Atvieglojot ierobežojumus, kas ieviesti nolūkā apturēt jaunā koronavīrusa izplatību, Grieķijā no pirmdienas atsākta regulāra prāmju satiksme uz tai piederošajām salām un savas durvis atkal ver kafejnīcas un restorāni.

Kopš marta beigām Grieķijai piederošās salas faktiski bija slēgtas un tās uzņēma vienīgi preču piegādes, kā arī savus pastāvīgos iedzīvotājus.

Taču, ņemot vērā zemo inficēto skaitu, Grieķija ierobežojumus mīkstinājusi agrāk nekā 15.jūnijā, kā iepriekš tika plānots.

Līdz šim Grieķijā reģistrēti 2900 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, bet nāves gadījumu skaits sasniedzis 171.

Tomēr prāmju pasažieru un restorānu apmeklētāju skaits joprojām tiks ierobežots, un viņiem būs jāievēro sociālās distancēšanās noteikumi.

Ar ierobežojumu atvieglošanu Grieķija cer glābt savu tūrisma nozari, kas normāli nodrošina vairāk nekā desmit procentus no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Maltā bāzētā uzņēmumu grupa "Premier Capital", kas ir "McDonald’s" attīstības licences turētājs sešos Eiropas tirgos, 2019. gadā strādājusi ar 28 miljonu eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas. 2020.gada plānus un prognozes ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija.

Grupas apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 16,2%, ieņēmumiem sasniedzot 341 miljonu eiro. Pateicoties 8800 cilvēku lielajai komandai 156 "McDonald’s" restorānos Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Grieķijā, Maltā un Rumānijā, "Premier Capital" apkalpoja kopumā 131 miljonu viesu. Tas ir par 11 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, tādējādi sasniedzot jaunu apkalpoto viesu skaita rekordu.

Uzņēmuma darbība pēdējo nedēļu laikā tikusi ierobežota saskaņā ar veselības institūciju un valdību norādījumiem. Dažos no darbības tirgiem vajadzēja uz laiku slēgt restorānus, taču lielākā daļa turpinājusi apkalpot viesus, sagatavojot maltītes līdzņemšanai, izmantojot "McDelivery" piegādes un "McDrive".

Grieķija atcēlusi prasību par karantīnas ievērošanu tiem tūristiem no Eiropas Savienības (ES) un vairākām citām valstīm, kuri būs vakcinējušies pret jauno koronavīrusu vai spēs uzrādīt nesen veiktu negatīvu Covid-19 testu.

Jaunie noteikumi attieksies uz ES, ASV, Lielbritāniju, Izraēlu, Serbiju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici.

No pirmdienas iebraucējiem no šīm valstīm vairs nav jāievēro nedēļu ilga karantīna, ja viņi var uzrādīt pierādījums, ka viņi ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19, vai negatīvu Covid-19 testu, kas veikts iepriekšējo 72 stundu laikā, paziņojusi Grieķijas Civilās aviācijas pārvalde.

Citi ierobežojumi, kas attiecas uz iekšzemes un starptautiskajiem avioreisiem, paliks spēkā līdz 26.aprīlim, paziņoja pārvalde.

Tikmēr koronavīruss turpina strauji izplatīties, un Grieķijā pēdējā laikā katru dienu tiek reģistrēti vairāk nekā 1500 jaunu Covid-19 gadījumu.

Grieķijas veselības ministrs pirmdien pieprasījis privātajā sektorā strādājošo mediķu iesaistīšanos cīņā ar jaunā koronavīrusa uzliesmojumu Atēnu reģionā.

Grieķijas veselības ministrs Vasilis Kikilijs pirmdien norādīja, ka, neskatoties uz atkārtotajiem aicinājumiem privātajiem ārstiem brīvprātīgi pieteikties palīgā valsts sektoram, tikai daži to ir izdarījuši, tādēļ viņš izdevis rīkojumu piesaistīt speciālistus pataloģijā, pneimonoloģijā un vispārējā medicīnā.

Kikilijs jau piektdien paziņoja, ka piesaistīs privātā sektora ārstus, ja vien 48 stundu laikā nepieteiksies vismaz 200 brīvprātīgie.

