Kā liecina Eurostat apkopotā informācija, tad, rēķinot naftas ekvivalentā, 2024. gadā ilgtspējīgā cietā biokurināmā patēriņš Latvijā bija 745 kg uz vienu iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja Latvija bija 3. vietā ES.

Malka vai, izsakoties Eiropas zaļā kursa terminoloģijā, cietais biokurināmais izsenis bija vienīgais enerģijas ieguves veids mērenajā klimatiskajā joslā. Mērenajā joslā malka, žagari, koku mizas, čiekuri, pārpalikumi no lietas koksnes ieguves kopš neatminamiem laikiem tiek izmantoti mājokļu apsildei, ēdiena gatavošanai, gaismas ieguvei un citam vajadzībām. Pirmsindustriālajā laikmetā biokurināmā patēriņš mērenajā joslā pēc svara pārspēja jebkuru citu lauksaimniecības produktu. Atbilstoši pirmsindustriālajā laikmetā Džona Henriha van Tūnena (1783-1850) izstrādātajam lauksaimniecības specializācijas modelim (grāmatā Izolētā valsts, 1826) visefektīvāko zemes izmantošanu var nodrošināt, ja vistuvāk galvenajai patēriņa vietai (pilsētai) zemes īpašnieki specializējas dārzeņu un augļu ražošanā, kā arī malkas un lietas koksnes ieguvē, jo tad transporta izdevumi būtu vismazākie. Šī loģika ir zaļās pieejas pamatā. Iegūstot cilvēka dzīvošanai nepieciešamo kurināmo dzīves vietas tiešā tuvumā, līdz minimumam samazinās enerģijas patēriņš (izmaksas) transportam un transporta radītais piesārņojums (izmeši).

Latvijas minimālā mēnešalga 2026. gadā Eiropas Savienības valstu vidū ir zemākajā minimālo algu grupā, kas nepārsniedz 1000 eiro mēnesī, liecina Eurostat jaunākie dati. Pēc pirktspējas paritātes standarta ir vēl sliktāk – aiz mums tikai Igaunija.

Eurostat publiskotā minimālās algas statistika attiecas uz valstu noteikto minimālo algu. Gadījumā, ja šāda likuma nav, nav arī informācijas. Ja noteikums pastāv, tad minimālā alga ir attiecināma uz lielāko daļu vai visiem darbiniekiem valstī. Minimālo algu norāda kā algas likmes bruto ienākumiem, proti, pirms nodokļiem. Dati ir gan pateicīgi salīdzināšanai, gan maldina par patiesajiem ieņēmumiem, jo nodokļu politika valstīs atšķiras.

Kopaina

Minimālā alga Eiropas Savienībā svārstās no 620 eiro mēnesī Bulgārijā līdz 2704 eiro mēnesī Luksemburgā. No 27 ES valstīm minimālā alga 2026. gada 1. janvārī bija noteikta 22 valstīs. Valsts minimālā alga nav noteikta Zviedrijā, Dānijā, Itālijā, Austrijā un Somijā. Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) minimālā alga nav noteikta. No 10 ES kandidātvalstīm septiņās minimālā alga ir noteikta (Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Moldova, Albānija, Serbija, Turcija un Ukraina). Savukārt Bosnijā un Hercegovinā, Gruzijā un Kosovā minimālās algas nav.

Grieķiju pērn apmeklēja 37,98 miljoni tūristu, kas ir visu laiku augstākais līmenis, ziņo valsts Tūrisma ministrija.

Tūristu skaits valstī pagājušajā gadā palielinājies par 5,6%, taču šajos datos nav iekļauti tūristi no kruīza kuģiem.

Turklāt tūristu skaits Grieķijā pērn pieaudzis trešo gadu pēc kārtas.

Tūristu skaits no Eiropas Savienības (ES) valstīm Grieķijā pērn pieaudzis par 2,8%, bet tūristu skaits no valstīm ārpus ES palielinājies par 10%.

