Citas ziņas

Godmanis: neticu, ka panākta vienošanās par 300 miljonu konsolidāciju

Elīna Pankovska, 01.04.2011

Jaunākais izdevums

«Es neticu, ka valdība vienojusies par 300 miljoniem. Vienošanās par šādu summu nav iespējama,» Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja bijušais premjers, šobrīd Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Ja gadījumā nākamgad konsolidācijas apjoms būs minētie 300 miljoni, viņš neredz iespēju, kur varētu vēl samazināt. Pensijas samazināt nevar, to arī nedz valdība, nedz partijas nemēģināšot darīt. Arī veselības nozarē samazinājums neesot iespējams. Tāpēc ir vairāk jādarbojas, lai varētu audzēt ieņēmumus, nevis nodarboties visu laiku ar ieņēmumu samazināšanu.

Savukārt cits Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš bija optimistiskāk noskaņots un uzsvēra, ka aplēses liecina, ka nākamgad būs nepieciešams vien 250 milj. Ls ietaupījums. Raugoties no pieredzes, iespējams, ka summa varētu būt vēl mazāka. Svarīgi, ka patlaban valsts tautsaimniecība aug un atdzīvojas. K.Kariņš arī piebilda, ka mēģina tautsaimniecība vairāk pārveidot uz eksportu, kas reāli šobrīd jau tiekot darīts. «Iekšējais tirgus vēl nespēj atlekt, bet mēs ejam pareizajā virzienā,» atzīmēja deputāts.

I.Godmanis gan bilda, ka ar eksporta pieaugumu jābūt uzmanīgiem. «Tas protams ir dzinējspēks, bet visu laiku neies uz augšu. Iespējams, ka šogad rādītāji būs zemāki nekā pērn,» norādīja bijušais premjers.

Runājot par pelēko ekonomiku, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle skaidro: «arvien vairāk cilvēku dzīvo no pelēkajiem ienākumiem, jo naudas paliek vairāk, bet nodokļu jomā to neredz.» Viņš skaidroja, ka jāpanāk situācija, ka nodokļi tiek maksāti valstij. Jāparāda, ka tie tiek tērēti iedzīvotājiem.

K.Kariņš piebilda, ka tomēr diskusijai jābūt ne tikai par ēnu ekonomikas apkarošanu, bet arī par to, kā radīt jaunas darba vietas. Protams, ka tur esot nepieciešamas investīcijas. «Nevar runāt tikai par naudas ietaupīšanu, jādomā arī par izaugsmi, kam patlaban netiek pievērsta pietiekama uzmanība,» atzīmēja EP deputāts. Viņš arī piebilda, ka valdībai jāpanāk, lai atsevišķas ministrijas uzsāk tik daudz aprunātās strukturālās reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: 0,7% budžeta konsolidācija nav joka lieta un ar kosmētiskiem līdzekļiem to izdarīt nevarēs

Žanete Hāka, 11.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar 5. maijā publicētajām Eiropas Komisijas prognozēm 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,4% no IKP apmērā. Tas jādara, neskatoties uz to, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā, kad saskaramies ar reāliem hibrīdkara draudiem, Latvijai jānodrošina papildu finansējums drošībai - gan iekšējai, gan ārējai, lai izpildītu apņemšanos pret starptautiskajiem partneriem, norāda Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Šādā situācijā, kad jau nepieciešama konsolidācija, izbrīnu rada Labklājības ministrijas virzītie grozījumi pensiju likumā, kas 2016. gadā rada vēl papildus izdevumus 0,1% no IKP. Šādus lēmumus nedrīkst pieņemt, ja nav pieņemti lēmumi par to, kā notiks konsolidācija. Rīkojoties pretēji, valdība vienkārši saasina jau tā esošo problēmu, kas būs jāatrisina šī gada rudenī, izstrādājot nākamā gada budžetu, viņš uzsver.

Reāli raugoties, no dažu izdevumu pozīciju palielināšanas nevarēs izvairīties, jo vienmēr ir kādi apstākļi, kas steidzami prasa papildu finansējumu. Pieņemsim, ka tādas vajadzības veidotu 25% no tā papildu finansējuma, kas tika piešķirts 2015. gada jaunajām politikas prioritātēm, jeb 0,2% no IKP. Pieņemsim, ka Finanšu ministrijas viedoklis netiek ņemts vērā un valdība atbalsta Labklājības ministrijas virzītos grozījumus pensiju likumā. Tādā gadījumā konsolidācijas apjoms būtu 0,7 % no IKP, uzsver N. Sakss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Traucē lidostu kapacitātes trūkums

Egons Mudulis, 09.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošo pieprasījumu lidsabiedrībām apmierināt traucē lidostu kapacitātes trūkums - to dienu pirms 10.maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma norādīja Starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) Eiropas reģionālo lietu un komunikāciju vadītājs Džeisons Sinklers.

