Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizācijas projekta ietvaros veikta gāzes savākšanas punkta Nr. 3 (GSP-3) tehniskā pārbūve un pilnveidošana, palielinot tā darbības jaudu, informē vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”). GSP-3 modernizācijā investēti 28 miljoni eiro.

GSP-3 modernizācija tika uzsākta 2019. gadā Inčukalna PGK kopējās modernizācijas programmas ietvaros, būvniecībai noritot divās kārtās. Projekta realizācijas gaitā tika demontētas 30 tehnoloģiskās līnijas un iepriekšējā gāzes savākšanas punkta aprīkojums, iekārtas un būves. To vietā izbūvēts pilnībā jauns gāzes savākšanas punkts ar mūsdienīgām iekārtām, tehnoloģiskajām sistēmām un inženiertehniskajiem risinājumiem.

“GSP-3 modernizācija ir nozīmīgs solis Inčukalna PGK tehniskās kapacitātes stiprināšanā, veicinot drošu un uzticamu dabasgāzes piegādi Latvijā un Baltijas reģionā, nodrošinot krātuves ilgtspējīgu attīstību un gatavību nākotnes enerģētikas izaicinājumiem,” uzsver Uldis Bariss, AS “Conexus Baltic Grid” valdes priekšsēdētājs.

Saules elektrostacijas Latvijai dažu gadu laikā kļuvušas par nozīmīgu elektroenerģijas ģenerācijas avotu, tādējādi paaugstinot energodrošību un neatkarību, taču perspektīvā šīs atjaunīgās enerģijas jaunu jaudu ienākšanai būtisks būs elektrifikācijas temps.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par saules enerģijas nozīmi un tās nākotnes iespējām. Dažu gadu laikā saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis teju 23 reizes, un saulainā dienā šīs stacijas var ar šo enerģiju nodrošināt visas Latvijas patēriņu. Vienlaikus saules elektrostacijas ir nozīmīgs Latvijas energoneatkarības un energodrošības elements.

No eksotikas līdz spēlētājam

“Šobrīd saules enerģija Latvijas enerģētiskajai neatkarībai ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu avotu,” secina Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pašlaik lielu ģeopolitisko satricinājumu laikā novērtējam, cik labi, ka Latvijā ir attīstījusies saules enerģija un nav tādas elektroenerģijas cenas, kādas ir tajās valstīs, kur primārais energoresurss ir nafta. “Saules enerģija ir būtiska, taču tās ieguvei jābūt līdzsvarotai ar citiem enerģijas ražošanas veidiem, piemēram, vēja enerģiju, kurai jāattīstās Latvijā,” skaidro J. Irbe. Saules enerģijas pienesums elektroenerģijas ražošanā dažu gadu laikā ir būtiski pieaudzis. “Latvijas minimālais patēriņš ir 500 MW, bet šobrīd pie AS Augstsprieguma tīkls pieslēgtas ir saules elektrostacijas ar jaudu apmēram 1000 MW, kam līdztekus jāņem vērā arī saules paneļu pieslēgumi pie AS Sadales tīkls, kas konkrētos brīžos ļauj visas valsts elektroenerģijas patēriņu nodrošināt ar saules enerģiju,” uzsver Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. J. Irbe steidz piemetināt, ka 2026. gada martā jau ir bijušas konkrētas stundas vairākas dienās, kad visu Latvijas elektroenerģijas patēriņu sedz saule. “Saules enerģijas ražošana gandrīz 1000 MW spēja nodrošināt visas vajadzības pēc elektroenerģijas,” tā J. Irbe.

ASV un Izraēlas militārās darbības pret Irānas režīmu pēdējās dienās aktualizējušas jautājumu par elektroenerģijas cenu stabilitāti. Lai gan konflikts notiek tālu no Latvijas, elektroenerģijas tirgos šādi notikumi atspoguļojas ļoti ātri. Tāpēc būtiskākais jautājums šobrīd ir - vai marta sākumā piedzīvotais elektroenerģijas cenu kritums nepārvērtīsies jaunā cenu rekordā, ko izraisīs pieaugošās dabasgāzes cenas?

