«Četri gadi brīvības atņemšanas,» tā uz jautājumu, kāds ir maksimālais sods, kas draud pēc 239.panta, uz kura pamata ir sākts kriminālprocess pēc Zolitūdē notikušās traģēdijas, atbildējis Latvijas Republikas ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers intervijā laikrakstam Diena.
Uz laikraksta pausto izbrīnu: «Tikai!? Tas, ka ir gājuši bojā cilvēki, tam nav nekādas nozīmes?» amatpersona atbildējusi: «Mēs nepieņemam likumus. Un mēs nenosakām soda sankcijas likuma normās. Kā likumdevējs ir noteicis, tā ir. Krimināllikumu nepieņem ne policija, ne prokuratūra. Atvainojiet.»
Kā vēstīts, 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam Maxima, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Starp bojāgājušajiem bija arī trīs ugunsdzēsēji, kuri piedalījās glābšanas darbos. Saistībā ar Zolitūdē notikušo traģēdiju ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 239.panta 2.daļas - par būvniecības noteikumu pārkāpšanu.
«Saprotiet, ne jau Krimināllikumā paredzētajā atbildībā ir jautājuma galvenā būtība. Ir jābūt izveidotam ļoti spēcīgam un efektīvam kontroles mehānismam, kad katra persona, kura liek savu parakstu, ka tur viss ir kārtībā, lai tā veiktu šo projekta analīzi nevis tikai pāršķirstot un pārskrienot pāri, bet lai izpildītu savus pienākumus. Te ir runa par katra individuālo atbildību un pienākumu. Gan tam ekspertam, kurš apstiprināja projektu, ka tur viss kārtībā, gan arī būvuzraugam, kurš tiek algots un saņem naudu par to, lai būtu tā, ka viņš apmeklē būvobjektu un reāli seko līdzi, lai visi celtniecības darbi notiktu atbilstoši projektam,» Dienai uzsvēris ģenerālprokurors.