Valsts nodeva sašķidrinātajai naftas gāzei (SNG) būs niecīgs ieguvums budžetam, taču tas radīs būtisku apdraudējumu gāzes nozarei un šobrīd nenovērtējamus riskus Latvijas ekonomikai kopumā, paziņojis Latvijas gāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Konstantīns Adamovičs.

Latvijas gāzes asociācija šo lēmumu ieviest SNG nodevu uzskata par «pārsteidzīgu un nepieņemamu». «Ministra Daniela Pavļuta vadītā Ekonomikas ministrija (EM) lēmumu par valsts nodevas piemērošanu SNG mānīgi skaidro ar nepieciešamību veidot obligātās valsts drošības rezerves. Šajā gadījumā ierēdņi ir naski uz nodevas iekasēšanu, bet uzkrājumu faktiski veidot neplāno,» pausts Latvijas gāzes asociācijas paziņojumā.

«Skaidrojums par nepieciešamību veidot obligātās valsts drošības rezerves ir mānīgs, jo Latvijai nav nedz nepieciešamības, nedz arī iespēju uzglabāt 8000 tonnu gāzes. Tādēļ rodas jautājums, ja valsts nepilda nosacījumu par obligātajām drošības rezervēm, kur tiks izmantota nodeva, ko no 1. augusta maksā uzņēmēji?» neizpratni pauž K. Adamovičs.

Pagājušajā gadā automašīnu autogāzes iekārtās investēti 5,5 miljoni latu, savukārt šogad - jau 4,2 miljoni latu, liecina Latvijas gāzes asociācijas dati.

Kopumā pēdējo gadu laikā gan privātpersonas, gan uzņēmumi autogāzes iekārtu uzstādīšanā investējuši desmit miljonus latu, un auugsts iedzīvotāju īpatsvars, kas izvēlas autogāzi, dzīvo reģionos – divas trešdaļas autogāzes uzpildes staciju atrodas ārpus Rīgas.

Patlaban Latvijā ir 180 autogāzes uzpildes stacijas, liecina Latvijas Gāzes asociācijas dati. Pagājušajā gadā sašķidrinātās gāzes mazumtirdzniecības apgrozījums pērn bija 24,8 miljoni latu.

Kā liecina dati, gāzes iekārtas ir uzstādītes 6,2% jeb 44,2 tūkstošiem auto Latvijā, kas, salīdzinot ar 2011. gadu, ir par 59% vairāk.

Piektdien autogāzes cena Latvijas propāna gāzes uzpildes stacijā ir 0,394 lati.

Divu nedēļu laikā vairāk nekā 12 tūkstoši autobraucēji Latvijā ir parakstījušies pret akcīzes nodokļa likmes celšanu autogāzei. Savāktos parakstus Latvijas Gāzes asociācija apkopos un iesniegs Saeimā, lūdzot deputātiem apturēt Ekonomikas ministrijas priekšlikuma tālāku virzību, informē asociācija.

«Papildu ieņēmumi valsts budžetā nedrīkst kalpot par attaisnojumu nodokļu palielināšanai. Ir nepieciešamas nopietnas debates Saeimas frakcijās par to, ko valsts vēlas panākt, palielinot akcīzes nodokļa likmi autogāzei. Pret nodokļa celšanu ir parakstījušies arī autovadītāji, kas nelieto autogāzi, jo izprot nepieciešamību atbalstīt videi draudzīgāku, alternatīvu degvielu,» norāda Latvijas Gāzes asociācijas vadītājs Valdis Bergs.

Autogāzes lietotāju skaits pēdējo divarpus gadu laikā pieaudzis gandrīz par trīs ceturtdaļām jeb 68%, tie ir tikai 6,2% no transportlīdzekļiem, kas piedalās kopējā satiksmē. «Uz kopējā fona ieņēmumi valsts budžetā no šī priekšlikuma būs relatīvi niecīgi, tomēr nozarei tas nozīmē tālākas attīstības iesaldēšanu. Jau šobrīd Ekonomikas ministrijas spekulācijas un publiskie izteikumi par akcīzes nodokļa palielināšanu ir atstājuši dramatisku efektu uz nozari,» skaidro V.Bergs.

