Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Gadījumā, ja Grieķijas parlaments neatbalstīs jaunus taupības pasākumus, Atēnām nāksies pamest eirozonu, pavēstījis parādu nomocītās valsts premjers Antonis Samars. Tikmēr valsts gatavojas vairāku dienu ilgam apjomīgam arodbiedrību organizētam vispārējam streikam.

Paredzēts, ka pirmdien parlamentā tiks iesniegts jauno taupības pasākumu likumprojekts. Par papildus taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai Grieķija saņemtu starptautisko aizdevumu, valsts parlamentā balsojums paredzēts trešdien.

Pret jauniem taupības pasākumiem iebilst Grieķijas arodbiedrības, kas otrdien iecerējušas organizēt divu dienu ilgu sabiedriskā un valsts sektora darbinieku streiku. Streikam iecerējuši pievienoties žurnālisti, ārsti, sabiedriskā transporta vadītāji un uzņēmēji.

Tikmēr Grieķijas valdība sola, ka jaunie taupības pasākumi būs pēdējie izdevumu samazinājumi, kurus parādu krīzes nomocītā valsts piedzīvos. Tomēr arodbiedrības uzskata, ka izdevumu samazināšana tikai pasliktinās situāciju Grieķijā.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Grieķijas bezdarba līmenis šā gada jūlijā sasniedza jaunu rekordu – 25,1%, savukārt bezdarba līmenis jaunu cilvēki vidū bija 54,2%, liecina jaunākie oficiālie dati.

Jūlijā Grieķijā bez darba bija 1,26 miljoni cilvēku, un aprēķināts, ka pēdējā gada laikā ik dienas darbu zaudēja aptuveni tūkstotis grieķu, citējot Grieķijas Statistikas institūcijas datus, vēsta BBC. Salīdzinājumam, 2008. gada jūlijā Grieķijā bija reģistrēti 364 tūkstoši bezdarbnieku.

Paredzams, ka ieviešot taupības pasākumus un turpinoties krīzei, bezdarba līmenis nākamajos gados pieaugs.

2010. gada aprīlī, kad Grieķija saņēma pirmo aizdevumu un tika uzsāka taupības pasākumu ieviešana, bezdarba līmenis Grieķijā bija vien 11,8% apmērā, norāda BBC. Jau rakstīts, ka taupības režīms Grieķijā pasliktinājis šīs valsts ekonomisko situāciju – tā atzinis Starptautiskais Finanšu institūts (IIF), kas apvieno pasaules bankas un apdrošinātājus. Tāpat jau rakstīts, ka Starptautiskais Valūtas fonds, izvērtējot pašreizējo situāciju Īrijā, atklājis, ka ir kļūdījies par izmaksu cirpšanas un nodokļu paaugstināšanas politiku – negatīvā taupības pasākumu ietekme uz ekonomiku bijusi daudz lielāka, nekā fonds tika rēķinājis iepriekš.

Parādu nomocītās Grieķijas parlaments, neskatoties uz valstī notikušajiem vardarbīgajiem protestiem, atbalstījis 13,5 miljardus eiro vērtu taupības pasākumu kopumu, kuru ietvaros paredzēts nodokļu kāpums un pensiju samazināšana, ieviešanu.

Otrdien Grieķijā sākās vispārējs arodbiedrību streiks, kurš trešdien pārauga vardarbībā. Atēnās demonstranti policiju apmētāja ar Molotova kokteiļiem, bet likumsargi atbildēja ar asaru gāzi, trokšņa granātām un ūdensmetējiem. Demonstrācijās pret jaunajiem taupības pasākumiem kopumā Grieķijā piedalījās ap 80 tūkstošiem cilvēku un valsts arodbiedrības pasākumu bija nodēvējušas par «visu streiku māti».

