Jaunākais izdevums

Linda Strazda Jaunalūksnes pagastā iecerējusi izveidot sertificētu šķirnes trušu audzētavu – pirmie truši jau iegādāti. L.Strazda atzīst – lai to visu izveidotu, darba vēl ir ļoti daudz, bet pamazām un mērķtiecīgi viņa savu ieceri īstenos, vēsta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

L.Strazda ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja. Truši izvietoti drauga Aivja mammas mājās Tūcene Jaunalūksnes pagastā. Šobrīd tur ir jau vairāku šķirņu truši – Lielais gaišais sudrabotais, Burgundas, Jaunzēlandes sarkanais, Kalifornijas, Lielā šinšila, Čehu albīns, Vīnes zilais, kā arī daži bezšķirnes truši. Kopā – 35, un divām trušu mātēm jau piedzimuši mazuļi.

«Ideja par šķirnes trušu audzētavas izveidi radās jau pirms gada – dzīvoju mājās, auklēju mazo Gabrielu un domāju, kam pievērsties. Idejas meklēju internetā, pārrunājām ar draugu, ka nozare, kam pievērsties, varētu būt šķirnes trušu audzēšana, jo tiem ir pieprasījums. Pērn vasarā iegādājāmies pirmos sešus mazos šķirnes trušus, kuri nu jau ir krietni paaugušies,» stāsta L.Strazda.

Pēc tam rudens pusē uzzināja, ka Alūksnes novada dome izsludinājusi jauniešu biznesa ideju konkursu un pieteica tam arī savu ideju par šķirnes trušu audzētavas izveidi Jaunalūksnē. Ideja guva atbalstu 1664 eiro apmērā, un ar pašvaldību pērn decembrī tika noslēgts līgums.

«Mans uzstādījums ir, ka tai noteikti jābūt sertificētai audzētavai – lai varu pārdot dzīvsvarā šķirnes trušus ar pavaddokumentiem. Nākotnē ir iecere arī par trušu gaļas tirgošanu, sadarbojoties ar Madonā esošo kautuvi, un trušu ādu pārdošanu,» saka L.Strazda.

Plašāk - laikrakstā Alūksnes Ziņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Būvnieku īlens tautsaimniecības maisā

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 05.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmēji kā izmēģinājuma trusīši, kas parāda, ar ko jārēķinās, paliekot bez Eiropas pienīgās krūts

DB šonedēļ publicētais Būvnieku TOP 30 iezīmē aprises visai skaudrai nozares nākotnei. Pērn aizvadīts gads ar treknu mīnusa zīmi – nozare sarāvusies mazāka gan naudas (teju simt miljonu mazāks apgrozījums), gan uzņēmumu un to darbinieku skaita ziņā. Savukārt šis gads vairs netiek dēvēts par sliktu vai vienu no sliktajiem, bet gan par nozares izdzīvošanas gadu. Līdzīgi kā cūkkopjus skar cūku mēris, būvniekiem jāsadzīvo ar citu slimību, kas plaši izplatījusies mūsu valstī. Sērgu varētu ārstēt ES struktūrfondu nauda, bet līdz ar tās kavēšanos, būv- uzņēmēju bizness nīkst žēlabās. Diemžēl uz šīs atkarības adatas celtnieki ir jau ilgāku laiku, bet paģiras ir visai smagas un šogad draud ar kārtējo apgrozījuma daudzmiljonu sarukumu. Skurbuma alku neprātā par salīdzinoši sīkiem projektiem ir gatavi cīnīties citkārt solīdi uzņēmumi, kuri tagad rāda zobus kā hiēnas pēc saules rieta. Pie kumosa paģiru lāpīšanai tiek izveicīgākie. Un tie arī izdzīvo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā panīkusī truškopība drīz atdzims, uzskata Grobiņas novada Medzes pagasta Elčuku saimnieks Edmunds Rubenis. Pašlaik trušu saimniekam ir maz, pieprasīti ir paipalu un vistu cāļi un olas. Pienesumu saimniecībā dod savvaļas zirgi un govis, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Šobrīd man ir tikai kādas desmit apsēklotas trušu mātes. Bija laiki, kad mājās bija ap 250 trušu. Tad cilvēki sāka tirgot trušu gaļu par ceturtdaļu cenas un panīka visa nozare. Pamazām truši izzuda no saimniecībām. Cilvēki blēdījās, pārdodot krustojumus kā šķirnes trušus un iegūstot gaļu no ceturtās un piektās paaudzes krustojumiem, kas nebija kvalitatīva. Arī audzēšanā diletanti izcēlās. Mēģināja trusi barot ilgāk, lai smagāks,» par nejēdzībām truškopībā spriež saimnieks.