Viens no būtiskākajiem Eiropas gāzes tirgus izaicinājumiem ir vienota, ilgtspējīga un konkurētspējīga tirgus izveide.

To intervijā DB norāda Eiropas Gāzes Infrastruktūras asociācijas (Gas Infrastructure Europe - GIE) vadītājs Žans Marks Lerojs (Jean Marc Leroy), kurš janvāra beigās viesojās Latvijā, lai klātienē apmeklētu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kā arī tiktos ar Conexus Baltic Grid (Conexus) vadību. Asociācijas vadītājs uzsver, ka gāzes infrastruktūra garantē gan drošu enerģijas piegādi, gan veicina konkurenci, tāpēc pietiekamu ieguldījumu veikšana šajā jomā ir īpaši svarīga.

GIE dibināts 2005. gadā, kas nozīmē, ka organizācija pastāv jau teju 15 gadus. Kas ir būtiskākās lietas, kas šajā laikā paveiktas?

Patiesībā asociācija darbojas pat nedaudz ilgāk, jo sākotnēji GIE bija daļa no EuroGas. Kā neatkarīga organizācija GIE sāka darboties 2005. gada 10. martā, un jāsaka, ka šo gadu laikā mēs esam ieguldījuši daudz laika un pūļu Eiropas dabasgāzes infrastruktūras operatoru interešu pārstāvniecībā. Tajā pašā laikā par vienu no lielākajiem asociācijas sasniegumiem mēs joprojām uzskatām pašas asociācijas izveidi un tās pozīciju nostiprināšanu. Šobrīd mēs esam labi zināms partneris gan Eiropas Komisijai, gan arī citām ieinteresētajām pusēm gāzes un elektrības tirgū.

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Latvijā būtu jāceļ kādā no lielajām ostām - Ventspils, Rīga vai Liepāja, jo visas trīs ostās ir pamata nepieciešamā infrastruktūra, uzskata Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA).

Turklāt, organizācijas ieskatā ir jāņem vērā zaļā kursa prioritātes un pašreizējā situācija, kad gāzes patēriņš ir ievērojami samazinājies. LSA uzsver, ka mūsdienīgam LNG terminālim ir jāspēj ne tikai importēt gāzi, bet arī eksportēt Latvijas zaļās enerģijas resursus.

LSA padomes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš norāda, ka "ir jābūt skaidrām prognozēm gāzes patēriņam ilgtermiņā - līdz 15 gadiem, jāņem vērā Latvijai saistošie Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa mērķi par enerģijas resursu dažādošanu, kā arī kaimiņvalstu izbūvētie LNG termināļi, kas nodrošina jau ļoti lielas jaudas".

Arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas vadītājs Jāni Irbe apgalvo, ka "jau tuvāko gadu laikā būs nepieciešama infrastuktūra, lai spētu eksportēt Latvijā sarožoto zaļo enerģiju".

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons ievēlēts par Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētāju.

Turpmākos trīs gadus Latvijas Būvniecības padomi vadīs G. Miķelsons, bet par vietnieku ievēlēts Artis Dzirkalis, kurš pārstāv Latvijas Ilgtspējīgas Būvniecības padomi.

G.Miķelsons padomes darbu vadīja arī iepriekš – kopš 2020. gada 26. marta. "Darbs pie būvniecības nozarei aktuāliem attīstības jautājumiem turpinās un izaicinājumu netrūkst. Jaunie sociāli ekonomiskie apstākļi un straujā pārmaiņu dinamika rāda, cik liela nozīme ir vidējā termiņā plānotiem un sakārtotiem nozares jautājumiem, kas Padomes un nozares ministrijas veicamo darbu sarakstā ir noteikti kā prioritārie. Jāraugās, kā abpusējā dialogā starp būvniecības nozares organizācijām un ministrijām, turpmāk būs iespējams panākt arī labākus, efektīvākus, ātrākus un jēgpilnākus īstermiņa risinājumus," norāda G.Miķelsons.

«Vairāku asociāciju rosinātā diskusija un pretdarbība autogāzes akcīzes nodokļa palielināšanai ir būtiski samazinājusi autogāzes iekārtu uzstādīšanas apjomus. Tajā pašā laikā, neņemot vērā asociāciju priekšlaicīgo paniku, autogāzes cena faktiski nemainīsies no šobrīd esošās,» uzskata uzņēmuma Autonams vadītājs Edvīns Panders.

Salīdzinājumā ar 2013. gada augustu autogāzes iekārtu uzstādīšanas apjomi šā gada septembrī ir samazinājušies par 20%. «Likumsakarīgi, ka tik straujš kritums ir noticis pēc Latvijas Degvielas tirgotāju un Latvijas Gāzes asociāciju draudiem, ka autogāzes akcīzes nodokļa palielināšana iznīcinās nozari,» norādījis E. Panders.

«Faktiski asociācijas ar savu retoriku ir darījušas visu, lai nozari patiešām iznīcinātu. Jāuzsver, ka plānotais autogāzes cenas kāpums būs minimāls, un degvielas cenu svārstību dēļ ikdienā patērētājs to pat neizjutīs. Taču autogāzes nozare jau šobrīd ir cietusi no publiski izteiktajiem pieņēmumiem un diskusijām,» norādījis Autonama vadītājs.

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Autogāzi galvenokārt izmanto reģionos un cenu palielināšana visvairāk skars tieši lauku iedzīvotājus, kur kopējais ieņēmumu līmenis ir zemāks un nobraucamie attālumi ir lielāki, skaidro Latvijas Gāzes asociācijas vadītājs Valdis Bergs.

Ņemot vērā, ka vidējā autogāzes iekārtas cena ir 500 latu, reģionu iedzīvotāji šādu naudu neinvestēs, «ja būs risks, ka autogāzes cena var pieaugt līdz dīzeļdegvielas cenai, par ko Pavļuta kungs [ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts], ja nemaldos, runāja savā pirmajā paziņojumā», uzsver asociācijas pārstāvis.

V. Bergs norāda, ka ieguldītajiem 500 latiem ir jāatpelnās. Jau tagad esot tendence, ka pēc paziņojumiem par akcīzes celšanu autogāzei ievērojami samazinās klientu skaits. Kamēr nebūs skaidra pozīcija no Ekonomikas ministrijas puses, neskaidrība nesamazināsies, uzsver asociācijas pārstāvis.

«Ja pieņemam, ka autogāzes lietotājs brauc ar divu litru vidējās klases motora automašīnu un vidēji nobrauc 90 kilometrus dienā, tad iekārta atmaksāsies 6,5 mēnešos. Pie mazāka nobraukuma vai pie citāda motora tilpuma šis atmaksas periods ir lielāks. Autogāzei palielinot akcīzi, šis periods pieaugtu par diviem vai trim mēnešiem. Šādam iedzīvotājam tas ir būtiski,» uzsver V. Bergs.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ar kaimiņvalstu gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem un saglabātu savu vietu Latvijas tirgū, gaļas pārstrādātāji lūdz izstrādāt mehānismu un 2022. gada valsts budžetā rast līdzekļus, lai kaut daļēji segtu energoresursu cenu kāpuma radītos zaudējumus.

Šādu vēstuli Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija nosūtījusi Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.