Jaunākie dati liecina, ka Grieķijas tūrisma nozares ienākumi 2025. gadā pieauguši par vairāk nekā 9% līdz 23,6 miljardiem eiro, kas arī ir rekordaugsts līmenis.

Latvijā šogad jūnija beigās Latvijā vispārējās valdības parāds uz vienu iedzīvotāju ir 10 600 eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotā informācija.

Pārrēķinot vispārējās valdības parādu uz vienu iedzīvotāju, augstākais parāda apmērs Eiropā bija Beļģijā - 56 400 eiro, bet vismazāk parādā bija Bulgārijas un Igaunijas iedzīvotāji - attiecīgi 4400 eiro un 6900 eiro, informē FDP.

Latvija joprojām atrodas starp valstīm ar salīdzinoši zemu vispārējās valdības parāda līmeni - 48% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un izpilda Māstrihtas kritēriju - uzturēt parādu zem 60% no IKP, informē FDP.

Parāds 2025. gadam prognozēts 49% no IKP, bet turpmākajos gados paredzams straujāks tā pieaugums - 2026. gadā parāds varētu sasniegt 51% no IKP, savukārt 2027. un 2028. gadā - 55% no IKP.

FDP norāda, ka arī parāda apkalpošanas izdevumu īpatsvars pret IKP turpinās pieaugt. Procentu maksājumi 2025. gadā plānoti 519 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP, 2026. gadā - 617 miljoni eiro jeb 1,4% no IKP. No 2027. līdz 2028. gadam vispārējās valdības budžeta procentu izdevumi veidos 1,5% no IKP, tomēr nomināli tie turpinās pieaugt, sasniedzot 700 miljonus eiro 2027. gadā un 736 miljonus eiro 2028. gadā.

Latvija nodrošina 1,3% no kaltētu zirņu piegādēm globālajam tirgum.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tir-dzniecības organizācija) liecina, ka, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija bija pirmajā, bet 2024. gadā – trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no kaltētu zirņu eksporta.

Ar senu vēsturi

Zirņi ir viens no vissenākajiem kultūraugiem, kurš no savvaļas zirņiem tika selekcionēts aptuveni pirms 9500 gadiem mūsdienu Afganistānas un Ziemeļindijas teritorijā. Kā liecina arheoloģiskie atradumi, tad ap 5000. gadu p.m.ē. zirņus jau audzēja Senajā Ēģiptē – Nīlas ielejā. Senākie kaltētu zirņu atradumi cilvēku apmetnēs Centrālajā Eiropā un Indijā tiek datēti ar 4000. gadu p.m.ē. Savukārt ap 2000. gadu p.m.ē. zirņus audzēja praktiski visā Eiropā (Elzebroek A. T. G., Wind K. Guide to cultivated plants. Kembridža: CABI North Amer-ican Office, 2008, 238. lpp.).Zirņi bija nozīmīga lauksaimniecības kultūra Senajā Grieķijā un Senajā Romā, bet Latvijas teritorijā zirņus sāka audzēt krietni pirms Romas impērijas izveidošanās. Arheoloģiskajos izrakumos zirņi Latvijā ir atrasti senākos slāņos, nekā tie ir atrasti Zviedrijā (Rasiņš A., Tauriņa M. Pārskats par Latvijas PSR arheoloģiskajos izrakumos konstatētajām kultūraugu un nezāļu sēklām. Arheoloģija un etnogrāfija XIV. Rīga: Zinātne, 1983, 152. lpp.). Tomēr zirņi nekad nebija noteicošā lauksaimniecības kultūra Latvijas teritorijā.Līdz Pirmajam pasaules karam zirņi aizņēma aptuveni 2,2% no visas sējumu platības apriņķos, kuri vēlāk kļuva par Latvijas valsts teritoriju. Kā liecina Latvijas statistikas dati, 1923. gadā ar zirņiem tika apsēti vairāk nekā 37 tūkstoši hektāru, kas veidoja 3,4% no vi-sas sējumu platības (Bokalders J. Lauksaimniecība. Grām. Skujenieks M. Latvija. Zeme un iedzīvotāji. Rīga: A. Gulbja apgādniecība, 1927, 516. lpp.). 1935. gadā pākšaugu sējumi Lat-vijā jau sasniedza 41,8 tūkstošus hektāru, no kuriem zirņi un pupas veidoja vairāk nekā 80%. Latgales augstienes ziemeļaustrumos ar zirņiem un pupām bija apsēti 6% no sējumi-em, bet Ezernieku pagastā – pat 8% no visiem sējumiem (Rutkis J. Latvijas ģeogrāfija. Stokholma: apgāds Zemgale, 1960, 528. lpp.). 1940. gadā pākšaugus audzēja 36 tūkstošus hektāru lielā platībā.

