1938. gadā ražotā Rīgas Melnā Balzama pudele ar numuru 88 jau vairākās paaudzēs tiek nodota mantojumā Lietuvas diplomāta Joza Brediķa ģimenē.

Brediķu ģimenes tradīcija ir nodot senā dzēriena speciālizlaiduma pudeli ģimenes vecākajam bērnam, un šobrīd tā atrodas pie mantinieces Vācijā. Uz krūkas norādīts par Grand Prix balvu Parīzē 1937. gadā.

Līdz stāsta uzticēšanai Dienas Biznesam ģimenei nebija skaidrs, kurā gadā pudele ražota, vien bija zināms, ka tas noticis pirms Otrā pasaules kara.

A/S Latvijas balzams skaidro, ka Lietuvas vēstniekam dāvinātā un vēlāk ģimenē pārmantotā balzama krūka ir ražota 1938. gadā rīdzinieka Alberta Volfšmita fabrikā – Volfšmita Rauga fabrika, degvīna dedzinātava, spirta rektifikācijas un destilācijas akciju sabiedrība, secina uzņēmumā.

Latvijas balzama arhīvā atrodama ļoti līdzīga, teju ekvivalenta balzama krūka no 1938. gada, vienīgais – tā marķēta ar pašmāju akcīzes nodokļa marku. Vēstniekam dāvinātā krūka bijusi eksporta tirgum paredzēta, tādēļ informācija uz etiķetes lasāma angļu valodā, apskatot Brediķu ģimenes foto, skaidro Latvijas balzams.

«Viena no lielākajām ambīcijām ir ieiet Amerikas tirgū,» stāstot par A/S Latvijas balzams jauno produktu, uzsver uzņēmuma pārstāvis Māris Kalniņš.

Papildinot Rīgas Melnā Balzama dzērienu līniju, A/S Latvijas balzams sācis ražot jaunu – ķiršu balzama versiju. Tādējādi uzņēmums plāno kāpināt dzēriena pārdošanas apjomus kā pašmāju, tā arī eksporta tirgos, tai skaitā tuvākajos gados būtiski augt ASV un Lielbritānijā.

Jaunā – ķiršu – garša esot izvēlēta, ņemot vērā Upeņu balzama veiksmes stāstu un arī balstoties uz jaunākajām patēriņa tendencēm pasaulē - patērētāji dod priekšroku saldākām dzērienu garšām un mazākam alkohola daudzumam. Taču atšķirībā no upenes, kas ir zināma Eiropā, ķirsis ir pazīstams globāli – tā garšu sapratīs gan šeit Latvijā, gan aiz okeāna, spriež uzņēmumā. Balzams patlaban ir pieejams 35 pasaules tirgos.

Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz, ka maksājums par sev nepiederošas zemes lietošanu no 2025.gada pakāpeniski pieaugtu tai daļai dzīvokļu īpašnieku, kuru zemei būs noteikta lielāka kadastrālā vērtība.

Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" virzītāji akcentē, ka piedāvātais risinājums maksājumiem par zemes lietošanu dalītajā īpašumā paredz pakāpenisku maksājuma pieaugumu 30% gadā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpiedzīvo straujš izmaksu pieaugums lielākas kadastrālās vērtības dēļ.

Likumā plānots noteikt, ka, ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025.gada 1.janvārī ir lielāka par tās 2024.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tad tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim katru gadu palielināsies par 30% pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiks sasniegts atbilstošais apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.

«Rīgas Melnais Balzams» dzērienu līnijas jaunpienācējs – ķiršu balzams, kura ražošana tika uzsākta šā gada augustā, strauji iekarojis savu vietu alkoholisko dzērienu tirgū un sasniedzis ievērojamus pārdošanas apjomus. Nepilnu divu mēnešu laikā pārdoti vairāk nekā 70 tūkstoši «Rīgas Melnā Balzama Ķiršu» pudeļu jeb aptuveni 33 tūkstoši litru. Savukārt no kopējiem «Rīgas Melnā Balzama» pārdošanas apjomiem jaunais ķiršu balzams sasniedzis jau 16%.