Asociācijas ģenerāldirektors Normunds Štāls norādīja uz nozares uzņēmējus satraucošajiem datiem, ka elektroenerģijas cena kopš 2021.gada sākuma salīdzinot ar 2020. gada deviņiem mēnešiem ir pieaugusi par vairāk kā 120 %, dabasgāzes cena aizvadīto mēnešu laikā ir pieaugusi vairāk nekā piecas reizes, degvielas cenas ir pieaugušas par 18%.

«Gaļas pārstrādē ir augsts energoresursu patēriņš un sastāda vienu no trim būtiskākajām izdevumu pozīcijām. Bez šo resursu izmantošana gaļas pārstrāde nav iespējama, tādējādi produkcijas pašizmaksas kāpums ir neizbēgams un pamatots,» brīdināja N. Štāls.

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

Latvijas Gāzes asociācija (LGA), kas izrāda ievērojamu pretestību pret Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu palielināt akcīzes nodokli autogāzei, no 2. septembra uzsāks parakstu vākšanu, lai apturētu šī priekšlikuma tālāku virzību, informē asociācijas pārstāvji.

«Ja citās Eiropas Savienības valstīs nodokļu politika ir instruments, lai veicinātu autogāzes kā videi draudzīgāka degvielas patēriņa izplatību, tad Latvija, paceļot akcīzes nodokli, plāno panākt pretēju efektu,» pauž LGA vadītājs Valdis Bergs.

«Svarīgs ir ne tikai vides, bet arī ekonomiskais aspekts – pēc krīzes gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji, meklējot iespējas samazināt savus izdevumus, veica lielas investīcijas autogāzes iekārtu uzstādīšanā, kas sadārdzina kopējo pakalpojuma cenu. Ir skaidri redzams, ka EM nav veikusi nopietnu analīzi par sava priekšlikuma ietekmi uz patērētājiem, kā arī sekām, ko tas atstās uz autogāzes nozares kopējo attīstību Latvijā,» uzsvēra V. Bergs.

Pārtikas cenu pieaugums turpinās, atsevišķu produktu sadārdzinājums sasniedz jau 98%, aprēķinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos.

Asociācija aprēķina vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītajās cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.

LTA fiksējusi, ka piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada decembri vērojams cenu pieaugums visām precēm, vislielākais pieaugums ir kefīram, kas sadārdzinājies vidēji par 37%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 21%. Par 12-14% pieaugušas cenas sieram, sviestam, biezpienam, saldajam krējumam. Nemainīga palikusi tikai biezpiena sieriņa “Kārums” cena – vidēji 0.38 centi. Olu cena pieaugusi vidēji par 51% un tagad 10 M izmēra olas veikalos var iegādāties par 2.54 iepriekšējo 1.69 eiro vietā.

Karavela: Cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% 

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat...

Gaļas produktiem tajā pašā periodā desu un cīsiņu cena pieaugusi par 12-17%, savukārt vistas, broilera cena pieaugusi par 26% - līdz 3.97 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 3% - sardelēm.

Maizes un labības izstrādājumu kategorijā vidējā cena baltmaizei šī gada martā bija 1.01 eiro, 2021. decembrī tā bija 0.57 eiro, sadārdzinājums par 77%. Rupjmaizei cena ir pieaugusi daudz mazāk - par 14%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 39%, griķi tagad maksā par 25% dārgāk. Samazinājusies rīsu cena un tagad par kilogramu jāmaksā 1.79 eiro, kamēr decembrī -2.69 eiro. Arī makaroni un zirņi kļuvuši lētāki.

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā 

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina...

Vislielāko sadārdzinājumu salīdzinājumā ar 2021.gada decembri piedzīvo sāls – iepriekšējo 0.56 eiro vietā, tas martā maksāja 1.11 eiro. Arī mannai ir ievērojams pieaugums – par 74%. Toties cukurs tikai par 8% kāpis cenā.

Augļu un dārzeņu cenas ir visdraudzīgākās. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem ir cenas mazinājušās vai palikušas nemainīgas. Vienīgie kāpumi ir populārajiem cenu karos banāniem un tomātiem. Kāpušas cenas tikai eļļām - rapšu par 24%, saulespuķu – par 14 %.