Latvija 2024. gadā bija ceturtā lielākā kaltētu lauka (cūku) pupu eksportētāja pasaulē.

2024. gadā Latvija ar 20,95 eiro uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no kaltētu lauka (cūku) pupu eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija).

Tūkstošiem gadu sena vēsture

Lauka (cūku) pupu (Vica faba) sēklas gan vizuāli, gan arī pēc olbaltumvielu daudzuma ir līdzīgas parastajām pupiņām (Phaseolus vulgaris), tomēr starp lauka pupām, kas pieder pie vīķu ģints, un parastajām pupiņām, kas pieder pie pupiņu ģints, ir ievērojama atšķirība. Lauka pupu dabiskā izcelsme ir Vidusjūras austrumu piekraste un Ziemeļāfrika. Tuvajos Austrumos lauka pupas audzē vismaz 10 tūkstošus gadu. Savukārt pupiņu dabiskās izplatības areāls ir Centrālamerika un Dienvidamerika, kur lielajās Amerikas civilizācijās tās tika kultivētas pēdējos 7000 gadus. Līdz pat XVI gadsimta pirmajā pusei, kad Eiropā tika ievestas pupiņu sēklas no Amerikas, Eiropā un Tuvajos Austrumos audzēja tikai lauka pupas un to šķirnes. Lai gan lauka pupas ir produkts ar ļoti augstu proteīnu (olbaltumvielu) saturu, tomēr plašu lauka pupu izplatību ierobežoja tas, ka termiski nepietiekami apstrādātas lauka pupas lielos daudzumos nedrīkst lieto pārtikā cilvēki, kuriem ģenētisku īpatnību dēl ir pārāk zems enzīma G6PD (glikozes-6-fosfāta dehidrogenāzes) līmenis. Attiecīgais enzīms aizsargā sarkanos asinsķermenīšus, tāpēc cilvēkiem ar šo ģenētisko īpatnību lauka pupu lietošana lielos daudzumos var izraisīt anēmiju – sarkano asinsķermenīšu koncentrācijas kritisku samazināšanos asins sastāvā. Tāpēc, piemēram, Senajā Grieķijā pret lauka pupu lietošanu pārtikā izturējās piesardzīgi. Sengrieķu filozofs Pitagors (570. g. p.m.ē.–495. g. p.m.ē.) saviem sekotājiem aicināja lauka pupas pārtikā nelietot vispār (Elzebroek A. T. G., Wind K. Guide to cultivated plants. Kembridža: CABI North American Office, 2008, 233. lpp.).

Pirmdien naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās un Rīgas lidostā pārspēts 2. februāra aukstuma rekords, tai skaitā labots nacionālais rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.

Zemākā gaisa temperatūra naktī bija -31,7 grādi Staļģenē, kur atrodas novērojumu stacija "Jelgava". Iepriekšējais lielākais sals, kas Latvijas teritorijā reģistrēts 2. februārī, bija -30,8 grādi 2012. gadā Zosēnos.