Papildus taupības pasākumus atbalstījuši 153 no 300 Grieķijas parlamenta deputātiem, un tas bija nepieciešams, lai Grieķija saņemtu turpmākus starptautiskā aizdevuma maksājumus 31,5 miljardu eiro apmērā, bez kuriem valstij drīzumā varētu beigties nauda.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Parādu krīzes nomocītajā Grieķijā sācies kārtējais 48 stundu ģenerālstreiks. Tajā piedalās gan sabiedriskā, gan privātā sektora darbinieki, lai iebilstu pret jauniem taupības pasākumiem.

Prognozējams, ka Grieķijas galvaspilsētā Atēnās notiks vairāki demonstrantu gājieni, kas nereti pāraug sadursmēs ar likumsargiem. Ģenerālstreiku organizē Grieķijas arodbiedrības, un tam iecerējuši pievienoties žurnālisti, ārsti, sabiedriskā transporta vadītāji, gaisa satiksmes kontrolieri, slimnīcu darbinieki un uzņēmēji, vēsta BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka Grieķijas parlamentā nonācis likumprojekts par jaunajiem taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai Grieķija saņemtu starptautisko aizdevumu. Balsojums par taupības pasākumiem valsts parlamentā balsojums paredzēts trešdien.

Reaģējot uz jaunām bažām saistībā ar situāciju Grieķijā, otrdien samazinājās eiro cena pret dolāru, sasniedzot divu mēnešu zemāko pozīciju. Eiropas vienotās valūtas vērtība otrdienas rītā samazinājās līdz 1,279 dolāriem par vienu eiro.

Ja Grieķijas politiskie spēki nespēs vienoties par jauniem taupības pasākumiem, valsts var iegrimt haosā, brīdinājis Grieķijas premjers Antonis Samars.

«Patlaban problēma nav saistīta ar noteiktiem taupības pasākumiem. Tieši otrādi – kas notiks, ja vienošanās netiks panākta un valsts iegrims haosā. No šādiem riskiem ir jāizvairās, un tā ir visu lēmumu pieņēmēju atbildība,» teikts Grieķijas premjera izplatītajā paziņojumā.

Grieķijas partijas par jauniem taupības pasākumiem 11 miljardu eiro apmērā, kas nepieciešami, lai valsts saņemtu turpmāku starptautisko palīdzību, cenšas vienoties jau vairākas nedēļas. Pret tiem iebilst Grieķijas Demokrātiski kreisā partija, kuras līderi uzsver, ka tos nekādā gadījumā neatbalstīs. Tas raisījis bažas par Grieķijas valdošās koalīcijas dzīvotspēju.

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Atjaunotās izaugsmes dēļ Atēnas pieņem lēmumu samazināt krīzes dēļ celtos nodokļus

Pēc sāpīgas taupības politikas gadiem Grieķija šogad paredz 0,6% ekonomikas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Finanšu ministrija šo prognozi tūdaļ izmantojusi, lai atlaistu arī savilkto fiskālo jostu.

Neklausa troikai

Par troiku dēvētajai starptautisko aizdevēju trijotnei kopš pirmā aizdevuma plāna 2010. gadā ir pastāvīgi nācies stīvēties ar Atēnām par pieprasīto budžeta taupības pasākumu – dažādu subsīdiju mazināšanas un nodokļu celšanas – ievērošanu. Arī nesen Parīzē notikušajās sarunās starp troiku un Grieķijas valdību bijusi stumdīšanās starp taupības politikas prasībām no vienas puses un izaugsmi veicinošu atvieglojumu plāniem no otras puses, ziņo Reuters. Aizdevēju puse tūlītēju politisko reakciju uz vārgulīgajiem makroekonomiskajiem datiem nav atbalstījusi, tomēr tas nav bijis šķērslis Grieķijas premjeram Antonim Samaram nākt klajā gan ar tūlītēju fiskālās politikas taktikas maiņu, gan turpmākajiem plāniem. Pirms tam ticies ar troiku, premjers tūlīt pat izmantojis Tesalonikos notikušās starptautiskās uzņēmējdarbības izstādes tribīni, lai paziņotu par krīzes laika nodokļu pazemināšanu. Pirmām kārtām tas nozīmē ar patēriņa nodokli apliktā apkurē izmantotā šķidrā kurināmā atbrīvošanu no šā sloga par 30%, kā arī tiek solīta tautā nīstā nekustamā īpašuma nodokļa maiņa, ziņo Grieķijas laikraksts To Vima. Nodokļu mazināšanas plāna detaļas tiks publicētas oktobrī kopā ar nākamā gada budžeta plānu. Tā politiskā vēsts ir četrus gadus ilgušo taupības pasākumu beigas un valsts atgriešanās pie ekonomikas izaugsmes.

Parādu krīzes nomocītās Grieķijas politiskie spēki vienojušies par papildus taupības pasākumiem, kuriem divu gadu laikā būtu jāsamazina valsts tēriņi par 11,5 miljardiem eiro.

Ar apņemšanos veikt papildus taupības pasākumus Atēnas cer uz starptautisko aizdevēju labvēlību, kuru pārstāvji Grieķijā pēta valsts īstenotās reformas. Bez starptautiskā aizdevuma Grieķija bankrotētu un, visticamāk, pamestu eirozonu.

«Valsts tēriņu samazināšana ir pamatnoteikums, lai Grieķija paliktu eirozonā un varētu notikt turpmākas sarunas,» sacīja Grieķijas finanšu ministrs. Jau iepriekš vēstīts, ka radušās bažas par Grieķijas spējām pildīt starptautiskā aizdevuma programmu. Atēnas kavēšanos ar reformām skaidro ar negaidīti augsto recesiju.

Iepriekš pret jaunajiem taupības pasākumiem asi iebilda sociālistu līderis Evangels Venizels, kurš norādīja uz sociālo nemieru iespējām, ja Grieķija turpinās samazināt pensijas un algas. Dodot savu piekrišanu 11,5 miljardu eiro tēriņu samazinājumam, E. Venizels uzsvēra, ka vēlas, lai Atēnu Eiropas partneri publiski atzītu lielo Grieķijas upurēšanos.

Vācijas galvaspilsētas Berlīnes parlamenta deputātu grupa aprīlī plāno ierasties Grieķijā, lai iepazītos ar šīs valsts pieredzi izdevumu samazināšanā, cerībā, ka tas palīdzēs tikt galā ar milzīgajiem parādu kalniem Vācijas galvaspilsētā, raksta Der Speigel.

Lai gan Vācijas valdība ievēro fiskāli atbildīgu un taupīgu politiku, galvaspilsēta Berlīne sakrājusi vienus no lielākajiem parādu kalniem visā valstī. Kopš Berlīnes mūra krišanas, Vācijas galvaspilsētas parāds ir sasniedzis 63 miljardus eiro.

Pēdējos gados Berlīne saņēmusi Vācijas federālo zemju palīdzību kopumā 4,4 miljardu eiro apmērā un tai izdevies samazināt budžeta deficītu. Līdz 2016. gadam Berlīne cer panākt sabalansētu budžetu un, lai to sasniegtu vēlas izpētīt Grieķijas pieredzi.

Pieredzes apmaiņas braucienā Berlīnes deputāti Grieķijas galvaspilsētā Atēnās pavadīs četras dienas, kuru laikā iepazīsies ar pilsētas un reģiona finanšu jautājumiem.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un izskatīšanai valdībā iesniegtais likumprojekts valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība. Valdība plāno budžeta projektu izskatīt ārkārtas sēdē pirmdien, 14.oktobrī.

Aizsardzībai nākamgad paredzēti 10,3% budžeta izdevumu, nodrošinot pakāpenisku Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumu apjoma palielinājumu līdz 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2026.gadā (3,5% no IKP 2025.gadā, 3,7% no IKP 2026.gadā un 2027.gadā). Uz funkciju "Aizsardzība" daļēji tiek attiecināti arī ar valsts iekšējo drošību saistīti pasākumi, piemēram, ārējās robežas tehniskās infrastruktūras izveide un kiberdrošības stiprināšana.