Valdības preses pārstāve šodien paziņoja, ka brīvprātīgi pieteicies tikai 61 ārsts no privātā sektora.

Viņa paziņoja, ka valdība nolēmusi, ka pienācis laiks mobilizēt privātos ārstus cīņā ar pandēmiju, jo visas iespējas brīvprātīgai dalībai ir izsmeltas.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no jūlija sāks lidojumus jaunos maršrutos no Rīgas uz Valensiju Spānijā, Pizu Itālijā un Kosu Grieķijā.

Šogad lidsabiedrība piedāvās lidojumus vairāk nekā 96 maršrutos no Baltijas, tostarp astoņos jaunos maršrutos no Rīgas.

"Vakcinācijas tempiem Eiropā palielinoties, mēs redzam, ka pieprasījums pēc atpūtas ceļojumiem pieaug. Piemēram, Grieķija jau aicina tūristus, neprasot viņiem pēc ierašanās ievērot pašizolāciju. Tāpēc airBaltic sāks lidojumus uz jauniem, saulainiem atpūtas galamērķiem, līdz ar to uzlabojot reisu piedāvājumu no Baltijas valstīm," norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

Šovasar airBaltic kopumā piedāvā lidojumus uz septiņiem galamērķiem Itālijā, sešiem Grieķijā un pieciem Spānijā, kā arī daudzviet citur.

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Grieķija ļaus iebraukt no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm un Izraēlas tūristiem, kas būs vakcinējušies pret jauno koronavīrusu, otrdien paziņojis Tūrisma ministrijas preses pārstāvis.

Vēlāk šodien plānots pieņemt atbilstošu valdības rezolūciju, kurā būs teikts, ka ieceļotājiem būs jāuzrāda vienīgi pierādījums tam, ka ir vakcinējušies pret jauno koronavīrusu. Viņiem nebūs jāievēro karantīna vai jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests.

Kad jaunie noteikumi stāsies spēkā, nav zināms.

Grieķija kopš janvāra aktīvi atbalsta ideju par ES vakcinācijas pases ieviešanu, kas ļautu tai atdzīvināt tūrisma sektoru, kas parasti sastāda piekto daļu no Grieķijas ekonomikas.

Politologi uzskata, ka Grieķija ar šo soli vēlas pastiprināt spiedienu uz Briseli, lai tā ātrāk ieviestu šādu ES vakcinācijas pasi.

Līdzīgus lēmumus pieņēmušas arī citas valstis, tostarp Polija, Rumānija un Igaunija.

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Patēriņa cenas Latvijā jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada sesto mēnesi samazinājušās par 1,1%, un Latvija bijusi starp 10 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Lielāks patēriņa cenu kritums nekā Latvijā bijis Kiprā (-2,2%), Grieķijā (-1,9%) un Igaunijā (-1,6%).

Vēl gada deflācija fiksēta Slovēnijā (-0,8%), Īrijā (-0,6%), Horvātijā, Itālijā un Luksemburgā (visās trīs valstīs -0,4%), kā arī Spānijā (-0,3%).

Tikmēr gada inflācija fiksēta 17 ES valstīs, no kurām augstākā tā bijusi Polijā (3,8%), Čehijā (3,4%), Ungārijā (2,9%), Rumānijā (2,2%), Slovākijā (1,8%) un Nīderlandē (1,7%).

Lietuvā bijusi 0,9% inflācija.

ES vidēji gada inflācija jūnijā bijusi 0,8%, bet eirozonā veidojusi 0,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - maiju - patēriņa cenas jūnijā ES pieaugušas par 0,4%, bet, bet eirozonā - par 0,3%.

Baltijas valstīs Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, salīdzinot ar situāciju citviet Eiropā, pēdējo 10 gadu laikā reģistrēts rekordliels nekustamā īpašuma un mājokļu īres cenu kāpums, liecina Igaunijas uzņēmuma “RIA.com Marketplaces” apkopotā informācija.

Kā liecina jaunākie “Eurostat” publiskotie dati, īres cenas Eiropā pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas vidēji par 14,5%, bet nekustamā īpašuma pārdošanas cenas par 26,8%, Baltijas valstīm cenu kāpuma tabulās ieņemot pirmās vietas. Latvijā mājokļa pārdošanas un īres cenas pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas attiecīgi par 83,6% un 35%.

