Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) pirmdien samazinājusi Grieķijas kredītreitingu uzreiz par trim pakāpēm, vēsta BBC. S&P sarakstos Grieķijai tagad ir viszemākais kredītreitings no visām iekļautajām pasaules valstīm.

Grieķijas kredītreitings tika samazināts no B līdz CCC, kā arī paredzēts, ka Grieķija bankrotēs līdz 2013. gadam. Grieķijai tagad ir zemāks kredītreitings nekā tādām valstīm kā Pakistāna (B-) un Ekvadora (B-), kurām ir slēgta pieeja atvērtiem tirgiem, kopš 2009. gada defolta, norāda Reuters.

Grieķijas valdība jau ir paziņojusi, ka reitinga samazināšana ir tās finanšu situācijas stabilizēšanas pūliņu ignorēšana.

S&P ir paziņojusi, ka, iespējams, samazinās arī četru Grieķijas banku reitingus. Reitingu samazināšanai varētu tikt pakļauta Grieķijas Nacionālā banka, EFG Eurobank Ergasias, Alpha Bank un Piraeus Bank.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Standard & Poor’s par sešām pakāpēm paaugstinājusi parādu krīzes nomocītajai Grieķijai piešķirto reitingu. Aģentūra norāda, ka tās lēmums atspoguļo Eiropas paveikto Grieķijas situācijas uzlabošanā.

Grieķijas reitings paaugstināts no «selektīvās maksātnespējas» līdz B- līmenim, vienlaikus tam noteikta stabila nākotnes perspektīva. S&P noteiktais kredītreitings Grieķijai ir augstākais kopš 2011. gada jūnija.

«[Piešķirtā] stabila nākotnes perspektīva atspoguļo mūsu uzskatu, ka eirozonas dalībvalstis ir cieši apņēmušās atbalstīt Grieķijas dalību Eiropas monetārajā savienībā un, ka valsts valdība stingri ievēro fiskālās un strukturālās reformas, neskatoties uz daudzajiem ekonomiskajiem un politiskajiem izaicinājumiem,» teikts S&P paziņojumā. Aģentūra arī slavējusi Grieķijas paveikto tēriņu samazināšanas jomā.

Parādu krīzes nomāktā Grieķija par vienu dienu pagarinās savu obligāciju atpirkšanas programmu, lai saņemtu papildus piedāvājumus no parādzīmju īpašniekiem.

Obligāciju atpirkšanas programma ir viens no Grieķijas starptautiskā aizdevuma priekšnoteikumiem. Saskaņā ar jauno termiņu, investoriem līdz rītdienas pēcpusdienai būs jāiesniedz savu obligāciju atpirkšanas piedāvājumi.

Novembra beigās Grieķija ar saviem starptautiskajiem kreditoriem panāca vienošanos, kuras ietvaros Atēnām jāatpērk savas vecās parādzīmes, kuru vērtība finansiālajos tirgos ir samazinājusies. Tāpat tiks samazinātas Grieķijas parādzīmju procentu likmes.

Atēnas iecerējušas atpirkt obligācijas ar kopējo nominālvērtību 30 miljardu eiro apmērā. Grieķijas varasiestādes pavēstījušas, ka jau saņēmušas parādzīmju piedāvājumus tuvu minētajai summai.

Berlīne izstrādā plānus, kā rīkoties gadījumā, ja finanšu nedienu nomocītās Grieķijas jaunā valdība tomēr izlems neieviest taupības pasākumus un tai nāksies pamest eirozonu, liecina žurnāla Der Spiegel rīcībā nonākusī informācija.

Vācijas Finanšu ministrija pieļauj vairākas rīcības stratēģijas – gan tādas, kurās apsvērta iespēja, ka Grieķija eirozonu pametīs bez liekiem sarežģījumiem, gan arī tādus, kuros apskatītas dramatiskas sekas.

Grieķijas izstāšanās no eirozonas varētu pat ilgtermiņā stiprināt monetāro savienību, kas sekotu pēc īsa juceklīga laika. Eirozona varētu pat iegūt, ja to pamestu vājākais savienības biedrs, paredz viens no Vācijas izstrādātajiem scenārijiem. Minētajā gadījumā uzlabotos situācija arī Itālijā un Spānijā, kuru parādu krīzei nebūtu papildus Grieķijas sloga.

Ļaunākā scenārija ietvaros aplūkota iespēja, ka pēc Grieķijas izstāšanās no eirozonas valsts jaunās valūtas vērtība pamatīgi samazinātos attiecībā pret eiro. Tas padarītu valsts eksportu lētāku, bet palielinātu Atēnu parādu kalnus. Tiktu samazināts Atēnu kredītreitings un Grieķijas kompānijām būtu apgrūtināta finanšu līdzekļu piesaiste, jo valsts bankām nebūtu iespējas piekļūt starptautiskajiem kapitāla tirgiem.