Jāņem vērā, ka 2. februāra aukstuma rekordi ir "pieticīgāki" nekā citos datumos mēneša sākumā. Salīdzinājumam, 1. februāra rekords Latvijā ir -41,1 grāds, savukārt 8. februāra un visa gada rekords ir -43,2 grādi; abi reģistrēti Daugavpilī 1956. gadā.

Vietējais temperatūras rekords pirmdien labots ne tikai Jelgavas, bet arī Bauskas, Dagdas, Daugavpils, Dobeles, Liepājas, Mērsraga, Pāvilostas, Rucavas, Saldus, Skrīveru un Stendes novērojumu stacijā.

Rīgā, Eksporta ielā durvis vēris grieķu restorāns Potami, kura ēdienkartes autors un šefpavārs ir Kaspars Jansons, bet interjera autors ir Latvijas dizainers Oskars Skara.

Restorāna ēdienkarte balstīta uz grieķu virtuves pamattradīcijām. Galvenie produkti — sākot no olīveļļas, jogurtiem līdz jūras veltēm un aromātiskajiem garšaugiem — tiek piegādāti tieši no dažādiem Grieķijas reģioniem.

"Grieķu virtuve mani ir iedvesmojusi vienmēr — ne tikai ar garšām, bet arī filozofiju: cieņu pret produktu, dāsnumu un vienkāršību pasniegšanā. Mēs vēlējāmies radīt vietu, kur Grieķijas autentiskums satiekas ar jauniem skatījumiem. Šeit garša ir pamatā, tai seko tehnika un godīgi, kvalitatīvi produkti. Mūsu mērķis ir piedāvāt viesiem ne tikai maltīti, bet arī sajūtu, it kā saulainā Grieķija ir ienākusi Rīgā," atzīst šefpavārs K.Jansons.

Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā (KUI) Latvijas rezultāts ir uzlabojies par vienu punktu, sasniedzot 60 punktus.

Tādējādi Latvija starp 182 valstīm ieņem 37. vietu.

Tikmēr Igaunija saglabā 76 punktus, ieņemot 12. vietu. Savukārt Lietuva, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pakāpusies par diviem punktiem, sasniedzot 65 punktus un 28. vietu.

Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" uzskata, ka Latvija ar viena punkta pieaugumu KUI uzrāda stabilu sniegumu, nevis nozīmīgu uzlabojumu, informēja organizācijā.

"Lai valsts izrautos no stagnācijas cīņā pret korupciju un pietuvinātos ekonomiski augstāk attīstīto valstu rādītājiem KUI, lēmumu pieņēmējiem lielākoties pietrūkst politiskā griba un nav novērtēts privātā sektora potenciāls korupcijas apkarošanā," secina "Delna".

Ģimeņu institūta stiprināšanai Latvijā viens no risinājumiem varētu būt Eiropas ekonomiski spēcīgākajās valstīs sekmīgi strādājošais modelis, kur iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs ir ģimene, nevis katrs tās loceklis atsevišķi.

«Eiropā pastāv divas atšķirīgas pieejas attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu apmēru un deklarāciju iesniegšanu, jo daļā valstu ģimene tiek uztverts kā vienots viens maksātājs, kamēr Latvijā un pamatā visās Austrumeiropas valstīs tieši pretēji — maksātājs un deklarācijas aizpildītājs ir ikviena fiziskā persona,» skaidro ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs. Viņš norāda uz kādu paradosālu dalījumu, proti, ģimeme kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs un līdz ar to arī deklarācijas iesiedzējs ir ieviesta ekonomiski spēcīgākajās Eiropas valstīs — Vācijā, Francijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Īrijā, Nīderlandē, Beļģijā, saukārt nosacīti ekonomiski ne tik jaudīgās valstis, kā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Rumānijā, Bulgārijā, kā arī Grieķija, Spānijā un Portugālē darbojas individuālā — ikviena cilvēka – aplikšanas sistēma. «Izņēmums ir tikai Lielbritānija un Somija, kurā tāpat kā Baltijā un visā Austrumeiropā nav ieviesta sistēma, kad ģimene ir kā vienots iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs,» uz jautājumu par iņēmumiem, atbild J. Taukačs.