Analizējot “Eurostat” datus laika periodā no 2010. līdz 2020.gada 3.ceturksnim, vislielākais nekustamā īpašuma cenu kāpums fiksēts Igaunijā, kur cenas pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas par 105,1%, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienības valstu vidū. Tāpat liels mājokļu cenu kāpums fiksēts Ungārijā (+ 92,2%), Luksemburgā (+ 90,5%), Latvijā (+ 83,6%) un Austrijā (+ 81,3%).

Ieceļošanai Grieķijā no pirmdienas nepieciešams apliecinājums par negatīvu koronavīrusa testa rezultātu, paziņojusi valsts robežsardze.

Šī prasība attiecas uz visiem ieceļotājiem no piecu gadu vecuma neatkarīgi no tā, vai viņi ir vakcinēti pret koronavīrusu.

Ir derīgs gan polimerāzes ķēdes reakcijas tests, kuram jābūt veiktam ne agrāk kā 72 stundas pirms iebraukšanas Grieķijā, gan ātrais tests, bet tam jābūt veiktam ne agrāk kā 24 stundas pirms ierašanās valstī.

Šī prasība būs spēkā līdz 24.janvārim, taču termiņš var tikt pagarināts.

Izplatoties koronavīrusa omikrona paveidam un pieaugot inficēšanās gadījumu skaitam, pēdējā laikā arvien vairāk valstu ieceļotājiem pieprasa apliecinājumu par negatīvu koronavīrusa testa rezultātu.

Latvijas tūrisma operators "Tez Tour" pēc vairāku gadu pārtraukuma atsācis ceļojumus uz Rimini, Itālijā, informēja uzņēmumā.

"Tez Tour" Latvijas vadītājs Konstantīns Paļgovs norāda, ka, beidzoties Covid-19 pandēmijai, redzams, ka 2022./2023.gada tūrisma sezonas ietvaros ievērojami ir pieaudzis pieprasījums pēc Eiropas valstu, kā arī tuvākiem galamērķiem. Vienlaikus pašreizējās ekonomiskās un politiskas situācijas dēļ arvien vairāk cilvēku izvēlas galamērķus Eiropā, līdz ar to "Tez Tour" uz to ir reaģējis un šogad ceļotājiem piedāvā vairākus jaunus galamērķus, tostarp Halkidiki salu Grieķijā, kā arī Rimini un Sardīnijas salu Itālijā.

Pirmais čarterreiss uz Rimini veikts 25.jūnijā un turpmāk katru svētdienu līdz augusta beigām.

Šajā vasaras sezonā tūroperators nodrošina ceļojumus uz 12 galamērķiem tādās valstīs kā Turcija, Grieķija, Itālija, Bulgārija, Gruzija un citur. Šogad vasaras sezonā "Tez Tour" plāno apkalpot aptuveni 30 000 tūristu, kas būs par 15% vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu un, pateicoties pieprasījuma pieaugumam, attiecīgi plānots arī kāpināt apgrozījumu - par 30% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic no 2021. gada 15. maija plāno uzsākt regulāros lidojumus jaunā maršrutā starp Rīgu un Irakliju Grieķijā.

Lidojumi starp abām pilsētām plānoti divas reizes nedēļā.

"Mēs esam optimistiski noskaņoti par gaidāmo vasaras sezonu. Ja ceļošana kā tāda būs iespējama un epidemioloģiskā situācija uzlabosies, pieaugot vakcinācijas jaudai, pieprasījums pēc lidojumiem atjaunosies. Mēs tam būsim gatavi, tādēļ papildus Iraklijai Grieķijā mēs turpmākajās dienās paziņosim vēl par vairākiem jauniem galamērķiem. Šajā vasaras sezonā airBaltic plāno piedāvāt plašu, drošu savienojumu klāstu no Rīgas," komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

Lidojumiem starp Rīgu un Irakliju tiks veikti ar Airbus A220-300 lidmašīnām.

Grieķija gatavojas ārkārtīgi spēcīga karstuma vilnim un tuvākajās dienās tiek prognozēta temperatūras pakāpšanās līdz 44 grādiem pēc Celsija.

