ASV prezidents Donalds Tramps draudējis samazināt subsīdijas Savienoto Valstu autobūves gigantam «General Motors» (GM), kas paziņojis par plāniem likvidēt 15% darbvietu un slēgt vairākas rūpnīcas.

Šis ir kārtējais Trampa dusmu izvirdums pret ASV uzņēmumiem, kuru plāni neatbilst prezidenta solījumiem aizsargāt amerikāņu darba vietas.

«Savienotās Valstis glāba »General Motors« un šis ir PALDIES, ko mēs saņemam pretī!» savā tvitera kontā otrdien rakstīja Tramps, atsaucoties uz valdības sniegto palīdzību finanšu krīzes laikā. «Mēs šobrīd aplūkojam iespējams samazināt visas GM subsīdijas, tostarp elektriskajiem automobiļiem.»

Šāds Trampa ieraksts tviterī sekoja dienu pēc tam, kad GM paziņoja, ka atlaidīs 15% no saviem 180 000 darbinieku un slēgs septiņas rūpnīcas visā pasaulē, veicot masveidīgu restrukturizāciju ar mērķi ietaupīt sešus miljardus dolāru un pielāgoties «mainīgajiem tirgus apstākļiem».

Volstrītas pašreizējā mīlestība pret "Teslu" ir paaugstinājusi tās akcijas cenu līdz līmenim, kādu neviens ASV autoražotājs nekad nav sasniedzis, ziņo "CNN".

Līdz ar to "Teslas" tirgus vērtība palielinājusies līdz 86,5 miljardiem ASV dolāru. Tas elektromobiļu ražotājam ļāvis kļūt par visvērtīgāko ASV autoražotāju vēsturē.

Iepriekšējais rekords pieder "Ford", kura vērtība 1999. gadā sasniedza 76,1 miljardu ASV dolāru, savukārt nesenāks labs sniegums bija "General Motors", kad tā tirgus vērtība 2017. gada oktobrī sasniedza 67,7 miljardus ASV dolāru.

Tagad abu šo autoražotāju akciju cenas ir krietni sarukušas. "General Motors", kura vērtība ir 50,7 miljardi ASV dolāru, un "Ford", kura vērtība ir 36,9 miljardi ASV dolāru, abi kopā ir vērti vien apmēram 1% vairāk nekā viena pati "Tesla".

Protams, "Tesla" nav "Apple", kuras tirgus vērtība 1,4 triljonu ASV dolāru apmērā padara to par visu laiku visvērtīgāko ASV uzņēmumu.

Dažiem šis pandēmijas gads ir izrādījies pat ļoti veiksmīgs un, ja vērtē pasaules lielāko akciju tirgu sniegumu, tad acīs duras, piemēram, fenomenālais elektrisko spēkratu ražotāja “Tesla” akcijas cenas pieaugums.

Kopš gada sākuma šī uzņēmuma akcijas vērtības izaugsme putekļos atstājusi visu pārējo tirgu, kur tās cena ir palēkusies teju par 600% līdz 585 ASV dolāriem. Tāpat šāds tiks straujš pieaugums noticis par spīti gandrīz konstantajiem un daudzajiem ekspertu vēstījumiem, ka “Tesla” akciju burbulis drīz plīsīs.

Pagājušā gada beigās “Tesla” akciju ASV Nasdaq biržā varēja iegādāties aptuveni par 84 ASV dolāriem. Ja investoram tad būtu piederējušas 10 “Tesla” akcijas, tad viņa šāda ieguldījuma vērtība šādā periodā no 840 ASV dolāriem būtu palielinājusies gandrīz līdz 5900 ASV dolāriem, jeb peļņa būtu vairāk nekā 5 tūkst. ASV dolāri. Attiecīgi 100 “Tesla” akciju turēšana investoriem būtu nodrošinājusi 500 tūkst ASV dolāru peļņu. Jāņem vērā, ka “Tesla” akciju turēšana vēl fantastiskāk izskatās nedaudz ilgākā termiņā. Pagājušā gada maijā šīs kompānijas akciju varēja iegādāties vien par 37 ASV dolāriem!