Kāda ir situācija gaisa pārvadājumu biznesā salīdzinājumā ar citām nozarēm?

Tajā valda liela konkurece. Pasaulē darbojas vairāk nekā 600 lielu aviosabiedrību. Peļņas procents nav tik liels kā citās jomās. Aviācijai gan tagad klājas labāk nekā iepriekš. Puse no nozares peļņas veidojas Ziemeļamerikā. Eiropa, Āzija un Vidējie austrumi ir spēcīgi tirgi, bet Latīņamerika un Āfrika ir mazāki tirgi.

Naftas cenas turpina kāpt. Kas nozari gaida nākotnē?

Šis ir viens no avikompāniju biznesa galvenajiem aspektiem. Degviela un personāls ir galvenās izdevumu pozīcijas. Pēdējā pusotra gada laikā degvielas cenas ir kāpušas, taču ir grūti paredzēt, kāds būs to līmenis nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Loģistikā dominē konsolidācija un specializācija

Egons Mudulis, 14.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugošās pakalpojumu kvalitātes prasību nodrošināšanai mazajām kompānijām jāapvienojas vai jāstrādā ar nišas produktiem.

Sadrumstalotajā Latvijas preču izplatīšanas segmentā turpināsies konsolidācija, norāda loģistikas jomas eksperti. Kā vēl vienu tendenci viņi min starptautisko kompāniju interesi par Latviju kā distribūcijas centru. Savukārt kā viens no sāpīgākajiem jautājumiem loģistikas ķēdē iesaistītajiem tiek nosaukts piegādes reģionu noturēšana, ņemot vērā cilvēku skaita samazināšanos, kam var sekot arī veikalu skaita samazinšanās. Reģionālās piegādes kompānijām nākšoties subsidēt no ienākumiem Rīgā.

Neskatoties uz krīzi, mazās loģistikas firmas ir izdzīvojušas, konsolidācija sākusies tikai tagad, novērojis Baltic Logistic Solutions valdes loceklis Jevgēņijs Semjaņņikovs, kura vadītā kompānija nodroošina piegādes loģistiku Baltijas valstīs, tostarp Statoil DUS, Narvesen veikaliem un kioskiem. Atsākoties tirdzniecības un ražošnas apjoma kāpumam Latvijā, esot jūtams pieprasījums pēc kvalitatīvākiem un cetralizētiem loģistikas risinājumiem, ko mazās kompānijas vienas pašas nespēj nodrošināt nepietiekamo resursu dēļ. «Lai izdzīvotu, jākonsolidējas un jāuzvar «ar masu», jo vajag daudz ieguldījumu un resursu,» viņš skaidro. Arī ražotāji meklējot vienu partneri, kas nodrošinātu visu loģistiku. Krīze Eiropā Latvijas loģistikas nozarei nākot par labu, jo starptautiskās kompānijas domā par darbības efektivizēšanu, tādējādi daudzas funkcijas nododot ārpakalpojumā,, tostarp preču izplatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lufthansa par interesi iegādāties airBaltic: Nevaram to komentēt

Egons Mudulis, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Konsolidācija palīdz iegūt lielāku tirgus daļu vairākās valstīs, ļaujot mums nostiprināties tiešo pārvadājumu jomā.

Pārņem daļu no Air Berlin, vēlas pirkt Alitalia daļas, attīsta dažādas klases lidsabiedrības, diversificē floti un investē digitalizācijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lufthansa grupas viceprezidents Dr. Štefans Kroicpaintners, kas ir atbildīgs par grupas pakalpojumu pārdošanu Eiropā, Vidējos Austrumos un Āfrikā, un grupas runasvīrs šajos reģionos Boriss Ogurskis.

Rīgā jums ir samērā maza tirgus daļa – 3,3% pērn. Kāda ir Lufthansa vieta pasaulē?

Esam lielākā aviācijas grupa pasaulē ar trīsdaļīgu stratēģiju. Pirmais pīlārs ir augstākās klases lidsabiedrības, otrs – aviolīnijas, kas veic tiešos savienojumus, un trešais – pakalpojumu kompānijas kā Lufthansa Technik, LSG, kas ir ēdināšanas kompānija, Lufthansa Cargo, kas veic kravu pārvadājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Eiropas un Latvijas telekomunikāciju nozare pārmaiņu vējos

Mikus Janvars, Porta Finance partneris, 09.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados no snaudoša un mazliet garlaicīga sektora ir kļuvusi par vienu no karstākajiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) darījumu kaujas laukiem Eiropā. Papildus pēdējā laika redzamākajam darījumam – fiksēto telekomunikāciju operatora British Telecom plānam iegādāties Lielbritānijas lielāko mobilo operatoru EE par 12,5 miljardiem mārciņu – Eiropā ir notikusi virkne citu nozīmīgu nozares M&A darījumu. Kas tad ir pamodinājis telekomunikāciju M&A lāci no ziemas miega?

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Papildus eksponenciāli pieaugošajam datu apjomam, kas ar katru gadu arvien vairāk noslogo telekomunikāciju tīklus un uzstāda aizvien augstākas prasības investīcijām infrastruktūrā, nozares spēlētājiem nākas saskarties ar virkni citu iepriekš nepieredzētu izaicinājumu.

Arvien pastiprinās dažādu regulāciju ietekme uz telekomunikāciju operatoru darbības rezultātiem. Eiropas Savienība ar katru gadu arvien agresīvāk ierobežo viesabonēšanas tarifus, cenšoties padarīt dalībvalstu vienoto tirgu arvien atvērtāku. Klienti viennozīmīgi ir ieguvēji, taču nozares uzņēmumu peļņas un zaudējumu pārskati nav. Turpina pieaugt spiediens uz operatoru darbības finanšu rezultātiem un peļņas maržām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LTRK: Jo ilgāk valsts domās, ko iesākt ar LMT un Lattelecom, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs

LETA, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo ilgāk Latvijas valsts domās, ko, kā un kad darīt ar savu līdzdalību daudzos uzņēmumos, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs, komentējot aktualitātes telekomunikāciju tirgū un valsts rīcību ar tai daļēji piederošo Latvijas Mobilo telefonu (LMT) un Lattelecom, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā atgādina Rostovskis, Komerclikuma 2.pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. «Tāpēc gribu jautāt - ko valsts ir darījusi, lai kā akcionārs vairotu un attīstītu šīs kapitālsabiedrības? Ko valsts ir darījusi, lai šie uzņēmumi nevis nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus dividenžu veidā, bet palielinātu nodarbinātību nozarē, palielinātu ilgtermiņā tiešo un netiešo nodokļu nomaksu?» jautā Rostovskis. «Tas ir valsts pienākums - rūpēties par savu aktīvu vairošanu, nevis tikai tiesības saņemt dividendes.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada budžetā, iespējams, būs jāveic vēl papildus konsolidācijas pasākumi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam De facto sacījis finanšu ministrs Andris Vilks.

«Patlaban nav pārliecības, vai tie četri miljoni būs. Arī tur ir zināmā mērā redzamas tendences, it sevišķi no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārvaldītajām ministrijām, šo summu samazināt. Tā ka nav izslēgts, ka arī no šiem četriem miljoniem izdevumu daļā, paliks varbūt divi miljoni,» raidījumam teica Vilks.

Ministrs sliktajos rezultātos vainojis koalīcijas partnerus ZZS, kas jau «saknē norakusi» visas idejas, kas būtu saistītas ar reformām un izdevumu mazināšanu, bet ar vieglu roku atbalstījusi nodokļu celšanu, ziņoja raidījums. «Tas absolūti nav nekāds komandas darbs un tas finanšu ministru protams dzen tādā strupceļā. Kāds komandas darbs izdodas, ja ir jomas, kuras konsolidācija skar daudz mazāk?» sacījis ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuvas konkurences uzraugi atļauj Meridian Capital iegādāties Rīgas piensaimnieku

Žanete Hāka, 19.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome atļāvusi Kaimanu salās reģistrētajam fondam Meridian Capital CIS Fund iegūt netiešu vienpersonisku kontroli pār Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu SIA Rīgas piensaimnieks, raksta Veršlo žinios.

SIA Rīgas piensaimnieks pazīstamākie produkti ir Kārums un Dzintars.