E. Rubenis nolēmis, ka ir pienācis laiks palielināt trušu skaitu.

«Jebkura pasākuma veiksmes atslēga ir kvalitātē, nevis cenu dempingā. Dempingot var tikai ar brāķi,» tā E. Rubenis. Trušu gaļas kilograma cena ir augsta – aptuveni 10 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

DB klubs: Maza aviokompānija nevar kļūt par izmēģinājuma trusīti

Daiga Laukšteina, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Izšķirties par neko vai investoru, kurš var nākt komplektā ar zināmu bagāžu, valdībai bija grūts uzdevums.»

Tā DB rīkotajā Uzņēmēju klubā sprieda bijušais satiksmes ministrs, pašlaik Saeimas deputāts Anrijs Matīss, kurš publiskajā telpā plaši izdiskutētajām AirBaltic aktualitātēm nolēma uzlikt uzsvarus pašā noslēgumā.

Aktualitātes tranzīta nozarē, Rail Baltica un AirBaltic bija trīs vaļi, uz kuriem savu uzrunu balstīja A. Matīss. Viņš norādīja, ka Latvijas tautsaimniecībā būtiskajai transporta nozarei ir bijis trauksmains gads.

Pārejot pie AirBaltic, A. Matīss uzsvēra, ka uzņēmums četru gadu laikā spējis uzlabot savu darbību, no 180 miljoniem eiro negatīva pašu kapitāla nonākot līdz 75 miljoniem eiro, kas, nenoliedzami, arī ir gana daudz. Divus gadus kompānija ir strādājusi ar peļņu. Ar to nav pietiekami, lai banka izsniegtu aizdevumu; ir nepieciešams ārējs finansējums investīcijām un flotes nomaiņai. Stratēģiskais investors pie šādiem finanšu rādītājiem nav viegli piesaistāms. «Ļoti daudz runāts par investora piesaisti un flotes nomaiņu. Skaidrs, ka tai agri vai vēlu jānotiek. Manuprāt, nav pareizi saistīt investora ienākšanu ar konkrētu flotes nomaiņu. It sevišķi, kad jau esam uzņēmušies saistības par Bombardier neesošām lidmašīnām. Uzņemties vēl kādas pret Krievijā ražotiem lidaparātiem nebūtu pareizi, ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par lidmašīnu tehniskajām īpašībām un rezerves daļu pieejamību. Mazai aviokompānijai noteikti vajadzētu turēties pie pārbaudītām vērtībām,» tā A. Matīss. Viņaprāt, valdība nebija vieglas izšķiršanās priekšā, garas stundas vētījot konkrēto finanšu investoru. Uz DB jautājumu, vai citāds redzējums attiecībā uz AirBaltic floti un investoru bija iemesls, kāpēc A. Matīsam bija jāaiziet no amata, bijušais satiksmes ministrs atzina, ka reizumis valdībai jāpieņem izšķiroši lēmumi un ne vienmēr tie ir viegli. Bet, runājot par floti, vēlreiz uzsvēra: «Maza aviokompānija nevar atļauties riskēt, piemēram, ar lidmašīnām, kam var atklāties kādas «slimības». Jāiet pakāpeniski uz viena tipa floti. AirBaltic nebūtu pareizi kļūt par izmēģinājuma trusīšiem, lai arī pārbaudīti lidaparāti varbūt izmaksātu nedaudz dārgāk.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā biznesa mediju ziņu virsrakstos dominē ziņas par arvien jauniem akciju rekordiem. Tāpat šā gada beigu finanšu optimismu un gluži vai “visa pirkšanas” trakumu izceļ virtuālā veidojuma - bitkoina – mēģinājumi aizsniegties līdz 20 tūkst. ASV dolāru atzīmei.

Šogad gan uzvarētāji meklējami ne tikai finanšu aktīvu pasaulē. Pandēmija audzējusi interesi par četrkājaino mīluļu iegādi, kas plaukt un zelt ļāvis šim biznesam. Attiecīgi debesīs traukusies dažādu šķirnes dzīvnieku cena.

“Bloomberg” izceļ “Pets4Homes” apkopotos datus, kas liecina, ka vidēji, par bāzi ņemot dažādu sugu kucēnu cenu Apvienotajā Karalistē, to cena šogad trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājusies par 131%. Cenu pieauguma topa augšgalā atrodas kokerspanieli, kuru vērtība gada laikā pieaugusi par 207%! Tāpat, piemēram, Džeka Rasela terjera kucēnu cena augusi par 195% un borderkolliju kucēnu – par 191%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

L’Oréal: Mākslīgā āda ir daudz labāka alternatīva

Didzis Meļķis, 27.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Baltijas kosmētikas tirgus ir ar ievērojamu dabisko izaugsmes potenciālu, laikrakstam Dienas Bizness saka L’Oréal Baltic ģenerāldirektors Johans Bergs.

Fragments no intervijas:

Kosmētikas patēriņš man ir vien tik, cik no bučošanās, un attiecīgi arī daudz par to nedomāju. Tomēr ko nozīmē L’Oréal interese par audu inženieriju un 3D druku – ka mūsu nākotne ir kiberkosmētika vai kas tamlīdzīgs?

Nē, es nedomāju, ka tā būs kiberkosmētika. Bet vispār kompānijas pētniecības kapacitāte ir nopietna. Tās budžets ir 700 miljoni eiro, pētniecības personāls, kas nodarbojas tieši ar R&D, no 3800 cilvēkiem ir pieaudzis apmēram līdz 5000, un tas pieaug aizvien. Viņi tiešām sadarbojas ar kompānijām, kas ir iesaistītas medicīnas biznesā. Viens no tādiem projektiem ir arī saistībā ar mākslīgās ādas audzēšanu no šūnām. Tā ir īsta, dzīva āda, medicīnā tā tiek lietota, piemēram, kosmētiskām vajadzībām, lai novērstu vēža saslimšanas vai apdegumu sekas. Bet mēs to lietojam tikai pētnieciskos nolūkos, lai laboratorijās pētītu, kā viena vai otra viela iedarbojas uz ādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvuzņēmēji kā izmēģinājuma trusīši, kas parāda, ar ko jārēķinās, paliekot bez Eiropas pienīgās krūts

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta galerija - Dibinātājs no fonda izpērk uzņēmuma Art Fairs Service kapitāldaļas

Lelde Petrāne, 30.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fonds «ZGI-3», kuru pārvalda alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks «ZGI Capital», pārdevis savus 28% izstāžu pakalpojumu sniedzēja «Art Fairs Service» kapitāldaļu. Uzņēmums ir attīstījies pēc biznesa plāna un dibinātājs Bruno Mellis izmanto savas tiesības nopirkt fondam piederošās kapitāla daļas, vēsta fonda investīciju direktors Rūdolfs Krese.

Uzņēmums tika reģistrēts 2014. gada pavasarī un vērsās pie investīciju fonda pēc finansējuma aprīkojuma iegādei. «ZGI Capital» novērtēja uzņēmēja biznesa plānu, komandu un klientus un piešķīra nepieciešamās investīcijas 280 tūkstošu eiro apjomā. Uzņēmums sekmīgi atrada savu nišu, kuru izdevās apgūt, pateicoties gan inovatīviem tehniskiem risinājumiem, gan jauninājumiem loģistikā un darbu organizācijā. Tas pavēra iespēju Latvijas uzņēmumam izkonkurēt vietējās kompānijas, kas attiecīgajos tirgos darbojās jau gadiem.

Pirmajā gadā «Art Fairs Service» sasniedza 336 tūkstošu eiro apgrozījumu, 2015. gadā to dubultoja un 2016. gadā nonāca līdz 825 tūkstošu eiro apgrozījumam. Gadu no gada uzņēmums turpina gan ģeogrāfisko ekspansiju, gan jaunu tirgu iekarošanu. 2016. gadā aprīkotas izstādes Beļģijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Anglijā, Dānijā, Lielbritānijā, Spānijā un Latvijā. 99% no apgrozījuma veido eksports. Uzņēmums plāno turpmāku izaugsmi Eiropas tirgū un paplašinājumu uz Tuvo Austrumu tirgu, pielietojot jaunus biznesa modeļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpūtas vietai «Rakši» šis ir eksperimenta gads, kad tās saimnieki Elija Krauze un Kristaps Blaus cenšas nopelnīt, viesiem piedāvājot tikai zooloģisko dārzu un ar to saistītos pakalpojumus. «Rakšos» viesu nami izīrēšanai vairs netiek piedāvāti, jo tajos izvietotas «Rakšu» struktūrvienības – suvenīru veikals un kafejnīca, kā arī aktīvi tiek strādāts, lai attīstītu kamieļu, lamu un alpaku kūtsmēslu granulu ražošanu.

«Rakšiem» šogad apritēja vienpadsmitais darbības gads. Atpūtas vietas biznesa stāsts šo gadu laikā ir mainījies un pilnveidojies. Tās pimsākumi meklējami laikā, kad uz mantota, sešus hektārus plaša zemesgabala tika uzbūvēts pirmais viesu nams un, lai atšķirtos no citiem viesu namiem, tika ierīkots arī brīvdabas zooloģiskais dārzs ar dažām lamām un alpakām, pirmo kamieli un gvanako pāri.

Sākotnēji zooloģiskais dārzs tika veidots kā pievienotā vērtība viesu namam. Ļoti īsā laikā tika uzbūvēti vēl divi viesu nami, nodrošinot iespēju zem jumta izguldīt 150 cilvēkus, un tika piedāvātas aktīvās atpūtas iespējas. Pēc šādā veidā nostrādātiem vairākiem gadiem «Rakši» mērķtiecīgi būtiski palielināja dzīvnieku skaitu, vienlaikus saglabājot viesu namu biznesu. Tomēr uzsvars jau tika likts uz kamieļu parku. Savukārt, šogad biznesa modelis mainīts pilnībā, atsakoties no viesu namiem un visu uzmanību veltot zooloģiskajam dārzam – ir iegādāti jauni dzīvnieki – Poitou ēzeļi no Francijas, Valē melnkakla kazas no Austrijas, un papildināts pakalpojumu klāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tomsoni brīvu nišu saskata gaļas un tās izstrādājumu ražošanā

Kalvenes Trušu muiža ir viena no saimniecībām, kas nedēļas nogalē piedalījās starptautiskajā mājdzīvnieku un zooindustrijas izstādē PetExpo 2019 Ķīpsalā. Septiņu gadu laikā tā kļuvusi par vērā ņemamu tirgus spēlētāju, piedāvājot ne tikai gaļu un tās izstrādājumus, šķirnes dzīvniekus, bet arī tūrisma pakalpojumus un suvenīrus. Šogad plānots atvērt kautuvi.

Garša atkarīga no barības

Truškopība ir lauksaimniecības nozare, kurā izaicinājumu netrūkst. Sabiedrībā valda stereotips, ka šī dzīvnieka gaļa, lai arī ļoti veselīga, ir sausa, cieta un negaršīga. «Taču tā nav. Daudz kas ir atkarīgs no šķirnes un izvēlētās barības. Taču, lai panāktu, ka gaļa ir skaista un veselīga, darbs nav vienkāršs,» saka Trušu muižas saimniece Signe Tomsone. Viņa uzsver, ka saimniecības vadmotīvs ir kvalitāte visās jomās, tādēļ neatbalsta rūpniecisko dzīvnieku audzēšanu, izmantojot vien kombinēto barību. Papildus baro ar sienu, graudiem un dārzeņiem. Lai arī citi truškopji uzskata, ka gana labs kombinētās barības piedāvājums ir Dobeles dzirnavniekam, kalvenieki iecienījuši Lietuvā ražoto. «Kamēr trusis dzīvo pie mums, tam ir jānodrošina karaliski dzīves apstākļi. Tas ir mīlestības darbs. Lai arī man vakarā ir jāapkopj teju simts vaislas mātes, katru pazīstu, zinu, ko darīs, kura ko ēdīs,» teic saimniece. Savi truši uzticēti katram ģimenes loceklim – vīram Laurim, kuram darbs Trušu muižā ir pamatnodarbe, kā arī dēliem Robertam un Patrikam. L. Tomsons piebilst, ka svešiniekam uzticēt trušu kopšanu nevar nevienā posmā. Dzirdēti stāsti par algotiem strādniekiem, kas pret dzīvniekiem izturas vardarbīgi. Taču stress trusītim var būt pat nāvējošs, tāpat tam viegli gūt traumas, jo ir trausls mugurkauls.

Komentāri

Pievienot komentāru