Pirms diviem gadiem ASV kompānija General Motors pameta Eiropas tirgu, taču tagad atkal atgriežas tajā, raksta portāls 24/7 Wall St.

Kompānija tirgum piedāvās jaunu elektrisko velosipēdu ARĪV, un iepriekšpārdošana uzsākta jau Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē. Kompānija paredz transportlīdzekļus piegādāt šā gada otrajā ceturksnī.

Pircējiem tiks piedāvāti divi modeļi – Meld un salokāmā versija Merge. Meld cena Beļģijā un Nīderlandē ir 2800 eiro, bet Merge – 3400 eiro, bet Vācijā tie maksās par 50 eiro lētāk.

Abi modeļi ir aprīkoti ar General Motors ražoto motoru, kas speciāli izgatavots ARĪV velosipēdam, un var sasniegt ātrumu līdz 25 km/h. Akumulators ļauj braukt 64 kilometrus un tas jālādē aptuveni 3,5 stundas.

Autoražotāji, lai sniegtu atbalstu Covid-19 uzliesmojuma laikā, atbildot valdību aicinājumiem, pievērsušies medicīniskā aprīkojuma ražošanai, ziņo BBC.

Tā, piemēram, pirmdien "Fiat" sāka pārveidot vienu no savām automašīnu rūpnīcām Ķīnā, lai spētu izgatavot apmēram vienu miljonu medicīnisko masku mēnesī. Autoražotājs iecerējis sākt ražošanu tuvāko nedēļu laikā.

Citi autoražotāji meklē veidus, kā pārorientēties uz plaušu ventilācijas iekārtu ražošanu.

"General Motors", "Ford" un "Tesla" ASV apņēmušies sniegt atbalstu, nodrošinot plaušu ventilācijas iekārtas. To pašu solījuši arī Japānas autoražotājs "Nissan" un "Formula 1" komandas Lielbritānijā.

Kā vēstīts, lielākās automašīnu ražotnes ASV, Eiropā un Āzijā apturējušas spēkratu ražošanu, lai mēģinātu novērst Covid-19 izplatību.

ASV prezidents Donalds Tramps sociālajā tīklā "Twitter", uzrunājot "General Motors", "Ford" un "Tesla", rakstījis: "ĀTRI! Dodieties uz priekšu, lai mēs redzētu, cik labi jūs esat." ASV Pārtikas un zāļu pārvalde samazinājusi šķēršļus medicīnisko ierīču apstiprināšanas procesā, lai palīdzētu paātrināt ventilējamo ierīču ražošanu.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības (ES) noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Naftas cenas saruka 11.tirdzniecības dienu pēc kārtas, neraugoties uz Saūda Arābijas piedāvājumu ierobežot jēlnaftas ieguves apjomu.

Akciju tirdzniecība Ņujorkā sākās nelabvēlīgi, uzņēmuma «Apple» akcijas cenai sarūkot pēc svarīga detaļu piegādātāja paziņojuma, ka kāds no klientiem ir ievērojami samazinājis pasūtījumus, kas pastiprināja bažas par viedtālruņu «iPhone» pieprasījuma krišanos.

«Piegāžu ķēdes ekosistēma ap «Apple» sāk just pieprasījuma kritumu,» paziņoja «John Hancock» analītiķis Mets Miskins. «Globālajai izaugsmei kļūstot vājākai, tehnoloģiju kompānijas sāk pazemināt cenas.»

«Apple» akcijas cena saruka par vairāk nekā 5%, bet kritās arī citu uzņēmumu akciju cenas. Investīciju bankas «Goldman Sachs» akcija palētinājās par 7,5%, ietekmējot finanšu sektoru, savukārt «General Electric» akcijas cena noslēdza tirdzniecības sesiju zemākajā līmenī gandrīz 10 gadu laikā.

