Grāmatvedības, juridisko un biznesa konsultāciju sniedzējiem grib liegt dibināt mikrozuņēmumu 

Dibināt mikrouzņēmumu varētu liegt grāmatvedības, juridisko un biznesa konsultāciju nozarēm, trešdien sprieda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

LETA, 04.3.2015

LETA

Deputāts Kārlis Šadurskis (V) rosināja izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kuros būtu nosauktas tās nozares, kurās varētu dibināt mikrouzņēmumu. Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) atzina, ka vieglāk būtu noteikt to nozaru sarakstu, kurām būtu liegts dibināt mikrouzņēmumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš piekrita šādai idejai, tajā pašā laikā rosinot noteikt juridiski pamatotus kritērijus ierobežojumiem, lai tie nebūtu pretrunā ar Satversmi. «Nedrīkst būt situācija, ka cilvēkiem tiek aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, » sacīja Endziņš. Savukārt Šadurskis LTRK vadītāja bažas kliedēja, uzsverot, ka minētajā gadījumā netiek noteikts aizliegums nodarboties ar uzņēmējdarbību, bet gan tiek noteikts, ka valsts ar atvieglojumiem neatbalsta konkrētas uzņēmējdarbības jomas.

Runājot par nozarēm, kuras varētu izslēgt no MUN maksātāju loka, Finanšu ministrija (FM) minēja, ka tie varētu būt uzņēmumi, kas nodarbojas ar grāmatvedības, juridiskajām un biznesa konsultācijām.

Savukārt Endziņš aicināja skaidri formulēt, kāpēc tieši šīm nozarēm būtu jāliedz darboties kā mikrouzņēmumiem. «Tikko ķeramies klāt konkrētām nozarēm, ir skaidri jāpamato, kāpēc tieši šīs nozares. Ja ir tādi biznesa konsultanti, kas kā mikrouzņēmēji var palīdzēt citiem uzņēmumiem, kāpēc ierobežot tieši šo nozari? Gribu redzēt šiem ierobežojumiem likumīgu pamatojumu, » uzsvēra LTRK vadītājs.

Arī deputāts Igors Pimenovs (Saskaņa) bija skeptisks par ideju ierobežot konkrētas nozares. Ja ir vēlme palīdzēt visiem cilvēkiem, kas ir zaudējuši darbu, un viņi to atrod, dibinot mikrouzņēmumu, nevajag ierobežot nozaru loku. «Ja palīdzam pankūku cepējam, kāpēc nevaram palīdzēt juristam, kurš zaudējis darbu juridiskajā birojā, bet grib turpināt darbu kā mikrouzņēmējs? » vaicāja Pimenovs.

Pēc diskusijas vairākums komisijas deputātu atbalstīja šo ideju un lēma, ka atbildīgajām ministrijām ir jāizstrādā priekšlikumi, uz kurām nozarēm varētu attiekties minētie ierobežojumi. Saeimas komisija izskatīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un kopumā šim likumprojektam uz otro lasījumu bija iesniegti 29 priekšlikumi. Tiesa, komisija paspēja izskatīt vien desmit priekšlikumus, solot pie pārējiem atgriezties nākamajās komisijas sēdēs.

Tāpat vairums deputātu šodien konceptuāli atbalstīja EM priekšlikumu aizliegt uzņēmējam 12 mēnešus kopš mikrouzņēmuma dibināšanas sniegt pakalpojumus uzņēmumam, kas iepriekš bijis mikrouzņēmēja darba devējs. EM aplēsusi, ka tādējādi valsts budžets iegūtu papildu 1,9 miljonus eiro. Savukārt FM atzina, ka šāda norma būs "smagnēja", jo uzņēmējs nevarēs zināt, vai kāds mikrouzņēmuma darbinieks būs bijis kādas konkrētas kapitālsabiedrības darbinieks.

Kā ziņots, deputāti priekšlikumos grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā rosina dažādas izmaiņas attiecībā uz šī nodokļa piemērošanu - saglabāt 9% likmi, piemērot to ierobežotu laiku vai arī saglabāt to tikai vēl šogad.

Kā ziņots, valdība iepriekš atbalstīja ierosinājumu šogad noteikt 9% mikrouzņēmumu nodokļa likmi visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000 eiro.

Finanšu ministrija (FM) norādīja uz vairākām mikrouzņēmumu režīma problēmām, tostarp sociālā nodrošinājuma riskiem. FM rosina pakāpeniski vairāku gadu laikā ieviest minimālās iemaksas, piemēram, nosakot to atbilstoši valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no minimālās algas (360 eiro) 122 eiro apmērā.

Valdība arī atbalstīja FM ideju ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju loku, nosakot profesionālās darbības jomas, kurās nebūs tiesību izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli, sākot ar 2016.gadu.

Tāpat valdība atbalstīja priekšlikumu Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvert nosacījumu, ka mikrouzņēmuma darbinieks atkarībā no sociālās apdrošināšanas problēmas risinājuma pozitīvā efekta ir tiesīgs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmu trīs līdz piecus gadus, sākot ar 2016.gadu.

 

Tevi varētu interesēt

Jauni ierobežojumi mikrouzņēmumu dalībai iepirkumos netiek izstrādāti; cīnās par likmi, otrdien...

63% jeb 40,6 tūkstoši mikrouzņēmumu darbinieki, ieskaitot arī mikrouzņēmumu īpašniekus,...

Turpmāk kārtībā, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku...

Pērnā gada beigās 94% no Latvijas uzņēmumiem bija mikro un mazie uzņēmumi,...

Ja mikrouzņēmuma dalībnieks savā uzņēmumā nav ne valdes loceklis, ne darbinieks, likumdošana...

Nepalaid garām

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Fiziskas personas maksātnespēju varēs pieteikt mazāka parāda gadījumā, jaunu dzīvi ātrāk varēs...

Izgāžas iepirkumi, revīzijās atklājas pārkāpums pēc pārkāpuma, tiesnešu rīcība liek...

Veselības ministrijā top jauns Ārstniecības likums. Nozarē strādājošie cer, ka varbūt...

No šodienas par zvērinātu advokātu biroja Borenius konsultantu kļuvis konstitucionālo tiesību...

Biedrība Zemnieku saeima ir saņēmusi 19 vēstules no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām...

Latvijā klusēšanas - piekrišanas princips ieviests 15 valsts pārvaldes pakalpojumu...

Piešķirot pabalstus un nekustamā nodokļa atvieglojumus, deviņas no desmit pārbaudītajām...

Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija šogad izvirzījusi vairākas prioritātes, un viena...

«Finanšu ministrijas rosinātais, valdības, koalīcijas un nu jau arī Saeimas apstiprinātais...

Labklājības ministrija (LM) atgādina, ka piektdienu, 2.janvāri, pārcels uz sestdienu, 10.janvāri,...