Citas ziņas

Ģēģers sūdz tiesā TM pieprasot 500 000 LVL

, 18.05.2007

Jaunākais izdevums

Bijušais lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers no Tieslietu ministrijas (TM) vēlas piedzīt 500 000 LVL morālā kaitējuma atlīdzību.

Atgādinām, ka Dainis Ģēģers tika apsūdzēts tā dēvētajā Lata International krimināllietā, bet vēlāk pilnībā attaisnots.

Lata International tika izveidota 1992.gadā ārvalstu kredītu apsaimniekošanai. Pēc diviem gadiem kompānija tika atzīta par maksātnespējīgu un tās kredīti tika atmaksāti no valsts līdzekļiem. Jāpiemin, ka Lata International no ārvalstu finanšu institūcijām saņēma piecus kredītus 38 miljonu USD vērtībā.

Lata International darbības dēļ Latvijas valstij nodarītie zaudējumi bija 54,5 miljoni USD.

Rīgas apgabaltiesa ierosinājusi lietu pret Tieslietu ministriju

Rīgas apgabaltiesa 17.maijā ir pieņēmusi bijušā lauksaimniecības ministra Daiņa Ģēģera prasības pieteikumu pret Latvijas Republikas Tieslietu ministriju par morālā kaitējuma atlīdzināšanu 500 000 latu apmērā un ierosinājusi lietu, Db.lv informēja Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Evita Naglinska.

Pagaidām lietas izskatīšanas datums vēl nav noteikts, jo tiesa mēneša laikā gaidīs paskaidrojumus no Tieslietu ministrijas.

D.Ģēģers savā prasībā norāda, ka ir bijis apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, par to, ka noslēdzis piecus Latvijas Republikai neizdevīgus starptautiskos kredītlīgumus par graudu un pākšaugu kultūru, kā arī lauksaimniecības tehniku piegādi, nosakot, ka saistību izpildītājs ir SIA Lata International, kā rezultātā tika nodarīts būtisks kaitējums valsts un sabiedrības interesēm.

Prasītājs apgalvo, ka viņa aizstāvis 1997.gadā vairākkārtīgi vērsies tiesībsargājošajās iestādēs ar lūgumu izbeigt pret D.Ģēģeru uzsākto kriminālvajāšanu, norādot, ka viņa darbībās nav konstatēti noziedzīgi nodarījumi.

Ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 1999.gada 18.maija spriedumu D.Ģēģers tika atzīts par nevainīgu un viņam celtajā apsūdzībā attaisnots. Gan apelācijas, gan kasācijas instances tiesa spriedumu atstāja negrozītu daļā par viņa attaisnošanu. Galīgais spriedums, ar kuru prasītājs tika atzīts par nevainīgu, stājies spēkā 2005.gada 9.augustā.

Pamatojoties uz norādītajiem apstākļiem, D.Ģēģers uzskata, ka laika posmā no 1994.gadam, kad tika ierosināta krimināllieta, līdz 2005.gada 9.augustam, kad spēkā stājās Rīgas apgabaltiesas spriedums, viņam tika nodarīts ievērojams morālais kaitējums un radīti materiālie zaudējumi. Šajā laika posmā viņš bija spiests atstāt vairākus nozīmīgus amatus, pārtraukt akadēmisko darbību, kā arī tiesībsargājošo iestāžu izplatīto godu un cieņu aizskarošu ziņu ietekmē viņam bija liegta iespēja piedalīties darba piedāvājumu konkursos.

Nosakot prasības summu, D.Ģēģers ir ņēmis vērā to, ka goda un cieņas aizskārums noticis plašā apmērā – informācija par viņu tika atspoguļota lielā daļā Latvijas mediju, aizskārums noticis ilgstoši un nepārtraukti, tas bijis par pamatu amatu zaudēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas 450 lielākie ieķīlātāji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft, 29.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

38,52 miljoni LVL - tik liels ir 54 uzņēmumu (kuru parāds pārsniedz 300 000 LVL) kopējais parāds valstij līdz šā gada 1.augustam, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija.

