«Viņi var iegūt daudz vai neko,» par mūziķu iespējamo ieguvumu no dalības Glastonberijas festivālā Dienai sacījis viens no tā programmas veidotājiem Mārtins Elborns, kurš arī uzaicinājis Prāta vētru spēlēt šajā pasākumā, raksta laikraksts Diena.

Grupas koncertos viņš bijis klāt divas reizes - 2010. gada pavasarī Tallinas Mūzikas nedēļā un 2012. gada augustā stadionā Skonto Rīgā. «Glastonberijas festivālu apmeklē visi mūzikas industrijas pārstāvji un žurnālisti - kopā ar 140 000 pārējo skatītāju. Jāatceras, ka uzstājoties katra grupa konkurē ar citiem mūziķiem, kuri vienlaikus spēlē uz 20 skatuvēm - un tās ir dažas no labākajām grupām pasaulē,» piebildis Mārtins Elborns.

«Glastonberijas publika ir ļoti labvēlīgi noskaņota pret visiem māksliniekiem - ja mūziķi pret klausītājiem un festivālu izturas ar cieņu, sajūtas ir abpusējas,» viņš apgalvojis.

Šā gada Glastoberijas festivālā, kurā pirmās mūzikas grupas uzstāsies tikai piektdien, jau pulcējušies simtiem tūkstoši cilvēku, vēsta pasaules mediji.

Kopumā 2013. gada festivālam bija pieejami 135 tūkst. biļešu, un paredzams, ka lielākā daļa biļešu īpašnieku ieradušies festivālā jau ceturtdien.

Vienas biļetes cena festivālā maksā aptuveni 170 latus, tomēr tās visas tika izpirktas vienas stundas un 40 minūšu laikā, kas ir nebijis biļešu «izķeršanas» ātruma rekords Glastoberijas festivālā.

Kopumā Glastonberijā mūziķi uzstāsies uz 53 skatuvēm. Šogad festivālā uzstāsies, piemēram, Arctic Monkeys, The Rolling Stones, Primal Scream, Niks Keivs un The Bad Seeds, Smashing Pumpkins, Elviss Kostello, The XX, Public Enemy, kā arī tibetiešu mūku koris un Latvijas Prāta Vētra, kas uzstāsies sestdien.

Liepājas simfoniskais orķestris nosūtījis atklātu vēstuli labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, kurā vēršas pret iecerēto izdienas pensiju reformu.

«Tas ir nopietns signāls, kas brīdina par kārtējo triecienu jau tā novājinātajam un pazeminātajam profesionāla mūziķa statusam sabiedrībā. Augsti specializētās un ar nopietniem darba riskiem saistītās mūziķa profesijas tālāka devalvācija nav pieļaujama,» teikts vēstulē, ko parakstījis LSO direktors Uldis Lipskis un mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala.

Iespēja mūziķim doties izdienas pensijā pēc 25 nostrādātiem gadiem orķestrī ir taisnīga, tā ir viens no pamata argumentiem tomēr izvēlēties un palikt mūziķa arodā, kā arī ļauj orķestriem savlaicīgi atjaunot māksliniecisko sastāvu, uzsvērts vēstulē.

Mūziķis ar savu sūro darbu uztur sabiedrības tonusu un veicina tās harmonizāciju, uzsver mūziķi. Taču līdz profesionāla mūziķa statusam viņiem jāiziet 16 – 18 gadus ilgs, ļoti specifisks un bieži vien nežēlīgs mācību process, kā arī konkursa atlase. Orķestra mūziķa specifika ir ārkārtīgi augsta precizitāte, emocionālās pārslodzes, īpaša adaptācijas spēja, piemērojoties katram diriģentam, turklāt 70 mūziķi koncertā divas stundas veic sinhronas darbības ar sekundes simtdaļu precizitāti vienotā emocionālā tonalitātē un estētikā.

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

SIA Babbit and Friends piedāvā mūzikas atskaņošanas iekārtu, kuras vadībai tiek izmantotas kartītes vai rotaļlietas, kurās ir iestrādāts čips.

