodā beidzas to termiņš. Lai arī šajā ārkārtējās situācijas laikā turpinām darbu, ievērojot visus noteiktos un papildu drošības pasākumus, mēs domājam par mūsu klientu vajadzībām ilgtermiņā," skaidro "Volkswagen" un "Audi" automašīnu importētāja izpilddirektore Ilze Grase-Ķibilde.

Šie nosacījumi attiecas uz visām "Audi" un "Volkswagen" automašīnām, kas iegādātas autorizētajos dīlercentros Baltijā un citviet Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas nevienu hipotekāro kredītu, tātad dzīvojamo māju un dzīvokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas,” iepriekšējā Dienas Biznesa žurnālā izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs. Ņemot vērā, ka ekonomiskā krīze šobrīd tikai uzņem apgriezienus, DB pēta, cik patiesībā liels ir šis valsts uzņemtā riska apmērs.

Valsts finanšu instrumenta Altum hipotekāro kredītu garantijas ģimenēm ar bērniem tiek izsniegtas jau kopš 2015. gada, proti, neilgi pēc vienīgās Latvijas īpašumā esošās komercbankas (VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka) likvidēšanas un pārveidošanas par Altum, sākās citu valstu vai pilsoņu kapitālam piederošo Latvijas kredītiestāžu risku piesegšana, uzņemoties garantijas, un tā, iespējams, ir galvenā šī stāsta ēnas puse.

Reirs: Šķiet, ka mājokļu būvniecība turas tikai uz Altum programmas 

Diemžēl šķiet, ka pēdējo gadu laikā bez Altum garantijām komercbankas nav izsniegušas...

Proti, Latvijas kapitāls pašu tirgū nepelna, bet valsts garantē mazāka riska peļņu visam ārvalstu kapitālam. 23 000 jauno ģimeņu tikušas pie mājokļiem Stāsta jaukā vai saulainā puse ir, ka ģimenes ar bērniem kredītus mājokļiem tomēr saņem un daudz. No 2018. gada Altum garantē arī kredītus jaunajiem speciālistiem.

Galvenais garantijas mērķis un ieguvums – tā ļauj samazināt hipotekārā aizdevuma pirmās iemaksas apjomu komercbankā, tādējādi palīdzot tikt pie sava mājokļa situācijās, kad ir stabili ienākumi, kas ļauj uzņemties kredītsaistības, bet uzkrājumu pirmajai iemaksai vēl nav. Kopumā Altum kopš dibināšanas līdz šā gada 1. augustam piešķīris 23 000 garantiju jaunajām ģimenēm, kas palīdzējis Latvijas iedzīvotājiem hipotekārajos aizdevumos bankās aizņemties 1,7 miljardus eiro. 2021. gadā Ministru kabinets paplašināja atbalsta saņemšanas kritērijus. Galvenās izmaiņas ģimeņu mājokļu garantiju programmā: mājokļa iegādes vai būvniecības darījuma summa palielināta līdz 250 tūkstošiem eiro (iepriekš 200 tūkstoši);garantiju var saņemt arī bērna gaidību laikā (iepriekš garantiju varēja saņemt, kad bērns jau ir piedzimis); garantiju var saņemt atkārtoti; garantijas apjoms palielināts par 5%, ja ģimene iegādājas vai būvē mājokli, kas atbilst A klases/ gandrīz nulles enerģijas energoefektivitātes prasībām; lielāka garantija pieejama ģimenēm, kurās ir 4 vai vairāk bērni; u.c.

Proti, ja raugās no dzimstības un valsts attīstības viedokļa, šis instruments, nevērtējot, ko un kā pelna bankas, ir viens no nozīmīgākajiem jauno ģimeņu atbalstā vispār, jo nekādi vienreizēji pabalsti nevar atsvērt iespēju iegādāties savu mājokli. Līdztekus garantijas tiek izsniegtas jaunajiem speciālistiem, tomēr šeit summa ir daudz mazāka. No 2018. gada līdz šā gada augusta sākumam ir piešķirtas vairāk nekā 4500 garantijas Latvijas jaunajiem speciālistiem. Hipotekāro aizdevumu apjoms šajā sadaļā ir 37 miljoni eiro.

Garantijas uzņēmumiem dubultojušās

Tēmas otra sadaļa ir uzņēmumu kreditēšana, kas jau izsenis ir bijusi diskusiju tēma sabiedrībā un uzņēmēju vidē, ievērojot to, ka kredītprocenti mums ir mazliet augstāki nekā ES vidēji. Tāpat jāņem vērā pēdējos gados veiktās reformas banku sektorā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu kontrolē.