Sākotnēji «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sēriju bija iecerēts ražot ierobežotā apjomā ar fokusu uz Latvijas tirgu, taču pēc milzīgā pieprasījuma un produkta augstajiem pārdošanas rādītājiem pieņemts lēmums to iekļaut «Rīgas Melnā Balzama» produktu līnijā, kā arī izvirzīti ambiciozi mērķi palielināt vietējā tirgus daļu un aktīvi iekarot eksporta tirgus, tādējādi veicinot arī Latvijas eksportu kopumā.

Oktobrī «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» būs pieejams lielākajos veikalu tīklos Lietuvā un Igaunijā. Turpretim nākamgad plānota «Rīgas Melnais Balzams Ķiršu» sērijas ekspansija Krievijā, Itālijā, Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un citviet pasaulē. Tāpat produkts būs nopērkams arī Eiropas lidostu beznodokļu jeb duty-free veikalos.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Galvenā tehnologa nomaiņai AS Latvijas balzams gatavojas mērķtiecīgi.

Tradicionālo Latvijas balzama alkoholisko dzērienu ražošanā nepieciešamas specifiskas zināšanas. Tas bija viens no iemesliem, lai ilggadējā galvenā tehnoloģe Aija Zablocka pirms došanās pensijā ikdienā kopīgi pildītu amata pienākumus ar savu pēcteci Dinu Aļeņinu. A. Zablocka par ražošanas procesu un tehnologa pienākumiem saka: «Ja Latvijas balzamu salīdzina ar cilvēka organismu, tad ražošanas procesu var pielīdzināt sirdij, laboratorija ir kā acis, kas tehnologam parāda, kurā virzienā jāskatās, bet tehnologs ir kā kakls, kurš groza galvu vajadzīgajā virzienā.»Tehnologa darbam ir trīs galvenās pienākumu sadaļas – tehnoloģiskās dokumentācijas uzturēšana, jaunu dzērienu izstrāde un operatīvās ikdienas darbības.

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Līdzīgi kā citās valstīs pasaulē, arī Latvijā šobrīd vērojama džina popularitāte; visaugošākais ir premium segments

Latvijā, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, Eiropā valdošās tendences dzērienu modē ienāk ar trīs līdz četru gadu nobīdi. «Varētu teikt, ka arī pie mums šobrīd ir iestājusies «džina renesanse» – atgriežas gan klasiskās džina kokteiļu receptes, gan parādās jauni kokteiļi, kas veicina dzēriena popularitāti un piedāvā jaunas garšas piedzīvojumus,» saka Dana Hasana, Amber Beverage Group komunikācijas vadītāja. Realizācijas dati liecinot, ka Latvijā augošs ir tieši premiālo džinu segments.

Arī dzērienu vairumtirgotāja TriBaltic.lv valdes loceklis Jānis Corndorfs norāda, ka Latvijā lielākais pieaugums ir tieši «premium» un «super premium» kategorijās, kas nozīmē, ka patērētājs izvēlas kvalitāti, nevis kvantitāti. Šī tendence ir vērojama ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē – Lielbritānija un ASV 2016. gadā esot bijis rekordliels pieaugums džina kategorijā. «Džina popularitāti sekmē strauji pieaugušais «craft» džinu ražotāju skaits, kas patērētājiem paver iespēju baudīt dažāda stila un izcelsmes džinus. Džina straujo izaugsmi sekmē arī strauji pieaugušais toniku un miksēto dzērienu piedāvājuma klāsts, kas ļauj patērētajām atklāt jaunas garšu pasaules,» viņš uzskata.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktā aptauja liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā būtiski pieaudzis mobilo tālruņu lietošanas laiks ikdienā.

Par 46% pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas telefonu lieto 3 – 4 stundas dienā, par 73% palielinājies to cilvēku daudzums, kas lieto 5 – 7 stundas dienā, bet 86% – kas lieto vairāk nekā 7 stundas dienā.