Pirmdien brīdinājumus izdeva gan Grieķijas nacionālais meteoroloģiskais dienests, gan civilās aizsardzības aģentūra, jo karstuma vilnis tiek prognozēts līdz 8.augustam, kas ir neparasti ilgs periods.

Sagaidāms, ka no otrdienas temperatūra naktī nenoslīdēs zem 30 grādiem, kas cilvēkiem būs īpaši smagi, jo ķermenis nespēs atgūties no karstuma.

Pastāv arī bažas par strauju meža ugunsgrēku izplatīšanos, jo tiek prognozēts spēcīgs vējš, bet pēdējās nedēļās bijis maz lietus.

Grieķija no spēcīga karstuma viļņiem cietusi arī agrāk, taču tuvākajām dienām prognozētie laikapstākļi būs bezprecedenta.

1987.gadā līdzīgā karstuma vilnī, kad vēl nebija plaši izplatīta gaisa kondicionieru izmantošana, nomira aptuveni 4000 cilvēku.

Sākot no svētdienas, grieķiem, kas nav potēti pret Covid-19, valdības iestādēs, bankās, veikalos un frizētavās būs ļauts ieiet tikai tad, ja tie varēs uzrādīt negatīvu Covid-19 testu.

Nevakcinētajiem tests divreiz nedēļā būs jāuzrāda arī darbavietā, turklāt par testēšanu nepotētajiem būs jāmaksā pašiem.

Bez testu uzrādīšanas joprojām būs pieejami veikali, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces, un aptiekas, uzstājoties sabiedriskajā televīzijā otrdienas vakarā pavēstīja veselības ministrs Tanoss Plevris.

Savukārt pilnībā vakcinētie pilsoņi, kas sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu, sākot no piektdienas, varēs saņemt papildus poti imunitātes nostiprināšanai jeb tā dēvēto balstvakcināciju.

Skaidrojot jaunos ierobežojumus, ministra norādīja, ka nepotētajiem pilsoņiem inficēšanās briesmas ir lielākas un tāpēc tiem jābūt piesardzīgākiem.

Latvijas tūrisma operators "Tez Tour" aprīļa beigās sāks piedāvāt čarterlidojumus, informē uzņēmumā.

Vasaras sezonu, kas plānota līdz oktobra beigām, "Tez Tour" sāks 24.aprīlī ar čarterreisu no Rīgas uz Antalju Turcijā. Savukārt no 16.maija "Tez Tour" piedāvās čarterreisus uz Krētas salu Grieķijā, bet no 30.maija - čarterreisus uz Rodas salu Grieķijā.

"Tez Tour" vasaras sezonā uz Turciju un Grieķiju plāno nogādāt kopumā apmēram 60 000 ceļotāju. Kopumā vasaras sezonā paredzēts veikt 398 avioreisus, tostarp uz Turciju plānotais lidojumu skaits ir 260, savukārt uz Grieķiju - 138.

Kompānijas vadītājs Konstantīns Paļgovs uzsver, ka "Tez Tour" apzinās - situācija Latvijā un pasaulē, palielinoties Covid-19 izplatībai, var mainīties valstu valdību pieņemtu lēmumu iespaidā, tāpēc "Tez Tour" padziļināti sekos situācijai un nepieciešamības gadījumā ieviesīs attiecīgas izmaiņas programmā.

Grieķija trešdien apstiprinājusi pirmo inficēšanās gadījumu ar jauno koronavīrusu "Covid-19".

Ar vīrusu inficējusies 38 gadus veca sieviete, kura nesen bijusi Itālijas ziemeļos. Viņa ievietota slimnīcā Salonikos un viņas stāvoklis tiek raksturots kā labs.

Itālijā ir apstiprināti vairāk nekā 300 inficēšanās gadījumi ar "Covid-19" un 11 nāves gadījumi.

Grieķijas valdība otrdien paziņoja, ka vīrusa uzliesmojuma gadījumā tiks slēgta daļa sabiedrisko vietu un ierobežota ceļošana.

Vajadzības gadījumā tiks aizliegts ceļot no Grieķijas uz valstīm, kur apstiprināts liels inficēšanās gadījumu skaits, un viesnīcās un privātās klīnikās tiks rekvizētas gultas slimnieku izvietošanai.