Pirmās tirgus reakcijas jau ir redzamas, jo Eiropas dabasgāzes cenas marta sākumā pieauga aptuveni par trešdaļu, šobrīd pārsniedzot 53 eiro par megavatstundu. Kopš janvāra tas ir pieaugums gandrīz par 100%.

Konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos rada pamatotas bažas par piegādēm, jo šis reģions ir atbildīgs par aptuveni 17 % no globālās gāzes un 30 % no pasaules naftas ieguves. Īpaši kritisks ir Hormuza šaurums, caur kuru tiek transportēti 20 % globālā naftas patēriņa un 19 % sašķidrinātās dabasgāzes tirdzniecības apjoma. Ja šajā punktā tiek traucēta kuģu satiksme, energoresursu piedāvājums tirgū samazinās. Mēģinot mazināt nākotnes riskus, tirgus dalībnieki var sāk rezervēt energoresursu apjomus, kas savukārt veicinās cenu pieaugumu.

No šī gada 9. februāra Latvijas mājsaimniecību elektroenerģijas tirgū darbu uzsāk viens no Baltijas vadošajiem enerģētikas uzņēmumiem – Ignitis.

Uzņēmums, kas kopš 2013. gada Latvijā nodrošina risinājumus biznesa klientiem, tagad mājsaimniecībām piedāvās personalizētus tarifus, kas pielāgoti cilvēku ikdienas paradumiem un lielākajiem patērētājiem (elektroauto, siltumsūkņiem), kā arī nākamās paaudzes mobilo lietotni viedai energopārvaldībai.

Ignitis piedāvās arī jaunu pakalpojuma izvēles brīvības standartu – klienti varēs jebkurā brīdī mainīt tarifu vai atteikties no pakalpojuma bez soda naudām un līguma laušanas maksas.

Ignitis piedāvās četru veidu personalizētus tarifus, kas apvienos fiksētas cenas drošību ar biržas cenu priekšrocībām. Tas nodrošinās zemāku cenu tieši tajās stundās, kad klients elektrību patērē visvairāk. Papildus tam Ignitis lietotne palīdzēs analizēt, kuras mājas ierīces ir "energoēdelīgākās", ļaujot pieņemt informētus lēmumus un samazināt izmaksas.

Publiskajā telpā periodiski tiek aktualizēts jautājums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu Latvijā. Pēdējā laikā šīs tēmas vizionēšanā padziļināti iesaistījušies Latvijas Bankas eksperti. Noliekot malā metodoloģiskās nianses un zinātnieku sāncensību, nereti uztrauc raksta autoru neiedziļināšanās jautājuma būtībā – zemes ilgtspējīga izmantošana ir daļa no risinājuma, nevis problēmas.

Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē, ja vien vēlamies paskatīties patiesībai acīs.

Ja balstām klimata mērķu sasniegšanu uz atteikšanos saimniekot arvien vairāk platībās, mēs būtībā izvēlamies “strausa politiku” – īstermiņā SEG emisijas samazinās, bet vidējā un ilgākā termiņā mēs zaudējam potenciālu piesaistīt vairāk un dzīvot apritīgāk. Tādējādi mēs pagarinām fosilo resursu izmantošanu, kas pašā saknē nav ilgtspējīgi. Izvēloties šādu ceļu, mēs neizmantojam iespējas, ko piedāvā moderna bioekonomika, kas ir patiesais risinājums cilvēcei, “lai neapēstu zemeslodi”.

Rakstu sērijas autori norāda, ka pārāk intensīva mežizstrāde ir galvenais iemesls, kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors Latvijā pēdējos gados pārvērties no neto piesaistītāja par neto emitentu. Un tāpēc mežizstrādi vajag pēc iespējas vairāk samazināt – neskarti meži vislabāk spēs piesaistīt oglekli. Vai tiešām?

