Jaunākais izdevums

Grieķija no 2027. gada 1. janvāra aizliegs piekļuvi sociālajiem medijiem bērniem, kas jaunāki par 15 gadiem, trešdien paziņoja premjerministrs Kirjaks Micotakis.

"Mēs esam nolēmuši īstenot sarežģītus, bet nepieciešamus pasākumus - aizliegt piekļuvi sociālajiem medijiem bērniem, kas ir jaunāki par 15 gadiem," premjers pavēstīja platformā "TikTok".

"Grieķija ir viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas īstenos šādus pasākumus," pauda Micotakis, piebilstot, ka viņš vērsīs spiedienu uz Eiropas Savienību (ES), cenšoties panākt, lai ES sekotu Grieķijas piemēram.

Premjers norādīja, ka pauž šo vēsti sociālos medijos, lai varētu tieši uzrunāt pusaudžus un bērnus.

"Es zinu, ka daži no jums dusmosies. Mūsu mērķis nav atturēt jūs no tehnoloģijām, bet gan apkarot atkarību no noteiktām lietotnēm, kas kaitē jūsu nevainībai un brīvībai," skaidroja Micotakis.

"Zinātne liecina skaidri - ja bērns stundām ilgi atrodas pie ekrāniem, viņa smadzenes neatpūšas," norādīja premjers.

Austrālija decembrī kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas pieprasīja "TikTok", "YouTube", "Snapchat" un citām populārākajām vietnēm dzēst kontus, kuru īpašnieki ir jaunāki par 16 gadiem, pretējā gadījumā tām draud lielas soda naudas.

Indonēzija martā sāka piemērot sociālo mediju aizliegumu lietotājiem, kas jaunāki par 16 gadiem, un jau ir izsūtījusi tiesas pavēstes "Google" un "Meta" par likuma neievērošanu.

Austrija pagājušajā mēnesī paziņoja, ka drīzumā aizliegs sociālos medijus bērniem līdz 14 gadu vecumam, un plāno nākt klajā ar jaunu likumu šovasar.

Arī Spānija un Dānija paziņojušas par nodomu noteikt vecuma slieksni vairumam sociālo mediju.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai piesaistītu plašāku auditoriju, 88% uzņēmumu Eiropas Savienībā izmanto vismaz vienu sociālo mediju platformu, liecina Eurostat dati.

Latvijā sociālie mediji ir viens no nozīmīgākajiem digitālā mārketinga kanāliem. Saskaņā ar DataReportal sniegto informāciju Latvijā ir aptuveni 1,53 miljoni sociālo mediju lietotāju, kas veido 84,5% no kopējā iedzīvotāju skaita. Saskaņā ar IAB Europe pētījumu 64% lietotāju Eiropā, tostarp Baltijā, atklāj jaunus zīmolus sociālajos medijos, un gandrīz 50% lietotāju ir veikuši pirkumu pēc tam, kad redzējuši uzņēmuma reklāmu sociālajos medijos.

Pieprasījums augsts

Ja uzņēmums piedāvā plaša patēriņa preces, sociālo mediju komunikācija ir ļoti būtiska, atzīst Marta Mackeviča, komunikācijas aģentūras Miltton Latvia vadītāja. “Kad mums jautā, vai zīmolam ir jābūt sociālajos medijos, pirmkārt, ar klientu pārrunājam komunikācijas mērķus un rūpīgi izvēlamies, kurā sociālajā medijā ir jābūt. Kļūda, ko reizēm mēdz pieļaut uzņēmumi, – būt visos sociālajos medijos tikai tāpēc, lai tur būtu, kā rezultātā pietrūkst laika, lai veidotu kvalitatīvu, katra sociālā medija specifikai pielāgotu saturu. Kopumā jāsaka, ka pieprasījums pēdējā laikā ir nemainīgi augsts, taču, ja runājam par tendencēm, tad novērojam augošu interesi par TikTok un izpratni par to, ka katrā sociālajā medijā ir atšķirīgas auditorijas, piemēram, vecuma ziņā,” skaidro M. Mackeviča, uzsverot, ka uzņēmumi pievērš uzmanību arī sociālo mediju atdevei.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB,24.02.2026

Dalies ar šo rakstu

Investīciju piesaistes apjomi aug, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reorganizācijas mērķi sasniegti, arī šogad plānots piesaistīt miljardu eiro. Tomēr lielajā un saldajā panākumu medus burkā draud iepilēt darvas pikucis, to intervijas noslēgumā atklāj LIAA direktore Ieva Jāgere.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.februāra numurā lasi:

DB analītika

Dzimstības samazinājums noturīgs, būs sekas

Uzņēmējdarbība

Igaunija saglabā jaunu uzņēmumu reģistrācijas čempiona titulu

Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija

Biodegvielai ir potenciāls, tikai to jāspēj izmantot

Latvija - biodīzeļdegvielas eksportētāju trijniekā pasaulē

Latvijas eksporta izcilības

Šurp grāmatas! Uz Eiropu tās labi eksportēt

Mārketings

Sociālie mediji spēlē arvien būtiskāku lomu

Finanses

Ar konsultantu kredītu var saņemt ātrāk

Starptautiskā sadarbība

Parakstīta ASV un Azerbaidžānas stratēģiskās partnerības harta