Ja būs nepieciešams, tiks slēgtas arī skolas, baznīcas, sporta halles, kinoteātri, uzņēmumi un citas pulcēšanās vietas.

Grieķijā jauni cilvēki, kuri vakcinēsies pret Covid-19, saņems 150 eiro kredītu digitālajā makā, un varēs izlietot šo summu viesnīcu rezervēšanai, prāmja biļetēm, aviobiļetēm, muzeju un koncertu apmeklējumiem, pirmdien paziņojis Grieķijas premjerministrs Kiriaks Micotakis.

Premjers pavēstīja, ka no 15.jūlija Grieķijas pilsoņi, kas jaunāki par 26 gadiem, varēs saņemt 150 eiro kredītu digitālajā makā pēc pirmās Covid-19 vakcīnas devas saņemšanas.

Šai iniciatīvai valdība atvēlējusi līdz 141 miljonu eiro.

"Mēs ceram, ka jauni cilvēki izmantos šo iespēju," televīzijā sacīja Micotakis, piebilstot, ka tā ir pateicība no valsts puses par atbildīgu rīcību.

Grieķija nesen atvēra vakcinēšanos pret Covid-19 visām vecuma grupām, un cer drīzumā pilnībā atvērt savu ekonomiku, kas izteikti paļaujas uz tūrismu.

Valdības amatpersonas paziņojušas, ka vakcinētajiem cilvēkiem tiks piešķirtas papildu brīvības, bet līdz galam šī politika vēl nav izstrādāta. Valdība arī apsver noteikt par obligātu vakcinēšanos pret Covid-19 konkrētu profesiju pārstāvjiem, tostarp pansionātu darbiniekiem.

Ķīna Latvijai ir prioritārs tālais tūrisma tirgus, tāpēc Latvija sevi pozicionē kā jaunu, drošu un interesantu tūrisma galamērķi Ķīnas tūristiem.

Tādi secinājumi izskanēja Rīgā notiekošajā piektajā Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma forumā.

Forums ir viens no svarīgākajiem Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) 17+1 sadarbības formāta pasākumiem un tā norisei Latvijā ir būtiska nozīme Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību stiprināšanā un tūrisma veicināšanā.

Forumā valstis vienojās stiprināt Ķīnas un 17 Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbību tūrisma jomā, īpašu uzmanību pievēršot digitālo iespēju izmantošanai, sekmēt savstarpējo savienojamību un mobilitāti, kur galvenais priekšnoteikums ir tiešo avioreisu attīstība ar Ķīnu, sekmēt savstarpējās investīcijas tūrisma nozarē un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā, kā arī sekmēt nacionālo valdību, valsts pārvaldes iestāžu, tūrisma organizāciju un aģentūru sadarbību, lai izveidotu pēc iespējas efektīvākus un digitālākus mārketinga kanālus tūristu piesaistei.

Latvija būs viena no četrām olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra basketbolā rīkotājām, pirmdien paziņoja Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA).

Pārējos trīs turnīrus uzņems Grieķija, Spānija un Puertoriko.

Tāpat pirmdien Latvijas vīriešu basketbola izlase uzzinās savus pretiniekus šajā turnīrā. Izloze norisināsies plkst.20 pēc Latvijas laika.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā ir Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija. Otrajā grozā ir Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Katrā kvalifikācijas turnīrā būs A un B apakšgrupas. Pirmā, ceturtā un piektā groza izlases būs ielozētas A apakšgrupās, bet otrā, trešā un sestā - B apakšgrupās.

Latvija, iespējams, ir vienīgā valsts Eiropā, kura, no šā gada 1. jūlija ieviešot minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, palielinājusi nodokļu izmaksas Covid-19 pandēmijas apstākļos, savukārt citās valstīs tautsaimniecības atveseļošanas paātrināšanai uz laiku samazina pievienotās vērtības nodokļa likmes.