Ja skatāmies uz aizdevēju prasībām, tās ir kaitīgas tādā ziņā, ka veicina valstī sliktus ieradumus

To intervijā DB saka ekonomikas zinātņu doktore, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte.

Pēdējā laikā izskan apgalvojumi, ka «Latvijas zāles Grieķijai neder». Vai varam uzskatīt, ka šīs «zāles» ir derējušas mums?

Īstermiņā bija rezultāti, kurus valdība varēja likt priekšā kā panākumus, ko devusi taupības politika. Piemēram, ka finanšu tirgos mūs pieņem ar zemu procentu likmi. Bet arī Grieķiju pieņēma finanšu tirgos tūlīt pēc atlabšanas pirmajiem pasākumiem, turklāt bez jebkādas pārmērīgās taupības. Tomēr ilgtermiņā zaudējumi no Latvijā īstenotās politikas ir ļoti lieli. Galu galā mēs jau neatmaksājam uzreiz savus parādus. Mēs tos pārfinansējam. Pirmreizējā aizņemšanās procedūrā bija šie ļoti stingrie nosacījumi, kuri, iespējams, nebūtu finanšu tirgus aizņemšanās gadījumā, turklāt procentu likmes tomēr summējas. Labi, SVF aizdevuma likme bija zemāka. Bet pārfinansēšanas likme vēl nāk klāt. Šis process kopumā ir daudz garāks nekā taupības pasākumi. Savukārt taupības pasākumi ar savu pēkšņumu izdzina cilvēkus no valsts. Šī Latvijas politika bija pilnīgi pretēja tam, ko krīzes apkarošanā un seku mīkstināšanā īstenoja citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās rūpējās, kā saglabāt algas un nodarbinātību. Īstermiņā tam bija rezultāts, bet ilgtermiņā nav. Te meklējams iemesls tam, ka ārvalstnieki slavē mūsu politiku, bet neviens pārņemt necenšas. Grieķijā būs tas pats. Jau tagad tur prognozē IKP kritumu pieauguma vietā.

Grieķijā otrdien sācies 48 stundu ilgs streiks, kura laikā simtiem tūkstošu darbinieku pameta savas darba vietas, lai izrādītu neapmierinātību pret plānotajiem izmaksu samazināšanas pasākumiem, kas nepieciešami, lai valsts izvairītos no defolta un saņemtu starptautisko aizdevēju maksājumus.

Balsojums par šiem taupības pasākumiem gaidāms šo trešdien. Līdz tam lielākās Grieķijas arodbiedrības aicinājušas cilvēkus streikot.

Trešdien gaidāmais balsojums attiecas uz 28 miljardu eiro vērtu izmaksu samazināšanas pasākumu sēriju, kā arī plašu valsts īpašumu privatizācijas programmu.

Līdz ar streika sākšanos visā valstī ir ierobežota sabiedrisko pakalpojumu sniegšana. Vairums centrālo un pašvaldību biroji bija slēgti, ierobežots arī slimnīcu darbs, slēgtas skolas un universitātes. Streikam pievienojušies arī darbinieki no valsts uzņēmumiem, kuri stāv rindā uz privatizāciju.

Parādu nastas nomocītā Grieķija ir panākusi vērā ņemamu progresu saistībā ar valsts izdevumu samazināšanu, kas nepieciešams, lai valsts varētu saņemt starptautisko palīdzību, tomēr viss vēl nav izdarīts, secinājuši Atēnu aizdevēju pārstāvji.

Plānots, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Savienības (ES) pārstāvji Grieķiju apmeklēs arī septembrī, lai sniegtu galīgo atzinumu par Atēnu iespējām saņemt aizdevuma kārtējo maksājumu.

«Sarunas tika aizvadītas labi un valsts ir apņēmības pilna, lai ieviestu vairākus taupības pasākumus un reformas, kurām jāatdzīvina ekonomika un jānovērš bankrota draudi,» sacīja SVF Grieķijas misijas vadītājs Pols Tomsens (Poul Thomsen).

