Ražošana

Graudaugu kultūrām vidēji izmanto 1,04 kilogramu pesticīdu uz hektāru

Žanete Hāka, 16.10.2013

Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā graudaugu sējumos izmantotas 598 tonnas pesticīdu (darbīgās vielās) jeb 1,04 kilogrami vidēji vienam sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Savukārt rapša platībām izmantotas 181,3 tonnas pesticīdu jeb vidēji 1,54 kilogramu vienam sējumu hektāram.

Apsekojuma rezultāti parāda, ka visintensīvāk augu aizsardzības līdzekļus graudaugiem lietoja ziemas kviešu audzēšanai – 1,51 kilogramu pesticīdu vienam sējumu hektāram. Ziemas miežu sējumos izmantoti 1,41 kilograms, vasaras kviešu laukos – 0,89 kilogrami pesticīdu vienam sējumu hektāram. Ziemas un vasaras rapša sējumos šis rādītājs sasniedzis 1,75 kilogramus un 1,29 kilogramus vienam hektāram. Auzu, griķu un graudaugu mistru sējumos pesticīdu izlietojums vienam sējumu hektāram bija ievērojami mazāks.

Saimniecībās ar lielāku graudaugu kultūru un rapša sējumu platību vidēji vienam hektāram izmantoja vairāk pesticīdu, īpaši ziemas un vasaras kviešu un ziemas rapša sējumos.

Graudaugu un rapša sējumos visvairāk ir lietoti herbicīdi – attiecīgi 41,8% graudaugu sējumos no graudaugiem izlietotajiem pesticīdiem, rapša sējumos – 77,4%. Lietoto insekticīdu īpatsvars kopējā pesticīdu daudzumā graudaugu sējumos veidoja 4,1% un rapša platībās – 3,7%. 34,6% no graudaugu sējumos izmantotajiem pesticīdiem bija augu augšanas regulatori, kas vienam sējumu hektāram visvairāk tika izmantoti ziemas kviešu un rudzu sējumu platībās.

Pesticīdu tirgū ienākot arvien jaunām vielām ar mazāku svaru un mazu lietošanas devu vienam hektāram, bet iespējamību radīt ievērojamu apdraudējumu videi un atsevišķām vides sfērām, nepieciešama un apkopota statistika par katru izmantoto darbīgo vielu, norāda CSP.

Graudaugu un rapša sējumos pērn lietotas 99 nosaukumu darbīgās vielas, bet tikai 7 no tām veidoja 70% no izlietoto darbīgo vielu kopējā svara.

Visplašāk pielietotā darbīgā viela bija nezāļu iznīcināšanas līdzeklis glifosāts (herbicīds), kas ietilpst daudzu augu aizsardzības līdzekļu sastāvā – 18,2 % no kopējā graudaugu un rapša sējumos izmantoto pesticīdu daudzuma. Augu augšanas regulators hlormekvāta hlorīds veidoja 22,6% no kopējā graudaugiem un rapsim izlietotā darbīgo vielu daudzuma, bet herbicīdi MCPA un metazahlors attiecīgi 9,7% un 9,4%, fungicīds tebukonazols – 4,4%, insekticīds dimetoāts – 3,0% un herbicīds dimetahlors – 2,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju tēju ražotāji pēc nesen veiktās tēju pārbaudes un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām pieļauj, ka patērētāji uzmanīgāk izvēlēsies tējas, piektdien, 16.februārī raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pašmāju tēju ražotāji par biedrības Zaļā brīvība veikto lielveikalos nopērkamo populārāko tēju pārbaudi un tajās atrastajām pesticīdu atliekvielām uzzināja tikai no Dienas Biznesa. Ražotāji pieļauj, ka pircēji turpmāk būs vērīgāki un uzmanīgāk izvēlēsies tējas.

