Kam gan nepatīk brīvdienas? Man patīk ļoti. Ar vienu piebildi – ja tās ir apmaksātas. Tieši šā iemesla dēļ ļoti reti izvēlos ņemt bezalgas brīvdienu. Tajā pašā laikā ir kāds, kas šīs mūsu brīvdienas apmaksā.
Publiskajā sektorā tas ir valsts budžets jeb mēs visi, bet privātajā – tie ir uzņēmēji. Līdz ar to ir saprotama uzņēmēju piesardzība par brīvdienu skaita palielināšanu. Nule kā LTRK, LDDK un Zemnieku saeima ir nākušas klajā ar atklātu vēstuli, lūdzot Saeimu nenoteikt 11.novembri, Lāčplēša dienu, par svētku dienu, bet saglabāt atceres dienas statusu. Noteikti vairums iedzīvotāju, kas ir darba ņēmēji, sašutuma pilni bļaus par uzņēmējiem, kas to tik vien zina, kā paverdzināt darba ļaudis.
Tajā pašā laikā vērts ieklausīties arī viņu, to, kas šīs brīvdienas apmaksā, argumentos. Jo nešaubos, ja 11. novembra kā svētku dienas atbalstītājiem jautātu, vai viņi būtu par brīvdienu, bet uz sava rēķina, lielākā daļa atbildētu noliedzoši. Tātad gribam, lai mums to apmaksā, par apmaksātājiem neaizdomājoties. Lūk, ko par to saka uzņēmēji: «Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, vienas papildu svētku dienas (11. novembra) noteikšanai 2018. gadā nebūtu ietekmes uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem, ņemot vērā, ka šī diena iekrīt svētdienā, bet 2019. gadā tai būtu negatīva ietekme 8,6 miljonu eiro un 2020. gadā - 9,2 miljonu eiro apjomā.