Db.lv jau vēstīja, ka Grieķijas partijas vienojušās par papildus taupības pasākumiem, kuriem nākamo divu gadu laikā būtu jāsamazina valsts tēriņi par 11,5 miljardiem eiro.

Atēnas ir pielikušas «pārcilvēciskas» pūles, lai varētu izpildīt eirozonas prasības pēc taupības pasākumu ieviešanas, un tāpēc Eiropai ir jārīkojas atbildīgi, sacījis Grieķijas sabiedriskās kārtības ministrs.

Tas noticis pēc tam, kad tika atcelta paredzētā eirozonas finanšu ministru (Eirogrupas) tikšanās Briselē, kuras laikā bija plānots pārrunāt ar Grieķijas aizdevumu saistītus jautājumus. Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers norādīja, ka Grieķija nav spējusi pārliecinoši demonstrēt savu apņemšanos īstenot taupības pasākumus.

«Es joprojām neesmu saņēmis nepieciešamās politiskās garantijas no Grieķijas līderiem par programmas īstenošanu,» sacīja Eirogrupas vadītājs. Tāpat Grieķijai vēl jāatrisina atsevišķi «tehniski» jautājumi, kas ir saistīti ar budžeta tēriņu samazināšanu.

Grieķija vairs nevar lūgt saviem iedzīvotājiem pieņemt papildus taupības pasākumus, sacījis parādu nomocītās valsts premjers Antonis Samars, brīdinot, ka viņa valstij bez starptautiskā aizdevuma nauda beigsies jau novembrī.

Uz jautājumu, cik ilgu laiku Grieķija var «izdzīvot» bez starptautiskā aizdevuma nākamās maksājuma kārtas, A. Samars norādīja, ka tikai līdz novembrim, bet tad valsts kabatas būšot tukšas. «Es nevaru un arī nenoliegšu – Grieķijas demokrātija ir saskārusies ar, iespējams, savu lielāko izaicinājumu,» norādīja ministrs.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu Handelsblatt A. Samars atkārtoti uzsvēra, ka Grieķijai nepieciešams papildus laiks, lai īstenotu starptautiskā aizdevuma programmu.

Parādu krīzes nomāktajai Grieķijai nepieciešams Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma nākošais maksājums aptuveni 31,5 miljardu eiro apmērā. Tas patlaban ir aizturēts, jo Grieķijas kreditori cenšas panākt vienošanos ar Atēnām par papildus taupības pasākumiem.

Grieķija pasaules vēsturē tiks pieminēta kā valsts, kurā bijusi viena no apjomīgākajām recesijām. Daži eksperti, kā galveno iemeslu valsts ekonomikas nepatikšanām, izceļ vienu notikumu - 2004. gada Olimpiskās spēles Atēnās, raksta ETN.

Atēnu Olimpiāde nebija iedvesmojošs pasākums, kādu to padarīt vēlējās Grieķija. Tas notika tāpēc, ka paredzētās pasākuma izmaksas no reālajām pamatīgi atšķīrās, izraisot ļaunāko scenāriju – izmaksas bija nepietiekami novērtētas, bet ekonomiskie ieguvumi tika vērtēti pārāk augstu.

Medijs atzīmē - Grieķija nevarēja paredzēt, ka šis notikums izraisīs valsts ekonomikas sabrukumu – Atēnas, visticamāk, cerēja, ka Olimpiskās spēles būs grūdiens, kas veicinās nepieciešamās finanšu reformas.

Grieķija bija aprēķinājusi, ka pasākumam iztērēs 4,5 miljardus eiro, taču plānotais mērķis tika pamatīgi pārsniegts. Pati Grieķija Olimpisko spēļu izmaksas lēš 8,6 miljardu eiro apmērā, neskaitot projektus, kuru celtniecība tika paātrināta Olimpiādes dēļ. Tādi projekti bija Attiki ātrgaitas šoseja, jauna starptautiska lidosta, tramvaju un vilcienu līnijas u. c.