Eiropas Komisija (EK) līdz gada beigām sagatavos rekomendācijas, lai padarītu stingrāku vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas un citu naidīgo valstu pilsoņiem, vēsta tīmekļa izdevums "Politico", atsaucoties uz avotiem EK.

Pasākumu mērķis ir ņemt vērā drošības apsvērumus un saskaņot Eiropas Savienības (ES) valstu praksi.

Diplomāti no valstīm, kas robežojas ar Krieviju, norāda, ka viņi jau labu laiku cenšas panākt šādas rekomendācijas un uzskata, ka tās ir "sen nobriedušas".

ES vīzu politika dažādās valstīs ir atšķirīga.

Polija, Čehija, Baltijas valstis un Somija faktiski pārtraukušas masveidā izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, bet Ungārija, Francija, Itālija un Spānija, turpina izsniegt vīzas krietni liberālāk.

Saskaņā ar EK datiem pērn Šengenas vīzas izsniegtas vairāk nekā 500 000 Krievijas pilsoņu.

Visvairāk ieceļošanas atļauju izsniedza Itālija (152 000), Francija (124 000), Spānija (111 000) un Grieķija (60 000).

Valsts parāds ir viens no tiem ekonomikas rādītājiem, kas publiskajā telpā regulāri tiek pieminēts ar spēcīgu emocionālu piegaršu. Vieni saka: "Mūsu parāds ir mazs, nav par ko uztraukties." Citi brīdina: "Parāds aug pārāk strauji, drīz būs krīze." Abas frāzes ir intuitīvas, bet ekonomiski nepilnīgas.

Lai par Latvijas valsts parādu spriestu jēgpilni, jāatbild uz šādiem jautājumiem: Cik liels ir valsts parāds un kā tas mainās? Kādas ir valsts parāda izmaksas un riski? Kad valsts parāda pieaugums ir ekonomiski pamatots? Kāda ir Latvijas valsts parāda prognoze? Ko var darīt, lai valsts parādu kontrolētu, nekaitējot ekonomikas izaugsmei?

Šajā rakstā mēģināšu sniegt atbildes, balstoties uz datiem, ekonomisko loģiku un Latvijas Bankas pētījumu rezultātiem.

1. Cik liels ir Latvijas valdības parāds?

Latvijas valsts jeb valdības parāds pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski pieaudzis: no aptuveni 15 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2004. gadā līdz aptuveni 48 % no IKP 2025. gadā (1. attēls). Parāda pieaugums Latvijā nav bijis vienmērīgs. Ir divi periodi, kad tas kāpa īpaši strauji: globālās finanšu krīzes laikā (2008–2010), kas Latvijas ekonomiku ietekmēja ļoti smagi, un Covid-19 pandēmijas laikā (2020–2021), kad valstis, tostarp Latvija, būtiski palielināja izdevumus, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus. Vairākums ekonomistu parāda pieaugumu krīžu laikā uzskata par normālu parādību – valdībai ir jāaizņemas vairāk, jo krīt nodokļu ieņēmumi un vienlaikus pieaug izdevumi. Problēma rodas tad, ja pēc krīzes parāds nevis pakāpeniski samazinās, bet paliek uz vietas vai pat turpina pieaugt.

Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Īres maksas pieaugums par mājokli Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tomēr, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums bijis mērenāks, liecina Eurostat dati.