«Mēs paši lielveikalā pirkām Zaļo tēju mundrumam. Izrādās, ka tajā ir pesticīdi. Tagad būsim uzmanīgāki,» teic Amatas novada Zaubes pagasta z/s Ozoliņi saimniece Brigita Lūkina. Viņa savā saimniecībā audzē aptuveni 10 – 15 kultūras un trūkstošos augus piepērk klāt no citiem audzētājiem. Saimniece zina teikt, ka, iespējams, turpināsies arī vietējo tēju pārbaudes. «Par savām tējām esmu pilnīgi droša, bet, tā kā iepērku tējas no citiem, man jābūt drošai, ka ar tām arī viss ir kārtībā,» norāda z/s Ozoliņi saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēloties radīt pārmaiņas pārtikas produktu ražošanā, uz ēkas jumta Briselē audzē dārzeņus un zivis

Beļģijas galvaspilsēta pārdzīvo jaunu posmu, attīstās ne tikai pilsētas centrs, kur atrodas Eiropas Parlamenta ēkas un citi biroji, bet arī pilsētas attālākie rajoni. Vienā no tādiem atrodas vieta ar nosaukumu Abattoir (lopkautuve – no franču valodas). Tā ir 12 hektārus liela sena lopu tirgus un lopkautuves teritorija, kas šo funkciju ir saglabājusi līdz mūsdienām, taču paralēli tai attīsta arī citas darbības jomas. Nedēļas nogalēs tas ir tirgus, kur sabrauc zemnieki un vietējie uzņēmēji un piedāvā savu produkciju, reaģējot uz vispārējo tendenci izvēlēties vietējo produkciju. Ik nedēļas nogali tur gan ar automašīnām, gan vilcienu ierodas vairāk nekā 10 tūkstoši apmeklētāju. Iespējams, pēc gadiem desmit šis tirgus būs atvērts katru dienu, taču pagaidām vietējie Briseles iedzīvotāji vēl nav gatavai šādam risinājumam, tirgus ik dienu pagaidām nav ekonomiski izdevīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biškopji sašutuši par Zemnieku saeimas mēģinājumu pierādīt, ka indes nav kaitīgas

Sandra Dieziņa, 20.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu dienu ilgušais pieredzes apmaiņas brauciens, lai veicinātu graudaudzētāju un biškopju sadarbību, izrādījās firmas Bayer reklāmas kampaņa, informē Latvijas Biškopības biedrība (LBB). Zemnieku Saeima noraida pārmetumus.

«Latvijas biškopības speciālisti, biologi, zinātnieki un mediju pārstāvji tika aicināti atzīt, ka neonikotonoīdu grupas ķīmiskie līdzekļi nav indīgi un nav kaitīgi apkārtējai videi. Diskusijas rezultātā katrs palika pie sava viedokļa, tomēr biškopji ir sašutuši par intensīvo, agresīvo un smalki izstrādāto veidu, kādā Zemnieku saeima cenšas mainīt sabiedrības viedokli un noklusēt informāciju par neatkarīgu zinātnieku veiktajiem pētījumiem, kas apliecina neonikotonoīdu negatīvo ietekmi uz vidi,» teikts biedrības paziņojumā.

No šī gada 16. – 17. maijam notika pieredzes apmaiņas brauciens «Rapša audzētāju un biškopju nākotnes sadarbības iespējas» Vācijas pilsētā Monheimā. Brauciena organizators bija biedrība Zemnieku saeima, kas sadarbībā ar pesticīdu ražotāju Bayer aicināja apmaiņas braucienā piedalīties biškopjus, rapša audzētājus, dažādu valsts institūciju un mediju pārstāvjus, kā arī bioloģijas pētniekus. Latvijas biškopjus pārstāvēja graudaudzētājs un biškopis Imants Bleidels, veterinārārste Ineta Eglīte, pētnieks, lauksaimniecības maģistrs Valters Brusbārdis, graudaudzētājs un biškopis Artūrs Grudovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Pesticīdu frontes līnijas Eiropas gaiteņos un Latvijas laukos

Dienas Bizness, 21.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau zināmu laiku Eiropā ir vērojama arvien lielāka piekrišana bioloģiskajai lauksaimniecībai. Proti, tādiem produktiem, kuru ražošanā nebūtu jāizmanto dažādas ķīmiskas vielas.

Latvijā šis jautājums ir aktuāls tāpēc, ka liela daļa sabiedrības ir gatava tērēt pamatīgu savu ienākumu daļu par kvalitatīvu pārtiku, nevis tādu, kuras sastāvs atgādina slaveno Mendeļejeva tabulu, savukārt, piemēram, Vācijā cilvēki var atļauties tērēt daudz naudas bioloģiskās produkcijas iegādei.

Iespējams, saistībā ar šo tendenci Eiropas Komisijā (EK) ir radusies iecere aizliegt graudaugu ražošanā izmantot pesticīdus, par ko makten priecīgi ir biškopji, kuru bites beidzoties nost teju tūlīt pēc tam, kad ir apsēdušas, piemēram, rapšu lauku, kura sēklas ir tikušas kodinātas ar pesticīdiem. Protams, šādu normu var pieņemt, taču tajā brīdī ir jārēķinās ar visnotaļ nenovēršamām sekām jeb faktu, ka graudaugu cena tirgū pieaugs vairākas reizes. No tā izbēgt ir faktiski neiespējami, ņemot vērā, ka jau pieminētos rapšu graudus, ja vien tie nav apstrādāti ar pesticīdiem, ātri vien par savu pārtiku izmanto kaitēkļi ar nelauksaimniekiem pilnīgi neko neizsakošu nosaukumu – spradži. Tādējādi pesticīdi nereti ir vajadzīgi, lai cīnītos pret dažādiem kaitēkļiem, augu slimībām un tamlīdzīgām likstām. Ļoti vienkāršojot, jāatzīst, ka tāda nu ir neapskaužamā realitāte – pārtika ir vai nu apstrādāta ar kaut ko ķīmisku, vai arī dārga. Tas nebūt nenozīmē, ka nebūtu vēlams attīstīt bioloģisko ražošanu un visas iespējamās sēklas jākodina ar pesticīdiem. Vienkārši šis jautājums jāatstāj pašu lauksaimnieku ziņā, un jāteic jau labi zināmā frāze – tirgus visu sakārtos. Ja patērētāji labprātāk dos priekšroku tai produkcijai, kas ir ražota bez pesticīdiem, bet maksā vairāk, konkurences cīņas rezultātā šādu ražotāju kļūs arvien vairāk. Tajā pašā laikā, liedzot pesticīdus izmantot vispār, daļa lauksaimnieku varētu vienkārši iznīkt. Galvenais ir nevis tas, kādas izejvielas katrs konkrētais ražotājs izmanto, bet gan tas, lai petērētājam, pieejot pie veikala plaukta, momentāli būtu skaidrs, kāda metode izmantota katra konkrētā produkta audzēšanā. Te gan jāatgādina, ka Eiropā jau ir bijuši precedenti, kad nebioloģiski audzētā produkcija ir tikusi marķēta kā bioloģiskā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Raksti

Biznesa eskalators: Projekta laikā 
rada jaunus produktus

Anda Asere
, 01.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tekstila zīmols Mimu koncentrējas uz mājas tekstilu no liniem, bet projekta Biznesa eskalators laikā izmēģina roku arī apģērba izgatavošanā

Paralēli mājas tekstilam Mimu šī mēneša laikā pircējiem piedāvāja arī apģērbu – linu brunčus, kas apdrukāti ar etnogrāfiskām zīmēm. «Var uzskatīt, ka eksperiments ir izdevies, jo lielākā daļa svārku ir pārdoti,» saka Ieva Grizāne, SIA Mimu īpašniece. Runājot par nākotni, viņa atklāj, ka vēlas turpināt darbu ar apģērbiem, jo, piemēram, cilvēki interesējoties par linu krekliem, un arī pašai galvā ir dažādas idejas sarafāniem un kleitām, tāpat jāturpina strādāt ar brunčiem.

Gaidīja lielāku interesi

«Lai gan pircēju, kas te apgrozās, ir ļoti daudz, plūsma ir liela, ne visi pienāk klāt, lai apskatītu, ko es piedāvāju. Biju gaidījusi lielāku interesi par savu produktu. Agrāk es vairāk apgrozījos tirdziņos un brīvdabas pasākumos, kur vairākums cilvēku bija mana mērķauditorija,» saka I. Grizāne. Līdz šim Mimu galvenokārt produkciju realizēja internetā un dažādos tirdziņos. «Alfa ir pavisam cita pieredze. Tirdziņi ir intensīvāki – aizbrauc uz vienu vai divām dienām un tirgojies, bet Alfā esmu katru dienu un te viss notiek rimtāk. Cilvēki, kas te apgrozās, ir pavisam atšķirīgi no tiem, ar kuriem esmu pieradusi strādāt,» viņa atklāj. Šis mēnesis ļāva saprast, ka pastāvīga vieta tirdzniecības centrā nav Mimu «lauciņš». Taču laikā pirms Ziemassvētkiem tas varētu būt labs tirdzniecības kanāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēlas veicināt publiskajos iepirkumos iegādāties Latvijas ražotāju preces