Vienlaikus vairāk nekā trešdaļa jeb 38% aptaujāto atzīst, ka vēlētos mainīt savus telefona lietošanas paradumus, jo uzskata, ka telefonu lieto par daudz. Visvairāk cilvēki vēlas mainīt paradumu ilgu laiku pavadīt telefonā pirms gulēt iešanas (57%), tālāk seko vēlme samazināt to laiku, kas tiek pavadīts spēlējot spēlītes vai sēžot sociālos tīklus (42%), kā arī atteikties no ieraduma pirmo aplūkot telefonu, no rīta pamostoties, (36%) un pārbaudīt telefonu ziņojumus arī tad, ja neko konkrētu negaida (29%). Tāpat cilvēki vēlas mainīt paradumu ēst un paralēli pavadīt laiku telefonā.

Satversmes tiesa (ST) Saeimas noteikto regulējumu par zemes nomu piespiedu dalītajos īpašumos ir atzinusi par atbilstošu Satversmei, bet ierobežoto nomas maksas apmēru - par pamatlikumam neatbilstošu, informēja ST.

Pēc vairāku gadu diskusijām, kā risināt piespiedu dalīto īpašumu problēmu, kad zeme pieder vienam īpašniekam, bet ēkas - citam, 2022.gada 1.janvārī stājās spēkā tā dēvētais piespiedu nomas maksājums jeb maksa par zemes lietošanu 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Likumiskā lietošanas maksa veido 4% gadā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Ja 4% gadā ir mazāk par 50 eiro, lietošanas maksa ir 50 eiro gadā. Minimālā lietošanas maksa - 50 eiro gadā - nav jāreizina ar zemes vai būves kopīpašnieku skaitu.

Likumiskās zemes lietošanas tiesības stājas spēkā trīs posmos, atkarībā no situācijas. 2022.gada 1.janvārī regulējums stājas spēkā visos dalītā īpašuma gadījumos, kuros piespiedu nomas attiecības attiecīgajā brīdī netiek regulētas ar spēkā esošu līgumu vai tiesas nolēmumu.

Latvija iebilst autoceļu lietošanas nodevas piemērošanai tikai atkarībā no nobrauktās distances, liecina publicētā informācija šodien valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā par Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotajām nacionālajām pozīcijām «Mobilitātes pakotnes ceļu maksas priekšlikumi».

Kā norādīja SM Autosatiksmes departamenta speciālisti, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem nosaka transporta nodokļu minimālos līmeņus par dažu autoceļu lietošanu un kārtību, kā iekasējama maksa par infrastruktūras lietošanu, tostarp maksas diferenciāciju atkarībā no transportlīdzekļu ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

Šīs direktīvas prasības Latvijā ir pārņemtas ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu, skaidroja ministrijā.

Maksu par dažu autoceļu lietošanu ir iespējams noteikt divos veidos - atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma un atkarībā no pa autoceļu nobrauktās distances. Latvijā autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota atkarībā no autoceļa izmantošanas ilguma.

Lai arī vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju konkrēti zina savus viedierīču lietošanas paradumus, kas viņiem ikdienā traucē, tikai 25% mēģina savus ieradumus mainīt, noskaidrots mobilo sakaru operatora «Tele2» un pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.

Turklāt vairāk nekā puse (55%) Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka paši nekontrolē un precīzi nezina, cik daudz laika ikdienā tie pavada dažādās viedierīcēs.

Iedzīvotāji, kas apzinājušies viedierīču un interneta negatīvo aspektu ietekmi uz savu dzīvi, izmēģinājuši dažādus pasākumus šīs ietekmes mazināšanai. Kā liecina aptauja, starp populārākajām aktivitātēm ir atsacīšanās no viedierīču izmantošanas pie pusdienu vai vakariņu galda (37% iedzīvotāju to praktizē ikdienā), lietotņu jeb aplikāciju izdzēšana, jo tās prasījušas pārāk daudz uzmanības (29%), paziņojumu jeb notifikāciju atslēgšana (28%), e-pastu ignorēšana pēc darba laika un brīvdienās (26%).

