Citas ziņas

Grib veidot makulatūras savākšanas un šķirošanas laukumu Gaujas ielā

Zane Atlāce - Bistere, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja ceturtdien, 8. decembrī, akceptēja Rīgas domes lēmumprojektu par makulatūras savākšanas un šķirošanas laukuma izveidi Gaujas ielā 5A, informē pašvaldībā.

SIA Līgatnes papīrs vēlas šeit savākt no klientiem papīru, kartonu, grāmatas, žurnālus u.c. makulatūras materiālus, kā arī veikt to šķirošanu. Sašķirotā makulatūra tiks nodota otrreizējai pārstrādei.

Vieta, kur paredzēts veikt makulatūras savākšanu un šķirošanu atrodas ražošanas un komercdarbības apbūves teritorijā. Gala lēmumu par jaunā makulatūras savākšanas laukuma izveidi pieņems Rīgas dome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Makulatūru nelielos apjomos pārstrādā arī Latvijā

Anda Asere, 13.02.2019

Makulatūras pārstrādātājs SIA Balticfloc ražo ekovati, celulozes mulču un mulčas granulas, absorbācijas materiālu, celulozes šķiedru un granulas, kā arī polistirola granulas dobu sienu siltināšanai. Uzņēmums mēnesī vidēji pārstrādā 150 tonnas makulatūras, un šis apjoms ar katru gadu aug, teic uzņēmuma direktors Edžus Cābulis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Līgatnes papīrfabrikas slēgšanas makulatūra nereti nonāk kaimiņvalstīs, tomēr arī Latvijā nelielos apjomos tā joprojām tiek pārstrādāta.

«Popularizējot domu par šķirošanu un makulatūras efektīvu pārstrādi, aizvien vairāk cilvēki paši piedāvā nodot makulatūru, sadarboties. Tas priecē. Tātad – ejam pareizo ceļu,» saka Edžus Cābulis, SIA Balticfloc direktors. Makulatūru Latvijā vāc gan atkritumu apsaimniekotāji, uzstādot šķirošanas konteinerus iedzīvotājiem visā valstī, gan specializētie otrreizējo izejvielu savācēji, kas pārsvarā no juridiskām personām iegūst vai pat uzpērk makulatūru lielos apjomos. «Visiem šiem uzņēmumiem tas ir resurss, kura vākšana ir rentabla, ja izdodas to tālāk veiksmīgi realizēt pārstrādātājiem.

Kopš Līgatnes papīrfabrikas slēgšanas apsaimniekotāji un otrreizējo izejvielu savācēji Latvijā savāktos papīrus lielākoties realizē tuvākajās kaimiņvalstīs, jo tur pārstrādes uzņēmumi piedāvā augstāku cenu par šiem otrreizējiem materiāliem. Taču arī Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi, kas savāktos papīrus un kartonus pārstrādā efektīvos materiālos,» saka Laima Kubliņa, SIA Zaļā josta mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizējot izlietotā iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanu Latvijā, Zaļā josta aktīvi iesaistās sabiedrības vides izglītības pasākumu organizēšanā. Paralēli klientu radīto iepakojuma materiālu un videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanai, uzņēmums ik gadu iesaista simtiem skolēnu praktiskā otrreizējo izejvielu vākšanā visa mācību gada garumā. Šogad bērni ar ģimenes, draugu un pedagogu atbalstu un līdzdalību Zaļā josta rīkotajos konkursos pārstrādei nogādāja 1228,2 tonnas makulatūras un 34,4 tonnas bateriju, pasargājot vidi no piesārņojuma un sniedzot resursiem atkārtotu pielietojumu.

Otrreizējo izejvielu apsaimniekošanas sistēma darbojas pēc noslēgta ķēdes principa, kur katram tās posmam ir noteiktas funkcijas. Ja kāds no posmiem nefunkcionē pareizi vai iztrūkst pavisam, atkritumu apsaimniekošana nevar tikt nodrošināta efektīvi. Tāpēc, lai atkritumu apsaimniekošana noritētu korekti un spētu attīstīties, tajā jāiesaistās ne tikai apsaimniekotājiem, savācējiem un pārstrādātājiem, bet arī iedzīvotājiem, kas atkritumus šķiro un izmet tam paredzētos dalītās vākšanas konteineros. Organizējot iedzīvotāju vides izglītības aktivitātes un mācot pareizi šķirot atkritumus, tiek ne tikai sniegts ieguldījums tīras vides nodrošināšanā, bet arī nodrošināta kvalitatīva otrreizējā izejviela, kas kalpo par galveno sistēmas uzturēšanas avotu. Jo aktīvāk iedzīvotāji šķiro atkritumus, jo vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu tiek atgūts - jo straujāk attīstās un pilnveidojas šķiroto atkritumu savākšanas un apstrādes infrastruktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekogranulas novērtē arī aiz Latvijas robežām