Vislielākais viena uzņēmuma parāds valstij ir 5,75 miljoni LVL, ko ir piemirsis valstij samaksāt SIA Centra ekspedīcija. Šim uzņēmumam seko SIA Baltijas mežu eksports ar 2,2 miljoniem LVL parāda, un trešajā vietā ir Agris Krūze ar 1,9 miljoniem LVL.

Parādnieku saraksta pirmais desmitnieks valstij parādā ir 17,47 miljonus LVL.

Parādnieku saraksta TOP 25 (valstij parādā ir vismaz 500 000 LVL):

1. SIA Centra Ekspedīcija - 5 750 660 LVL;

2. SIA Baltijas mežu eksports - 2 206 700 LVL;

3. Agris Krūze - 1 907 640 LVL;

4. SIA KORNA V - 1 632 200 LVL;

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

NĪN piemērošana – vairāk jautājumu nekā atbilžu

Janīna Landiša, SIA PricewaterhouseCoopers, jaunākā nodokļu konsultante, 24.09.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā steidzamā kārtā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 «Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Liela daļa nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāju jau ir saņēmuši paziņojumu par 2010. gadā maksājamo nodokli, tomēr joprojām nav skaidrs, kā likumā ietvertās normas būtu interpretējamas.

Nodoklis dzīvojamām ēkām

Saskaņā ar NĪN likumu progresīvās likmes (0,1%, 0,2% un 0,3%) piemērojamas vienģimenes un divģimenes dzīvojamām mājām (tai skaitā, vasarnīcām, dārza mājām, rindu un dvīņu mājām), daudzdzīvokļu mājām un to daļām (neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos), nedzīvojamo ēku daļām, ja to funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Progresīvās likmes tiek piemērotas šādi: 0,1% likme tiek piemērota kadastrālās vērtības (KV) daļai līdz LVL 40 000, 0,2% – KV daļai no LVL 40 000 līdz LVL 75 000, bet 0,3% – KV daļai virs LVL 75 000. Tomēr skaidri nav norādīts tas, kā progresīvās likmes būtu jāpiemēro. Tādēļ šobrīd NĪN likumu var interpretēt dažādi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bijušais ministrs Ģēģeris no Latvijas valsts saņēmis 10 tūkstošus latu kompensāciju

Vēsma Lēvalde, 02.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez skaļas publicitātes Tieslietu ministrija jau aprīlī izmaksājusi bijušajam lauksaimniecības ministram Uldim Ģēģerim Augstākās tiesas piespriesto morālo kompensāciju - 10 tūkstošus latu.

To DB apstiprināja Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta juriskonsults Reinis Briģis. Latvijas valsts, pret kuru Tieslietu ministrijas (TM) personā vērsās kādreizējais lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers, nav pārsūdzējusi Augstākās tiesas (AT) spriedumu piedzīt par labu bijušajai amatpersonai 10 tūkstošus latu morālā kaitējuma kompensāciju par nepamatotām apsūdzībām tā dēvētajā Lata International krimināllietā.

Spriedums stājies pēkā jau 26. martā, DB norādīja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja. AT daļēji apmierināja Ģēģera prasību, prasītā pusmiljona latu vietā piedzenot 10 tūkstošus latu. U. Ģēģers uzskatīja, ka laika posmā no 1994.gada, kad pret viņu celta apsūdzība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, līdz 2005.gada 9.augustam, kad spēkā stājies viņu attaisnojošs tiesas spriedums, viņam nodarīts ievērojams morālais kaitējums un radīti materiālie zaudējumi. Rīgas apgabaltiesa 2008.gada 8.maijā Ģēģera prasību par 500 tūkstošu latu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu apmierināja daļēji un piedzina 80 tūkstošus latu kompensāciju. Spriedumu AT pārsūdzēja gan Ģēģers, gan TM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Starptautisko uzņēmumu darbinieki ir labāk atalgoti nekā vietējo uzņēmumu darbinieki

