Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

ASV un Izraēlas militārās darbības pret Irānas režīmu pēdējās dienās aktualizējušas jautājumu par elektroenerģijas cenu stabilitāti. Lai gan konflikts notiek tālu no Latvijas, elektroenerģijas tirgos šādi notikumi atspoguļojas ļoti ātri. Tāpēc būtiskākais jautājums šobrīd ir - vai marta sākumā piedzīvotais elektroenerģijas cenu kritums nepārvērtīsies jaunā cenu rekordā, ko izraisīs pieaugošās dabasgāzes cenas?

Pirmās tirgus reakcijas jau ir redzamas, jo Eiropas dabasgāzes cenas marta sākumā pieauga aptuveni par trešdaļu, šobrīd pārsniedzot 53 eiro par megavatstundu. Kopš janvāra tas ir pieaugums gandrīz par 100%.

Konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos rada pamatotas bažas par piegādēm, jo šis reģions ir atbildīgs par aptuveni 17 % no globālās gāzes un 30 % no pasaules naftas ieguves. Īpaši kritisks ir Hormuza šaurums, caur kuru tiek transportēti 20 % globālā naftas patēriņa un 19 % sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības apjoma. Ja šajā punktā tiek traucēta kuģu satiksme, energoresursu piedāvājums tirgū samazinās. Mēģinot mazināt nākotnes riskus, tirgus dalībnieki var sāk rezervēt energoresursu apjomus, kas savukārt veicinās cenu pieaugumu.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Enerģētikas uzņēmums "Elenger" plāno tuvāko gadu laikā dabasgāzes mājsaimniecību segmentā Latvijā iegūstot 25% tirgus, aģentūrai LETA minēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

"Esošā izaugsme rāda, ka ejam pareizā virzienā - klientu skaits stabili pieaug. Tas savukārt mums ļauj turpināt attīstību Latvijā - dažādot enerģijas portfeli un paplašināt piedāvājumu atjaunojamās enerģijas jomā," pauda Skulte.

Viņš norādīja, ka šā gada sākumā "Elenger" veica pirmo komerciālo biometāna jeb zaļās gāzes darījumu Latvijā, nodrošinot biometāna piegādi uzņēmumam, kura mērķis ir energoapgādē atteikties no fosilajiem resursiem, tos aizstājot ar atjaunojamajiem ergoresursiem.

Ņemot vērā gan tirgus situāciju, gan "Elenger" izaugsmi Latvijā, uzņēmums ir optimistiski noskaņots par jauno apkures sezonu. Tostarp Skulte norādīja, ka gāzes cena šobrīd ir būtiski zemāka nekā pirms gada, un to aktīvi izmanto klienti.

Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš uzsvēra, ka ietekmes apmērs būs atkarīgs no konflikta ilguma un intensitātes.

Vilerts minēja, ka būtiskākās bažas ir saistītas ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai, tostarp pārstrādes rūpnīcām un termināļiem, jo to atjaunošana prasa laiku, un ietekme var saglabāties ilgāk par pašu konfliktu.

Savukārt mazāk bažu, pēc viņa teiktā, ir par Hormuza šauruma aizvēršanu. Ja kustība tajā tiks ierobežota īslaicīgi, cenas var piedzīvot straujas svārstības, taču relatīvi ātri stabilizēties.

Vilerts piebilda, ka situācijas stabilizēšanā ir ieinteresēta arī Ķīna kā nozīmīga Persijas līča energoresursu importētāja, kā arī ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis gatavību nodrošināt kuģošanas drošību šaurumā.

Naftas un gāzes cenas pirmdien pieauga, akciju cenas pasaules biržās lielākoties kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, Irānas karam satricinot finanšu tirgus pasaulē.

Eiropas dabasgāzes cenas pieauga par vairāk nekā 39% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu pēc Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

Pasaules jēlnaftas cenas kāpa par vairāk nekā 6% bažās par piegāžu traucējumiem, jo naftas transportēšanā svarīgais Hormuza šaurums faktiski tika slēgts un notika uzbrukumi vairākiem kuģiem.