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) gāzes sprādzienā Bauskas ielā cietušajam namam sola citādu likteni nekā ēkai Āgenskalnā, Melnsila ielā, kas pēc 2020. gadā notikušā gāzes sprādziena arvien stāv pussagruvusi un netiek atjaunota.

Abi gadījumi ir līdzīgi - abos namos pašvaldībai piederošos dzīvokļos notika spēcīgi gāzes sprādzieni, kas daļēji sagrāva ēkas. Melnsila ielas iedzīvotāji vēlas panākt, lai Rīgas pašvaldība atjaunotu ēku tajā apjomā un veidolā, kāda tā bijusi pirms sprādziena, taču dome tam nav piekritusi un par šo jautājumu jau vairākus gadus notiek tiesvedība.

Kleinbergs šorīt intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka pagaidām pašvaldība ir apzinājusi būvinženiera izmaksas, bet lēmums par šo pakalpojumu apmaksu būs jāpieņem Bauskas ielas nama īpašnieku kopībai, jo dome viena to apmaksāt nedrīkstot.

Līdzīgi arī lēmumu par mājas remontu nevarot pieņemt viens pats Rīgas mērs, tomēr viņš sola, ka Bauskas ielas namā neatkārtosies tāda pat situācija kā Melnsila ielā. Katrā ziņā mērs rosināšot diskusiju un meklēšot risinājumus, solīja pilsētas vadītājs.

Konflikts Tuvajos Austrumos var veicināt minerālmēslu cenu kāpumu, kā arī radīt papildu riskus piegāžu ķēdēm, kas savukārt var palielināt pārtikas ražošanas izmaksas un ietekmēt pārtikas cenas, atzina aptaujātie lauksaimnieki un eksperti.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā skaidroja, ka Latvija tieši nepaļaujas uz Persijas līča valstu mēslojuma eksportu, taču globālā tirgus saspringums, energoresursu cenu kāpums un loģistikas traucējumi var izraisīt negatīvu ietekmi uz importētā mēslojuma cenu un pieejamību.

Latvija minerālmēslus importē no dažādām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādēļ patlaban nav iespējams prognozēt būtiskus pieejamības traucējumus. Tomēr ilgstoši loģistikas traucējumi globālajos tirgos var ietekmēt cenu dinamiku arī Eiropā. Ilgstoša konflikta gadījumā tā ietekme uz pasaules tirgiem un piegādes ķēdēm tikai pieaugs, radot arvien būtiskākus traucējumus, minēja ZM.

Kā liecina Eurostat apkopotā statistika, tad 2023. gadā Latvijā tika saražots aptuveni 1% no visā ES saražotās hidroelektroenerģijas, bet hidroelektroenerģijas ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 2,5 reizes lielāks nekā vidēji ES

Ūdens enerģijas izmantošana enerģijas iegūšanai cilvēka vajadzībām nav 20. gadsimta izgudrojums.

Jau 2. gadsimtā pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā tika izgudrotas un izmantotas iekārtas, kas ļāva izmantot ūdens straumi vai ūdens tilpņu līmeņu starpības plūsmu graudu malšanai vai citiem darbiem. Ap mūsu ēras sākumu ūdensdzirnavas plaši izplatījās gan Romas impērijā, gan arī Eirāzijas dienvidu un austrumu daļā līdz pat Ķīnai. Latvijas teritorijā pirmās ūdensdzirnavas rakstu avotos ir minētas 13. gadsimta sākuma dokumentos un līgumos. No šī laika pie lielākajām apdzīvotajām vietām un pie muižām Latvijas teritorijā tika veidotas ūdens dzirnavas.