Vēsma Lēvalde, Db, 19.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiski uzņēmumi ir dāsnāki papildus labumu nodrošināšanā saviem darbiniekiem, turklāt starptautisko uzņēmumu darbinieki vidēji saņem ievērojami augstāku darba samaksu, liecina SIA KOMIN sadarbībā ar darba meklēšanas vortālu www.e-darbs.lv un aptauju sistēmu www.webropol.lv veiktā aptauja.

Vairāk nekā pusei uzņēmumu vadītāju atalgojums ir līdz 699 LVL neto mēnesī. Šā rādītāja samazinājums ir uz vietējo uzņēmumu vadītāju rēķina, jo 50% aptaujāto starptautisku uzņēmumu vadītāju atalgojums bija līdz 1099 LVL neto, otrai pusei – 50% virs 1099 LVL neto. Vairāk kā pusei valsts iestāžu un vietējo uzņēmumu darbinieku atalgojums ir līdz 399 LVL neto mēnesī, savukārt vairāk nekā pusei aptaujāto starptautisko uzņēmumu darbiniekiem atalgojums ir līdz 499 LVL.

Gandrīz 1/3 uzņēmumu vadītāju atalgojums ir virs 1000 LVL neto mēnesī. Savukārt gandrīz ¼ daļai ierindas darbinieku atalgojums ir zem 200 LVL neto mēnesī. Vadītāju ar 11 padotiem un vairāk atalgojums ir līdz 599 LVL , vadītāju ar 4 – 11 padotajiem atalgojums ir līdz 499 LVL, vadītāju ar 1 – 3 padotajiem līdz 499 LVL. Gandrīz pusei speciālistu atalgojums ir līdz 399 LVL neto , savukārt lielākai daļai ierindas darbinieku - līdz 299 LVL neto mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra Aināra Šlesera ienākumi 2006. gadā sasnieguši 48 926 LVL, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā Aināra Šlesera amatpersonas deklarācija par 2006.gadu.

A. Šlesera ienākumi sasummējas no viņas darba Valsts kancelejā 2006. gadā - 13 955 LVL, LR Saeimas alga - 8 697 LVL, LR Saeimas izmaksātā kompensācija - 720 LVL, apdrošināšanas atlīdzība - 17 114 LVL un procentu ieņēmumi no depozīta AS SEB Unibanka - 5900 LVL un 2540 LVL.

A. Šlesera amatpersonas deklarācijā norādījis, ka parādu viņam neesot un aizdevis arī nav nevienam, bet skaidra nauda viņam ir divās valūtās 40 000 LVL un 80 000 USD.

Hansabankā A. Šlesers ir uzkrājis 2 158 819 LVL un 480 959 EUR, AS SEB Unibankā - 5 502 LVL, 52 872 EUR un 174 748 USD, bet Norvik bankā - 569 279 EUR. Sasummējot kopā A. Šlesers uzkrājis 3 031 438 LVL (rēķinot pēc Latvijas bankas noteiktajiem valūtas kursiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

B. Rivžas ienākumi sasniedz 50 000 LVL

, 05.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas ienākumi 2006. gadā sasnieguši 49 658,4 LVL, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā Baibas Rivžas amatpersonas deklarācija par 2006.gadu.

B. Rivža ienākumus ir ieguvusi arī no samaksātiem honorāriem, autoratlīdzībām un pētījumiem:

Latvijas Vēstnesis - 70 LVL;

Ziemeļvalstu ministru padome - 270 LVL;

Berlīnes universitāte - 1000 EUR;

Agrārās ekonomikas institūts Vācijā - 6 225,50 EUR;

Latvijas Lauku sieviešu asociācija - 630 LVL;

Latvijas Universitāte - 1 675 LVL;

Rīgas Tehniskā universitāte - 100 LVL;

Latvijas Prezidenta kanceleja - 500;

Latvijas Zinātnes padome - 130 LVL

B. Rivža amatpersonas deklarācijā norādījusi, ka parādu viņai neesot, un pērn viņa ir ziedojusi 1 800 LVL.

Skaidra nauda B. Rivžai ir 2 000 LVL, bet AS SEB Unibankas debetkartē viņa ir uzkrājusi 9 023,86 LVL, kredītkartē - 14 071,16 EUR. AS SEB Unibankas kontos nauda ir noglabāta vairākās valūtās - 11 228, 96 LVL, 21 185,16 EUR un 1 328,91 USD

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

D. Ģēģers par morālo kaitējumu saņems 10 tūkstošus latu

, 09.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers, kurš no Tieslietu ministrijas (TM) vēlējies piedzīt 500 tūkstošus latu par morālo kaitējumu, saņems tikai 10 tūkstošus latu, Db pastāstīja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Baiba Kataja.

Iepriekš apgabaltiesa lēma, ka D. Ģēģeram pienākas 80 tūkstoši latu, tomēr Augstākā tiesa kompensācijas apjomu samazināja vēl astoņas reizes. B. Kataja teica, ka pamatojums šādam lēmumam būs izklāstīts pilnajā sprieduma norakstā, kurš tiks sagatavots divu nedēļu laikā.

Jau ziņots, ka Dainis Ģēģers tika apsūdzēts tā dēvētajā Lata International krimināllietā, bet vēlāk pilnībā attaisnots. Lata International darbības dēļ Latvijas valstij nodarītie zaudējumi bija 54,5 miljoni USD.

D.Ģēģers savā prasībā norādīja, ka ir bijis apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, par to, ka noslēdzis piecus Latvijas Republikai neizdevīgus starptautiskos kredītlīgumus par graudu un pākšaugu kultūru, kā arī lauksaimniecības tehniku piegādi, nosakot, ka saistību izpildītājs ir SIA Lata International, kā rezultātā tika nodarīts būtisks kaitējums valsts un sabiedrības interesēm. Tomēr viņš tika attaisnots un vēlāk pats vērsās tiesā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājbankas grupas auditētā peļņa pēc nodokļiem 2006. gadā sasniedza 4 041 tūkst. LVL, kas ir par 1 394 tūkst. LVL jeb 53% vairāk nekā 2005. gadā. Krājbankas grupas aktīvu apjoms 2006. gadā pieauga par 163.44 miljoniem LVL jeb 67.6% (no 241.69 milj. LVL līdz 405.13 milj. LVL), liecina Latvijas Krājbankas sniegtā informācija Rīgas Fondu biržā.

Savukārt, noguldījumu atlikumu pieaugums 2006. gadā sastādīja 124.82 milj. LVL jeb 62% (no 201.33 milj. LVL līdz 326.14 milj. LVL), bet izsniegto kredītu atlikumu pieaugums – 38.64 milj. LVL jeb 25.4% (no 152.28 milj. LVL līdz 190.92 milj. LVL).

Kopumā 2006. gada Krājbankas peļņas, aktīvu un noguldījumu pieauguma tempi apsteidza banku sektora attiecīgo rādītāju pieauguma tempus. Krājbankas grupas peļņas pieaugumu 2006. gadā veicināja tīro procentu ienākumu pieaugums par 3 101 tūkst. LVL jeb par 37.1% un tīro komisijas naudas ienākumu pieaugums par 257 tūkstošiem LVL jeb par 5.5%. Bankas 2006. gada finansiālās darbības rezultātus pozitīvi ietekmēja arī augsta kredītu portfeļa kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Novadu veidojošajām pašvaldībām piešķir 4.64 milj. LVL