3.martā "Brent" markas jēlnaftas cena pieaugusi par 4,3% līdz 81,06 ASV dolāriem par barelu, savukārt WTI markas naftas cena kāpusi par 3,7% līdz 73,83 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par vairāk nekā 33% pēc tam, kad pirmdien tā bija palielinājusies par gandrīz 40% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu saistībā ar Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

Latvijā patēriņa cenu vidējais līmenis degvielai šogad martā, salīdzinot ar februāri, pieaudzis par 21%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

Būtiskākā ietekme uz degvielas cenu pieaugumu attiecīgajā periodā bija dīzeļdegvielas cenu kāpumam par 25,4%, kamēr benzīna cenas pieauga par 11,3%, bet auto gāze sadārdzinājās par 7,5%.

Savukārt 2026. gada martā, salīdzinot ar 2025. gada martu, patēriņa cenu vidējais līmenis degvielai pieaudzis par 18,5%. Tostarp dīzeļdegviela gada laikā sadārdzinājusies par 24,1%, benzīna cenas pieaugusi par 7,5%, bet auto gāzes cenas kāpusi par 4,3%.

Tajā pašā laikā salīdzinājumā ar 2025. gada martu, degvielas cenas 2026. gada martā Latvijā bija par 19,3% augstākas. Dīzeļdegviela šajā periodā sadārdzinājusies par 24,6%, benzīna cenas pieaugusi par 8,3%, bet auto gāze sadārdzinājusies par 6,8%.

Šodien, domājot par mūsu energosistēmu un tās pašpietiekamību, nāk prātā latviešu sakāmvārds “sveša maize rūgta”. Ja nespējam savu patēriņu nodrošināt ar HES, vēja un saules parkiem vai citu vietējas izcelsmes ģenerāciju, tad vajadzīgs degvielas imports. Šeit marta sākums ir atnesis negaidītus pārsteigumus.

Militārais konflikts tuvajos Austrumos un tā ietekme uz naftas produktu cenām ir novērojama ikkatram ¹.

Gāzes tirgus analītiķi brīdina, ka gāzes cenas kāpums šī konflikta ietekmē var būt lielāks nekā 2022. gadā sākoties liela mēroga Krievijas iebrukumam Ukrainā ². Par to mudina domāt arī šobrīd novērojamais gāzes cenas kāpums Eiropas TTF biržā – no 30,55 EUR/MWh 24.februārī uz 56,45 EUR/MWh 9. martā – tas ir cenas pieaugums par 85% ³.

Dabasgāzes un citu fosilo resursu cena tieši ietekmē arī elektroenerģijas ražošanas izmaksas, jo liela daļa elektroenerģijas Latvijā vēl joprojām tiek ražota termoelektrostacijās – it sevišķi ziemā, kas ir nepieciešama arī siltumenerģijas ražošana lielā apjomā ⁴.

Izmaksu straujā kāpuma dēļ ceļu būvnieki nevar īstenot paredzētos darbus, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš norādīja, ka ceļu un tiltu būvniecību visvairāk ietekmē bitumena cena, seko degvielas cena un gāzes cena, un šobrīd visās šajās pozīcijās cenas ir būtiski pieaugušas.

Bērziņš arī pauda, ka viena gada līgumos nav risku vadības sistēmas, proti, riski ir atstāti uz uzņēmēju pleciem, kamēr pasūtītājs šajā procesā nepiedalās. "Vienīgais veids, kā mēs varam mēģināt kaut kā saglābt šā gada sezonu, ir nākt pie valdības un teikt: liekat iekšā kaut kādas indeksācijas, algoritmus, lai cena, par kuru šobrīd var iegādāties energoizejvielas, būtu kaut kādā veidā nokompensēta un adekvāta," viņš sacīja.

Tāpat Bērziņš minēja, ka kopš konflikta sākuma Irānā ir pagājušas vairākas nedēļas un, lai gan jau nākamajā dienā pēc konflikta sākuma bija skaidrs, ka energoresursu cenas kāps, valsts institūcijas līdz šim nav atbilstoši rīkojušās. "Diemžēl man ir jāsaka, ka ir diezgan liels klusums, un mēs šobrīd nezinām vēl, kā rīkoties - vai mums sākt būvēt vai nesākt," teica biedrības vadītājs.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pieauga, bet naftas cenas stabilizējās. Āzijas biržās akciju cenas ievērojami kritās bažās par ASV-Irānas kara uzkurinātu inflāciju.