Neskatoties uz cenu izmaiņām, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem Latvijā ir uzlabojušās iespējas īrēt mājokli. Cenu dinamiku Latvijā ietekmē pieprasījums pēc mūsdienīgiem mājokļiem, ko veicina Euribor kritums, izpētījis Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Īres cenu izaugsme stipri atpaliek

Eurostat dati rāda, ka Latvijā īres cenas no 2010. līdz 2024. gadam pieaugušas gandrīz par 60 %, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Savukārt Igaunijā īres cenas šajā laikā kāpušas pat par 212 %, bet Lietuvā – par 175 %, padarot šīs valstis par līderēm ES īres cenu pieaugumā. Vienīgā valsts, kur īres cenas ir samazinājušās, ir Grieķija – par 13 %. Jāņem vērā, ka šie dati attiecas uz dzīvojamo mājokļu tirgu un tie neietver komerciālos īpašumus.

Valdība ceturtdien ārkārtas sēdē, kas noritēja aptaujas kārtībā, nolēma piešķirt 752 000 eiro Latvijas valstspiederīgo repatriācijai un evakuācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE).

Ņemot vērā drošības situāciju Tuvo Austrumu reģionā, Ārlietu ministrijai (ĀM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) uzdots nodrošināt Latvijas valstspiederīgajiem nacionālās aviokompānijas "airBaltic" organizētus repatriācijas reisus un evakuāciju no attiecīgā reģiona.

Vienlaikus ĀM, ja nepieciešams, jānodrošina Latvijas valstspiederīgo evakuācija no AAE ar sauszemes transportu uz AAE kaimiņvalstīm.

Airbaltic informē, ka pašlaik paredzēts, ka reiss BT7701 varētu tikt izpildīts 2026. gada 6. martā ar izlidošanu no Dubaijas Starptautiskās lidostas (DXB) plkst. 17.50 pēc Dubaijas vietējā laika. Lidojums uz Rīgu plānots ar tehnisko pieturu Heraklionā (Grieķija Krētas sala), un paredzams, ka lidmašīna Rīgā varētu ierasties 7. martā plkst. 02.10 pēc Rīgas vietējā laika. Reisā plānots nodrošināt 145 sēdvietas.

Dānija plāno ieviest sociālo mediju aizliegumu bērniem līdz 15 gadu vecumam, pavēstīja premjerministre Mete Frederiksena.

Paziņojot par šo iniciatīvu uzrunā parlamentā, premjere neprecizēja, uz kuriem sociālajiem medijiem šis aizliegums attieksies un kā tas darbosies praksē.

Likumprojekts, kura izskatīšanas grafiks vēl nav zināms, paredzētu, ka vecāki varēs atļaut saviem bērniem izmantot sociālos medijus no 13 gadu vecuma.

"Mobilais tālrunis un sociālie mediji laupa mūsu bērniem bērnību," sacīja Frederiksena, norādot, ka 60% dāņu zēnu vecumā no 11 līdz 19 gadiem labprātāk izvēlas palikt mājās, nevis pavadīt laiku ar draugiem.

Austrālija ir līdere globālajos centienos novērst interneta kaitējumu jauniešu vidū.

Tās parlaments 2024.gada nogalē pieņēma sociālo mediju aizliegumu bērniem līdz 16 gadu vecumam, lai gan pagaidām nav gandrīz nekādas informācijas par to, kā šis solis tiks īstenots.

Eksporta plaisa starp Latviju un pārējām divām Baltijas valstīm acīmredzami pieaug.

To rāda kādreizējā Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāja Mortena Hansena un AS Industra Bank valdes priekšsēdētāja Dr. oec. Raivja Kakāņa pētījums par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 15‒30 gadu laikā uz pārējo divu Baltijas kaimiņvalstu fona.

