Turpmāk tiks aizliegts pārdot sintētiskās vai dabīgas izcelsmes vielas – sēnes, zāles, kaltētās zāles maisījumi– kuru lietošana izraisa cilvēku apreibināšanu. Par šā aizlieguma pārkāpumu vainīgā persona tiks saukta pie likumā paredzētās atbildības.

To paredz Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas akceptētie grozījumi Rīgas domes saistošajos noteikumos, DB informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, komentējot grozījumus, atzīmē, ka Rīgas teritorijā ir vairākas tirdzniecības vietas, kurās tiek izplatīti vīraki un citas tamlīdzīgas vielas, ko pilsētas iedzīvotāji, tai skaitā arī nepilngadīgie, izmanto, lai apreibinātos.

Ja tabakas izstrādājumu izplatīšanu un lietošanu regulē likums, tad šāda veida vielas, kas it kā nav paredzētas iekšķīgai lietošanai, ir brīvi tirgojamas bez jebkādu atļauju vai licenču saņemšanas.

Šarmantā Rīgas Pārdaugavas iela pēdējos divos gados attīstījusies strauji. Vairs «neviena vieta uz brieža nav brīva» – visas esošās komercplatības ir aizņemtas.

Meža ielā DB iepriekšējo reizi viesojās 2013. gada jūnijā. Toreiz tur pavērās pavisam cita aina. Tikko darbu bija sākusi kafejnīca Mierā – tolaik dažus simtus metrus garajā ieliņā tas bija vienīgais ēdināšanas uzņēmums. Tagad tai līdzās kafejnīcas ir sakuplojušas – blakus atrodas kafē Cepiens, kaķu kafejnīca Minka, bet pēdējais jaunpienācējs ir Street burgers. Kafejnīcu īpašnieki DB atzīst, ka pagaidām viens otram netraucē strādāt, apmeklētāju pietiek visiem, bet, ja ielā durvis vērtu vēl kāds konkurents, iespējams, kļūtu par šauru.

Kafejnīcas Mierā līdzīpašizniece Santa Kausiņa DB stāsta, ka brīdī, kad blakus esošajās telpās viena aiz otras sāka iemājot citas kafejnīcas, nelielas bažas uzmācās. Tomēr satraukumam par konkurenci nav bijis pamata. «Iela ir atdzīvojusies. Katram uzņēmumam ir sava odziņa. Konkurentu parādīšanās arī mudināja mūs attīstīties, domāt vēl radošāk. Grūti pat izskaidrot, kādēļ Meža iela pievilinājusi tik daudz kafejnīcu. Nebrīnītos, ja pēc kāda laika atvērtos vēl kāda,» teic S. Kausiņa. Viņa vēlētos, lai ielā būtu lielāka uzņēmumu dažādība, līdzīgi kā tas ir Miera ielā, kur ir gan kupls skaits kafejnīcu, gan vietējo ražotāju veikali, mazas piparbodītes. Meža ielai potenciāls, pēc viņas domām, ir liels – iela cilvēkiem patīk – tā ir mierīga, ēkām ir skaista arhitektūra.

Nodokļu nemaksātāju apkarošanā jākoncentrējas uz tiem, kuri apzināti veido shēmas, lai izvairītos no miljoniem lielu nodokļu samaksas, nevis jāsašķaida resursi, kontrolējot piparbodītes

To intervijā DB stāsta Banku augstskolas Finanšu katedras profesors, bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Kārlis Ketners.

Fragments no intervijas:

Kā tad nocirst galvas ēnu ekonomikas pūķim?

Novērtēt situāciju Latvijā un sīkajam biznesam atvieglot prasības. Reiz bija nosacījums, ka jāmaksā 5% liels ienākuma nodoklis (apliek ieņēmumi mīnus izdevumi) no īpašuma izīrēšanas, tad tika secināts, ka valsts saņem pārāk maz, un likme tika dubultota, vienlaikus nosakot, ka tā būs no bruto ieņēmumiem (ieskaitot samaksu par komunālajiem un apsaimniekošanas pakalpojumiem). Rezultāts – dokumentos raksta vienu, bet, visticamāk, daudzos gadījumos saņem daudz lielāku samaksu, turklāt pārskaitījuma vietā norēķini notiek skaidrā naudā, valsts makā vairāk arī nesaņemam. Tam nav jēgas. Tas pats ar kases aparātiem, kur, ķerot centu, nav resursu, lai ķertu blēžus, kas atbildīgi par miljoniem eiro izkrāptu naudu PVN karuseļu shēmās. Piemērs no deviņdesmito gadu sākuma – muitnieki krata autobusa pasažierus, kas iebrauc Latvijā no tirgus Lietuvā, tam patērē milzīgu laiku un iekasē nodokļus un arī soda naudas (dažu desmitu latu apmērā). Tajā paša laikā cauri šim punktam izbrauc vairāki kravas auto, pilnas ar precēm, bet to skrupulozai pārbaudei nebija kapacitātes, jo visi bija aizņemti ar «pauninieku» kontrolēšanu. Ārzemēs ir sapratuši to, ko negribam vai nespējam saprast – kontroles resursi jānovirza tur, kur ir vislielākais fiskālais nozīmīgums.

Lai bizness atgūtos no koronavīrusa sāpīgajiem cirtieniem, ir nepieciešams pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, kā arī atbilstoša valsts politika, tomēr viss būs atkarīgs no pašu uzņēmēju apsviedības un izveicības.

Tādu atgūšanās recepti rāda uzņēmēju aptauja. Tā kā dažādās nozarēs Covid-19 ietekme būtiski atšķiras, tad līdz ar to tām būs atšķirīgs iespējamais atgūšanās ātrums. Proti, ir tādas jomas, kurās koronavīrusa negatīvās sekas (ietekme uz patēriņu) nav īsti pat manāmas, piemēram, farmācija, arī pārtikas nozare un vēl daudzas citas apstrādes rūpniecības sfēras.

Vieni no svarīgākajiem jautājumiem, kas nodarbina gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju prātus, ir – cik ilgi turpināsies pandēmija un vai to varēs būtiski ierobežot un nolikt pie vietas ar vakcīnām, jo īpaši, ja pirms vairākiem mēnešiem stāstītajās pasakās par baisā vīrusa iegrožošanu un nolikšanu pie vietas termiņi pakāpeniski (iespējams, gan zināšanu trūkuma dēļ par šī vīrusa uzvedību un attīstību, gan vakcīnu deficīta, gan vīrusa mutācijas dēļ) tiek pārbīdīti.