To rāda BDO pētījums par nodokļu izmaiņām Baltijas valstīs, Ungārijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā 2021. gadā. Lai arī jau 2020. gadā koronavīrusa radīto seku pārvarēšanai daudzās valstīs tika īstenotas vairākas būtiskas izmaiņas, šīm nodokļu izmaiņām dažādās valstīs ir bijuši atšķirīgi uzdevumi un mērķi – vienām tas bija atjaunot tūristu plūsmas, bet, lai potenciālie atpūtnieki neizvēlētos konkurentvalstu piedāvājumus, tika samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes, citām – mainot nodokļu likmes vai to piemērošanas sliekšņus, palielināt it īpaši mazāku algu saņēmēju makos esošo naudas apmēru (iespējams, arī vairojot viņu labsajūtu), vienlaikus paņemot naudu valsts budžetā tieši no turīgāko (lielāko ienākumu) saņēmējiem. Bez tam nodokļu sistēmas izmaiņas ir bijušas vērstas arī uz papildu nodokļu iekasēšanu un melno caurumu aizmūrēšanu. Nenoliedzami, nodokļu sistēma nekad nestāv uz vietas, un tajā notiek dažādas izmaiņas, kuras diktē gan tehnoloģiju attīstība, gan pārmaiņas tautsaimniecības struktūrā un arī krīzes.

Latvijā 46% jauniešu apzināti iegādājās viltojumus un 25% apzināti piekļūst pirātiskam saturam, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums par jauniešu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēcpandēmijas periodā.

Pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse (52%) aptaujāto eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem pagājušajā gadā tiešsaistē ir iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Savukārt trešdaļa (33%) apgalvo, ka ir piekļuvuši digitālajam saturam no nelegāliem avotiem. No tiem, kuri to darīja apzināti, 37% iegādājās viltotu produktu un 21% izmantoja, atskaņoja, lejupielādēja vai straumēja saturu no nelegāliem avotiem. No otras puses, 60% Eiropas jauniešu norāda, ka dod priekšroku digitālajam saturam no legāliem avotiem, salīdzinot ar 50% 2019. gadā. Latvijā šis īpatsvars ir tikai 46% jauniešu.

Tūkstošiem cilvēku Grieķijā ceturtdien rīko jaunas demonstrācijas pret nodarbinātības reformu, streikiem traucējot sabiedriskā transporta un valsts iestāžu darbu.

Atsevišķos protestos Atēnās piedalās aptuveni 6000 cilvēku. Demonstrācijas tiek rīkotas arī vairākās citās lielās pilsētās.

Grieķijā jau otrdien norisinājās plaši streiki, bet ceturtdien tie ietekmējuši valsts iestāžu, prāmju un sabiedriskā transporta darbību.

Gaisa satiksmes kontrolieru streika dēļ atcelti vai pārcelti arī vairāki lidojumi.

Grieķijas valdība norāda, ka nodarbinātības reforma paredz darba stundu elastību, nosaka noteikumus attālināta darba veikšanai un aizsardzības pasākumus pret seksuālu uzmākšanos darbavietās.

Taču kritiķi uzskata, ka jaunie noteikumi formalizē virsstundu ļaunprātīgu izmantošanu, kas norisinās jau gadiem.

Latvijā tēriņi aizsardzībai veido 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), līdz ar to Latvijā šis rādītājs ir lielākais no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2018.gadu.

Mūsu valstij seko Igaunija un Grieķija (abās valstīs 2% no IKP), Kipra un Lielbritānija, kas aplūkotajā laika posmā vēl bija bloka dalībniece (abās valstīs 1,9%), un Francija (1,8%).

Lietuvā aizsardzības finansējums sasniedz 1,7% no IKP, tādējādi Baltijas valstīs šie rādītāji ir lielāki nekā ES vidēji.

Savukārt mazākais šī finansējuma apjoms fiksēts Īrijā (0,3% no IKP), Luksemburgā un Maltā (abās valstīs 0,5%), kā arī Austrijā (0,6%).

ES vidēji valdību izdevumi aizsardzībai 2018.gadā bija 1,3% no IKP.

Tikmēr Baltijas valstu tēriņi aizsardzībai attiecībā pret kopējo izdevumu apjomu arī ir lielāki nekā ES vidēji. Latvijā šie izdevumi veido 5,5% no kopējiem valsts tēriņiem, Lietuvā - 5,1%, bet Igaunijā - 5,2%.