Foto

Gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē nelaimes gadījumu skaits audzis par 11%

Gunta Kursiša, 21.08.2013

Ķīmiskās vielas tiek uzglabātas nepiemērotos traukos bez atbilstoša marķējuma. Pēdējos gados Latvijā ir reģistrēti vairāki nelaimes gadījumi darbā, kuru cēlonis ir neskaidrs izcelsmes šķidruma iedzeršana no nemarķētiem traukiem.

Foto avots: MASOC

Jaunākais izdevums

Visvairāk pārkāpumu darba aizsardzības jomā apstrādes nozarē konstatēti gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnu un iekārtu, ražošanas uzņēmumos, turklāt šajā nozarē gada laikā nelaimes gadījumu skaits ir audzis visstraujāk – par 11% (salīdzinot 2012. un 2011. gadu), Db.lv stāstīja Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāvis Aivis Vincevs.

Kopumā pērn gatavo metālizstrādājumu ražošanas uzņēmumos tika konstatēti 373 darba aizsardzības un tiesību pārkāpumi, savukārt šogad septiņu mēnešu laikā – 153 pārkāpums. Kā Db.lv norādīja A. Vincevs, šogad pārbaudes plānots veikt intensīvāk nekā pērn.

Biežāk darba drošība netiek nodrošināta nelielos un nesen dibinātos metālapstrādes uzņēmumos, taču ir arī gadījumi, kad darba aizsardzībā vērojami pārkāpumi arī lielos uzņēmumos, norāda A. Vincevs.

Pārkāpumu apjoms iet roku rokā ar cilvēku nezināšanu – ja cilvēki nav apmācīti darba aizsardzības jautājumos, biežāk notiek arī negadījumi un biežāk tiek konstatēti pārkāpumi, stāstīja VDI pārstāvis.

Tikmēr Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociācija (MASOC) publicējusi izplatītākos darba aizsardzības pārkāpumus, ko varat aplūkot augstāk pievienotajā fotogalerijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēģipte ir lielākais Āfrikas un Tuvo Austrumu patērētāju tirgus, kura iespējas Latvijas uzņēmumi pilnībā nebūt nav izmantojuši

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Ēģiptes Arābu Republikā Iveta Šulca. Viņa uzsver, ka, ienākot Ēģiptes tirgū, Latvijas uzņēmumiem paveras tirgus uz Āfrikas attīstītajām valstīm, kā, piemēram, Keniju, Zambiju, Ugandu, un Tuvo Austrumu valstīm, kā Saūda Arābiju vai Kuveitu.

Cik liela ir Latvijas uzņēmēju interese par iespējām realizēt savus izstrādājumus Ēģiptē pat visā Ziemeļāfrikas reģionā?

Vēstniecība var sniegt vērtējumu par uzņēmumiem, kas kontaktējas un konsultējas ar vēstniecību, meklējot partnerus un jaunus tirgus. Jau daudzus gadus Ēģiptē ir nozīmīgs Latvijas kokmateriālu noiets. Tā ir dominējošā preču grupa mūsu eksporta bilancē. Tomēr apjomi varētu būt ievērojami lielāki. Ēģiptē ir spēcīga mēbeļu ražošanas un būvniecības industrija. Abām ir vajadzīgi ne vien materiāli, bet arī mūsu tehnoloģijas. 2012. gadā par tirdzniecības misiju uzrunāju Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvjus. Diemžēl vienīgie, kas atsaucās, bija MeKA. Esam organizējuši arī Ēģiptes uzņēmēju tikšanās ar MASOC Rīgā. Esam runājuši arī ar LAFF, Kūdras ražotāju asociāciju, zivju ražotājiem u.c. Sarakstu varētu turpināt. Bet ir arī veiksmes stāsti. Piemēram, Augstākās izglītības eksporta asociācija atsaucās uz mūsu piedāvājumu 2012. gadā, un sekoja biznesa misija. Šobrīd tirgus specifika ir saprasta un sadarbība sekmīgi attīstās. Jau ir bijusi veiksmīga dalība divās izglītības eksporta izstādēs Kairā. Bija patīkami dzirdēt, ka Lielbritānijas augstskolas kļuva «greizsirdīgas» par mūsu augstskolu rezultātiem. Ļoti laba sadarbība ir ar Latvijas tūrisma nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mobilitātei tērēs vairāk

Kristīne Stepiņa, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā Latvijai pieejamais finansējuma apjoms Erasmus+ programmas aktivitātēm ir palielināts, sasniedzot vairāk nekā 14 miljonus eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) ir izsludinājusi 2016. gada projektu pieteikumu konkursu Eiropas Savienības (ES) Erasmus+ programmā izglītības un mācību jomā. Konkursā var piedalīties organizācijas, kas darbojas izglītības, mācību, jaunatnes vai sporta jomā.

Sagaida lielu aktivitāti

Šogad programmas Erasmus+ konkurss izsludināts trešo reizi un, tāpat kā iepriekšējos konkursos, galvenās programmas aktivitātes ir personāla mobilitāte un stratēģiskās partnerības projekti visos izglītības sektoros – augstākajā, profesionālajā, skolu un pieaugušo izglītībā. «Augstākās izglītības sektorā aktuāla ir starptautiskā studentu un personāla mobilitāte ārpus ES. Līdzīgi kā iepriekšējos konkursos, arī šoreiz sagaidām lielu projektu iesniedzēju aktivitāti,» saka VIAA ES Izglītības programmu departamenta direktore Ennata Kivriņa. 2014. gadā VIAA ir apstiprinājusi Erasmus+ projektus skolu, profesionālās, pieaugušo un augstākās izglītības sektorā ar kopējo finansējumu 12,6 miljoni eiro, bet 2015. gadā finansējums mācību mobilitātēm un stratēģiskajām partnerībām sasniedza 13,4 miljonus eiro. 2015. gada vasarā Erasmus+ paplašināja mobilitātes apvāršņus ārpus ES robežām, sniedzot iespēju doties uz Āzijas, Ziemeļamerikas, Latīņamerikas, Dienvidāfrikas un Rietumbalkānu reģionu valstīm. Šai aktivitātei tika piešķirti 1,3 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdz 2020.gadam ražotņu modernizācijā investēs 1,2 miljardus eiro

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un sešas nozaru asociācijas šā gada 25. aprīlī parakstīja Memorandu par Latvijas rūpniecības attīstību ar mērķi tuvāko trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%, informē Ekonomikas ministrija.

Memorands arī paredz rūpniecības eksporta apjomus audzēt līdz vienam miljardam eiro, pētniecībā ieguldīt 67 miljonus eiro, paaugstināt kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem, trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%.

Memorandu parakstījušās Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) apņemas trīs gados investēt 345 miljonus eiro, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) - 301 miljonu eiro, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) - 280 miljonus eiro.

Tāpat Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācija (LBRA) apņemas investēt 146 miljonus eiro, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) - 97 miljonus eiro, bet Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEERA) - 54 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Militārās rūpniecības uzņēmums Patria veidos industriālo klasteri Latvijā

Lelde Petrāne, 13.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas militārās rūpniecības uzņēmums "Patria" aicina Latvijas uzņēmumus uz sadarbību, kuras mērķis ir nodibināt industriālo klasteri militārās rūpniecības vajadzībām.

"Patria" aicina pieteikties Latvijas uzņēmumus no tādām nozarēm kā metālapstrāde, elektronikas sastāvdaļu ražošana, gumijas un plastikas izstrādājumu ražošana, inženierzinātņu nozares u.c. Industriālā klastera mērķis ir atbalstīt iespējamo "Patria" 6 x 6 bruņumašīnu izstrādi un ražošanu Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) vajadzībām un citiem starptautiskiem klientiem.

Uģis Romanovs, "Patria Latvija" izpilddirektors, informē: "Klastera izveidošana palīdzēs attīstīt militārās rūpniecības nozari Latvijā, tiks iedibinātas jaunas vietējo piegāžu ķēdes un perspektīvā izveidota starptautiska ilgtermiņa partnerība. Šie procesi veicinās jaunu zināšanu rašanos, darba vietas un Latvijas uzņēmumu eksporta potenciālu. Novērtējam Aizsardzības ministrijas atbalstu šī klastera veidošanā".

Komentāri

Pievienot komentāru