Cenu pieaugums, visticamāk, ir jaunā realitāte 

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība...

LTA prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka Krievijas un Ukrainas kara ietekmi uz ekonomiku kopumā var raksturot kā stagflāciju. Tas nozīmē zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku inflāciju. Tās, protams, ir negatīvas sekas, taču dažas nozares, tostarp pārtika, var īstermiņā atgūties. "Pret Krieviju noteiktās sankcijas nozīmē gandrīz pilnīgu preču un kapitāla tirdzniecības dalībnieku izolāciju daudzos un dažādos veidos. Sankciju, rubļa vērtības krituma un iespējamās recesijas dēļ Krievija de facto izzūd kā Eiropas valstu tirdzniecības partneris. Līdzīga situācija būs ar Ukrainu kā tirdzniecības partneri, jo karadarbība ar visām no tā izrietošajām sekām, visticamāk, mazinās tirdzniecību. Jau šobrīd ir noteikt labības eksporta aizliegums. Energodegvielas cenu pieaugums ir trieciens Eiropai un ir grūti noteikt, kā pašreizējā krīze ietekmēs Eiropas enerģētikas pārveides projektu. Visticamāk, tas īstermiņā to palēninās un ilgtermiņā ievērojami paātrinās. Bēgļu pieplūdumam nav skaidras ekonomiskās ietekmes: īstermiņā tas ir saistīts ar palielinātiem valsts izdevumiem un vienlaicīgu atsevišķu uzņēmumu grupu attīstību un trūcīgāko mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, kā arī plašāku piedāvājumu darbaspēka tirgū. Savukārt IKP pieauguma palēnināšanās šogad būs vēl bargāka, nekā tika pieņemts iepriekš. Izaugsme gada sākumā, iespējams, bija augstāka nekā iepriekš lēsts, tomēr vidējā pieauguma prognoze samazināta līdz 3%. Tajā pašā laikā inflācija pieaugs, sasniedzot maksimumu pēc dažiem mēnešiem," komentē H.Danusēvičs.

Viņš turpina, ka augstākas degvielas cenas (nav netiešo nodokļu samazinājuma), kā arī jaunā enerģijas (gāzes, elektrības) cenu pieauguma viļņa iespējamās otrās kārtas sekas palielina inflāciju. "Mēs gan nezinām naftas cenu maksimumu (ir paātrinātas sarunas par Irānas naftas importa embargo atcelšanu). Tomēr 2022.gada vidējā inflācija pieaugs līdz 8,4% ar maksimumu 9,5% maijā-jūnijā. Krievijas un Ukrainas karš padziļinās jau tā augsto spiedienu uz pārtikas cenām. Taču šis efekts nebūs ātrs, krass cenu kāpums, bet gan "paplašināsies" tuvāko mēnešu laikā. Lauksaimniecības ražošanas izmaksas palielināsies arī gāzes cenu kāpuma dēļ, kas izpaudīsies arī turpmākā slāpekļa mēslojuma cenu kāpumā. Ir arī nozares, kurās bēgļu pieplūdums no Ukrainas uz laiku var pozitīvi ietekmēt pieprasījumu. Tas galvenokārt attiecas uz nozarēm, kas ražo pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas, dzērienu, tekstila, tabakas vai pat farmācijas nozari. Kara ietekmē, pēc Nielsen datiem, būtiski pieaudzis pieprasījums makaroniem, rīsiem un konserviem. Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi maina patērētāju uzvedību. Tai pat laikā pieprasījuma pieaugums nav tik liels kā pandēmijas sākumā. Pieaugušais pieprasījums saistīts ar bažām, ko izraisījis kara uzliesmojums un iespējamie kara draudi Latvijai. Pircēji baidās, ka atsevišķas preces var nebūt plauktos, un, redzot, ka tās beidzas, jo citi tās pērk, paši dodas iepirkties. Pārtikas cenu kāpumu ietekmē gan graudu cenu pasaules tirgos, līdz ar to arī miltu cenu, kāpumu. Turklāt ir vērojams degvielas cenu pieaugums, arvien augstākas enerģijas, folijas, papīra un citu komponentu cenas, kas ietekmē preces gala cenu veikalā. Tātad par lētu pārtiku šogad varam aizmirst," norāda LTA prezidents.