Grieķijas parlaments apstiprinājis pretrunīgi vērtētos taupības pasākumus, kas nepieciešami, lai Atēnas saņemtu starptautisko aizdevumu 130 miljardu eiro apmērā, vēsta BBC.

Kamēr parlaments svētdien lēma par taupības pasākumiem, Atēnu un Soloniku ielās izgāja aptuveni 100 tūkstoši grieķu, kas iesaistījās vardarbīgās sadursmēs ar drošības spēkiem, vēsta BBC.

Sadursmju laikā protestētāji ar akmeņiem un degmaisījuma pudelēm apmētāja Grieķijas parlamentu, bet Atēnās tika aizdedzinātas vairākas ēkas.

Savukārt Grieķijas premjers Luks Papadems acināja ievērot mieru un uzsvēra, ka šādai varadrbībai nav vietas demokrātiskā sabiedrībā. «Vandālismam, vardarbībai un postīšanai nav vietas demokrātiskā sabiedrībā un tas netiks pieciests,» pirms balsojuma parlamentā sacīja Grieķijas premjers.

Parādu nomocītā Grieķija nevēlas piekāpties Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prasībām par jauniem algu samazinājumiem, atsaucoties uz avotiem valsts finanšu ministrijā, vēsta AFP.

SVF vēlas panākt, lai Atēnas samazinātu valsts sektorā strādājošo algas, tomēr Grieķijas finanšu ministrs Jannis Sturnars tam nepiekrīt. Starptautiskie aizdevēji pieprasa Grieķijai īstenot reformas, kuras nepieciešamas, lai valsts varētu saņemt kārtējo starptautiskā aizdevuma daļu.

Grieķija cenšas pārliecināt aizdevējus, ka kopumā spēs ietaupīt 11,5 miljardus eiro. Līdz šim parādu nomocītā valsts ar aizdevējiem vienojusies par 8,5 līdz deviņus miljardus eiro vērtiem taupības pasākumiem, norādīja Grieķijas Finanšu ministrijas pārstāvji.

Lai papildus ietaupītu naudu, Grieķija uzsākusi plašu valstij piederošo gan ārvalstu, gan iekšzemes aktīvu – nekustamā īpašuma un zemes – pārdošanu. Pircēji tiek meklēti karaļnama pilīm, jahtu ostām, lidostām un diplomātu rezidencēm.

Biju diezgan izbrīnīta pagājušo piektdien izlasot laikraksta Dienas Bizness otrajā lappusē rakstu par Grieķiju. Nav korekti secināt, ka «nekas netiek darīts» vai «viss tiek darīts». Jau kopš krīzes sākuma, Grieķija ir saņēmusi sīvu kritiku par to kā tiek risināta radusies situācija, bet netiek izrādīta empātija par pieliktajām pūlēm un lielajiem Grieķijas tautas upuriem.

Mēs vēl joprojām cīnāmies, lai atrastu izeju no krīzes un panāktu izaugsmi. Nešaubīgi, ka daudzas lietas varēja darīt citādi un vēl ir daudz jādara. Balstoties uz dažādām ekonomikas teorijām, ekonomisti un analītiķi visā pasaulē piedāvā dažādas interpretācijas un risinājumus, kā vajadzēja risināt radušos situāciju un kā tā jārisina turpmāk.

Neskatoties uz ekonomikas un finanšu datiem, par kuriem mēs varam runāt bezgalīgi un kas šajā brīdī nav galvenie, viena lieta ir skaidra - Grieķija no krīzes var izkļūt tikai ar savu partneru palīdzību. Neļaujiet kļūdīties! Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ekonomiskus lēmumus nepieņem balstoties uz sentimentālu vājumu, bet gan pamatojoties uz rūpīgiem un labi aprēķinātiem apsvērumiem. Šajā ziņā Grieķija ne ar ko neatšķiras no jebkura cita gadījuma. Tādējādi lēmums par Grieķijas parādu, lai arī kāds tas būtu, tiks balstīts uz finanšu interesēm.

ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».

Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm. Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.