Nedēļas sākumā naftas un gāzes cenas bija ievērojami kāpušas, jo kara dēļ praktiski apstājās satiksme Hormuza jūras šaurumā, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu. Šis kāpums uzkurināja bažas par inflāciju, kas var apslāpēt ekonomikas izaugsmi.

ASV prezidents Donalds Tramps centās mazināt bažas, otrdien paziņojot, ka ASV karaflote ir gatava nepieciešamības gadījumā eskortēt naftas tankkuģus Hormuza šaurumā un ka ASV apdrošinās šos pārvadātājus.

Tas palīdzēja naftas cenām stabilizēties trešdien, kad Ņujorkas un Londonas biržās jēlnaftas cena maz mainījās.

Volstrītas galvenie indeksi trešdien pieauga. Analītiķi atzina, ka investoru noskaņojumu uzlaboja arī tas, ka ASV privātajā sektorā februārī radīti 63 000 jaunu darbavietu, tādējādi reģistrēts straujākais kāpums kopš pērnā gada jūlija.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien kritās, bet naftas cenas pieauga pēc Izraēlas uzbrukuma Irānas gāzes rūpniecības objektiem Persijas līcī.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien paaugstināja inflācijas prognozi, bet nolēma nemainīt bāzes procentu likmi.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pietuvinājās 110 ASV dolāriem par barelu, bet tirdzniecības sesijas gaitā palielinājās par 3,8% līdz 107,38 dolāriem par barelu.

Jaunais jēlnaftas cenu kāpums veicināja akciju cenu krišanos Volstrītā. Šis kritums pastiprinājās pēc FRS vadītāja Džeroma Pauela prognozes, ka augstākas energoresursu cenas palielinās inflāciju īstermiņā.

Akciju cenu kritumu veicināja arī otrdien publiskotie dati, ka ražotāju cenas ASV februārī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 3,4%, tādējādi reģistrēts straujākais kāpums kopš 2025. gada otrā mēneša.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot ASV prezidenta Donalda Trampa izvirzītā ultimāta Irānai termiņu, pēc kura bija gaidāmi postoši uzbrukumi Irānai.

Tramps svētdien brīdināja, ka līdz otrdienas plkst. 20.00 pēc Vašingtonas laika (trešdien plkst. 3 pēc Latvijas laika) Irānai jāpiekrīt Hormuza šauruma atkārtotai atvēršanai. Viņš draudēja dažu stundu laikā sagraut visus Irānas tiltus un elektrostacijas, ja Irāna neizpildīs ultimātā prasīto.

Naftas cenas dienas sākumā pieauga pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānas naftas eksporta terminālim Hārkas salā. Dienas gaitā naftas cenas tomēr stabilizējās, WTI markas jēlnaftas cenai Ņujorkas biržā nedaudz palielinoties, bet "Brent" markas jēlnaftas cenai Londonas biržā nedaudz samazinoties.

Galvenie ASV biržu indeksi lielāko dienas daļu kritās, bet dienas beigās kritumu daļēji nomainīja kāpums pēc tam, kad Baltais nams apstiprināja, ka ir saņemts Pakistānas priekšlikums pagarināt ultimātu Irānai par divām nedēļām.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, bet kritumu Volstrītā palēnināja Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu izteikumi, ka karš ar Irānu varētu beigties ātrāk, nekā pašlaik gaidāms.

Netanjahu preses konferencē sacīja, ka paredz "šī kara beigšanos daudz ātrāk, nekā cilvēki domā", un ka Irānas mēģinājumi "šantažēt pasauli" ar Hormuza šauruma slēgšanu ir lemti neveiksmei.

Eiropas biržās akciju cenas kritās par vismaz 2% pēc līdzīgiem kritumiem Tokijā un citos Āzijas akciju tirgos.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 115 ASV dolārus par barelu, bet tirdzniecības sesijas gaitā palielinājās par 1,2% līdz 108,65 dolāriem par barelu. WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā nedaudz kritās.

Gāzes cenas Eiropā īslaicīgi pieauga par vairāk nekā trešdaļu bažās par Irānas kara ietekmi un energoresursu piegādēm, bet dienas gaitā palielinājās par 13,2% līdz 61,85 eiro par megavatstundu.

ASV un Irānas kara izraisītais naftas cenu kāpums pirmdien turpinās, tām sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada, un strauji pieaugt turpina arī gāzes cena.