Latvijas eksporta atpalicība reģionā aug

Pētnieki parāda kopējos eksporta ienākumus un izaugsmi 2024. gadā pret 2020. gada rezultātu. Proti, ja 2020. gadā Latvijas un Igaunijas eksporta ienākumu apmērs bija ļoti līdzīgs – 18,99 miljardi eiro Igaunijai un 18,31 miljards eiro Latvijai ‒, tad 2024. gadā Igaunijai tas bija jau 30,14 miljardi eiro, bet Latvijai – 25,98 miljardi eiro, savukārt Lietuva no 36,41 miljarda eiro savus eksporta ienākumus ir audzējusi līdz 58,11 miljardiem eiro. Tas nozīmē, ka Latvijas eksporta ienākumu (ieskaitot inflācijas efektu) izaugsmes temps minētajā posmā ir 42%, Igaunijas ‒ 59%, bet Lietuvas ‒ 60%. 2024. gadā Latvijā imports pārsniedza eksportu par vairāk nekā vienu miljardu eiro, kamēr Igaunijai eksporta ienākumi pārsniedza importu par teju 223 miljoniem eiro, bet Lietuvai pat vairāk par četriem miljardiem eiro. Lietuvai gan ir naftas pārstrādes komplekss, bet nevietā ir atrunas par to, ka Latvijai nav tāda uzņēmuma, jo arī Igaunijai tāda nav, turklāt nevienai no Baltijas valstīm nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta vai dabasgāze. Faktiski Latvijas atpalicība eksporta ienākumos no Igaunijas 2020. gadā bija tikai ap 0,6 miljardiem eiro, bet četru gadu laikā pieauga līdz četriem miljardiem, no Lietuvas atpalicība sasniedza pat vairāk nekā 32 miljardus eiro. Pētnieki jautā ‒ vai Latvija ar savu līdzšinējo pieeju vispār spēs vēl kādu valsti «noķert» un aizsniegties līdz ES vidējiem rādītājiem?

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana pret nekustamā īpašuma iegādi ir instruments, kas Latvijas ekonomikai nodrošina nepieciešamo "brīvo skābekļa pieplūdumu" - investīcijas, kas rada izaugsmi, darba vietas un nodokļu ieņēmumus, aģentūrai LETA pauda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Viņš uzsver, ka TUA programma valstij jau devusi simtiem miljonu eiro, kas tieši vai netieši papildina valsts budžetu, attīsta reģionus un uztur dzīvu ekonomisko aktivitāti laikā, kad valsts finanšu situācija ir saspringta.

Šmits informē, ka TUA programma darbojas daudzās Eiropas valstīs - Portugāle, Grieķija, Kipra un citas valstis izmanto līdzīgu pieeju, lai piesaistītu legālu kapitālu un ilgtermiņā veidotu ekonomisku stabilitāti.

"Latvija nav īpašāka par šīm valstīm - ja mēs atteiksimies no šī instrumenta, investori izvēlēsies citas vietas, kur ieguldīt. Tas nozīmēs zaudētas darba vietas, mazāk nodokļu ieņēmumu un lēnāku reģionu attīstību. Investīcijas - valsts dzīvības elpa," pauž Šmits.

Latvija uz vienu iedzīvotāju militārajai palīdzībai ārvalstīm tērē 2,5 reizes vairāk nekā vidēji ES

Kā liecina Eurostat apkopotā statistika, tad Latvijā ir Eiropas Savienības līderis pēc drošības izdevumu īpatsvara gan pret IKP, gan arī rēķinot drošības izdevumu īpatsvaru visu ES dalībvalstu budžeta izdevumos.

Eurostat apkopo visu ES dalībvalstu, kā arī Šveices, Norvēgijas un Islandes, valdību izdevumu statistiku par aptuveni 80 funkcionālo izdevumu pozīcijām. Tāpēc tabulās Latvija ir salīdzināta ar visām ES dalībvalstu, kā arī Šveices, Norvēgijas un Islandes datiem. Turklāt Norvēgija un Islande ir NATO dalībvalstis.