Elīna Pankovska, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Makulatūras pārstrādes uzņēmums SIA Balticfloc rada pakaišus mājdzīvniekiem un arī ar šo produktu veiksmīgi iekaro ārvalstu tirgus

SIA Balticfloc specializējas makulatūras pārstrādē, izgatavojot otrreizēji pārstrādātu celulozes šķiedru ar plašu pielietojuma spektru, un ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kas ražo tādus papīra pārstrādes produktus kā celulozes piedevu asfaltam un absorbcijas materiālu videi kaitīgu produktu savākšanai. Attīstot ražošanas jaudas, uzņēmums apgūst arī jaunas tehnoloģijas un veic pētnieciskos darbus jaunu produktu radīšanai, sadarbojoties ar pētniecības institūtiem gan Latvijā, gan citās valstīs. SIA Balticfloc Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2017 startē kategorijā Importa aizstājējprodukts, piedāvājot dabīgus pakaišus mājdzīvniekiem, kas ražoti no pārstrādātas makulatūras. Uzņēmums pēdējos gados ir strauji kāpinājis apgrozījumu. Proti, 2015. gadā tas bija 80,18 tūkst. eiro, bet pagājušajā gadā jau sasniedza 380,58 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Eiropas Parlamenta pieņemtajiem likumprojektiem, līdz 2025. gadam Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij būtu jāpārstrādā vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu un līdz 2030. gadam mērķa rādītājs pieaugs līdz 60%. Vēl augstāki mērķi ir noteikti iepakojuma pārstrādei - līdz 2025. gadam jāpārstrādā 65% iepakojuma materiālu, bet līdz 2030. gadam - 70%. Noteiktiem iepakojuma veidiem paredzēti atšķirīgi mērķa rādītāji, proti, papīram un kartonam, plastmasai, stiklam, metālam un kokam mērķi atšķiras.

Salīdzinot ar pašreizējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā, kad pēc VARAM datiem dalīti tiek savākts mazāk nekā 30% no visiem sadzīves atkritumiem, izvirzītie mērķi šķiet pārāk ambiciozi. Atkritumu apsaimniekošanas nozares dalībnieki uzsver, ka jau pašlaik tiek aktīvi strādāts, lai šos mērķus sasniegtu. Ik gadu tiek investēti līdzekļi, lai pilnveidotu atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru, ieviestas efektīvākās tehnoloģijas atkritumu šķirošanā un pirmapstrādē. Taču ar sabiedrībai nodrošināto infrastruktūru nepietiek – ir būtiski motivēt un izglītoto iedzīvotājus šo infrastruktūru pareizi lietot. Un pašlaik – kā liecina novērojumi, tieši šis ir sistēmas vājais posms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Jūrmalas atkritumu glabātājs pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju

LETA, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai lidosta Rīga sasniegtu izvirzīto mērķi kļūt par modernu un ērtu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes mezglu un no 2023.gada apkalpot vismaz desmit miljonus pasažieru gadā, uzņēmuma galvenais uzdevums ir tuvāko piecu gadu laikā veiksmīgi īstenot plānotos pasažieru apkalpošanas un kravu infrastruktūras attīstības projektus, uzsver lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce.

2018.gadu lidosta Rīga ir noslēgusi ar ievērojamu pieaugumu visos būtiskajos darbības rādītājos: operatīvie dati par 2018.gada darbības rezultātiem liecina, ka pērn lidostā apkalpoti 7,06 miljoni pasažieru - par gandrīz 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Par 10,4% audzis apkalpoto kravu apjoms, pārsniedzot 27 tūkstošus tonnu, savukārt apkalpoto lidojumu apjoms palielinājies par 11,5% - 2018.gadā lidostā Rīga apkalpoti 83,5 tūkstoši gaisa kuģu.