Darījumu vēl jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei. Iesniegumu padome saņēma maijā, un patlaban tas tiek izskatīts.

Db.lv jau rakstīja, ka starptautiskā privātā kapitāla investīciju grupa Meridian Capital NVS fonds (Meridian Capital) iegādāsies SIA Rīgas piensaimnieks, kas ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, informēja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

Rīgas piensaimnieks kopš 2010.gada pieder riska kapitāla uzņēmuma Darby Private Equity filiālei. Rīgas piensaimnieka iegādes mērķis ir uzņēmuma tālāka konsolidācija ar piena pārstrādātāju Food Union. Patlaban netiek lēsts precīzs darījuma noslēgšanas termiņš, un darījuma finansiālie noteikumi netiks izpausti, jo tā ir komerciāli konfidenciāla informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/tax(1).jpg

Viņš sacīja, ka konsolidācija tiks nodrošināta, par 16 miljoniem latu samazinot izdevumus, bet par 34 miljoniem latu palielinot ieņēmumus.

Pēc Vilka teiktā, pamatā runa ir par pasākumiem, par kuriem valdība vienojusies jau iepriekš. Runājot par darbinieku skaita un atalgojuma fonda samazināšanu valsts pārvaldē, ministrs minēja, ka rasti dažādi risinājumi, kā ministrijās ietaupīt līdzekļus, veicot mazāku darbinieku skaita vai algu samazinājumu. Pamatā ministrijas apņēmušās vairāk ietaupīt uz dažādu preču un pakalpojumu iegādes rēķina. Tas gan nenozīmē, ka ministrijās vispār netiks samazināts darbinieku skaits un atalgojuma fonds, uzsvēra Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs: papildu konsolidācijas nebūs

Dienas Bizness, 14.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu konsolidācija nav paredzēta, ņemot vērā, ka budžeta projektā ir paredzēti lielāki konsolidācijas pasākumi, nekā nepieciešams 2,5% deficīta noturēšanai.

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība), komentējot iepriekš izteiktās Latvijas Bankas prezidenta bažas.

«Lai nodrošinātu 2,5% deficīta līmeni, būtu pieticis ar konsolidācijas pasākumiem mazāk nekā 100 miljonu latu apmērā. Šobrīd ir plānots budžetu konsolidēt 150 miljonu latu apmērā, kas atbilst apmēram 1,9% līdz 2% lielam deficītam. Un tā ir rezerve. Tāpat Latvijas gadījumā tiek prognozēta mazākā ekonomikas izaugsme Baltijas valstīs, un arī tas ir uzskatāms par rezerves pasākumu. Tādējādi nedomāju, ka būs nepieciešama budžeta papildu konsolidācija. Protams, ja situācija būtiski pasliktināsies visā Eiropā, no papildu konsolidācijas neizspruks neviena valsts, bet mūs tas var skart vismazāk,» skaidro Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM: LM virzītā pensiju palielināšana būtu netaisnīga pret pārējām nozarēm

Dienas Bizness, 19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Eiropas Komisijas prognozes par to, ka Latvijai 2016. gada budžeta sagatavošanā būs jāveic konsolidācija 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), Finanšu ministrija (FM) aicina valdību atbildīgi rīkoties, izskatot Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus pensiju likumā, kam ir liela fiskālā ietekme uz valsts budžetu. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas valdībai jābūt skaidram redzējumam par to, kurām nozarēm un kādā apjomā būs jāsamazina izdevumi, lai nodrošinātu LM iniciatīvu, informē FM.

Pensiju palielināšana ir ļoti svarīgs jautājums, lai uzlabotu to saņēmēju finansiālo situāciju un labklājību. Tomēr LM virzītie grozījumi pensiju likumā 2016. gada budžetā pilnībā izsmeļ jelkādas iespējas citām nozarēm nodrošināt jau piešķirtos līdzekļus, piemēram, skolotājiem, ārstiem, medmāsām, policistiem un citiem, kuri saņem finansējumu no nodokļu maksātāju naudas. Nav pieņemami, ka LM šo jautājumu virza ārpus nākamā gada budžeta veidošanas procesa, kas ir netaisnīgi pret visām pārējām nozarēm.

Šādu lēmumu, kuram ir būtiska ietekme uz kopējo valsts budžeta deficītu, nedrīkst skatīt ārpus kopējā 2016. gada budžeta veidošanas procesa. Par to ir jāizlemj tikai tad, ja ir skaidrs, kā šos izdevumus kompensēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā privātā kapitāla investīciju grupa Meridian Capital NVS fonds (Meridian Capital) iegādāsies SIA Rīgas piensaimnieks, kas ir viens no lielākajiem piena pārstrādātājiem Latvijā, informēja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

Rīgas piensaimnieks kopš 2010.gada pieder riska kapitāla uzņēmuma Darby Private Equity filiālei. Rīgas piensaimnieka iegādes mērķis ir uzņēmuma tālāka konsolidācija ar piena pārstrādātāju Food Union. Darījuma noslēgšanai ir nepieciešams saņemt Latvijas Konkurences padomes atļauju. Patlaban netiek lēsts precīzs darījuma noslēgšanas termiņš, un darījuma finansiālie noteikumi netiks izpausti, jo tā ir komerciāli konfidenciāla informācija.

Meridian Capital ir ilggadējs Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma Food Union finansiālais partneris, un Meridian Capital investīciju direktors Nodirs Normatovs ir Food Union grupas uzņēmuma Rīgas piena kombināts padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai budžeta izdevumus nāksies samazināt par 100 līdz 140 milj. eiro, taču solītā IIN likmes samazināšana jāīsteno, bet tā jākompensē ar PVN standartlikmes pacelšanu līdz 23%

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Kārlis Ketners. Viņaprāt, pirms ķerties pie nodokļiem, to izmaiņām, vispirms jāsaprot Latvijas tautsaimniecības iespējas, kā arī tas, ka visu nozaru vēlmju sarakstu pēc finansējuma nav iespējams apmierināt.

Kādu redzat situāciju šā un nākamā gada valsts budžetā, vēl jo vairāk, ja tiek uzturētas prognozes par 2% lielu IKP pieaugumu, kaut arī no dažādām jomām ir vairāk negatīvu nekā pozitīvu ziņu, savukārt fiskālās disciplīnas eksperti jau brīdina par problēmām, bet premjere aicina nelietot vārdu «konsolidācija»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Vilks pieļauj lielāku budžeta konsolidāciju nekā 100 miljoni latu

BNS, 30.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) neizslēdz, ka būs jāveic lielāka konsolidācija nākamā gada budžetā, nekā iepriekš pieļautie 100 miljoni.

Pēc viņa vārdiem, katra nākamā nedēļa maina to, kā varētu izskatīties nākamā gada budžeta konsolidācijas apmērs.

«Nākamā gada konsolidācija tikai patiesībā ar katru dienu pieaug, nevis samazinās. Ņemot vērā riskus, kas notiek pasaules ekonomikā, un summu, kādi būs ieguldījumi [lidsabiedrībā airBaltic], šeit ir atkal jautājums, kāda būs summa. Ja mēs vienubrīd teicām, ka tā samazinās un virzās tuvāk 100 miljoniem latu, tad, visticamāk, varam gatavoties, ka tā virzās otrā virzienā, tātad – lielāks konsolidācijas apmērs,» otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā teica Vilks.

Skaidrāka aina par nepieciešamo konsolidācijas apmēru, pēc viņa sacītā, būs pēc mēneša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") flotes palielināšanā šogad plāno investēt līdz 50 miljoniem eiro, stāstīja "SmartLynx" valdes loceklis Žīgimants Surints.

Šogad martā "SmartLynx" ziņoja, ka lidsabiedrība šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem. Martā flotē bija 33 lidmašīnām, aprīlī tika piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 plānots piegādāt pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Surints stāstīja, ka "SmartLynx" investīcijas var sasniegt 50 miljonus eiro. Viņš gan uzsvēra, ka lidmašīnas "SmartLynx" nepērk, bet izmanto uz līzinga nosacījumiem.

"Mēs pilnīgi noteikti redzam pieprasījumu pēc mūsu pakalpojumiem. Ilgtermiņā tas nozīmē arī ieiešanu citos kontinentos, ne tikai darbu Eiropā," stāstīja "SmartLynx" valdes loceklis.