Babbit ir mūzikas atskaņotājs, kas iecerēts kā centrālā ierīce bērnu istabā, no kuras skan mūzika. «Tai esam radījuši saturu. Bērns klausās kvalitatīvu mūziku. Kopā ar profesionāļiem esam izveidojuši mūzikas sarakstu, kas kā varavīksne sadalīts pa tematiem un krāsām. Mūzika ir sagrupēta plašā spektrā sistematizētā un saprotamā veidā,» saka Aleksandrs Roga, SIA Babbit and Friends īpašnieks.

Mūzikas iekārta vadāma ar kartiņām. Komplektā ir septiņas reiz septiņas kartiņas – 49 mūzikas saraksti un aptuveni 1200 dziesmu. Bērns var izvēlēties noskaņojumam atbilstošu karti, uzlikt uz iekārtas, un tā atskaņos atbilstošā saraksta mūziku no straumēšanas platformas Spotify. Papildus jāmaksā par Spotify abonementu. «Skaidrs, ka tad, ja gribam plašu mūzikas spektru, nav iespējams sapirkt tik daudz disku. Mūzikas straumēšana ir vienīgais mūsdienīgais risinājums,» spriež Aleksandrs. Uzņēmumam ir noslēgts izstrādātāja līgums ar Spotify. Process ir bijis diezgan sarežģīts, jo Spotify ir liela kompānija ar sarežģītu, ilgu lēmumu pieņemšanu.

«Mūzikas atskaņojums taksometros saskaņā ar Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīciju vēl joprojām kvalificējas kā publiska telpa, kurā ar autortiesībām aizsargātas mūzikas atskaņošanu ir nepieciešama licence. Ņemot vērā, ka mūzika taksometrā izpilda vienīgi fona, patīkamas atmosfēras funkciju, AKKA/LAA izsniegtās licences maksa par taksometru ir tikai 70 santīmi mēnesī,» DB norāda AKKA/LAA preses sekretārs Reinis Briģis.

Tāpat gadījumos, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs neatskaņo mūziku vienīgi sev, piemēram, slēgtā šofera telpā, bet arī to atskaņo pasažieriem, tad AKKA/LAA šādiem publiskā izpildījuma gadījumiem licenci izsniegs. «Par mūzikas publiska izpildījuma faktu sabiedriskajā transportā liecina kaut vai tas, ka AKKA/LAA ir saņēmusi zvanus ar sūdzībām, ka pasažieri ir spiesti klausīties šofera izvēlētu mūzikas repertuāru, kas nav viņu gaumē un pieņemamā skaļuma līmenī,» pamatoja R. Briģis.

Kopumā diskusijās par publisko izpildījumu, AKKA/LAA atzīmē, ka darba devējiem pašiem jāizlemj, vai viņu pārziņā esošās telpas atbilst likuma definīcijai attiecībā uz publisku vietu.

Mūsdienās, kad patērētāju uzvedība būtiski mainās, pārdomāti un efektīvi veikti mārketinga pasākumi ir nozīmīgs faktors, lai pēc iespējas veiksmīgāk uzrunātu savu klientu.

Viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju uzvedību pakalpojumu jomā, ir telpu iekšējais iekārtojums un radītā gaisotne. Uzņēmumā izvēlētais telpu iekārtojums, izmantotās krāsas, smaržas, apgaismojums, mūzika, mēbeles un mākslas darbi var būtiski ietekmēt patērētāju uzvedību gan pozitīvi, gan negatīvi. Noteicošo lomu spēlē patērētāja sensorās sajūtas – redze, dzirde, oža, garša un tauste.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes veiktajā pētījumā tika konstatēti būtiski aspekti, kuri var palīdzēt Latvijas pakalpojumu sfēras uzņēmumiem atstāt pēc iespējas pozitīvāku ietekmi uz patērētāju uzvedību. Latvijā esošie eksperti, kuru vidū bija četri interjera dizaineri, trīs mārketinga speciālisti un divi psihologi, atzina, ka telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju uzvedības ietekmēšanai pakalpojumu sfērā Latvijā tiek izmantoti pietiekami, tomēr ir vēl, kur augt un attīstīties. Pēc ekspertu, kā arī aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vērtējuma, visbiežāk telpu iekšējais iekārtojums un gaisotne patērētāju ietekmēšanai Latvijā tiek izmantots viesnīcu, veselības un skaistumkopšanas, kā arī ēdināšanas nozarē, bet visretāk – valsts sektora, transporta un izglītības pakalpojumos.

Biedrība Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) pērn atlīdzībās ir iekasējusi ap 880 tūkst. Ls. Tostarp daļa, kas paliek Latvijas māksliniekiem, ir ap 30%. Kopējais izsniegto licenču skaits veidoja 8 tūkst., liecina LaIPA sniegtā informācija.

Ja likumdošanā būtu noteikts konkrēts procents, kas raidorganizācijām ir jāspēlē no Latvijā radītas mūzikas, tad īpatsvars, kas no atlīdzības summas paliktu Latvijā, varētu būt lielāks, atzīmēja LaIPA valdes loceklis Arvīds Mūrnieks.

Vērtējot šobrīd virzītos Autortiesību likuma grozījumus, viņš norāda, ka to mērķis nav likumu pavājināt, bet aizsargāt autoru tiesības. A. Mūrnieks ir novērojis, ka sabiedrībā vēl aizvien trūkst izpratne par mūzikas lomu un autortiesību jautājumiem. Piemēram, sabiedrībā netiek apspriests jautājums, kāpēc ir jāmaksā par elektrību, siltumu, bet nezin kāpēc diskusijas sākas mūzikas izmantošanas jomā.

Sony mobilais bezvadu skaļrunis SRS-XB40 spēj skanēt apdullinoši skaļi un ritmiski mirgot kaut visu nakti

Vasara, pat ja tā nešķiet gana silta un saulaina, mūsu platuma grādos tāpat ir ļoti piemērots gadalaiks brīvdabas ballītēm. Un kā gan tajās iztikt bez mūzikas! Atšķirībā no nesenas pagātnes tagad dziesmu atskaņošanai vairs nav jānes no istabas skaņas iekārta vai jāizlīdzas ar automašīnas magnetofonu, jo ražotāji ir sagatavojuši gana jaudīgus un, kas īpaši svarīgi, ūdensdrošus bezvadu skaļruņus, kas pastiprina no mobilās ierīces izplūstošās mūzikas skaņas. Tādi kā šā gada Sony ballīšu skanda SRS-XB40.

Dizains

Sony šopavasar izrādīja veselus četrus jaunus mobilos skaļruņus, un SRS-XB40 ir lielākais un funkcijām bagātākais no tiem. Tas tik tiešām ir prāvs, gluži kā māla ķieģelis. 28 centimetrus garš, 10 cm augsts un plats. Arī svara un formas dēļ to labāk turēt uz galda vai zemes, nevis dancot ar pusotru kilogramu smago kluci rokās. Dizaineri tam nav paredzējuši nevienu jēdzīgu turekli – ne rokturi un pat ne kādu iedobi. Līdz ar to pagrābt XB40 vienā rokā nav ne ērti, ne droši. Tiesa, taustes maņām skanda patīk, jo tās korpuss ir apvilkts ar mīkstu, gumijotu materiālu, no kura labi notek ūdens. Brīvdabas pasākumiem tas ir ļoti labi, jo īpaši tad, ja ballīte ievelkas un uz zāles stiebriem sāk mesties rīta rasa. Mīkstais materiāls arī amortizē vieglus sitienus, tādēļ nav pārlieku jāuztraucas, ja deju virpulī kāds nejauši iesper par skandu. Taču, tieši tāpat kā nesen aprakstītās XB10, arī šīs ierīces apvalkam nepatīk smiltis un putekļi. Tie cieši ieķeras materiāla porās un ir nodabūjami ar mitru lupatu. Labi, ka korpuss atbilst IPX5 ūdensdrošības standartam. Proti, tas pacieš šļakatas, bet baseinā gan neizdzīvos.

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Pūšamo instrumentu meistars Bernds Šille ir izveidojis īpašu Denisa Paškeviča tenora saksofona modeli «Riga Winds Pashkevich Signature», kas ražots Rīgā.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta B. Šille, kurš pārstāv kompāniju «Riga Winds Limited (London - Riga)», ideja radusies pirms vairāk nekā trīs gadiem, kad meistars pārcēlies uz dzīvi Latvijā un iepazinies ar mūziķi Denisu Paškeviču. Vēlmei radīt profesionālu mūzikas instrumentu sekoja pārrunu process par to, kādu skaņu mūziķis vēlas dzirdēt un tikai pēc tam sekoja idejas, kā saksofons izskatīsies un cik tas varētu izmaksāt. Pūšamo instrumentu meistars ir strādājis tādās valstīs kā Šveice, Kanāda, Japāna un ASV. Iegūtā pieredze ļāvusi izvēlēties atbilstošāko modeli, materiālu, pareizās kombinācijas un citus faktorus. «Kad prototips bija gatavs, Deniss to izmēģināja. Visas teorētiskās zināšanas bija īstenotas un saksofons skanēja tā, kā mēs vēlējāmies,» viņš atceras.

Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

Mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto - 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei, secināts Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" veiktajā aptaujā.

Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

"Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā," skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

"Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību," uzsver Liena Grīna. "Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku," uzskata LaIPA izpilddirektore.

Hokeja līdzjutēji, ierodoties Arēnā Rīga uz pārbaudes spēlēm pirms pasaules čempionāta, secināja, ka pirms spēles un tās starplaikos neskan ierastā mūzika. Arēnas apmeklētāji negaidīto klusumu pat salīdzināja ar situāciju 2011. gadā, kad pēc Jaroslavļas aviokatastrofas netika spēlēta mūzika, sērojot par bojāgājušajiem hokejistiem. Tiesa gan, šoreiz spēles nenotika gluži klusumā, jo, uzmundrinot skatītājus, tika spēlēts sintezatorsIzrādās- Latvijas Hokeja federācijā (LHF) pēdējā brīdī saņēmusi vēstules no abām organizācijām, kas Latvijā veic autortiesību uzraudzību, un aprēķinātie izdevumi bijuši pārāk lieli, lai LHF tos varētu atļauties, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Latvijā autortiesību aizsardzību attiecībā uz mūzikas atskaņošanu veic divas nevalstiskās organizācijas – Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA), kas aizstāv autorus, kā arī Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA), kas nodrošina autoratlīdzību izpildītājiem un producentiem. Vēstules no abām organizācijām par to, ka par mūzikas atskaņošanu jāmaksā, LHF saņēmusi pirmās spēles dienā, 9. aprīlī, pāris stundu pirms spēles sākuma, Dienai stāsta LHF sporta direktors Mārtiņš Pagodkins. Tā kā tik ātri jautājumu par licences pirkšanu nokārtot nevarēja, pieņemts lēmums, ka šajā spēlē mūzika neskanēs. Saņemot informāciju par iespējamām summām, ko nāktos maksāt, vēlāk arī nolemts, ka licence šā gada spēlēm netiks pirkta vispār, jo AKKA/LAA piedāvātajā līgumā ir runa par 0,5% no spēles biļešu ieņēmumiem, savukārt LaIPa aprēķinātā summa bijusi 239 eiro par katru spēli. Tik lielus izdevumus šogad vairs nemaz nevar paspēt iekļaut spēļu tāmēs.

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Jau nedaudz vairāk kā gadu mūziķa Intara Busuļa mamma Talsos atvērusi veikalu - kafejnīcu IK «ESERIKA». Mūziķa mamma biznesa portālam db.lv atzīst, ka dēla atpazīstamība noteikti palīdz biznesa attīstībai.

«Pavisam nesen uz Talsiem speciāli bija atbraukuši pat tūristi no Krievijas. Viņi gribēja redzēt vietu, kur Intars dzimis un audzis,» atklāj Ērika Busule. Vairums apmeklētāju kafejnīcā ierodas, jo zina, ka viņa ir Intara Busuļa mamma.

Aizvadīto gadu biznesā E.Busule raksturo kā normālu. Veikalā-kafejnīcā kundze strādā viena un to visbiežāk apmeklē vietējie - blakus atrodas skola, ugunsdzēsēju depo, bet siltajā sezonā - arī tūristi.

«Man ir tādas preces, kas nav citur. Piemēram, veikalā par mazāku cenu var iegādāties visus Intara diskus,» saka mūziķa mamma. Kundze atzīst, ka ir Talsu patriote, tāpēc veikalā - kafejnīcā iespējams iegādāties, piemēram, piena produktus, kurus ražo «Talsu piensaimnieks». Viņasprāt, arī cenas nav augstākas kā citur.

Mūziķe Linda Leen darba procesā vairs nevairās būt sieviete – boss, jo viena kļūda labu ideju var «norakt» jebkurā ķēdes posmā.

Lindai nav arī menedžera un tamlīdzīgu palīgu. Viņa visu dara pati un smaidot saka, ka ir gan biznesa priekšmets, gan tā pārdevējs. Tas viss no augstās atbildības apziņas sevis, skatītāju un Dieva priekšā. Mūziķe uzskata, ka viņas izvēle ir profesija, kurā var un vajag nopelnīt. Lai piepildītu savas mākslas pasauli, kas prasa lielus ieguldījumus, viņa attīsta arī blakus produktus. Un tas nemaz nav grūti, jo Lindas Leen galvā plosās vesela gūzma ar idejām un vajadzētu vismaz trīs viņas klonus, lai to visu īstenotu. Tomēr šobrīd enerģijas kapacitāte vēl ir taupības režīmā. Linda radošos paisumus un bēgumus pielīdzina sulīgam vīnogulājam, kas ziemā tikai nometis lapas, bet nebūt nav miris. Idejas pamazām ieņem veidolus. Vīnogulājs zina, ka drīzi atkal dīgs lapas, būs augļi un vīns. Reibinošs, skaists un garšīgs…

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kaspars Neivalds, Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles vadītājs:

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Compensa savu darbību Latvijā uzsāka no nulles un, ienākot Latvijas tirgū, bija pirmā apdrošināšanas kompānija, kas mainīja privātpersonu īpašuma apdrošināšanas periodu no viena uz trim gadiem. Ierindojamies starp tiem trim uzņēmumiem Latvijā, kas pārstāv Vienna Insurance Group koncernu. Latvijā šī ir nebijusi situācija, kad vienā nozarē ir vairāki uzņēmumi, kas pieder vienam akcionāram.

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Pēc DNB bankas valdes priekšsēdētāja amata atstāšanas Andrim Ozoliņam darāmā netrūkst.

Laikraksta Dienas Bizness 2000.numurā 2002. gada decembrī toreizējais Pirmās bankas valdes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ozoliņš stāstīja par Rīgas Biznesa skolas izlaiduma svinībām. Tagad, atskatoties uz pēdējiem 15 gadiem, viņš norāda, ka studijas ir palīdzējušas kāpt pa karjeras kāpnēm, jo pāris gadus pēc skolas beigšanas viņš kļuva par DNB bankas valdes priekšsēdētāju. Banku viņš vadīja septiņus gadus un pirms trim gadiem šo amatu pameta, taču lēmumu nenožēlo. Patlaban A. Ozoliņš specializējas kā neatkarīgais eksperts vairāku uzņēmumu uzraudzības padomēs un veic neliela apmēra privātā kapitāla investīcijas. Kopumā A. Ozoliņš ieguvis trīs maģistra grādus, taču, pēc viņa teiktā, mūsdienu dinamiskajā ārējā vidē mācīšanās procesu nekad nevar noslēgt.

Lai gan šis gads ASV akciju tirgū iesācies visai nepārliecinoši, ir kompānijas, kuru akciju cenas spējušas demonstrēt straujāku pieaugumu. Turklāt, lai cik tas arī nešķistu dīvaini, pastiprināti tiek pirktas to kompāniju akcijas, kuras jau ilgstoši nespēj strādāt ar peļņu un kurām peļņas ziņā liesi gadi tiek prognozēti arī nākotnē, novērojis Bloomberg.

Pamatā tiek liktas cerības uz dažādiem ar lielāku risku saistītiem tautsaimniecības sektoriem, piemēram, interneta tehnoloģiju sektoru.

Investoru omu uzlabojuši arī vairāki milzīgi korporatīvie darījumi, kur, piemēram, farmācijas kompānija Actavis par 25 miljardiem ASV dolāru lēmusi pārņemt biotehnoloģiju kompāniju Forest Laboratories, kura savu darbību saista ar zāļu izstrādi pret Alcheimera slimību. Tāpat vēl pagājušajā nedēļā Facebook lēma par 19 miljardiem ASV dolāru iegādāties tiešsaistes uzņēmumu WhatsApp. Zināmas spekulācijas un ažiotāža saistās arī ar jauniem spēlētājiem akciju tirgū – tiek gaidīta, piemēram, King Digital Entertainment debija biržā, kas izstrādājusi šobrīd populāro spēli Candy Crush Saga.

Pakalniņu ģimene Alūksnes bānīša stacijā atver kafejnīcu "Tvaiks x Ogle" ar mājas burgeru specializāciju.

Ideja par šādu kafejnīcu Pakalniņu ģimenei radās no vajadzības. Parasti viņi vasaras un ziemas brīvdienas pavada Alūksnē un viņiem pietrūka vietas, kur būtu mājīga un nepiespiesta atmosfēra, kur satikties ar draugiem. Trīs gadus ģimene dzīvoja Itālijā, kur daudziem draugiem piederēja restorāni, turklāt tieši mazpilsētās.

"Mums iepatikās turienes brīvā atmosfēra - skan mūzika, pavārs staigā un visus cienā ar garšīgu ēdienu. Gribējām kaut ko tādu īstenot arī Latvijā, turklāt Alūksnē bieži vien ir sajūta kā Itālijā - reljefaina pilsēta pie ezera ar skaistiem skaiti. Vēlējāmies radīt mazpilsētas romantiku, kāda redzama filmās: vietu, kur draugi satiekas džemperos, skan laba mūzika, visi smejas, bērni skaida un aiz loga pa sliedēm aizbrauc garām mazs vilcieniņš," stāsta Irita Tīlane-Pakalniņa, "Tvaiks x Ogle" līdzīpašniece.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Later LTD direktore Sandra Gorbunova. Pica Lulū ir 100% Latvijas uzņēmums. Tas ir spējis pārdzīvot dažādus laikus un dzīves ciklus 22 gadu garumā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mani interesē sarežģītas nozares ar dažādiem mainīgiem procesiem un iespēju nemitīgi pilnveidot un uzlabot. Ražošana un sabiedriskā ēdināšana ir vienas no sarežģītākām nozarēm, kurās darboties. Šīs abas nozares un lauksaimniecība ir valsts mugurkauls. Un tas, kādi cilvēki tajās strādā, liecina par to, kāds ir šis mugurkauls: stingrs un taisns vai šķībs un viegli kustināms. Ja man ir izvēle, es labāk izvēlos smagu darbu.

Korporatīvajās ballītēs nereti priekšroka tiek dota dīdžeju priekšnesumiem, nevis mūziķu apvienībām, kas spēlē dzīvajā; izmaksas nav noteicošais izvēles kritērijs

Kādreiz dīdžeji bija tikai klubos, tagad šādu muzikālu izklaidi piedāvā teju katrs sevi cienošs bārs. Visvairāk viņi tiek nodarbināti dažādos svētkos un festivālos, taču bieži vien ir manāmi arī privātos un korporatīvos pasākumos. Ar dīdžejiem strādā gandrīz visas pasākumu aģentūras, daži ir izveidojuši paši savus uzņēmumus.

Pieprasījums pēc dīdžejiem korporatīvajos pasākumos ir audzis, īpaši pieprasīti ir labi sava amata pratēji, atzīst SIA Elker īpašnieks Kaspars Erminass jeb DJ Erminass, kurš pirms pieciem gadiem savu hobiju pārvērta biznesā. «Šobrīd tiem dīdžejiem, kuri dara savu darbu labi, par pasūtījumu trūkumu nav jāsūdzas. Savulaik dīdžejošana bija sezonāls darbs, bet pašlaik pieprasījums ir izlīdzinājies, pasākumi notiek visa gada garumā,» stāsta K. Erminass. Labs dīdžejs, pēc viņa teiktā, ir tāds, pie kura mūzikas ir pilnas deju grīdas un lēkā gan tīņi, gan seniori.