Baltijā lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs AS «Latvijas balzams» atklājis ražotnes ekskursiju centru.

«Jau gadu desmitiem saskaramies ar iedzīvotāju un tūristu vēlmi apmeklēt ražotni, tādēļ, uzsākot «Latvijas balzama» 120. jubilejas gadu, oficiāli un arī tīri tehniski esam gatavi uzņemt viesus ražotnē,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Vislielākā interese līdz šim ir bijusi par «Rīgas Melnā Balzama» receptūru. «Šajā jautājumā paliksim nelokāmi – šo receptūru arī turpmāk zinās tikai trīs cilvēki visā pasaulē: balzama vecmeistars un divi viņa palīgi. Toties mēs izstāstīsim visu citu – par spirtu un filtrēšanas procesiem, degvīna un citu dzērienu gatavošanu, par etiķetēm un pudelēm, par pildīšanas izaicinājumiem un citām nozarei raksturīgām lietām,» atklāj I.Geidāns.

Foto: Husqvarna.com

Akumulatora zāģi ir kļuvuši par neatņemamu palīgu dārzkopībā un mežsaimniecībā. Tie nodrošina lielisku mobilitāti un efektivitāti, pateicoties to vieglumam, mazajam trokšņu līmenim un videi draudzīgajai darbībai. Šajā rakstā mēs sniedzam svarīgus padomus par to, kā izvēlēties labāko akumulatora zāģi, ņemot vērā tādus faktorus kā zāģa garums, akumulatora veids un jauda. Mūsu mērķis ir palīdzēt jums atrast ideālu risinājumu jūsu vajadzībām.

Akumulatora zāģa priekšrocības

Akumulatora zāģu ieviešana tirgū ir radījusi revolūciju dārzkopības un mežsaimniecības darbu veikšanā. To īpašības - viegls svars, zems trokšņa līmenis un nulles izplūdes gāzu emisijas - padara šos instrumentus par izcilu izvēli dažādiem darbiem. Galvenās akumulatora zāģu priekšrocības:

Trīs Latvijas mobilo sakaru operatori par 5G tīkla izvēršanai izmantojamo radiofrekvenču joslu 700 megahercu (MHz) diapazonā lietošanas tiesībām samaksās 13,273 miljoni eiro, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

SPRK rīkotās frekvenču lietošanas tiesību izsoles ieņēmumi sešu mēnešu laikā nonāks valsts budžetā.

Visvairāk - 5,758 miljonus eiro - valsts budžetā ieskaitīs SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT). SIA "Tele2" samaksās 4,655 miljonus eiro, bet SIA "Bite Latvija" - 2,860 miljonus eiro.

Izsoles pirmajā daļā 16.decembrī tika izsolītas trīs pamatjoslu lietošanas tiesības uz 20 gadiem - no 2022.gada 1.februāra līdz 2042.gada 31.janvārim. Katras pamatjoslas sākumcena bija 2,2 miljoni eiro, un katrs dalībnieks varēja iegūt vienu pamatjoslu.

Astoņās izsoles kārtās trīs pamatjoslu lietošanas tiesības kopsummā par 8,803 miljoniem eiro ieguva visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Satversmes tiesai būs jāvērtē gan politiķu radītais dalītā īpašuma risinājums, kurš aizstāts ar likumiskām lietošanas tiesībām — reālservitūtu, kas likumā nav precizēts jeb izskaidrots, gan arī tas, vai atlīdzība zemes īpašniekam 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā ir taisnīga.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņš cer, ka Latvijas konstitucionālā tiesa apvienos visas šāda veida sūdzības vienā lietā un tās skatīs mutvārdu procesā, nevis rakstveidā, turklāt normu izvērtēšanai pieaicinās cenu noteikšanas un nekustamā īpašuma profesionāļus, nevis tikai un vienīgi valsts iestādes, juristus un ierēdņus, kā tas bijis novērots citu lietu izskatīšanā.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Diemžēl, bet vissliktākās prognozes ir piepildījušās, jo Saeimā sēdošie politiķi, vēloties izbeigt (atrisināt) dalītā īpašuma (zeme - vienam īpašniekam, māja vai tajā esošie dzīvokļi - citiem īpašniekiem) problēmu, radīja jaunas problēmas, un zemes īpašniekiem (gan pašmāju, gan ārvalstu) citas iespējas, kā aizstāvēt savas pamattiesības un vērsties Satversmes tiesā, nav. Tāpēc iesniegtas daudzas sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei.