Viņš teica, ka līdz gada beigām lidsaiedrība paplašinās savu kravas lidmašīnu floti no divām līdz 11 lidmašīnām. Viņš arī skaidroja, ka "SmartLynx" izmanto vienu no visefektīvākajām lidmašīnām šajā segmentā - "Airbus A-321", pēc kuras ir liels pieprasījums tirgū, tādēļ uzņēmums to redz kā vienu no galvenajām izaugsmes platformām nākamajos gados. "SmartLynx" plānos nākamo trīs gadu laikā ir iegūt vismaz 25 šādas lidmašīnas savā flotē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apvienosies advokātu biroji Kļaviņš Ellex un Glimstedt un partneri

Zane Atlāce - Bistere, 10.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 2017.gada 1.februāri apvienosies Latvijas advokātu biroji Kļaviņš Ellex un Glimstedt un partneri, izveidojot lielāko advokātu biroju Latvijā, kas darbosies ar nosaukumu Kļaviņš Ellex, teikts paziņojumā medijiem.

Abu biroju komandas apvienojas pilnā sastāvā. Ellex advokātu biroju alianses komandā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā no 1. februāra strādās 278 darbinieki.

Pirms 25 gadiem dibinātais advokātu birojs Kļaviņš Ellex vēsturiski ir attīstījies kā ārvalstu uzņēmumu interešu pārstāvis Latvijā ieguldījumu un investīciju jomā. Savukārt Glimstedt 15 gadu laikā kļuvis par biroju ar īpašu pieredzi korporatīvo un finansējuma piesaistes jautājumu risināšanā Latvijas uzņēmumiem.

«Apvienošanās galvenais mērķis ir nodrošināt papildu ieguvumus mūsu klientiem. Tie ir -divu spēcīgu juristu komandu pieredzes, kas pilnveido un papildina viena otru un tagad pieejamas vienuviet, kā arī lielāka jauda apjomīgu un sarežģītu procesu vadībai. Advokātu biroju konsolidācija ir viena no zīmīgām tendencēm šajā nozarē visā pasaulē. Tas ļauj koncentrēt labākos profesionāļus vienotā komandā un vienlaikus sekmē dažādas specializācijas, kas nepieciešamas sarežģītos projektos,» komentē biroja Kļaviņš Ellex vadošais partneris Filips Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Augulis: aviācijas arodbiedrība ieinteresēta iegūt līdz pat 6% airBaltic akciju

BNS, 28.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Aviācijas arodbiedrību federācija būtu ieinteresēta iegādāties līdz pat 6% Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju, atklāj satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Viņš norādīja, ka airBaltic pamatkapitāla palielināšana ir iespējama vairākos veidos, tostarp caur jaunu akciju emisiju.

«Te ir iespējami dažādi risinājuma varianti. Viens no tiem paredz piesaistīt investoru caur jaunu akciju emisiju. Šādā scenārijā ir pieļaujams, ka, pārdalot akciju skaitu, valstij uzņēmumā vairs nebūs vairākuma. Taču šādā gadījumā valstij jāpanāk tāds akcionāru līgums, ar kuru tai ir ietekme pār uzņēmuma tiešo menedžmentu,» uzsvēra Augulis.

Otrs risinājums paredz valsts naudas ieguldīšanu. «Bet, vai šādas iespējas valstij ir, jāvaicā Finanšu ministrijai (FM). Pati FM ir vairākkārt norādījusi, ka arī nākamgad ir jāveic budžeta konsolidācija. Te nu rodas jautājums – kur ņemt airBaltic pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamo naudu, jo Satiksmes ministrijai (SM) ir tikai ministrijas budžets, un šie līdzekļi nebūt nav lieli,» klāstīja satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

«Mums ir vairāk veikalu nekā visiem konkurentiem kopā»

Anda Asere, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ir dzirdēts, ka arī Lidl ienāks Igaunijā, un ir paredzams, ka tas ieviesīs korekcijas, tiek pieļauta konsolidācija.

Igaunijas tirgotāja Coop apgrozījums 2017. gadā sasniedzis 551 miljonu eiro, mērķis ir to audzēt līdz vienam miljardam eiro 2025. gadā; pērn kompānija iegādājās banku