Kā savā grāmatā Latvijas dzirnavas (Stokholma, Daugava, 1985) norāda arhitekts Arno Teivens (1905-1995), tad 1638. g. Vidzemes muižās bija reģistrētas 47 dzirnavas un 114 izpostītu dzirnavu vietas (76.lpp.).1802. gadā Kurzemes guberņā tika uzskaitītas 192 ūdens dzirnavas, bet 1857. gadā Kurzemes guberņā kopumā tika reģistrētas 457 dzirnavas, no kurām 245 bija ūdensdzirnavas, bet 212 bija vējdzirnavas (200.lpp.). 19. gs. beigās Kurzemē un Zemgalē ūdens dzirnavas sāka izkonkurēt tvaika dzirnavas, tomēr, Latvijai izcīnot neatkarību, ūdens dzirnavas bija viens no vienkāršākajiem un lētākajiem miltu ražošanas veidiem Latvijas lauku pagastos. 1920. gadā Latvijā darbojās 473 ūdens dzirnavas, no tām 232 bija Vidzemē, 105 - Latgalē, 88 - Kurzemē, bet 48 - Zemgalē (202.lpp.). 1938. gadā Latvijā bija reģistrētas un darbojās 666 ūdens dzirnavas. Jau no 20. gadu vidus sākās ūdens dzirnavu pārveidošana no graudu ražošanas par elektrības ģenerācijas uzņēmumiem. Paplašinot senākos dzirnavu dambjus, tika veidotas pirmās nelielās hidroelektrostacijas. Pēc Otrā pasaules kara daudzas dzirnavas tika atjaunotas un turpināja darboties līdz pat 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, tomēr tās pakāpeniski izkonkurēja rūpnieciska miltu ražošana. 1974. gadā Latvijā aktīvi strādāja vairs tikai daži desmiti ūdensdzirnavu.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS ''Augstsprieguma tīkls'' (AST) 2025. gadā elektroenerģijas pārvades tīkla attīstībā ieguldījis 182,85 milj. EUR, stiprinot elektroapgādes drošumu un pārvades pakalpojumu pieejamību.

No tiem 90,84 milj. EUR ar nozīmīgu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu investēti ar sinhronizāciju saistītajos projektos, 16,7 milj. EUR – apakšstaciju un elektropārvades līniju pārbūvē un atjaunošanā, un 51,07 milj. EUR – jaunu saules un vēja elektrostaciju, kā arī enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) pieslēgumu izveidē pārvades tīklam, ko finansē attīstītāji, liecina publicētie AST Koncerna neauditētie pārskati par 2025. gadu.

"2025. gadā esam īstenojuši nozīmīgus ar energoneatkarību un drošumu saistītus pasākumus – Baltijas energotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, pabeigti visi ar sinhronizāciju saistītie infrastruktūras projekti vairāk nekā 90 miljonu eiro vērtībā, stiprināta kiberdrošība un izbūvēti jauni pieslēgumi pie pārvades tīkla atjaunīgo resursu integrācijai. Arī nākamajiem gadiem mums ir ambiciozi plāni, kuru īstenošanai plānojam turpināt aktīvi piesaistīt ES finansējumu, vienlaikus sniedzot kvalitatīvus elektroenerģijas pārvades pakalpojumus par iespējami zemākiem tarifiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir apstiprinājusi mūsu izstrādātos pārvades tarifus nākamajiem trim gadiem no 2026. gada, kopumā nodrošinot to stabilitāti vai atsevišķām lietotāju grupām tos samazinot un tādejādi nodrošinot izmaksu konkurētspēju Baltijā," informē AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Patlaban atjaunīgās elektroenerģijas jaudu pieauguma jomā Baltijas valstu līderis ir Lietuva, kura pēdējo 10 gadu laikā atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudas kāpinājusi visstraujāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Dzintars Jaunzems, Oļegs Matvejevs un Ieva Opmane.

Baltijas valstu energoapgādes sistēmu zaļā transformācija, īpaši pēc 2022. gada, ir vērsta līdzīgos virzienos, bet dažādo sākuma pozīciju dēļ pārveides ātrums atšķiras, raksta ekonomisti. It īpaši to var redzēt atjaunīgās elektroenerģijas jomā.