Grozījumi likumdošanā, kas skar akcīzes nodokļa palielinājumu autogāzei, kavēs ekonomikas izrāvienu un mazinās uzņēmēju konkurētspēju, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

«Šī iniciatīva faktiski traktējama kā nodokļa palielinājums Latvijas ražotājiem, kas starptautiskās konkurētspējas celšanas un ražošanas izmaksu samazināšanas nolūkā savus autoparkus ir pielāgojuši autogāzes lietošanai,» norāda LTRK vadītājs, papildinot, ka starp LTRK biedriem šādu eksportētāju - ražotāju un pakalpojumu sniedzējus – ir daudz.

«Būtiski uzsvērt, ka Latvijā šobrīd spēkā esošā akcīzes nodokļa likme atbilst ES noteiktajam akcīzes nodokļa līmenim un nav korekti nodokļa palielinājumu pamatot ar apgalvojumu, ka plānotais paaugstinājums akcīzes nodokli tuvinās priekšlikumiem ES minimālā nodokļa līmeņa pārskatīšanai un paaugstināšanai nākotnē,» atzīmē LTRK vadītājs, skaidrojot, ka tad, kad ES tiks pieņemts vienots lēmums par nodokļa līmeņa izmaiņām, būs pamats veikt izmaiņas Latvijā spēkā esošajos normatīvos.

Latvijas Tirgotāju asociācija aptaujāja nepilnus divus tūkstošus tirdzniecības objektus par nepieciešamību ieviest papildus pasākumus epidemioloģiskās drošības pastiprināšanai un aptaujāja 3647 iedzīvotājus par iepirkšanās paradumiem un to izmaiņām pēc preču sortimenta ierobežošanas atcelšanas.

Attiecībā uz prasībām ieviest ventilāciju un ogļskābās gāzes koncentrācijas mērītājus uzklausījām arī vadošo epidemiologu viedokli. Viņuprāt, tirdzniecības vietās notiek pastāvīga gaisa cirkulācija (ieejot un izejot klientiem), tāpēc speciāli papildus tehniskie risinājumi nav nepieciešami. Tirdzniecības vietās jāizvērtē pašreizējās ventilācijas sistēmas un nepieciešamības gadījumā regulāri papildus jāvedina telpas.

Tirgotāji nodrošina gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu un epidemioloģiskās drošības prasībām. Jāatgādina, ka visi objekti tiek projektēti atbilstoši stingrām prasībām ventilācijas sistēmām, pie kam pašlaik gaisa kvalitātes rādītāji tuvojas ideālam (āra gaisam). Tā iemesls ir valdības samazinātais atļautais apmeklētāju skaits (5 reizes mazāks par projektēto) un pircēju skaita kritums vienlaikus ar maksātspējas samazinājumu un pārvietošanās ierobežojumiem. Ventilācijas sistēmas tiek uzraudzītas un regulāri notiek to tehniskā apkope, mazos objektos - telpu vēdināšana. Tirdzniecības centros lielākoties ir aktīvā ventilācijas sistēma ar pastāvīgu gaisa apmaiņu.

Rīgā stacijas laukumā sestdien bija pulcējušies vairāki desmiti cilvēku, protestējot pret dzīvnieku nogalināšanu kažokādām.