«Mums ir vairāk veikalu nekā visiem konkurentiem kopā,» laikrakstam Dienas Bizness apgalvo Martins Mīdo (Martin Miido), AS Coop Eesti Keskühistu komunikācijas vadītājs. Coop ir teju 350 veikali visā Igaunijā, un tā tirgus daļa ir 22%. Coop, ko agrāk sauca par kooperatīvu sabiedrību Eesti Tarbijateühistute Keskühistu, pirmsākumi meklējami 1902. gadā Igaunijas pilsētā Antslā, kur 17 zemnieki sanāca kopā un nolēma, ka vēlas nopirkt darbarīkus, izslēdzot no spēles ārzemju dīleri, tā iegūstot ievērojami zemāku cenu. Viņi šādi turpināja, pērkot un pārdodot preces saviem biedriem, padarot pieejamas preces, kas iepriekš nebija nopērkamas. Pēc tam izveidojās vēl citi kooperatīvi, un 1917. gadā tika nodibināta kooperatīvu centrālā apvienība, kas saviem biedriem nodrošina dažādus pakalpojumus. Vēlāk dažādos laika periodos Igaunijā ir bijuši vairāki simti kooperatīvu, bet tagad to ir 19 un tie ir apvienojušies Coop. Kopumā veikalu ķēdei caur šiem kooperatīviem ir vairāk nekā 80 tūkstoši īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Stream Networks skatās arī uz citiem uzņēmumiem

Sanita Igaune, 12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011. gada valsts budžeta konsolidācija varētu notikt uz vairāku nodokļu likmju palielinājuma rēķina, kas jau iezīmēti vairākos dokumentos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Lai arī oficiāli nav skaidrs, uz kā rēķina varētu notikt 2011. gada budžeta konsolidācija, tomēr ir skaidrs, ka bez nodokļu paaugstināšanas neiztiks. Par nekustamā īpašuma nodokļa likmes palielināšanu mājokļiem, šķiet, neviens nešaubās, jo esošā likme 0,1-0,3% no ēkas kadastrālās likmes ir neliela, līdz ar to tiks palielināta vairākkārtīgi.

Jau šopavasar publiskotajā Nodokļu un nodevu sistēmas attīstīstības pamatnostādņu projektā ir piedāvāts nepalielināt PVN standartlikmes (šobrīd 21%) lielumu, bet gan atteikties no samazinātās PVN likmes (šobrīd 10%) piemērošanas dažādiem pakalpojumiem un precēm (medikamentiem, elektrībai, siltumenerģijai, dabasgāzei, malkai, grāmatām, avīzēm, žurnāliem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

LTRK: ja prioritāte ir ēnu ekonomikas apkarošana, par nodokļu paaugstināšanu jāaizmirst

BNS, 23.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts kā vienu no prioritātēm noteikusi cīņu pret ēnu ekonomiku, tad par nodokļu paaugstināšanu ir jāaizmirst. Mazāki darbaspēka nodokļi samazinās aplokšņu algu īpatsvaru, savukārt, ieviešot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reverso maksāšanas kārtību pakalpojumiem, tiks būtiski samazināta PVN karuseļu shēma.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Politikas nodaļas vadītājs Jānis Butkevičs atsaucās uz Rīgas Ekonomikas augstskolas veikto pētījumu, kas atklāj, ka 70% uzņēmēju nav apmierināti ar esošo nodokļu sistēmu un liela daļa uzskata, ka jau pašlaik nodokļi ir pārāk augsti.

Pētījumā arī atzīts, ka neapmierinātība ar nodokļu sistēmu ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ uzņēmēji izvēlas nemaksāt nodokļus. Uzņēmēji arī uzskata, ka nav caurredzams no nodokļiem iekasēto līdzekļu tālāks izlietojums valstī.

«Jebkāda uzņēmējiem piemērojamu nodokļu paaugstināšana rada risku, ka neapmierināto skaits pieaugs un attiecīgi palielināsies ēnu ekonomikas īpatsvars. Ja valsts ir deklarējusi cīņu pret ēnu ekonomiku kā vienu no galvenajām prioritātēm, ir jāaizmirst par nodokļu paaugstināšanu,» uzsvēra Butkevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vai nu pirmajā līgā, vai 
nespēlē vispār


Anda Asere, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas būvniecības kompānija a/s TREV-2 Grupp pēc īpašnieku maiņas izvēlas atšķirīgu nākotnes stratēģiju, lūkojot, kā iespējams attīstīt biznesu

Tā intervijā DB stāsta Erki Melders (Erki Mölder), a/s TREV-2 Grupp vadītājs. Viena no šī brīža aktualitātēm būvniecībā saistās ar jauno ES fondu plānošanas periodu, kas spēcīgi ietekmē biznesu. «Igaunijas ceļu administrācijas stratēģija nākamajam periodam ir atšķirīga. Šis ir pirmais gads jaunajā normalitātē. Iepriekšējā periodā bija daudz lielu projektu – milzīgi būvniecības darbi, tilti utt. Nākamajā periodā finansējums paredzēts mazākiem projektiem. Naudas apjoms varbūt būs tikpat liels, bet projektu daba būs atšķirīga. Tā ir normāla evolūcija – lielie darbi ir pabeigti, tagad koncentrēsimies uz esošās infrastruktūras uzturēšanu. Uzskatu, ka tas ir labi,» teic E. Melders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc apvienošanās TV3 un LNT izaugsmi veicinās krievvalodīgās auditorijas uzrunāšana. Savukārt sabiedriskā medija veidošana ir konsolidācija, uzskata MTG Broadcasting (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

Raidījumā Dienas Rīts MTG vadītājs Baltijas valstīs uzsvēra, ka TV3 un LNT pēc apvienošanās tiks saglabāts katra kanāla rokraksts. «Pēc krīzes reklāmas tirgus nevar finansēt televīzijas kanālus. Mēģinam cīnīties, lai atceltu must carry regulējumu. Tas ir ceļš, kā mēs bijām šo virzienu uzsākuši,» skaidroja K. Ozoliņš.

Kā iespēju augt viņš minēja krievvalodīgo auditoriju. Par šīs auditorijas uzrunāšanai paredzēto bāzi jākļust kanālam TV5 un TV3+. Krievvalodīgo piesaistīšanai jāveic investīcijas ziņu dienestā – informātīvajā un informatīvi izklaidējošajā blokā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Ušakovs: SC, ZRP un Vienotība varētu būt laba koalīcija

Andrejs Vaivars, 19.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šodien Saskaņas centrs (SC) runās ar Zatlera reformu partiju (ZRP) un Vienotību, tāpat vēlēšanu uzvarētājs vienosies arī par tikšanos ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), taču jau pirms sarunām SC līderis Nils Ušakovs intervijā Dienas biznesam pauda uzskatu, ka SC, ZRP un Vienotība varētu būt laba koalīcija.

Vai ir noteiktas tā saucamās sarkanās līnijas, kas būs SC, runājot par koalīcijas izveidi?

Jaunas sarkanās līnijas kopš pēdējām priekšvēlēšanu debatēm nav paspējušas parādīties. Runāsim par visu. Mums ir partijas programma, un atbilstoši tai meklēsim kompromisus.

Ir skaidrs, ka SC ir 11. Saeimas vēlēšanu uzvarētājs, un jūs esat izvirzīts kā šīs partijas premjera amata kandidāts. Esat gatavs pamest darbu Rīgas domē?

Ja ar koalīcijas partneru un Valsts prezidenta atbalstu būs iespējams izveidot stabilu valdību, es būšu gatavs pamest Rīgas domi.

Kādus redzat darba pirmos uzdevumus, sākot strādāt jaunajai valdībai?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Franšīzes, nomas līgumu un citu darījumu rezultātā arvien vairāk mazo degvielas tirgotāju pazūd zem lielajiem zīmoliem, šodien raksta Dienas bizness.

Tāda ir pasaules prakse, ka vienas valsts degvielas tirgū ir tikai daži DUS zīmoli, laiks izbeigt Latvijas īpašo stāvokli ar desmitiem un pat simtiem degvielas tirgotāju- tādi ir degvielas nozares speciālistu komentāri par notiekošo. Degvielas tirgotāji cer, ka tagad viņu bizness, izzūdot milzīgajai konkurencei, kļūs rentablāks un arī Latvijā varēs vismaz dubultot degvielas tirgotāju peļņas daļu, kas Latvijā pašlaik esot Eiropai neraksturīgi zema- tikai ap 5 santīmiem par vienu degvielas litru. Tomēr patērētājiem šīs tendences, visticamāk, nozīmē lielākas degvielas izmaksas. «Muļķīgi, ka Konkurences padome neļauj lielajiem tirgotājiem pirkt citu tirgotāju DUS, jo kam tad lai pārdod, ja ne šiem trim- lielajiem? Pārējās firmas nevar izvilkt pat pašas sevi. Un pat ja Statoil nepirks jaunus DUS, tad tos uzcels, vai no tā kādam paliek vieglāk?» tā Viada prezidents un līdzīpašnieks Viktors Škuratovs, viņaprāt lielajiem tirgotājiem intereses nebūšot vien par dažiem lauku rajonu DUS, kur dienas apgrozījums ir labi ja 200 lati.

Komentāri

Pievienot komentāru