Latvijas atjaunīgo energoresursu īpatsvars bruto elektroenerģijas ģenerācijā ir augstākais Baltijā - 55,5%. Ekonomisti skaidro, ka, pateicoties vēsturiski lielai hidroelektrostaciju jaudai, šobrīd vairāk nekā pusi Latvijā saražotās elektroenerģijas nodrošina atjaunīgie energoresursi - bet tā joprojām galvenokārt ir hidroenerģija.

Lietuvā atjaunīgo energoresursu īpatsvars bruto elektroenerģijas ģenerācijā 2024. gadā bija 49%, bet Igaunijā - 38%. Vienlaikus ekonomisti vērš uzmanību, ka Lietuva 49% īpatsvaru sasniegusi gadu laikā no 21% īpatsvara 2021. gadā.

Auksto laikapstākļu dēļ Somijā jau šobrīd sasniegts vēsturiski augstākais elektroenerģijas pieprasījums. Valsts ziemeļos gaisa temperatūra noslīd līdz –20 °C, bet atsevišķos reģionos, piemēram, Lapzemē, pat līdz –40°C. Šādos apstākļos elektroenerģijas patēriņš būtiski pieaug, kā rezultātā elektroenerģijas cenas biržā kļūst svārstīgākas.

Šā brīža biržas cenu izmaiņas neskars tos lietotājus, kuriem noslēgts līgums par fiksētu elektroenerģijas cenu, tādu lietotāju ir ap 75% (jeb 683 167) no kopējā līguma skaita. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) prognozēm šīs nedēļas laikā sals vietām Latvijā kādā no naktīm, ar lielāku iespējamību nedēļas vidū un otrajā pusē, var pārsniegt pat –20 °C, tomēr tas būs īslaicīgi. Kopumā nedēļa gaidāma līdzīgi auksta vai nedaudz aukstāka nekā iepriekšējā. Stiprākais sals prognozēts Latvijas centrālajā un austrumu daļā, kā arī kaimiņvalstīs – Lietuvas austrumos un Igaunijas dienvidaustrumos.

Tas nozīmē, ka Latvijā gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos pieaugs pieprasījums pēc energoresursiem, īpaši elektroenerģijas. Auksto laikapstākļu ietekmē elektroenerģijas cenas Baltijas valstu biržā būs salīdzinoši augstākas, jo lētā elektroenerģija no Somijas pilnā apjomā nenonāks Baltijas tirgū. To nosaka pieaugošā elektroenerģijas nepieciešamība pašā Somijā, kur apkures sistēmās plaši tiek izmantoti siltumsūkņi un ūdens sildīšanas iekārtas.

Neraugoties uz to, ka jaunajos daudzdzīvokļu projektos gāzes pieslēgums vairs netiek uzskatīts par standarta risinājumu, iedzīvotāji, interesējoties par dzīvokļa iegādi, joprojām bieži jautā par gāzes pievada iespēju virtuvē, aģentūru LETA informēja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Nesen notikusī gāzes eksplozija Bauskas ielā Rīgā šo jautājumu aktualizējusi no jauna, izgaismojot gan drošības riskus, gan nozares skaidro virzību uz drošākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem, uzskata Ekša.

No attīstītāja skatpunkta jaunajā būvniecībā pēdējos gados virziens ir skaidrs - Rīgā jaunie daudzdzīvokļu nami pārsvarā tiek pieslēgti centralizētajai siltumapgādes sistēmai, savukārt virtuvēs tiek paredzētas elektriskās indukcijas plītis. Ekša skaidro, ka šī virzība nav tikai tehnoloģisks vai drošības jautājums - tā ir arī apzināta izvēle samazināt atkarību no fosilajiem energoresursiem, tostarp Krievijas izcelsmes dabasgāzes, un stiprināt enerģētisko neatkarību, kas pēdējos gados kļuvusi par būtisku drošības aspektu.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu gāzes pārvadi, vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) 2026. gadā gāzes pārvades sistēmas uzturēšanā un attīstībā ieguldīs vidēji 8,1 miljonus eiro. Ieguldījumi paredzēti diagnostikai, remontdarbiem, kā arī infrastruktūras attīstībai.