, 17.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem deviņu novadu veidojošajām pašvaldībām piešķirti 4.64 miljoni LVL infrastruktūras attīstībai, ko pilsētas un pagasti paredzējuši izmantot izglītības iestāžu, kultūras un sporta būvju, siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu un citu iedzīvotājiem nepieciešamu objektu sakārtošanā, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

1.6 miljoni LVL ar ministra rīkojumiem piešķirti Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām. Ķeipenes pagasts valsts atbalstu izmantos apkures sistēmu un ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pamatskolas renovācijai un tautas nama rekonstrukcijai. Lauberes pagasts finansējumu ieguldīs pamatskolas un pagasta padomes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, sociālās iestādes durvju un logu nomaiņai, kā arī kultūras nama renovācijai un ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Madlienas pagasts līdzekļus ieguldīs pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Mazozolu pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā. Meņģeles pagasts valsts atbalstu izmantos pamatskolas un pirmsskolas izglītības energoefektivitātes paaugstināšanai, pagasta padomes un tautas nama renovācijai. Ogres novads nolēmis valsts atbalstu izmantot Meža prospekta rekonstrukcijai, Suntažu pagasts – vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Taurupes pagasts – vidusskolas rekonstrukcijai un bibliotēkas remontam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātajiem, kas šobrīd uz rokas saņem, piemēram, 720 latus, pēc progresīvā nodokļa ieviešanas un neapliekamā minimuma samazināšanas, alga varētu sarukt līdz 590 latiem.

Šādas izmaiņas varētu stāties spēkā, ja tiks ieviesta viena no Finanšu ministrijas piedāvātajām reformām, iekasējot progresīvu Iedzīvotāju ienākuma nodokli virs bruto algas 400 lati, par katriem 100 latiem likmi palielinot par 2 %, vēsta Diena.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju FM izstrādājusi trīs progresīvā nodokļa ieviešanas mehānismus; dramatiskākais no tiem paredz progresīvo nodokli ieviest jau no 300 latu bruto algas.

Tagad: NM - 90 LVL, IIN - 23%, darba ņēmēja maksātais sociālais nodoklis - 9%
Alga uz papīraAlga uz rokas
400 LVL300.98 LVL
600 LVL441.12 LVL
1000 LVL721.40 LVL
Ja pieņems plānotās izmaiņas: NM - 45 LVL, IIN - 25% līdz 400 LVL, virs tā +2% par katriem 100 LVL, darba ņēmēja maksātais sociālais nodoklis - 9%
Alga uz papīraAlga uz rokas
400 LVL (IIN - 25%)284.25 LVL
600 LVL (IIN - 29%)400.71 LVL
1000 LVL (IIN - 37%)589.95 LVL

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: 70% Latvijas iedzīvotāju kopējais uzkrājumu apjoms ir mazāks par 500 latiem

, 12.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hansabankas pētījums par uzkrāšanas paradumiem rāda, ka divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekami uzkrājumi, tai pašā laikā uz uzkrāto līdzekļu apjomu nākotnē cilvēki skatās optimistiski.

Patlaban gandrīz 70% respondentu kopējais uzkrājumu apjoms ir mazāks par 500 LVL. Tas nozīmē, ka vairums cilvēku dzīvo no mēnešalgas, un ar uzkrāto naudas apjomu var segt tikai aptuveni viena mēneša sadzīves izdevumus.

Tai paša laikā katrs piektais Latvijas vīrietis plāno, ka pēc 10 gadiem viņa uzkrājumu apjoms būs lielāks par 50 000 LVL.

Pētījuma dati apliecina, ka vēl joprojām visbiežāk izmantotais Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veids ir konts. 53% Latvijas iedzīvotāju izmanto kontu bankā, otrajā vietā ir līdzekļu uzkrāšana pensiju fondos, bet trešajā vietā ar 19% ir krājkonta izmantošana. Jo augstāki ienākumi, jo vairāk līdzekļus iegulda dažādos finanšu instrumentos – pensiju fondos, izvēlas depozītnoguldījumu, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, krājkontu vai fondus. Gandrīz puse (48%) cilvēku ar augstiem ienākumiem ir dalībnieki pensijas 2. vai 3. līmenī, līdzekļu uzkrāšanai izvēlas kontu (31%), uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu (27%) vai depozītu (24%). Cilvēki ar zemiem ienākumiem līdz 250 LVL mēnesī līdzekļu uzkrāšanai galvenokārt izmanto tikai bankas kontu (69%), bet mazāk pensiju fondus (22%), krājkontu (16%) vai depozītu (1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007. gads Nordea bankai esot bijis straujas izaugsmes gads, liecina sniegtā informācija medijiem. Nordea vadītājs Valdis Siksnis: ''2007. gads ir bijis veiksmīgākais Nordea Latvijas filiāles pastāvēšanas vēsturē."

Nordea darbības rādītāji:

·Kopējie ieņēmumi LVL 37m (LVL 20,8m, 2006.g.), pieaugums par 77,5%

·Kopējie izdevumi LVL 13,3m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 49%

·Uzkrājumi nedrošiem kredītiem LVL 0,3m

·Operacionālā peļņa LVL 23,3m (LVL 11,7m, 2006.g), pieaugums par 98,9%

·Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 17,6m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 97%

·Izdevumu attiecība pret ienākumiem 36% (Cost/Income ratio)

·Kopējie aktīvi LVL 1,727 miljardi (LVL 974m, 2006.g), pieaugums par 77%

·Izsniegtie kredīti LVL 1,554 miljardi (LVL 848m, 2006.g), pieaugums pa 83%

·Piesaistītie noguldījumi LVL 359 (LVL 261m, 2006.g), pieaugums pa 37,6%

·3 jaunas filiāles, 2 būtiski paplašinātas

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmieras stikla šķiedrai mazinās peļņa

, 28.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/S Valmieras stikla šķiedra neauditētie finansu pārskati liecina, ka 2006.gadā sabiedrības neto apgrozījums sastādīja 34,986 miljonus LVL , salīdzinoši 2005.gadā tas bija 32,688 milj. LVL.

Neto apgrozījuma pieaugums sastādīja 2,298 milj. LVL jeb 7.03%. Apgrozījuma

pieaugums panākts , palielinot ražotās produkcijas apjomu un paplašinot pircēju skaitu ASV un Eiropā.

Lai palielinātu ražošanas potenciālu , 2006.gadā ražošanas ēkās , mašīnās un tehnoloģiskajās iekārtās investēti 26 miljoni LVL

No 2006 .gada realizētās produkcijas galveno stikla šķiedras izstrādājumu īpatsvars bija sekojošs:

Stikla šķiedras diegi un rovingi 35%

Stikla šķiedras audumi 53%

Pārējā produkcija 12%

2006. gada tīrā peļņa ir 0,72 milj. LVL, kas salīdzinoši ar 2005. gadu ir samazinājusies par 0,518milj. LVL jeb 41,8% un par 0,543 miljoni LVL jeb 43% mazāk nekā plānots. Peļņa 2006. gadā samazinājusies sakarā ar to , ka faktiskās izmaksas atsevišķos posteņos (preču piegāžu transporta izmaksas,iepirkto pufabrikātu, elektrības,gāzes , nolietojuma un amortizācijas atskaitījumi,valūtas kursa starpības,u.c.) bija lielākas nekā plānots un faktiski 2005.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 4 septembrī Baltijas fondu biržā ar Tallink Grupp akcijām veikts otrs lielākais darījums (pēc apgrozījuma), kas arī ir līdzējis 4. septembri ierakstīt Baltijas fondu biržas vēsturē kā dienu kurā veikts otrs lielākais apgrozījumus.

Pirmajā vietā pēc apgrozījuma vēl joprojām ir 2006. gada 14. decembrī veiktais Mažeiķu naftas darījums, kad tika tirgoti 380 miljoni akciju par 790,5 miljoniem LVL.