Žanete Hāka, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM), lai mazinātu Krievijas embargo pārtikas precēm ietekmi uz vietējiem ražotājiem, ir nākusi ar iniciatīvu izstrādāt Ministru kabineta (MK) instrukciju zaļā publiskā iepirkuma prasību piemērošanai pārtikas preču un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.

Tāpat FM ir izstrādājusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas sniegtu deleģējumu MK izdot noteikumus zaļā publiskā iepirkuma prasību piemērošanai dažādām preču grupām, informē FM.

Finanšu ministrs Andris Vilks ir pārliecināts, ka šīs FM iniciatīvas spēs praksē iedzīvināt zaļā publiskā iepirkuma principus. Rezultātā pasūtītāji saņems kvalitatīvākas preces un pakalpojumus, tiks veicināta videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana un preču ražošana, un mūsu vietējiem ražotājiem būs iespēja kļūt konkurētspējīgākiem.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību dalībvalstis nevar tiešā veidā aicināt iegādāties tikai vietējo ražotāju preces. Tāpat Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta direktīva 2004/18/EK un Publisko iepirkumu likums nepieļauj iespēju iepirkumos pieprasīt konkrētu ražotāju, zīmolu un konkrētas valsts preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izstrādā zaļo publisko iepirkumu instrukciju vietējo ražotāju atbalstam

Žanete Hāka, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto MK instrukciju zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanai valsts tiešās pārvaldes iestāžu veiktajiem pārtikas produktu piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem. Instrukcija izstrādāta, lai mazinātu Krievijas embargo pārtikas precēm ietekmi uz vietējiem ražotājiem, informē FM.

«Sagaidām, ka šī publisko iepirkumu instrukcija spēs praksē iedzīvināt zaļā publiskā iepirkuma principus, kā rezultātā pasūtītāji saņems kvalitatīvākas preces un pakalpojumus, tiks veicināta videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana un preču ražošana, un mūsu vietējiem ražotājiem būs iespēja kļūt konkurētspējīgākiem,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 34. pantu dalībvalstis nevar tiešā veidā aicināt iegādāties tikai vietējo ražotāju preces. Tāpat Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta direktīva un Publisko iepirkumu likums nepieļauj iespēju iepirkumos pieprasīt konkrētu ražotāju, zīmolu un konkrētas valsts preces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir uzņēmuma Wooly World karstākais laiks. Lielākā daļa pasūtījumu tiek veikti tieši pirms svētkiem , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums visu gadu strādā pildot noliktavu, lai novembrī un decembrī būtu ko pārdot un nepietrūktu preču.

Strādāt atbildīgi

Madaras Mores uzņēmums Wooly World ražo rokām darinātas mīkstās rotaļlietas – zaķus, briežus un lāčus, darinātus no ekoloģiskās kokvilnas un kukurūzas šķiedras. «Cenšos strādāt ar atbildību pret vidi. Mēs lietojam materiālus, kuru audzēšanā nav izmantoti pesticīdi un pārmērīgs ūdens daudzums,» skaidro uzņēmēja.