“Gāzes pārvades infrastruktūras droša un nepārtraukta ekspluatācija ir mūsu prioritāte, tāpēc notiek tās nepārtraukta apsekošana, pilnveidošana un uzturēšana kārtībā,” akcentē Ivars Cibuļskis, “Conexus” Gāzes pārvades vadītājs.

Infrastruktūras attīstībai šogad plānots novirzīt 2,1 miljonus eiro, paredzot sešu pārvades gāzesvadu šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem un dzelzceļu stratēģiski nozīmīgos maršrutos. Darbi ietver pārvades gāzesvada Rīga–Inčukalna PGK II līnijas šķērsojumu pārbūvi ar autoceļiem V74 (Ropaži–Podkājas) un A4 (Upesciems–Salaspils), pārvades gāzesvada Vireši–Tallina šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V196 (Valmiera–Brenguļi) un dzelzceļa posmu Valmiera–Strenči, kā arī pārvades gāzesvada Rīga–Paņeveža šķērsojumu pārbūvi ar autoceļu V1039 (Iecava–Raņķi) un dzelzceļa posmu Iecava–Jelgava, tādējādi uzlabojot drošu ekspluatāciju paaugstināta riska vietās.

Konflikta Tuvajos Austrumos ietekme uz Eiropas ekonomiku lielā mērā būs atkarīga no tā, cik ilgi un cik plaši šis konflikts izvērtīsies, tostarp, ja to izdosies samērā īsā laikā apturēt, ietekme būs mazāka, bet, ja konflikts turpināsies, tas Eiropā var izraisīt stagflāciju, intervijā atzina Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš pauda, ka gan Hormuza šauruma blokādei, gan tam, ka Irāna intensīvi grauj naftas un gāzes ražošanas infrastruktūru kaimiņvalstīs, var būt būtiska negatīva ietekme uz naftas un gāzes cenām.

"Tādā gadījumā arī Eiropas Savienībai (ES) draud stagflācijas šoks, kad no vienas puses pieaug naftas un gāzes cenas un tas kopumā palielina inflāciju, no otras puses samazinās ekonomiskā izaugsme gan šo augsto cenu dēļ, gan arī konfidences efektu, piegāžu ķēžu pārrāvumu, arī grūtākas pieejas finansējumam dēļ," sacīja Dombrovskis.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pagaidām vērojamais energoresursu cenu kāpums ne tuvu nav tik liels kā 2022. gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā. Tomēr negatīvās ekonomiskās sekas var būt pietiekami nopietnas, tāpēc ir svarīgi, lai konfliktu ar Irānu maksimāli ātri deeskalētu.

Ekonomikā galvenais jautājums pašlaik ir ne tik daudz par konfliktu Tuvajos Austrumos, cik par kuģu satiksmi caur Hormuza šaurumu, tostarp, ja kuģu satiksme salīdzinoši ātri tiek atjaunota, konflikta ietekme uz globālo ekonomiku būs minimāla, intervijā aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists, ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

"Panikai un kategoriskiem apgalvojumiem, ka ir sākusies globāla vai reģionāla ekonomiskā krīze, tiešām nav pamata. Jā, ir satricinājumi kara dēļ Tuvajos Austrumos un īpaši tas attiecas uz energoresursu cenām. Tas pats attiecas uz minerālmēslojumu, par ko nedaudz mazāk tiek runāts. Tomēr satricinājumi joprojām ir īstermiņa, un pastāv cerība, ka šis militārais konflikts Tuvajos Austrumos diezgan īsā laika periodā beigsies," pauda Purgailis.

Tomēr, ja kuģu satiksme neatjaunojas ilgāk nekā divas nedēļas, energoresursu cenas saglabājas augstā līmenī un minerālmēslojuma pieejamība ir reāli apdraudēta, tad gan varam saskarties ar globālām problēmām.

Purgailis arī atgādināja, ka aplēses liecina, ka patiesībā energoresursu pusē nav reāla trūkuma, bet tirgus pašlaik jau ieceno risku, ka deficīts var rasties.

Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš uzsvēra, ka ietekmes apmērs būs atkarīgs no konflikta ilguma un intensitātes.

Vilerts minēja, ka būtiskākās bažas ir saistītas ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai, tostarp pārstrādes rūpnīcām un termināļiem, jo to atjaunošana prasa laiku, un ietekme var saglabāties ilgāk par pašu konfliktu.

Savukārt mazāk bažu, pēc viņa teiktā, ir par Hormuza šauruma aizvēršanu. Ja kustība tajā tiks ierobežota īslaicīgi, cenas var piedzīvot straujas svārstības, taču relatīvi ātri stabilizēties.

Vilerts piebilda, ka situācijas stabilizēšanā ir ieinteresēta arī Ķīna kā nozīmīga Persijas līča energoresursu importētāja, kā arī ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis gatavību nodrošināt kuģošanas drošību šaurumā.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Rīgas ostā prezentēts SIA “Latvijas Propāna Gāze” modernizētais sašķidrinātās propāna gāzes (SPG) terminālis un jaunizbūvētā infrastruktūra, kas ir vienīgais šāda tipa terminālis Baltijā un turpmāk nodrošinās liela izmēra transatlantisko sašķidrinātās gāzes tankkuģu uzņemšanu un apkalpošanu.

Termināļa modernizācijā SIA “Latvijas Propāna Gāze” ir investējusi 10 milj. eiro un jaunā infrastruktūra tika nodota ekspluatācijā 2026. gada janvārī. Paredzams, ka jau šogad Rīgas ostā tiks pārkrautas 400 000 tonnas sašķidrinātās dabasgāzes no ASV, tā būtiski stiprinot Latvijas un visa reģiona enerģētisko drošību.

“Rīgas ostas termināļa modernizācija ir stratēģisks solis Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanā un piegāžu diversifikācijā. Pateicoties uzņēmuma mērķtiecīgām investīcijām, Latvija kļūst par nozīmīgu enerģētikas mezglu Baltijas reģionā, kas spēj uzņemt transatlantiskās piegādes un nodrošināt tās ne tikai vietējam tirgum, bet arī kaimiņvalstīm. Šādas investīcijas vienlaikus stiprina mūsu ostu konkurētspēju un ekonomikas noturību ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Enerģētikas uzņēmums "Elenger" pavasarī piegādās piecas dabasgāzes kravas, informē uzņēmumā.

"Elenger" ir sācis gatavošanos nākamajai apkures sezonai. Šopavasar trīs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģi ieradīsies Somijas Inko terminālī un divi - Klaipēdas LNG terminālī Lietuvā. Pirmais kuģis no ASV Inko ostā ieradīsies 3. aprīlī.

SIA "Elenger" valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norāda, ka ir sākti dabasgāzes iepirkumi nākamajai apkures sezonai, kā arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildīšanai Latvijā. Lai gan konflikts Tuvajos Austrumos ir izraisījis gāzes un naftas cenu pieaugumu, gāzes pieejamība joprojām ir stabila un piegādes notiek kā ierasts un bez traucējumiem. "Elenger" gāzi galvenokārt piegādā no ASV un Norvēģijas, tāpēc "Elenger" nav tieši atkarīgs no Kataras sašķidrinātās dabasgāzes, kuru visvairāk ietekmē pašreizējais konflikts Tuvajos Austrumos. Turklāt gāzes fiziskā pieejamība Eiropā kopumā saglabājas stabila un ir sākta gāzes krātuvju uzpildīšana.

Lai efektivizētu ražošanas un patēriņa jaudu pārvaldību elektrotīklā, Latvijas enerģētikas tehnoloģiju jaunuzņēmums “Engycell” sadarbībā ar AS “Sadales tīkls” izstrādājis jaunu inovāciju – elektroenerģijas uzkrātuves sistēmas (BESS ) algoritmu, kas ļauj dinamiski pārvaldīt BESS uzlādes un izlādes lēmumus atkarībā no sadales transformatora reāllaika situācijas elektrotīklā.