Ministru kabinets šodien atbalstīja priekšlikumu piešķirt AS «Latvijas balzams» uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,24 miljonu eiro apmērā par apjomīga investīciju projekta īstenošanu.

Iepriekš Ministru kabinets vairākkārt atlika lēmuma pieņemšanu pēc nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) pieprasījuma. VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka sākotnēji pieejamā informācija par šo jautājumu nebija pietiekama, tāpēc politiskais spēks vēlējās iepazīties ar materiāliem, kas apliecinātu uzņēmuma veiktos ieguldījumus atbilstoši likuma nosacījumiem.

Valdības vilcināšanās rada nenoteiktību

«Latvijas balzama» neauditētajā 2017.gada sešu mēnešu finanšu pārskatā uzņēmuma vadība norādīja, ka kompānija ir sākusi lielu ražošanas telpu modernizācijas un rekonstrukcijas projektu, ar mērķi apvienot esošās divas ražotnes zem viena jumta.

Alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Latvijas balzams" par 2,136 miljoniem eiro pārdevis trīs vēsturiskas ēkas blakus augstceltņu kompleksam "Z-Towers" Pārdaugavā, Rīgā.

Īpašumi Daugavgrīvas ielā 7 un 7B, kā arī Raņķa dambī 28 pārdoti "Z-Towers" kompleksa attīstītājkompānijas AS "Towers Construction Management" īpašniecei - Luksemburgā reģistrētam uzņēmumam "SPI RE Holdings". Gan "Latvijas balzama", gan "SPI RE Holdings" patiesā labuma guvējs ir Krievijas izcelsmes uzņēmējs Jurijs Šeflers.

"SPI RE Holdings" īpašumu iegādi skaidro ar iespējām integrēti veikt sava nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, apsaimniekošanu un attīstību.Darījumu ir akceptējusi "Latvijas balzama" padome. Darījuma summa - 2,136 miljoni eiro - ir pamatota ar neatkarīgu vērtētāju slēdzienu, un to ir paredzēts apmaksāt pēc īpašuma tiesību pārreģistrēšanas zemesgrāmatā.

«Manuprāt, sieviete – stipro dzērienu tehnologs – ir likumsakarība. Latvijas balzamā gan laboratorijas, gan degvīna ceha vadītājas ir sievietes.»

Tā par savu profesijas izvēli intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma Latvijas balzams stipro dzērienu tehnoloģe ar 22 gadu darba stāžu Aija Zablocka.

Kā jūs kļuvāt par stipro dzērienu tehnoloģi – vai tā bija nejaušība, vai apzināta izvēle?

Tā bija mērķtiecīga darbība, jo nekas nav vieglāk, kā ražot alkoholiskus dzērienus. Nekas nerūgst, nekādas baktērijas nevairojas, kā tu vakarā visu atstāj, tā tu no rīta visu arī atrodi, bez kādām nevēlamām izmaiņām. Protams, mācoties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, tādas specializācijas kā stiprie alkoholiskie dzērieni nebija, tāpēc esmu strādājusi gan konservu ražošanā, gan koncentrētu sulu ražošanā, gan alus darītavā, līdz nonācu stabilā uzņēmumā Latvijas balzams.

Vasaras saulgriežus sagaidot, Latvijas balzams (LB) uzsāk ražot Rīgas Melnā Balzama Upeņu īpašo vasaras sēriju. Šī ir limitētā dzēriena partija, kas veidota ar Līgo svētku noskaņās ieturētu tematisku etiķeti ar ugunskuru, papardēm un ozolu zariem, informē AS Latvijas balzams un Amber Beverage Group komunikācijas vadītāja Dana Hasana.