Visu rakstu lasiet 9.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprinot grozījumus īstermiņa eksporta kredīta garantiju atbalsta programmā, Ministru kabinets š.g. 11.maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu līdz 2021.gada 31.decembrim pagarināt termiņu, līdz kuram Attīstības finanšu institūcijā "Altum" varēs sniegt īstermiņa eksporta kredītu garantijas komersantiem.

Tās varēs sniegt neatkarīgi no debitora valsts, kā arī piešķirt papildu finansējumu viena miljona eiro apmērā programmas īstenošanai, lai turpinātu sniegt atbalstu eksportētājiem Covid-19 izaicinājumu laikā.

"Pēdējā gada laikā sāk uzlaboties ārējās tirdzniecības bilance. Latvijas ražotāji turpina kāpināt eksporta apjomus. Turpinot reaģēt uz Covid-19 radīto nenoteiktību ārējos tirgos, ir nepieciešams mazināt uzņēmēju riskus, lai nodrošinātu iespēju turpināt ražot un eksportēt. Mēs redzam uzņēmēju vajadzības un iespēju robežās piedāvājam atbalstu, lai Latvijas kopējais labklājības līmenis celtos," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Īstermiņa eksporta kredīta garantijas atbalsta programmas ietvaros var saņemt komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot pieteikumu Attīstības finanšu institūcijā "Altum".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu investīciju kompānija Infortar 2023. gadā Latvijā veikusi nozīmīgus ieguldījumus, tajā skaitā būtiski paplašinājusi savu portfeli arī enerģētikas sektorā.

Lai gan Infortar darbojas vairākos tirgos, šogad īpaši fokusējamies uz Latviju, stāsta Martti Talgre, Infortar izpilddirektors. Pavasarī Latvijas gāzes mazumtirdzniecības tirgū ienāca mūsu meitas uzņēmums Elenger, vasarā iegādājāmies AS Gaso, kam pieder Latvijas dabasgāzes sadales tīkls, bet šī gada nogalē veicām arī investīcijas atjaunojamo energoresursu jomā, atklāj M.Talgre. Viņš norāda, ka šobrīd Infortar uzsākuši savas pirmās saules elektrostacijas būvniecību netālu no Liepājas, Nīcā, ar aptuveni četru megavatu jaudu. Bez Nīcas stacijas, kuru vajadzības gadījumā varam arī paplašināt, esam izvēlējušies arī vēl divas vietas Latvijā, kur nākotnē plānojam būvēt saules elektrostacijas, teic Infortar izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aicinās grozīt likumu Par nodokļiem un nodevām, paaugstinot tajā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni.

VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča komisijas sēdē stāstīja, ka patlaban šis slieksnis ir 15 eiro, savukārt minimālās bezstrīdus piedziņas izmaksas ir 39 eiro par vienu parādu.

Garanča skaidroja, ka nelielie parādi, kuru piedziņa valstij izmaksā dārgāk nekā atgūtā summa, veido diezgan apjomīgu īpatsvaru kopējā parādnieku skaitā. Tā, piemēram, 37 440 parādnieku parāds ir mazāks vai vienāds ar 15 eiro, bet tie ir 21,1% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējā parāda summa ir 0,12 miljoni eiro.

Savukārt parādnieku, kuru nodokļu parāds ir no 15 eiro līdz 300 eiro, skaits ir 83 042 jeb 46,8% no kopējā parādnieku skaita, lai gan šo parādnieku kopējais parāds ir deviņi miljoni eiro jeb 2% no kopējā nodokļu parāda apmēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 859,002 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada decembra sākumā bija 398,146 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,3% salīdzinājumā ar novembra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 289,086 miljonus eiro, kas ir par 0,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 171,769 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 0,3%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.decembrī veidoja 62,1% no kopējās parādu summas jeb 533,69 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.decembrī bija atzīti parādi 2,851 miljona eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,096 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, kā arī par 4,9% vairāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2022.gada jūlija sākumā bija 575,457 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,6% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 307,594 miljonus eiro, kas ir par 3,8% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 212,875 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2022.gada 1.jūlijā veidoja 56,1% no kopējās parādu summas jeb 614,389 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.jūlijā bija atzīti parādi 2,019 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 856,471 miljona eiro apmērā, kas ir par 0,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,3% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2023.gada oktobra sākumā bija 398,696 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 1,1% salīdzinājumā ar septembra sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 290,089 miljonus eiro, kas ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 167,686 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 2,5%.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2023.gada 1.oktobrī veidoja 63,1% no kopējās parādu summas jeb 540,406 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.oktobrī bija atzīti parādi 2,457 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru