ĢMO kultūru uzvaras gājiens pasaulē rada bažas pašmāju lauksaimniekiem 

ĢMO kultūru uzvaras gājiens pasaulē rada bažas par to ietekmi uz pašmāju lauksaimniecību.

Sandra Dieziņa, 2014. gada 29. maijs plkst. 7:50

Šī situācija var saasināties pēc tam, kad ES noslēgs Trans- atlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līgumu ar ASV un ES tirgū ieplūdīs ASV ražotās lauksaimniecības preces. Pašmāju ražotāji saka kategorisku nē ģenētiski modificētu kultūru audzēšanai, savukārt zinātnieki norāda, ka to kaitīgā ietekme nav zinātniski pierādīta.

Grib drošību

«Latvijas pozīcija ir, ka esam no ĢMO brīva valsts, bet jautājums – kā to spēsim nodrošināt? Kā pasargāsim 64 tūkstošus km2, lai ĢMO sēkla te neienāk? Mēs pasaulē nevaram konkurēt ar masveida produkciju, bet gan ar produkciju, kam ir pievienotā vērtība, un tas dotu mums priekšrocību pēc 10 gadiem, bet ar kādām metodēm noturēt Latviju kā brīvu no ĢMO?» to Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas rīkotajā diskusijā Vai ģenētiski modificēti organismi ir Latvijas lauksaimniecības nākotne? vaicāja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis netic, ka iespējama bioloģiskās lauksaimniecības un ĢMO kultūru līdzāspastāvēšana. Šobrīd neviens nekontrolē ĢMO kultūru audzēšanu Latvijā, līdz ar to risks pastāv jau tagad. PVD P

ārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis skaidro, ka pēdējo četru gadu laikā ĢMO kontroles faktiski nav notikušas finansējuma trūkuma dēļ. Šogad gan plānots veikt 50 paraugu kontroli, tostarp desām, šokolādei un bērnu pārtikai. ES kolēģu veiktajās pārbaudēs uz ES ārējās robežas pēdējos gados konstatēti vairāki gadījumi, kad nebija atbilstošs ĢMO marķējums rīsiem, kukurūzai un papaijai.

LPKS Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa vērš uzmanību, ka situāciju var saasināt TTIP noslēgšana. Šobrīd ES ir atļauts audzēt vienu ĢMO kukurūzas šķirni, un tas, viņasprāt, ir sākums ĢMO uzvaras gājienam Eiropā. Turklāt bīstamība esot tā, ka šobrīd ES nav atbildes argumentu ASV par ĢMO kultūru kaitīgumu. ASV prasība – lai ES varētu ievest ĢMO kultūru sēklas, pret ko lielākā daļa Eiropas valstu jau cēlušas protestus, kā arī hlorētu vistas gaļu un ar hormoniem barotus dzīvniekus.

Pierādījumu trūkumu nenoliedz arī zinātnieki. Augu ģenētikas laboratorijas vadītājs, Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības prezidents, profesors Īzaks Rašals atzīst, ka nav neviena zinātniska pētījuma, kas pierādītu ĢMO kaitīgumu. Šo organismu izmantošanā pamatā ir zinātniski mērķi, līdz šim komercializēts mazāk nekā 100 augu, galvenokārt soja, kokvilna, kukurūza, rapsis, no dzīvnieku valsts produktiem līdz šim neviens nav komercializēts.

Lai arī dzīvnieki patērē ĢMO lopbarību, nav pierādījumu par negatīvu ietekmi. Ī. Rašals uzskata, ka šajā jomā ir daudz mītu un pie tā esot vainīgi arī mediji. Latvija no visām ES valstīm esot visnoraidošākā pret ĢMO. Viņam gan oponē biedrības Ekodizaina kompetences centrs pārstāve Jana Simanovska, sakot, ka pētījumi ir, taču tie tiek būtiski apstrīdēti. Viņasprāt, svarīga piesardzība, pieņemot izšķirošos lēmumus. Savulaik arī pesticīds DDT tika uzskatīts par nekaitīgu, balstoties uz tā laika zināšanu līmeni, bet šobrīd tas ir aizliegto pesticīdu sarakstā.

Platības aug

Statistika ir bezkaislīga – ĢMO kultūraugu platības pasaulē strauji aug, un galvenokārt tās audzē trešajās valstīs, arī mazattīstības valstīs. Eiropā ĢMO audzē Spānijā, Čehijā, Rumānijā un Portugālē. Eksperti redz, ka ĢMO kultūras nav ražīgākas, turklāt izmantoto pesticīdu apjoms ir palielinājies par 7%.

ASV ap 70 milj. ha audzē ĢMO kultūras, un lielāko daļu no kultūrām veido soja. Šīs kultūras ir lētākas par konvencionālajām, līdz ar to visa pamatā ir biznesa apsvērumi.

Strīdīgais TTIP līgums starp ES un ASV jānoslēdz līdz nākamā gada beigām. Eksperti ir neizpratnē, ka visas sarunas par TTIP notiek lielā slepenībā. ZM tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja vietniece Inga Orlova zina teikt, ka Briselē ir īpaša lasīšanas istaba, kur iepazīties ar visiem dokumentiem, taču to kopēšana un pārsūtīšana nav atļauta, līdz ar to sabiedrība tam nevar sekot līdzi. Ekonomikas ministrijas Ārējās tirdzniecības politikas nodaļas vadītāja Jolanta Reinsone skaidro, ka sarunas ir ierobežotas, jo tās notiek pirmo reizi un sabiedrībai nevarot atklāt par daudz, jo var parādīties dažādas lobiju intereses. I. Orlova gan mierina, ka ES mērķis nav atteikties no pasākumiem, kas skar patērētāju drošību.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2014. gada 14. februāris plkst. 14:35

Reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) plāniem atļaut ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes...

2014. gada 07. februāris plkst. 7:27

Šogad atklātā iesalnīca Jelgavas novada Staļģenē ir vienīgā šāda ražotne Latvijā....

2014. gada 17. janvāris plkst. 12:29

Lai paustu savu nostāju par lauksaimniecības zemes iegādes kritērijiem, lauksaimnieki pulcēsies...

2014. gada 14. janvāris plkst. 12:04

Lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas sarūgtinātas, ka otrdien Ministru kabineta (MK) darba kārtībā...

2014. gada 10. janvāris plkst. 10:58

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) un Zemnieku Saeima (ZSA)  ir gatavas...

Nepalaid garām

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās...

Coworking Liepaja telpas par savu darba vietu sauc aptuveni 40 pastāvīgie biedri,...

Vēstniecība, pārstāvniecība, savrupnams, kultūras un darījumu centrs, muzejs, izstāžu telpa,...

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis...

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti...

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku),...