Drošības izdevumi pret IKP

2023. gadā Latvijas izdevumi aizsardzībai bija 3,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas bija 2,4 reizes vairāk nekā vidēji ES (1,3%) un Latvija bija pirmajā vietā ES. Otrajā vietā ES bija Igaunija (2,7% no IKP), bet trešajā vietā - Lietuva (2,5% no IKP). Tālāk sekoja Grieķija (2,2% no IKP), Polija (2,1% no IKP) un Kipra (1,9% no IKP), bet ES desmitniekā vēl iekļuva Ungārija (1,9% no IKP), Dānija (1,8% no IKP), Francija (1,8% no IKP), Zviedrija (1,8% no IKP). Virs ES vidējā aizsardzības izdevumi 2023. gadā bija arī Norvēģijā (1,8% no IKP), Rumānijā (1,7% no IKP), Bulgārijā (1,5% no IKP) un Somijā (1,4% no IKP). Zem ES vidējā 2023. gadā bija aizsardzības izdevumi Čehijā (1,2% no IKP), Itālijā (1,2% no IKP), Slovēnijā (1,2% no IKP), Slovākijā (1,2% no IKP), Vācijā (1,1% no IKP), Beļģijā (0,9% no IKP) un Spānijā (0,9% no IKP), kas visas ir NATO dalībvalstis.

Viena un divu eiro centu monētas, kuru izņemšanu no apgrozības Igaunija sāka šogad, pēc abpusēji izdevīgas vienošanās tiek sūtītas uz Latviju, paziņoja Igaunijas centrālā banka.

No apgrozības izņemtās mazās monētas Latvija Banka maina par nominālvērtību. Šī vienošanās esot izdevīga abām pusēm, jo monētu otrreizēja pārstrāde izmaksātu daudz dārgāk, un arī Latvijai ir lētāk saņemt monētas no Igaunijas un apmainīt tās pret nominālvērtību, nekā pasūtīt jaunas. Gada laikā Igaunija no apgrozības izņēma maza nomināla monētas aptuveni desmit miljonu eiro vērtībā, un pirmās to partijas jau ir nosūtītas uz Latviju.

Igaunija kopš gada sākuma ir atteikusies emitēt jaunas viena un divu centu monētas, jo ir ieviesti jauni skaidras naudas maksājumu noapaļošanas noteikumi. Līdzīgi Igaunijai arī Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Slovākijā un Somijā neizsniedz atlikumu viena un divu centu monētās. No maija noapaļošanas noteikumu ieviesusi arī Lietuva.

Latvija 2024. gadā ierindojās otrajā vietā Eiropas Savienībā pārapdzīvoto mājsaimniecību jomā. Pirmo pozīciju jau gadiem ieņem Rumānija, liecina Eurostat dati.

Pirms uzsākt stāstu par to, kādā nepatīkamā pozīcijā Latvija atkal ir vadībā, ir vērts paskaidrot, ko Eurostat uzskata par pārapdzīvotību. Persona tiek uzskatīta par dzīvojošu pārapdzīvotā mājsaimniecībā, ja mājsaimniecības rīcībā nav minimālā istabu skaita vairākos gadījumos. Proti, par normu tiek uzskatīts, ka mājsaimniecībā ir vismaz viena atsevišķa istaba laulātam pārim, viena atsevišķa istaba jebkurai 18 gadus sasniegušai personai. Nepilngadīgie no 12 līdz 17 gadiem var dzīvot pa diviem vienā istabā, ja vien ir viena dzimuma. Ja runa ir par brāli un māsu, tad normāli ir, ja katram ir sava istaba. Līdz 12 gadiem nav prasības nodalīt zēnus un meitenes atsevišķās istabās. Pēc būtības šie ir galvenie kritēriji, kas definē pārapdzīvotību, un acīmredzami, ka kopumā runa ir par ģimenēm ar bērniem, kas dzīvo īpašā šaurībā.