Firma atrodas Liepājā un nodarbina deviņus cilvēkus. «Daži šuj mantiņas, daži vēl šo to,» viņa skaidro. Sākumā visu darījusi pati, bet, uzņēmumam augot, sākusi piesaistīt papildspēkus. «Mūsu sadarbība ar Latvijas Mākslas akadēmiju sākās pirms trim gadiem, es vēl toreiz studēju Banku augstskolā. Pie mums bija atnākuši lektori no Latvijas Mākslas akadēmijas – Barbara Ābele un Holgers Elers. Tad arī sapratu, ka rotaļlietu dizaina veidošanai piesaistīšu māksliniekus. Toreiz man labs kontakts izveidojās tieši ar Barbaru Ābeli, kas kļuva par galveno partneri šajā projektā no akadēmijas puses.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ingus Niedra ir zemnieks no Blankenfeldes, kurš Lietuvas pierobežā savā senču zemē audzē kaņepes, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Esmu zemnieks jau astotajā paaudzē. Man ir tas gods apsaimniekot mūsu dzimtas zemi un turpināt savu senču iesākto jau vairāku gadsimtu garumā. Protams, ar nelieliem pārtraukumiem, tādiem kā Padomju Savienības laiks, kad lielākā daļa zemju un īpašumu tika atņemti un nacionalizēti,» stāsta kaņepju audzētājs.

Lauksaimnieks kaņepes saimniecībā Blankenfeldē audzē 22 hektāru platībā – daļa tiek izmantota šķiedras, bet daļa sēklu ieguvei, kas ir tādu vērtīgu produktu kā kaņepju eļļa, sviests (staks) un vēl citu avots. Ingus atzīst, ka platības būtu jāpalielina, bet atbilstoši tirgus pieprasījumam, jo kaņepes kā kultūraugs nav ne viegli audzējamas, ne apstrādājamas. Kaņepju audzēšana un raža ir cieši atkarīga no laikapstākļiem. «Izskatās, ka šogad nāksies norakstīt daļu no platībām aukstā maija un jūnija dēļ. Vēsais laiks kavēja kaņepju augšanu un veicināja nezāļu attīstību,» secina Ingus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka pastāv vispārēja tendence piemērot nodokļus dažādām bīstamām vielām, vides eksperti iesaka ar nodokli aplikt lauksaimniecībā izmantojamos pesticīdus.

Biedrības Zaļā brīvība sagatavotajā Vides nodokļa sistēmas efektivitātes un turpmākās attīstības novērtējuma gala ziņojumā ir atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu, kur ir minēta prasība valstīm izstrādāt grafikus un mērķus, lai samazinātu pesticīdu lietošanu. Turklāt dalībvalstis tam var izmantot visus līdzekļus, kas nepieciešami mērķa sasniegšanai.

Lai gan pašreiz Latvijā pesticīdi nav aplikti ar nodokli, ziņojumā ieteikts ieviest šādu nodokli. Tiek ieteikts nodokli aprēķināt pēc pesticīdu sastāvā esošajām aktīvajām vielām, nosakot, ka likme ir 2,50 eiro par vienu kilogramu aktīvās vielas.

Kā ieteicamas pārejas periods varētu būs laiks no 2017. līdz 2019.gadam, bet pēc tam nodokļa likmei būtu jāpaliek nemainīgai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Cik tālu līdz tuvredzības galam?

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments šonedēļ atbalstīja ieceri līdz 2022. gadam pilnībā aizliegt glifosātu saturošus herbicīdus lauksaimniecībā, savukārt dalībvalstis ar savu galavārdu pagarināt vai nepagarināt glifosāta tirdzniecības atļauju stiepj gumiju.