"Brent"markas jēlnaftas cena pieaugusi par 15% līdz 103,54 ASV dolāriem par barelu, un arī WTI markas jēlnaftas cena palielinājās par 15% līdz 107,35 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena pirmdien uz brīdi pieaugusi par apmēram 30% līdz 69,5 eiro par megavatstundu. Tomēr cena nav pakāpusies tik augstu kā 2022. gadā, kad Krievija sāka atkārtotu uzbrukumu Ukrainai.

ASV un Irānas karš licis naftas ražotājiem Tuvajos Austrumos ievērojami samazināt piegādes, jo Irāka un Kuveita sākusi samazināt naftas ražošanu un gandrīz apstājusies tankkuģu satiksme Hormuza jūras šaurumā, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.

Latvijā daļa autoceļu projektu varētu netikt īstenoti bitumena, ko tostarp izmanto ceļu asfaltēšanai, straujā izmaksu pieauguma dēļ, aģentūrai LETA norādīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka ASV un Irānas kara izraisītais naftas cenu kāpums tiešā veidā ietekmē bitumena izmaksas, un bitumena cena pie ražotājiem ir kāpusi diezgan strauji - dažu dienu laikā tā palielinājusies par ceturtdaļu. Vienlaikus pastāv iespēja, ka cena turpinās augt.

Uzņēmumā norādīja, ka patlaban aktīvajiem valsts autoceļu būvdarbu iepirkumiem LVC pagarinās piedāvājumu iesniegšanas termiņus, kas ļaus uzņēmējiem iesniegt piedāvājumus atbilstoši tirgus izmaiņām. Pēc tam atkarībā no būvdarbu izmaksām tiks lemts par iepirkumu rezultātiem.

Tāpat LVC atzīmēja, ka pastāv iespēja, ka daļa projektu netiks realizēti, kā arī būs nepieciešama esošo līgumu indeksācija, ja situācija bitumena tirgū neuzlabosies vai vēl vairāk pasliktināsies.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, bet naftas un gāzes cenas pieauga Irānas kara ietekmē.

Akciju cenu kritums Volstrītā palēninājās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par soļiem tirdzniecības aizsardzībai Hormuza šaurumā. Šajā šaurumā, pa kuru tiek veikta apmēram piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu, satiksme lielākoties ir apstājusies, kopš ASV un Izraēla sestdien sāka militārus uzbrukumus Irānai.

Jēlnaftas cenas otrdien turpināja pieaugt, un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 85 ASV dolārus par barelu pirmoreiz kopš 2024. gada jūlija.

Naftas cenu kāpums nedaudz palēninājās pēc Trampa paziņojuma, ka ASV karaflote nepieciešamības gadījumā eskortēs naftas tankkuģus Hormuza šaurumā.

Naftas cenas pasaules tirgū ceturtdien strauji palielinājušās saistībā ar jauniem uzbrukumiem enerģētikas objektiem Tuvajos Austrumos, kas radījuši bažas, ka ilgstoša karadarbība radīs ilglaicīgu kaitējumu naftas un gāzes infrastruktūrai.

"Brent" markas jēlnaftas cena pieaugusi par vairāk nekā 10% līdz 119,13 ASV dolāriem par barelu, bet WTI markas jēlnaftas cena palielinājusies par 2,6% līdz 98,81 dolāriam par barelu.

Pēc dronu uzbrukumiem ceturtdien divās Kuveitas nacionālajam naftas uzņēmumam piederošās naftas pārstrādes rūpnīcās izcēlušies ugunsgrēks.

Pirms tam otrai uzņēmuma naftas pārstrādes rūpnīcai Mina Al Ahmadi ceturtdien trāpīja drons, izraisot nelielu ugunsgrēku.

Tikmēr Kataras energokompānija "QatarEnergy" ceturtdien paziņoja, ka Irānas triecieni trešdienas vakarā nodarījuši plašus postījumus pasaulē lielākajā gāzes rūpniecības centrā Katarā, izraisot strauju dabasgāzes cenas kāpumu.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pārsvarā kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas samazinājās, naftas importētājvalstīm apspriežot stratēģisko naftas rezevju izmantošanas iespēju.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās nokritās par vairāk nekā 11% zem 90 ASV dolāriem par barelu. Tas notika dienu pēc tam, kad "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā bija īslaicīgi pietuvojusies 120 dolāriem par barelu.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) dalībvalstis tikās krīzes sarunās, lai izvērtētu ""pašreizējo piegādes drošību" un iespēju laist tirgū naftu no stratēģiskajām rezervēm.