Protestētāji bija tērpušies baltos aizsargtērpus un uz sejas bija gāzmaskas. Protesta akcijas dalībniekiem bija arī plakāts ar uzrakstu: «Latvijas zvēraudzētavu gāzes kamerās mirst tūkstošiem nevainīgu dzīvnieku». Viņi tādējādi pauda savu nostāju pret tā saukto kažokzvēru audzēšanu un nogalināšanu peļņas un modes vārdā.

Tāpat tika atskaņoti audio ieraksti ar mērķi informēt sabiedrību par kažokādu ieguves aizkulisēm.

Kā iepriekš informēja Dzīvnieku brīvības" pārstāvji, pēc akcijas daļa aktīvistu turpinās protestu citviet galvaspilsētas centrā, apmeklējot vairākas kažokādu izstrādājumu tirdzniecības vietas.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs uz Sadarbības sanāksmi virzīs atbalsta pasākumus energoresursu cenu pieguma izmaksu mazināšanai galalietotājiem. Piedāvājuma kopumu plānots skatīt pirmdien, 17. janvārī.

“Situācija ar šī brīža elektrības, gāzes un siltuma rēķiniem gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem ir dramatiska. Ieviestie atbalsta mehānismi elektrības rēķiniem situāciju risina tikai daļēji. Patērētājus satrauc gala rēķins, kas šajā apkures sezonā ir nepieredzēti liels. Katra maksājuma kaut neliela samazināšana ir būtisks nosacījums iedzīvotāju maksātspējas saglabāšanai,” uzsver ekonomikas ministrs.

Konsultējoties ar pašvaldībām, runājot ar uzņēmējiem un lielākajām uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, Vitenbergs atkārtoti aicinās koalīcijas partnerus atbalstīt EM piedāvājumu samazināt PVN elektroenerģijai, dabasgāzei, siltumenerģijai, kurināmajai koksnei līdz 5% likmei uz laiku no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. aprīlim. Tas mazinās energoresursu cenu pieaugama negatīvās sekas visu galalietotāju rēķinos.

Jau otro gadu tiek apbalvota Eiropas Gada pašvaldība Latvijā. Šogad titulu ieguva Liepājas pilsēta un Iecavas novads.

Katru gadu konkursa tēma mainīsies atbilstoši Eiropas Gada tēmai. Iepriekšējais gads bija veltīts aktīvām un veselīgām vecumdienām un paaudžu sadarbībai. Eiropas Gada pašvaldība 2013 apbalvošanas ceremonija notika Liepājas Latviešu biedrības namā, un godinātas tika ne tikai pašvaldības, bet arī Eiropas Gada cilvēki.

Konkursa komisija, viesojoties pašvaldībās, vērtēja gan paveikto iedzīvotāju integrācijā, kultūrā, veselīga dzīvesveida popularizēšanā, Eiropas Savienības vērtību popularizēšanā un iedzīvotāju iesaistīšanā starptautiskajā sadarbībā, kā arī lūkoja pēc cilvēkiem katrā pašvaldībā, kuri devuši lielu ieguldījumu savas pilsētas vai novada attīstībā, popularizēšanā, kā arī palīdzot līdzcilvēkiem. Noslēguma pasākumā tika apbalvotas 15 pašvaldības un 45 cilvēki pasludināti par Eiropas Gada cilvēkiem 2013. Viņu vidū arī trīs liepājnieki - rakstniece Sandra Vensko, ērģelnieks Voldemārs Bariss un Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Ar uzvarētāju paziņošanu noslēgusies Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības sadarbībā ar 13 būvniecības nozares lielajām profesionālajām organizācijām organizētā valsts mēroga skate Gada labākā būve Latvijā 2016, informē Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāve Aija Zūle.

Pirmo reizi 19 gadu laikā, kopš notiek skate Gada labākā būve Latvijā, tika piešķirta Gada lielā balva.

Gada labākās būves skatiet galerijā!

Skati rīko Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību Latvijas Ceļu būvētājs, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu Būvinženieris, ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem Dienas Bizness un Latvijas Avīze.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.