Zīmola vadītājs Latvijā Ģirts Liniņš stāsta, ka limitētas sērijas dzērieni var atšķirties gan ar etiķeti, kas tiek veltīta kādam īpašam notikumam, gan ar garšas niansēm, un tas ir viens no veidiem, kā «atsvaidzinās» un uzrunā patērētājus.

Upeņu balzama vasaras sērija 0.7l tilpumā būs pieejama visos tirdzniecības tīklos Latvijā jau šonedēļ par tādu pašu cenu kā oriģinālās dzēriena pudeles.

Rīgas Melno Balzamu Upeņu LB uzsāka ražot 2009. gadā, un nav noslēpums, ka tieši «upenīte» savas izteiktās svaigo ogu garšas dēļ ir populārākais dzēriens Balzamu sērijā kā vietējā, tā arī eksporta tirgos. Vairāk nekā 75% no saražotā dzēriena apjoma tiek realizēti Latvijā.

Akcīzes nodokļa pieaugumu degvielai (kopā ar PVN benzīnam par 4,8 centiem un dīzeļdegvielai par 3,8 centiem) no šī gada 1. janvāra ir pamanījuši 93% autovadītāju, tā liecina automātisko degvielas uzpildes staciju tīkla «Neste» veiktā aptauja šī gada marta sākumā.

Kopumā vairāk nekā trešā daļa auto šoferu jeb 39% no visiem respondentiem atzīst, ka degvielas cenu izmaiņas ir bijušas būtisks iemesls, lai pārskatītu savus līdzšinējos auto izmantošanas paradumus un tos mainītu.

Pamata stratēģija, kā, saskaņā ar pētījumā iegūtajiem datiem, auto vadītāji cenšas ietaupīt, ir lētākas degvielas cenas meklējumi, ko atzīst 49% respondentu, kā arī retāka (48%) un pārdomātāka (44%) automašīnas izmantošana.

Daļa autovadītāju atzinuši, ka biežāk pārvietojas kājām, kā arī brauc taupīgāk, rūpīgi piedomājot pie sava braukšanas stila, kas lielā mērā ietekmē degvielas patēriņu. Savukārt 24% autovadītāju atzina, ka biežāk pārvietojas ar citu transporta līdzekli, piemēram, sabiedrisko transportu vai velosipēdu, vai arī taupīšanas nolūkos izmanto iespēju kooperēties un pārvietojas ar kādu kopā. Šāda stratēģija degvielas taupības nolūkos izteikti raksturīga sievietēm (25% pretstatā 12% vīriešu).

Tele2 turpmāk savām pakalpojumu reklāmām, līdzīgi kā to dara alkohola un tabakas industrijas, pievienos brīdinājumu, vēršot uzmanību uz atbildīgu un jēgpilnu mobilā interneta un viedierīču lietošanu. Šādu lēmumu uzņēmums pieņēmis, ņemot vērā nozares pētījuma datus, kas liecina, ka 85% cilvēku viedierīču lietošanu uzskata par jauno atkarības veidu.

Turpmāk visām uzņēmuma TV, vides un interneta reklāmām būs pievienots brīdinājums ar tekstu «Lieto internetu atbildīgi!».

«Mobilā interneta iespējas ir plašas, un tās dod pievienoto vērtību ikdienā, taču pēdējos gados veidojas situācija, ka liela daļa cilvēku mobilā interneta sniegtās iespējas izmanto nevietā un nelaikā. Tādēļ esam pieņēmuši drosmīgu lēmumu, kļūstot par pirmo mobilo sakaru operatoru Eiropā, kas savās reklāmās vērš uzmanību uz atbildīgu, jēgpilnu interneta lietošanu. Turklāt darīsim to formātā, kādu cilvēki pieraduši redzēt alkoholisko dzērienu un tabakas produktu komunikācijā, liekot klāt brīdinājumu,» informē Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.