Paziņojumā pēc tikšanās Parīzē ar G7 valstu enerģētikas ministriem IEA izpilddirektors Fatihs Birols sacīja, ka viņš uztur "ciešus kontaktus" ar galveno energoresursu ražotājvalstu un patērētājvalstu enerģētikas ministriem, ņemot vērā situāciju.

Aizvadītais februāris Latvijas elektroenerģijas tirgū iezīmējās ar vēsturiski augstāko patēriņu šim mēnesim, liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija.

Auksto laikapstākļu dēļ elektroenerģijas pieprasījums sasniedza 690 GWh, kas ir par 14 % vairāk nekā pēdējo desmit gadu vidējais februāra rādītājs. Augstais pieprasījums atspoguļojās arī elektroenerģijas biržas cenā – februārī vidējā cena Latvijā sasniedza 15,5 centus par kilovatstundu, kļūstot par dārgāko februāri biržas vēsturē. Aukstums un ražošanas struktūra saglabāja augstas cenasFebruārī elektrības patēriņš mājsaimniecībās un uzņēmumos būtiski pieauga auksto laikapstākļu dēļ. Šis kāpums notika laikā, kad Baltijas reģionā joprojām trūkst lētāku enerģijas ražošanas jaudu, tāpēc Latvijai kopā ar kaimiņvalstīm lielākā mērā nācās paļauties uz fosilā kurināmā elektrostacijām.

Tuvo Austrumu kara izraisītā enerģētikas krīze ir liels drauds globālajai ekonomikai un neviena valsts nebūs imūna pret Hormuza šauruma slēgšanas radīto ietekmi, pirmdien paziņoja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) izpilddirektors Fatihs Birols.

Austrālijas Nacionālā preses kluba pasākumā Birols pašreizējo enerģētikas krīzi salīdzināja ar 20. gadsimta 70. gadiem vai krīzi, ko izraisīja Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā 2022. gadā.

"Pašreizējā situācijā šī krīze ir kā divas naftas krīzes un viena gāzes krīze, kas apvienotas vienā," izteicās IEA vadītājs.

Birols brīdināja, ka karš Tuvajos Austrumos varētu novest pasauli pie smagākās enerģētikas krīzes pēdējo desmitgažu laikā, raksturojot situāciju kā "ļoti smagu".

"Daudzi no mums atceras divas secīgas naftas krīzes 20. gadsimta 70. gados," ko izraisīja arābu valstu un Izraēlas karš 1973. gadā un Irānas Islāma revolūcija 1979. gadā, novedot pie krasa degvielas deficīta un cenu pieauguma rietumvalstīs.

Naftas cenu pieaugums palielina bažas par inflācijas paaugstināšanos un rada galvassāpes centrālajām bankām. Tikmēr aizdevumu procentu likmes pieaug, un investoriem ir grūti identificēt drošās aktīvu klases.

Martā akcijas, obligācijas un zelts piedzīvoja cenu samazināšanos.

Vēsture atkārtojas, bet vai Tramps šoreiz piekāpsies?

Pagājušajā gadā ASV prezidents Donalds Tramps sāka savu prezidentūru, pasludinot tirdzniecības tarifu karu pasaulei. Šogad kopā ar Izraēlu viņš uzsāka uzbrukumus Irānai. Abu šo notikumu sākums ir līdzīgs, ja tos mērām eiro izteiksmē: pasaules akcijas pagājušā gada martā samazinājās par 7,5 % un šogad par 4,9 %. Tomēr pagājušajā gadā pēc akciju krituma vēl par 12 % ASV prezidents tomēr atlika tarifu ieviešanu. Tirgi stabilizējās, un globālās akcijas pieauga par aptuveni 8 % visā 2025. gadā. Šoreiz diemžēl viņš nav vienīgais lēmumu pieņēmējs, un atkāpties var nebūt tik viegli.