Otrdien (4. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Panevevežio statybos trestas, kuras akciju cena palielinājās par 5,17%, sasniedzot 4,35 LVL par vienu akciju. Savukārt visliel��kais kritums bija a/s Grindeks, kuras akciju cena samazinājās par 2,74% un sl��gšanas brīdī bija 7,80 LVL.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

AS Ditton pievadķēžu rūpnīcas peļņa 260 tūkstoši

, 28.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neto-apgrozījums 2006.gada 12 mēnešos attiecībā pret prognozi 8 000 tūkst. LVL (11 383 tūkst.EUR) faktiski tika izpildīts 9 183 tūkst. LVL (13 066 tūkst.EUR) apmērā, palielinājums par 1 183 tūkst. LVL (1 683 tūkst.EUR).

Peļņa 2006.gada 12 mēnešos pirms nodokļiem sastādīja 260 605 LVL (370 807 EUR), kas ir par 5,5% vairāk par 2005.gada rādītāju un atbilst prognozei. Peļņa pēc nodokļiem sastāda 106 879 LVL (152 075 EUR).

Faktiski samaksāto nodokļu apjoma pieaugums 2006.gadā sastādīja 66,1%. Attiecībā pret 92 573 LVL (131 720 EUR) 2005.gadā, 2006.gada 12 mēnešos nodokļos tika samaksāts 153 726 LVL (218 732 EUR), tai skaitā, uzņēmuma ienākuma nodokļa pieaugums sastādīja – 41 tūkst.LVL (58 tūkst.EUR), nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums – 20 tūkst.LVL (28 tūkst.EUR). Sakarā ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina sistēmā no 01.01.2007. prognozējam turpmāku šī nodokļa apmēra pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nordea Latvija pirmā pusgada ieņēmumi palielinās par 38.7%

, 22.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot palielināt gan kredītportfeli, gan arī noguldījumu apjomus, 2008. gada pirmajā pusgadā Nordea ir būtiski apsteigusi finanšu sektora vidējos izaugsmes rādītājus.

Nordea bankas Latvijas filiāles rezultāti par 2008. gada pirmajiem sešiem mēnešiem:

• Kopējie ieņēmumi LVL 22.3 miljoni (LVL 16.0m, 2007. gada pirmajā pusgadā), pieaugums par 38.7%;

• Kopējie izdevumi LVL 8.3 miljoni (LVL 5.9m), pieaugums par 40.0%;

• Operacionālā peļņa LVL 13.1 miljoni (LVL 10.1 m), pieaugums par 30.0% ;

• Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 9.7 miljoni (LVL 7.5 m), pieaugums par 28.7%*;

• Izsniegtie kredīti LVL 1.83 miljardi (LVL 1.16 miljardi), pieaugums par 57.2%;

• Piesaistītie noguldījumi LVL 394 miljardi (LVL 323 miljardi), pieaugums par 22.0%;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien (5. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Silvano Fashion Group, kuras akciju cena palielinājās par 4,15%, sasniedzot 3,88 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Arco Vara, kuras akciju cena samazinājās par 2,01% un slēgšanas brīdī bija 1,37 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (119) - pērkot un pārdodot 200 430 akcijas 197 426,45 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgrozījums BFB oficiālajā sarakstā bija ar Tallink Grupp akcijām - 3 133 323,93 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 5. septembrī kopumā veikti 856 darījumi un tirgotas 5 886 717 akcijas, veidojot 7 548 751,45 LVL apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krājbankas peļņa augusi par 32%

, 03.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krājbankas grupas neauditētā peļņa pēc nodokļiem 2007. gada 30.jūnijā sasniegusi 2 049 tūkst. LVL, kas ir par 498 tūkst. LVL jeb 32% vairāk nekā 2006. gada 30.jūnijā, liecina kredītiestādes mājaslapā publicētā informācija.