Eiropas gaiteņos izšķirošais «jā» vai «nē» glifosātam ir iestrēdzis jau kopš 2015. gada. Glifosāta ēra likumsakarīgi piedzīvo savu norietu. Pieredzes bagāžā šai aktīvajai vielai, pasaulē populārākajam toksiskajam nezāļu apkarotājam, ir vairākus gadu desmitus ilgusi agroķimikāliju ražotāju un industriālās lauksaimniecības sadursme ar vides un veselības riskiem. Ko tur liegties, glifosātu saturošie līdzekļi ir bijuši ārkārtīgi uzticami pavadoņi arī Latvijas lauksaimniecības nozares straujajā izaugsmē, ne tikai palīdzot cīnīties ar nezālēm, bet steidzot talkā uz lauka sausināt graudus pirms novākšanas. Latvijas lauksaimniecības politikas zemais ētikas slieksnis to nekādi neierobežo. Savā ziņā tā lietošana palīdzējusi arī bioloģiskās lauksaimniecības uzplaukumam, jo ķimikāliju lietošanas pieaugums licis izdarīt loģiskus secinājumus patērētājiem, bet, saimniekojot bioloģiski, glifosātu lietot strikti noliegts. Savukārt konvencionālajos laukos glifosātu saturošie pesticīdi, tādi kā raundaps, ir kalpojuši kā brīnumnūjiņa. Aborti, caureja un sapampušas nieres ir starp Latvijas lopkopju novērotajām reakcijām pēc ķīmiski apstrādātu graudu lietošanas barībā (plašāk DB 30.03.2015.). Latvijā glifosāts un citas lauksaimniecības indes tiek maigi dēvētas par augu aizsardzības līdzekļiem, bet tas ir neprecīzs un patērētājus sevišķi maldinošs apzīmējums. Zemkopības ministrijā uzskata, ka, aizliedzot glifosātu saturošos herbicīdus, lauksaimnieki ciestu zaudējumus, īpaši graudkopji, jo tie glifosātu saturošus līdzekļus, «ievērojot termiņus atbilstīgi instrukcijai», izmanto ne tikai nezāļu nokaltēšanai, bet arī graudaugu apžāvēšanai uz lauka. Glifosāts ir pietiekami sensitīvs temats arī pašu lauksaimnieku vidū – graudkopjiem ir savas intereses, bet cūkkopji un piena nozare var līdz mielēm «baudīt» iepriekš minētās glifosāta lietošanas sekas graudkopībā. Tātad – nozarei būs jāpārkārtojas un, iespējams, glifosāta uzvaras gājiena apturēšana – pakāpeniska vai tūlītēja – kaut kādā mērā ietekmētu konkurētspēju. Tomēr konkurētspēja, kas balstās uz vides un veselības risku rēķina, nav ilgtspējīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uztura speciāliste: Bailes no ĢMO reāli kavē pārtikas industrijas progresu

Anda Asere, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uztura speciāliste un bloga ksenijakomente.lv autore Ksenija Andrijanova. Pēc viņas domām, drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kuri uztura stereotipi jūs pašu visvairāk kaitina?

Globāli mani visvairāk kaitina attieksme pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ja papētīsim, kāda ir attieksme pret ĢMO pasaulē un Latvijā, redzēsim, ka pie mums vēstules pret ĢMO rakstīja vairāki tūkstoši, bet tepat blakus Igaunijā – daži simti. Arī Vācijā un Anglijā nav tik lielas bailes. Protams, skeptiķi ir visur, bet atšķiras mērogs. Ja pateiksi latvietim, ka ĢMO ir nekaitīgs, viņš uzreiz tevi norakstīs kā oponentu, domās, ka esi muļķis, neko nesaproti un nav jēgas runāt tālāk. Tas ir gandrīz tāpat, kā pateikt kaut ko pilnīgi neētisku, šausmīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgus gadus kaņepes bija aizmirsts augs, bet pēdējā laikā tās atgūst savu agrāko spozmi un ir pieejami ne vien to riekstiņi un eļļa, bet arī proteīns, šokolāde, konfektes un pat siers

«Kaņepes ir saprotams augs, kas tradicionāli nāk no mūsu reģiona un bija populārs mūsu vecvectēvu laikā. Tagad tas atgriežas, turklāt visā Eiropā,» stāsta Ivars Auziņš, SIA Transhemp (zīmols Ramans) valdes loceklis. Uzņēmuma sortimentā ir kaņepju proteīns, šķiedrvielas un eļļa; pircēju vidū populārākie produkti ir tieši proteīns un eļļa. I. Auziņš pieļauj, ka tas saistīts ar dzīvesveidu – cilvēki vairāk sēž un mazāk kustas, tāpēc ir aktuāls jautājums par ķermeņa svaru, pareizu uzturu, un cilvēki meklē produktus, kas var pabarot un ir vērtīgi. Ir vairākas tendences, kas šobrīd vērojamas paralēli, – informācija kļūst pieejamāka, cilvēkiem ir jau pieminētais mazkustīgais dzīvesveids, taču viņi domā, ko ēst. Vienlaikus pieaug cilvēku rocība, izglītotība un viņi meklē labāku pārtiku.

Komentāri

Pievienot komentāru