Martā globālā ģeopolitiskā vide strauji pasliktinājās – ASV militārā operācija “Epic Fury” no galvenokārt spekulatīva ģeopolitiskā naratīva pārauga reālā, piedāvājuma puses izraisītā makroekonomiskā šokā, kas būtiski ietekmēja akciju tirgu. Visa mēneša garumā abas puses turpināja apmainīties ar draudiem, raķetēm un citiem militāriem triecieniem.

Lai gan 8. aprīlī tika panākta divu nedēļu ilga pamiera vienošanās starp ASV un Irānu, kas izraisīja naftas cenu kritumu un cenu kāpumu citās aktīvu klasēs, risks par turpmākām militārām eskalācijām joprojām ir augsts.ASV akciju tirgi piedzīvoja plašu un vienlaicīgu lejupslīdi martā. S&P 500 indekss samazinājās par 5,1%, uzrādot sliktāko 1. ceturkšņa sniegumu kopš 2022. gada, savukārt “Nasdaq Composite” indekss nokritās par 4,8%.

Tā nebija vienkārši korekcija esošo augsto valuāciju dēļ, bet gan kopējs risku pārvērtējums. Arī “Dow Jones” indekss, kas jau bija piedzīvojis desmit mēnešu ilgu uzvaras gājienu, samazinājās par 5,4%. Tādējādi investoru uzmanība novirzījās no pozitīvajiem 2025. gada 4. ceturkšņa atskaišu sezonas rezultātiem un mākslīgā intelekta fokusa, kas gada sākumā kalpoja kā dzinējspēks. Eiropas akciju tirgos zaudējumi bija vēl izteiktāki – STOXX 600 indekss mēneša laikā saruka par 8,0%, kas ir sliktākais rādītājs kopš 2022. gada jūnija. Eiropa lielā mērā ir atkarīga no Tuvo Austrumu enerģijas importiem, un mazākas iekšzemes rezerves reģionu padara neaizsargātu pret pieaugošajām izejvielu izmaksām. Vienīgais izņēmums bija enerģētikas sektors – S&P 500 enerģētikas sektora indekss pieauga par aptuveni 12%, savukārt STOXX 600 naftas un gāzes indekss kāpa par 14,6%.

Latvijas ekonomika 2025. gadā uzrādīja mērenu izaugsmi un fiskālā situācija bija labāka, nekā sākotnēji plānots, tomēr vidējā termiņā saglabājas būtiski riski – pieaug budžeta izdevumi, turpinās izaicinājumi nodokļu ieņēmumos, inflācijas spiediens un globālās ekonomikas nenoteiktība, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Lai saglabātu fiskālo stabilitāti, valdībai ir jāstiprina nodokļu ieņēmumi, jāmazina ēnu ekonomika, jāuzlabo konkurence un jānodrošina efektīvāka publisko līdzekļu izmantošana. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 25 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda FDP.

“Latvijas fiskālā situācija šobrīd ir stabila, tomēr vidējā termiņā redzam vairākus riskus. Šī brīža paaugstinātajā ģeopolitiskajā nenoteiktībā Latvija nevar paļauties tikai uz ekonomikas izaugsmi, lai risinātu budžeta izaicinājumus. Ilgtspējīgas publiskās finanses prasa gan konsekventu cīņu ar ēnu ekonomiku, gan skaidru izvērtējumu publisko līdzekļu izmantošanai,” uzsver Jānis Priede, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga, investoriem turpinot sekot Tuvo Austrumu kara gaitai.

Āzijas biržās akciju cenas pieauga, bet pēc to slēgšanas Eiropas biržu indeksi kritās par aptuveni 1,5% un saruka arī galvenie Volstrītas indeksi.

Akciju tirgus ir satricinājuši ASV un Izraēlas sestdien sāktie gaisa triecieni pret Irānu. Teherāna uz tiem atbildējusi, uzbrūkot Persijas līča valstīm un praktiski slēdzot Hormuza šaurumu, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.

Naftas un gāzes cenas, kas trešdien bija stabilizējušās vai kritušās, ceturtdien atkal pieauga.

"Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka šo cenu kāpumu veicināja neapstiprinātas ziņas par Irānas triecienu tankkuģim Irākas tuvumā.

Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka ASV karaflote ir gatava nepieciešamības gadījumā eskortēt naftas tankkuģus Hormuza šaurumā, viņa administrācija nav minējusi laiku, kad šī kuģu eskortēšana varētu sākties, atzīmēja O'Hērs.