Kā norāda I.Līce, šis pieaugums ievērojami pārsniedz Eiropas lidostu vidējos rādītājus – saskaņā ar Starptautiskās lidostu padomes (Airport Council International, ACI) datiem, 2018.gada 3.ceturksnī vidēji Eiropā pasažieru skaits audzis vien par 5%. Straujais pasažieru skaita kāpums ļāva lidostai Rīga pērn vairākkārt ierindoties Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5 lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru. «Saskaņā ar jaunākajiem ACI datiem, arī pērnā gada 3.ceturksnī Rīgas lidosta bija trešā straujāk augošā lidosta savā grupā, atpaliekot tikai no Spānijas sestās noslogotākās iekšzemes lidostas Seviļas un Sicīlijas otrās lielākās lidostas Palermo. Savukārt tikko publiskotajā starptautiskā aviācijas datu analītikas uzņēmuma VariFlight pētījumā lidosta Rīga atzīta par 2018.gada septīto punktuālāko lidostu Eiropā,» atzīmē lidostas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz jaunā koronavīrusa COVID-19 pandēmijas izraisīto krīzi aviācijas nozarē, lidosta "Rīga" saglabā savu stratēģisko mērķi nākotnē kļūt par Ziemeļeiropas aviosatiksmes mezglu, ceturtdien Rīgas Aviācijas forumā uzsvēra lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

"Šī krīze mums ir devusi papildus laiku sagatavoties jauniem izaicinājumiem. Investējot līdzekļus modernu infrastruktūras risinājumu attīstībā šobrīd, nākotnē tiek radīta iespēja efektīvāk organizēt darbu un samazināt izmaksas uz vienu apkalpoto pasažieri vai gaisa kuģi, kas uzlabos lidostas konkurētspēju gan no izmaksu, gan vides ilgtspējības aspektiem," norāda lidostas vadītāja.

Šovasar ar Kohēzijas fonda atbalstu un pašu līdzekļiem lidostas "Rīga" lidlaukā īstenoti vairāki vērienīgi investīciju projekti vairāk nekā 15 miljonu eiro apjomā: rekonstruēta un modernizēta daļa skrejceļa un manevrēšanas ceļi vairāk nekā 11 kilometru garumā, izbūvēts helikopteru nosēšanās laukums un jaunas gaisa kuģu un helikopteru stāvvietas. Šīs investīcijas ne tikai ļaus lidostai "Rīga" paaugstināt savu operacionālo kapacitāti un piedāvāt klientiem labākus pakalpojumus, bet arī padarīs lidostu videi draudzīgāku, samazinot CO2 emisiju apjomu un ļaujot ietaupīt resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot līgumu par pasažieru termināļa paplašināšanas 6.kārtas būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, lidosta «Rīga» ir uzsākusi attīstības projekta pirmo posmu, kura rezultātā piecu gadu laikā plānots izbūvēt jaunu pasažieru termināli ar kapacitāti 10 miljoni pasažieru gadā.

Lidostas jaunā termināla ēku paredzēts būvēt uz austrumiem no esošās termināla ēkas galvenās fasādes, vietā, kur šobrīd atrodas piebraucamā rampa un īstermiņa autostāvvieta P1. Projekta ietvaros plānots izbūvēt jauno termināļa ēku ar plašu reģistrācijas zāli un drošības kontroles zonu, bagāžas saņemšanas zālēm un bagāžas apstrādes un šķirošanas kompleksu, kā arī jaunus piebraucamos ceļus sabiedriskajam un privātajam transportam. Terminālis būs savienots ar «Rail Baltica» dzelzceļa staciju, veidojot vienotu pasažieru apkalpošanas kompleksu.

Prognozētās lidostas jaunā termināļa projektēšanas izmaksas ir 2,1 miljons eiro.

Paredzēts, ka sākotnēji tiks izbūvēti un rekonstruēti piebraucamie ceļi un priekšējais termināla laukums, lai sagatavotu būvlaukumu un būtu iespējama jauno piebraucamo ceļu būvniecība. Izstrādājot projektu, projektētājam ir jāparedz lidostas nepārtraukta darbība būvniecības laikā. Tāpat gan būvdarbu laikā, gan pēc būvdarbiem ir jāizstrādā risinājumi, kas nodrošina nepieciešamo stāvvietu skaitu lidostas pasažieriem un viesiem, kā arī jāņem vērā ar «Rail Baltica» stacijas būvniecību saistītie ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru