«Es neticu, ka valdība vienojusies par 300 miljoniem. Vienošanās par šādu summu nav iespējama,» Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja bijušais premjers, šobrīd Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.
Ja gadījumā nākamgad konsolidācijas apjoms būs minētie 300 miljoni, viņš neredz iespēju, kur varētu vēl samazināt. Pensijas samazināt nevar, to arī nedz valdība, nedz partijas nemēģināšot darīt. Arī veselības nozarē samazinājums neesot iespējams. Tāpēc ir vairāk jādarbojas, lai varētu audzēt ieņēmumus, nevis nodarboties visu laiku ar ieņēmumu samazināšanu.
Savukārt cits Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš bija optimistiskāk noskaņots un uzsvēra, ka aplēses liecina, ka nākamgad būs nepieciešams vien 250 milj. Ls ietaupījums. Raugoties no pieredzes, iespējams, ka summa varētu būt vēl mazāka. Svarīgi, ka patlaban valsts tautsaimniecība aug un atdzīvojas. K.Kariņš arī piebilda, ka mēģina tautsaimniecība vairāk pārveidot uz eksportu, kas reāli šobrīd jau tiekot darīts. «Iekšējais tirgus vēl nespēj atlekt, bet mēs ejam pareizajā virzienā,» atzīmēja deputāts.
I.Godmanis gan bilda, ka ar eksporta pieaugumu jābūt uzmanīgiem. «Tas protams ir dzinējspēks, bet visu laiku neies uz augšu. Iespējams, ka šogad rādītāji būs zemāki nekā pērn,» norādīja bijušais premjers.
Runājot par pelēko ekonomiku, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle skaidro: «arvien vairāk cilvēku dzīvo no pelēkajiem ienākumiem, jo naudas paliek vairāk, bet nodokļu jomā to neredz.» Viņš skaidroja, ka jāpanāk situācija, ka nodokļi tiek maksāti valstij. Jāparāda, ka tie tiek tērēti iedzīvotājiem.
K.Kariņš piebilda, ka tomēr diskusijai jābūt ne tikai par ēnu ekonomikas apkarošanu, bet arī par to, kā radīt jaunas darba vietas. Protams, ka tur esot nepieciešamas investīcijas. «Nevar runāt tikai par naudas ietaupīšanu, jādomā arī par izaugsmi, kam patlaban netiek pievērsta pietiekama uzmanība,» atzīmēja EP deputāts. Viņš arī piebilda, ka valdībai jāpanāk, lai atsevišķas ministrijas uzsāk tik daudz aprunātās strukturālās reformas.