Grupas aktīvu apjoms 2007. gada 30.jūnijā sasniedzis 499,24 milj. LVL, kas pieaugums salīdzinājumā ar gada sākumu par 94,11 milj. LVL jeb 23,2%. Noguldījumu atlikumu pieaugums 2007.gada 1.pusgadā veidoja 60,37 milj. LVL jeb 18,5% (no 326,14 milj. LVL līdz 386,51 milj. LVL), bet izsniegto kredītu atlikumu pieaugums bija 47,90 milj. LVL jeb 25% (no 190,92 milj. LVL līdz 238,81 milj. LVL).

Krājbankas grupas peļņas pieaugumu 2007. gada 1.pusgadā veicinājis tīro procentu ienākumu pieaugums par 2 342 tūkst. LVL jeb par 49,8% (salīdzinot ar 2006. gada 1.pusgadu) un tīro komisijas naudas ienākumu pieaugums par 267 tūkst. LVL jeb par 11,2%.

Patēriņa kredītu portfelis kopš gada sākuma pieaudzis par 49%, savukārt hipotekāro kredītu pieaugums bijis 25%. 2007.gada 30.jūnijā hipotekārā kredīta portfeļa lielums bija 73 miljoni LVL. Biznesa kreditēšanas jomā portfeļa lielums sasniedzis 88 miljonus LVL. Salīdzinot ar gada sākumu, tas ir pieaugums par 18%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien (10. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Snaige, kuras akciju cena palielinājās par 3,45%, sasniedzot 1,83 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Vilniaus baldai, kuras akciju cena samazinājās par 4,50% un slēgšanas brīdī bija 4,28 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 10. septembrī kopumā veikti 861 darījumi un tirgotas 1 036 150 akcijas, veidojot 2 207 789,36 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Linas, kurai akciju cena palielinājās par 2,5%, sasniedzot 0,08 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Rīgas raugs, kuras akciju cena samazinājās par 8,70% un slēgšanas brīdī bija 2,31 LVL.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu biznesa žurnāls Aripaev izveidojis 500 bagātāko Igaunijas iedzīvotāju sarakstu.

Visu 500 turīgāko igauņu bagātība ir 131,5 miljardi EEK (5,9 miljardi LVL).

Visu TOP 10 bagātāko igauņu bagātība ir pietuvojusies 1 miljardam LVL. Pats bagātākais igaunis ir Olympic Casino kazino tīkla īpašnieks Armīns Karū, kura bagātība 187 miljoni LVL. Otrajā vietā ir uzņēmuma Merko īpašnieks Tomas Anūs un trešajā vietā ir Olympic Casino akcionārs Jans Korpusovs.

Bagātāko igauņu TOP 10

1. Armīns Karū - 4,172 miljardi EEK (187 340 760 LVL)

2. Tomas Anūs - 3,028 miljardi EEK (135 984 140 LVL)

3. Jans Korpusovs - 2,267 miljardi EEK (101 788 300 LVL)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Jurija Stroda ienākumi 2006. gadā sasnieguši 19 502,41 LVL, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā Jurija Stroda amatpersonas deklarācija par 2006.gadu.

J. Stroda ienākumi sasummējas no viņa darba Jelgavas domē - 15 653,76 LVL, Valsts kancelejā - 3 478,74 LVL, Baltijas starptautiskā akadēmija - 127,50 LVL, VAS Privatizācijas aģentūra - 233,26 LVL un Valsts kase - 9,15 LVL

J. Strods amatpersonas deklarācijā norādījis, ka viņa parādsaistības ir 32 262,48 LVL, skaidra nauda - 3 400 LVL un 600 EUR. AS Hansabankā viņam esot uzkrāti 100 LVL, SEB Unibankā - 1 LVL, 500 LVL un 2 600 LVL, kā arī Latvijas Hipotēku un zemes bankā uzkrāti 30 LVL.

Komentāri

Pievienot komentāru