Krituma laikā par sevi atgādinājuši «vecās ekonomikas» līderi

Akciju cenas novembra pirmajā pusē pēc oktobra izpārdošanas nedaudz atguvušās. Turklāt interesanti, ka investori šoreiz uzticību pauduši vairākiem lielajiem tā saucamās vecās, tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem. Pirms šī oktobra notikumiem ilgstoši varēja runāt par to, ka gluži vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu tehnoloģiju gigantu akciju cenu pieaugums bija atbildīgs vairāk nekā par pusi no kopējās ASV akciju tirgus izaugsmes. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, auga arī to ietekme uz visu kopējo indeksu. Savukārt daudzas vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas auga lēnāk vai stagnēja. Savukārt pēdējā laikā situācija mainījusies - tehnoloģiju kompāniju akcijas gāzušās straujāk, bet zināmu stabilitāti investori varēja atrast atsevišķu agrāko korporatīvo līderu vērtspapīros.

Līdz ar ziņojumu par elektromobiļu ražotāja Tesla jaunākajiem biznesa rādītājiem kompānija jau otro reizi ir «pastūmusi» uz priekšu plānu par cenas ziņā pieejamākā Model 3 piegādēm.

Pēdējā ceturksnī saražoti vien 1550 Model 3, lai gan Bloomberg ekspertu prognožu aptauja ļāva domāt, ka to būs tuvu 3000. Lielais plāns – 5000 saražoti Model 3 nedēļā – tiek atlikts pēc Jāņiem jeb vēl par vienu ceturksni, lai gan sākotnējais nodoms bija šo apjomu sasniegt jau decembrī.

Tai pašā laikā konkurenta General Motors «tautas klases» elektromobilis Chevy Bolt, kas tirgū tika palaists 2016. gada decembrī, uzrāda stabilu pārdošanas apjoma pieaugumu. Decembrī vien ASV ir pārdoti 3227 Chevy Bolt, liecina specializētā portāla GM Authority dati.

Elektromobiļi Latvijā: Pērkot lietotu mašīnu, jāuzmanās

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" tirgus vērtība trešdien pirmo reizi pārsniegusi 700 miljardus dolāru.

"Tesla" akcijas cena trešdienas tirdzniecības sesiju noslēdza ar kāpumu par 2,8%, kompānijas tirgus vērtībai sasniedzot 717 miljardus dolāru (581 miljardu eiro).

Tādējādi uzņēmums tagad ir vērtīgāks par autoražotājiem "General Motors", "Ford", "Toyota", "Honda", "Fiat Chrysler" un "Volkswagen", kopā ņemot.

"Tesla" akcijas vērtība pērn kopumā pieauga par vairāk nekā 700%, taču daļa analītiķu uzskata, ka šis kāpums bijis nevajadzīgi pārspīlēts.

"Tesla" nedēļas nogalē paziņoja, ka pērn piegādājis 499 550 automašīnas, kas ir visu laiku augstākais līmenis kompānijas vēsturē.

Turklāt piegādāto automobiļu skaits bijis vien nedaudz mazāks par uzņēmuma iepriekš noteikto mērķi pusmiljona vienību apmērā.

Elektroauto ražotājs "Tesla", spītējot pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā, paziņojis par ceturto ceturkšņa peļņu pēc kārtas, vēsta "BBC".

Trīs mēnešu laikā līdz 30. jūnijam Kalifornijā bāzētais uzņēmums nopelnījis 104 miljonus ASV dolāru, un tas ir ceļā uz iekļaušanu "S&P 500" indeksā. Tas nozīmē, ka "Tesla" akcijas, kuru vērtība jau tā kāpj, pieredzēs vēl lielāku pieprasījumu no investoru puses.

"Tesla" darbības rezultātiem par labu nākusi algu samazināšana un rūpnīcas atvēršana Ķīnā, kur izmaksas ir zemākas.

Autoražotāja vadītājs Īlons Masks akcentējis, ka uzņēmums koncentrējas uz izaugsmi, norādot uz divām jaunajām rūpnīcām Vācijā un Teksasā.

"Tesla" saražojusi 82 272 automašīnas un piegādājusi klientiem - 90 650, kas ir par aptuveni 5% mazāk nekā tajā pašā ceturksnī 2019. gadā. Kritums skāris ieņēmumus, kas arī samazinājās par aptuveni 5% līdz 6 miljardiem ASV dolāru.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās cerībā uz mērenāku ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politiku. Britu mārciņas vērtība pieauga pēc tam, kad bijušais Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks kļuva par šīs valsts premjerministru.

Akciju cenas Volstrītā kāpa trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas, ko sekmēja ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma kritums pēc patērētāju pārliecības datu publicēšanas, kuri vedina domāt par ASV ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

ASV uzņēmumu peļņa līdz šim ir bijusi negaidīti laba, tostarp uzņēmumu "Coca-Cola" un "General Motors" peļņa.

Britu mārciņas vērtība pieauga pēc jaunā britu premjera Sunaka solījuma panākt ekonomikas stabilitāti.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 1,1% līdz 31 836,74 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 1,6% līdz 3859,11 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 2,3% līdz 11 199,12 punktiem.

Eiro vērtība ceturtdien samazinājās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nedaudz pazemināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam, «pieaugot neskaidrībām» šajā reģionā un ārpus tā. ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā kritās.

ECB prezidents Mario Dragi sacīja, ka eirozonas riski ir potenciāli negatīvi, tomēr tas neatturēja ECB no kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) programmas izbeigšanas.

«Lai gan Mario Dragi iegrožoja iepriekšējie paziņojumi par QE, viņa preses konference atklāja divas skaidras patiesības – viņš vēl arvien ir dziļi nobažījies par eirozonas izaugsmes trauslumu un patur tiesības piemērot tālāku monetāru stimulēšanu,» sacīja interneta tirdzniecības platformas «Infinox» tirgus analītiķis Dž.R.Džou.

«CMC Markets» analītiķis Deivids Medens sacīja, ka «pesimistisks Dragi» ietekmējis eiro vērtību.

ECB saskaņā ar QE programmu iepludināja eirozonas ekonomikā 2,6 triljonus eiro, lai veicinātu izaugsmi un inflāciju.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgiem izvērtējot dažādus ekonomikas datus un sarunu turpināšanos par ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanu, bet naftas cenas kritās bažās par mazu pieprasījumu.

Investori iepazinās ar dažādiem ekonomikas datiem pirms piektdien gaidāmas ASV nodarbinātības datu publicēšanas, kas būs pēdējā pirms ASV prezidenta vēlēšanām 3.novembrī.

Starp ceturtdien publicētajiem bija ASV Nodarbinātības ministrijas dati, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 36 000, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto.

Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā sarucis līdz 837 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 873 000 apmērā. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 850 000, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 870 000.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos pirms šonedēļ gaidāmiem svarīgiem centrālo banku lēmumiem par procentlikmju paaugstināšanu cīņā pret inflāciju.

Volstrītas indeksi pēc sākotnēja krituma noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu par vairāk nekā 1%, ko veicināja "ExxonMobil", "General Motors" un citu uzņēmumu laba peļņa.

"Peļņa lielākoties ir tikusi interpretēta kā diezgan laba. ASV investori ir noskaņoti uzskatīt vairumu uzņēmumu peļņu vislabākā iespējamā gaismā," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Kāpumu Volstrītā viņš daļēji izskaidroja arī ar prognozēm, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz atteiksies no agresīvās politikas cīņā pret augstu inflāciju.

Tiek prognozēts, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien pacels procentlikmes par 25 bāzes punktiem. Decembrī tā bija paaugstinājusi procentlikmes par 0,5 procentpunktiem, bet pirms tam četras reizes pēc kārtas - par 0,75 procentpunktiem.

Itālijas Konkurences komisija trešdien paziņoja, ka piemērojusi 678 miljonu eiro naudassodu vairākiem autoražotājiem, tostarp BMW, «Fiat-Chrysler», «Ford» un «Toyota», kā arī finansēšanas organizācijām par automašīnu iegādes finansēšanas karteļa organizēšanu.

Autobūves uzņēmumi un finansēšanas organizācijas, kas klientiem piedāvā finansējumu automašīnu iegādēm, bija izveidojušas karteli no 2003.gada līdz 2017.gadam, norāda komisija.

Kartelī darbojušies arī autobūvnieki «General Motors», PSA, «Renault», «Volkswagen», banka «Santander», kā arī Itālijas kreditēšanas organizāciju asociācija «Assofin» un līzinga devēju asociācija «Assilea» .

Komisija skaidro, ka šie uzņēmumi un asociācijas laika periodā no 2003.gada līdz 2017.gadam bija noslēguši pret konkurenci vērstu vienošanos, lai ar finansēšanas pasākumiem ietekmētu konkurenci automašīnu tirgū.

Vācijas «Daimler» un tā struktūrvienība «Mercedes Benz Financial Services Italia» sniedza informācija par šo karteli, tāpēc saņēma pilnīgu imunitāti, vēsta komisija.

ASV autobūves koncerns "General Motors" ceturtdien paziņoja, ka investīcijas elektrisko un autonomās vadības automobiļu tehnoloģijās līdz dekādes vidum palielinās par septiņiem miljardiem dolāru (5,9 miljardiem eiro).

Tādējādi uzņēmums centīsies iesaistīties konkurences cīņā ar "Tesla" un citiem autoražotājiem.

"Klimata izmaiņas ir īstas, un mēs vēlamies būt daļa no risinājuma, nodrošinot elektriskos automobiļus," norāda GM vadītāja Marija Bara.

Uzņēmums elektrisko un autonomās vadības automobiļu tehnoloģijām līdz 2025.gadam plāno tērēt 27 miljardus dolāru, salīdzinot ar 20 miljardiem dolāru, kas tika paredzēti pirms koronavīrusa pandēmijas.

GM lēš, ka līdz 2025.gadam 40% no kompānijas ASV tirgum paredzētajiem modeļiem būs elektriskie automobiļi.

ASV autobūves uzņēmums "Ford" ceturtdien paziņoja, ka darbinieku gandrīz sešas nedēļas ilgušais streiks tam izmaksājis aptuveni 1,3 miljardus dolāru.

ASV autobūves darbinieku arodbiedrība "United Auto Workers" (UAW) trešdienas vakarā pavēstīja, ka ir panākta provizoriska vienošanās ar "Ford".

Šī vienošanās iezīmē lūzumu "Ford", "General Motors" un "Stellantis" darbinieku streikā, kas notiek no 15.septembra un ir pirmā reize, kad streiki norisinās visos trīs lielākajos Detroitas autobūves uzņēmumos vienlaicīgi.

Provizoriskā vienošanās, kas vēl jāapstiprina darbinieku balsojumā, ietver algu palielināšanu par 25% stundas likmes darbiniekiem.

"Mums bija svarīgi atgriezties pie darba un atjaunot ražošanu," dienu pēc šīs vienošanās sacīja "Ford" finanšu direktors Džons Lolers.

Viņš norāda, ka streika radītā ietekme uz finanšu rezultātiem visvairāk būs jūtama ceturtajā ceturksnī.

Pēdējā laikā saasinājusies cīņa par pasaulē vērtīgākā uzņēmuma statusu.

Vēl nosacīti nesen šķita, ka šis gods stabili piederēs Apple, kura kapitalizācija pārlēca pāri pat viena miljarda ASV dolāru atzīmei. Tiesa gan, drīz pēc tam nāca vispārējs akciju cenu samazināšanās vilnis, un bažas par spēju augt līdz tam ierastajos tempos smagāk iekrāvušas tieši Apple akcijai. Rezultātā Apple uz brīdī kapitalizācijas ziņā izdevās pārspēt Microsoft. Uz papēžiem šajā ziņā mina vēl arī Alphabet un Amazon. com, un tieši pēdējai šā gada sākumā izdevies nonākt vērtīgāko uzņēmumu topa augšgalā.

Kā nekā – Amazon akcijas cena divu gadu laikā palēkusies teju par 120%.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

ASV Ceļu satiksmes drošības pārvalde (NHTSA) likusi autobūves koncernam "General Motors" (GM) valstī atsaukt 5,9 miljonus automobiļu saistībā ar defektīviem gaisa spilveniem, ko ražojis Japānas uzņēmums "Takata".

NHTSA noraidījusi četrus gadus vecu apelāciju, ko iesniedzis GM, pieprasot to izslēgt no prasības atsaukt ar "Takata" gaisa spilveniem aprīkotas automašīnas.

Autoražotājs norāda, ka uzņēmums vienu miljonu automobiļu atsauks ārvalstīs.

Atsaukums aptver vairākus automašīnu modeļus, kas ražoti no 2007.gada līdz 2014.gadam.

"Takata" kopš 2013.gada tika ierauts vērienīgā starptautiskā skandālā saistībā ar defektīviem gaisa spilvenu piepūšanas mehānismiem, kas var izraisīt gaisa spilvenu piepūšanos ar pārmērīgi lielu spēku, tādējādi tam pārsprāgstot un automašīnā izraisot iespējamu nāvējošu atlūzu izplatīšanos.

Gandrīz katrs no pasaulē lielākajiem autoražotājiem bijis spiests atsaukt automašīnas, lai nomainītu defektīvos gaisa spilvenus, un šī defekta dēļ pasaulē bojā gājuši vairāk nekā 20 cilvēki un vēl gandrīz 300 guvuši ievainojumus.

Kamēr tehnoloģiju zādzību kaislības risina tiesā, pašbraucošo automašīnu pieteikums ielās ir ar mainīgām sekmēm

Šonedēļ ar Uber skandalozā un nu jau bijušā dibinātāja un vadītāja Trevisa Kalanika liecību Sanfrancisko sākas trīs nedēļas ilga prāva par intelektuālā īpašuma zādzību starp autonomās braukšanas tehnoloģiju kompāniju Waymo un taksometru pakalpojumu kompāniju Uber. Waymo ir Googles mātes uzņēmuma Alphabet biznesa vienība, kas izstrādā autonomās braukšanas tehnoloģijas pašbraucošām automašīnām. Strīda būtība ir komercnoslēpumu un tehnoloģiju zādzības shēma, kurā Uber tiek apsūdzēta kopā ar Waymo kādreizējo inženieri Entoniju Levandovski. Runa ir par tūkstošiem tehnisko dokumentu – 14 tūkstošiem failu, kurus no savas kādreizējās darbavietas uz Uber varētu būt pārnesis E. Levandovskis.

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga pēc ziņas, ka ASV varētu atcelt Ķīnas precēm noteiktos muitas tarifus, bet Eiropas un Āzijas biržu indeksi kritās.

ASV akciju cenas pēcpusdienā maz mainījās, bet pēkšņi demonstrēja kāpumu pēc laikraksta «The Wall Street Journal» ziņas, ka finanšu ministrs Stīvens Mnučins ierosinājis atcelt dažus vai visus tarifus Ķīnas precēm, lai iedrošinātu tirgus un veicinātu lielākas tirdzniecības vienošanās iespējamību.

Laikraksts nosauca šo ierosinājumu par daļu no Mnučina debatēm ar ASV tirdzniecības pārstāvi Robertu Laitaizeru, kuram ir skarbāka attieksme pret Ķīnu.

ASV Finanšu ministrija ceturtdien paziņoja, ka ne Mnučins, ne Laitaizers nav izteikuši oficiālus ierosinājumus sarunās, kas «ne tuvu nav pabeigtas».

Uzņēmumu «Boeing», «Caterpillar» un «General Motors» akciju cenas pieauga par vismaz 1%. Ievērojama daļa šo uzņēmumu preču noieta ir atkarīga no Ķīnas.

Trampa administrācijas ieviesto tarifu importa automašīnām dēļ 5.sērijas BMW automašīnu cena ASV var pieaugt no 80 tūkstošiem eiro līdz 100 tūkstošiem eiro, raksta 24/7 Wall St.

Tiesa gan, lai arī cena būs atkarīga no tā, kur automašīna tiek salikta un kur tiek ražotas tās detaļas, cenas pieaugums tiek prognozēts ievērojams, kas varētu mazināt pieprasījumu pēc Vācijas autoražotāja automašīnām.

Cenu pieauguma dēļ arī pastāv bažas, ka BMW vietā pircēji nākotnē varētu izvēlēties Cadillac markas automašīnas. Tas, savukārt, var palīdzēt General Motors uzlabot rezultātus, jo patlaban kompānija savu luksusa modeļu segmentā ir ieslīgusi stagnācijā. Tāpat lielāku peļņu varētu gūt arī Cadillac tirgotāji.

No šodienas, 7.marta līdz 17.martam Ženēvā notiek ikgadējais autošovs, kas šoreiz jau 89.reizi pulcē autoražotājus, sadarbības partnerus un auto entuziastus.

Šovā tiek demonstrēti vairāk nekā 900 automašīnu modeļi un to apmeklē vidēji 660 tūkstoši apmeklētāju.

Šovs aizrauj ar savu spožumu, un savus jaunos modeļus, konceptus un ražošanas materiālus demonstrē tādi ražotāji kā Lamborghini, Aston Martin, Bentley, Bugatti, Volkswagen un citi. Savukārt General Motors un Ford šoreiz nepiedalās, priekšroku dodot Detroitai, Ņujorkai un Losandželosai. Šajā gadā izstādē nevarēs redzēt arī Volvo, Jaguar un Land Rover automašīnas.

Uzmanība, kā ierasts, pievērsta arī videi draudzīgām automašīnām.

«Ženēva tradicionāli ir uzskatīta kā superauto šovs,» saka Road&Track pārstāvis Bobs Sorokaničs. «Tā ir kā Parīzes modes nedēļa auto industrijai,» viņš salīdzina.

Nulles emisiju dēļ strauji palielinājies pieprasījums pēc vieglākām auto detaļām un to ražotājs SMW Group šogad gatavojas kotēt savas akcijas Nasdaq First North biržā, lai veicinātu uzņēmuma paplašināšanās plānus, kas ietver arī jaunas ražotnes atvēršanu Rīgā.

Lai sasniegtu nulles emisiju mērķi transporta nozarē, strauji pieaug pieprasījums ne tikai pēc elektroauto, bet arī to detaļām. 2020. gadā Latvijā bāzētā starptautiskā uzņēmuma SMW Wheels ražoto magnija disku un 3D printētu komponentu pārdošanas apjomi pieauguši par vairāk nekā 50%.

"Neskatoties uz grūtībām, kas saistītas ar pandēmijas izraisītajām problēmām, mums ir lieli plāni turpināt izaugsmi ne tikai 2021. gadā, bet arī pēc tam," saka uzņēmuma SMW Group vadītājs Marks Lisnanskis.

SMW turpina ražošanas procesu pārcelšanu no Krievijas uz Latviju, un tā mātes uzņēmums SMW Group šogad gatavojas kotēt savas akcijas Nasdaq First North biržā, lai veicinātu uzņēmuma paplašināšanās plānus, kas ietver arī jaunas ražotnes atvēršanu Rīgā.