Pilotprojekta mērķis ir rast jaunus risinājumus, kā ar digitālām tehnoloģijām efektīvi izmantot visu tīkla kapacitāti. Ieceres fokusā ir inovatīva tehnoloģija, kura sekmē algoritma ātrdarbību un tā nostrādes ātrumu, tādējādi nodrošinot atbilstošu elektrotīkla aizsardzības mehānismu.

“Šajā gadījumā mēs izveidojām tehnoloģiju, kas risina arvien pieaugošā jaudu pieprasījuma problēmas. Piemēram, mūsdienās strauji attīstās elektroauto uzlādes staciju tīkls ar augstu elektrības pieprasījumu vakaros, kad visintensīvāk tiek lādēti elektroauto. Tas rada tīkla pārslodzes riskus, tādēļ mēs piedāvājam alternatīvu risinājumu ar uzkrājošo bateriju sistēmu un mūsu algoritmu, kas spēj nodrošināt nepieciešamās jaudas, nepārslogojot tīklu un nepārbūvējot esošo transformatoru. Tas ir finansiāli izdevīgākais un ātrākais risinājums. Nākotnē redzam, ka šo inovāciju var izmantot arī jebkura rūpnīca vai cits uzņēmums, kuri saskaras ar jaudas pārslodzēm,” norāda Egija Gailuma, jaunuzņēmuma “Engycell” viena no dibinātājām.

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (-0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,4 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu dēļ cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%), kā arī brokastu pārslām (+11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+5%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+4,9%), kā arī citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+3,8%).

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri palielinājās par 1,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2025. gada martu - pieauga par 3,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 3,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada martā, salīdzinot ar februāri, bija transporta grupai (+1,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), atpūtai, sportam un kultūrai (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem, tabakai (+0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā galvenokārt akciju noslēgumu rezultātā bija gaļas izstrādājumiem (+3%). Cenas pieauga arī svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+3,4%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+6,4%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,7%). Sadārdzinājās arī svaigas ogas (+10,6%), svaigas vai saldētas zivis (+4,1%), olas (+2,4%), kā arī citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi (+3,6%). Savukārt akciju ietekmē lētāks bija siers (-3,1%), svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa (-3,3%), kafija (-2,1%), maize (-1,1%) un svaigi citrusaugļi (-6,5%).

Šobrīd jau nevienam nav noslēpums, ka “Rail Baltica” projekta izpildes termiņi būtiski kavējas, projektēšanas darbiem atpaliekot par vairākiem gadiem. Sākotnējie grafiki nav ievēroti, un projekta virzība ir apdraudēta. Kavējumi radījuši ievērojamu sadārdzinājumu un risku zaudēt Eiropas Savienības finansējumu.

Līdzīgu situāciju piedzīvojām arī ir Rīgas lielākā infrastruktūras objekta - Austrumu maģistrāles – būvniecība, jo rezultātā tā izrādījās par vairāk nekā 7 miljoniem eiro dārgāka, nekā tika sākotnēji aprēķināts. Šādi piemēri mudina uzdot jautājumu, vai mūsdienās patiešām nav risinājumu, kas ļauj apjomīgos būvniecības projektos pēc iespējas precīzāk paredzēt izmaksas un izpildes termiņus? Un, vai tiešām publiskā sektora iepirkumos būvniecībā saimnieciski izdevīgākais risinājums tāds izrādās arī reālajā dzīvē?

Lielos infrastruktūras projektos kā “Rail Baltica” vai Austrumu maģistrāle u.c. ir daudz iesaistīto pušu. Un pat gadījumos, kad katra no pusēm savus darbus veic noteiktajos termiņos, lielākais izaicinājums ir uzdevumu, termiņu un sadarbības koordinēšana. Tas var radīt būtiskus klupšanas akmeņus gan attiecībā uz termiņiem, gan izmaksām, jo abi šie aspekti ir cieši saistīti.