Grieķijā vairs nav «ierobežotas maksātnespējas» apstākļu, taču lēns reformu process, politiskā neskaidrība un recesija var pasliktināt situāciju, norāda starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings, kas palielinājusi Atēnām piešķirto reitingu līdz B-.

Aģentūra jaunajam Grieķijas kredītreitingam noteikusi stabilu perspektīvu. «Parādu restrukturizācija ievērojami uzlabojusi Grieķijas parāda apkalpošanas portfeli un samazinājusi atmaksu grūtību rašanās iespēju tuvākajā laikā,» norāda Fitch.

Fitch lēmums ir pirmā reize kopš 2009. gada, kad palielināts Grieķijas kredītreitings. Arī aģentūras Standard & Poor’s (S&P) un Moody’s Investors Service plāno pārskatīt Grieķijas kredītreitingu – S&P to varētu palielināt līdz CCC, bet Moody’s par to izlemšot «laika gaitā».

Jau vēstīts, ka aizvadītās nedēļas nogalē Atēnām izdevās noslēgt parādu restrukturizācijas darījumu ar privātajiem kreditoriem, tādējādi izpildot vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem starptautiskās palīdzības saņemšanai, kas nepieciešama, lai valsts izvairītos no maksātnespējas.

Reitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) samazinājusi Grieķijas kredītreitingu līdz «selektīvai maksātnespējai». Šāds solis pieņemts saistībā ar Grieķijas obligāciju brīvprātīgas atpirkšanas programmu, kas paredz, ka valsts obligācijas tiks atpirktas par ievērojami mazāku cenu nekā to nominālvērtība.

Jau ziņots, ka S&P pirmo reizi samazināja Grieķijas reitingu līdz «selektīvai maksātnespējai» šā gada februāra beigās, bet pēc tam, kad Grieķijai tika norakstīta daļa tās parādu, S&P martā atkal palielināja valsts kredītreitingu.

Arī šoreiz paredzēts, ka Grieķijas kredītreitings tiks atjaunots līdz CCC līmenim decembra beigās, kad tiks noslēgta valsts obligāciju atpirkšanas programma.

Grieķijas Parādsaistību pārvaldības aģentūra (PDMA) šīs nedēļas sākumā uzsāka valsts obligāciju brīvprātīgas atpirkšanas programmu. Par šo pasākumu tika panākta vienošanās ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Savienību (ES). Obligāciju turētāji līdz piektdienai var iesniegt valsts obligācijas pret tām saņemot 32,2% - 40,1% lielus maksājumus no to nominālvērtības.

Eirozonas krīze ir saasinājusies, arī sistemātiskais risks vienotās valūtas telpā ir acīmredzams, atzinusi SEB Investīciju Stratēģijas komanda.

«Pēdējo nedēļu laikā lielākā daļa parādos dziļi iestigušo valstu ir pieredzējušas strauju to suverēno kredītreitingu pazemināšanos. Tieši pirms mēneša Grieķijas valsts kredītreitings tika samazināts līdz zemākajam līmenim starp visām pasaules valstīm. Pagājušās nedēļas laikā Moody’s Investors Service aģentūra pazemināja Portugāles un Īrijas kredītreitingu zem investīciju kategorijas. Par situācijas nopietnību liecina valsts obligāciju ienesīguma likmes šīm trim valstīm - vairāk kā 17% Grieķijai un vairāk kā 13% Portugālei un Īrijai,» norāda SEB ekonomisti.

Tāpat SEB analītiķi vērš uzmanību uz to, ka finanšu tirgos ir vērojama pieaugoša nervozitāte par Itālijas un Spānijas ekonomisko stāvokli. «Ja arī šajās valstīs situācija pasliktināsies, tas mainīs visas Eiropas krīzes apturēšanas stratēģiju. Salīdzinoši nelielo eirozonas valstu finanšu situāciju ar tagadējām palīdzības programmām vēl var saglābt, bet, ja eirozonas trešā (Itālija) un ceturtā (Spānija) lielākās ekonomikas sāks grīļoties, tad, visticamāk, būs nepieciešami daudz lielāka mēroga pasākumi. Tomēr Itālija ir daudz labākā situācijā nekā Eirozonas vājākie ķēdes posmi. Tās budžeta deficīts ir kontrolējams. Ekonomikas un finanšu ministrs Džūlio Tremonti ir ievērojis stingru fiskālo politiku kopš krīzes sākuma. Turklāt lielākā Itālijas valsts parāda daļa atrodas vietējo investoru rokās. Skatoties no krīzes izplatīšanās skatupunkta, tas ir daudz labāk nekā liels ārējais parāds. Tomēr liela Itālijas problēma ir tā, ka pēdējos ceturkšņos tās ekonomika gandrīz vispār nav augusi, līdz ar to situācija var strauji pasliktināties. Vēl viens pamats uztraukumam ir premjerministrs Silvio Berluskoni, kurš varētu piekāpties populistiskām prasībām. Spānijā valdības parāds ir salīdzinoši neliels, bet privātā sektora kredītsaistību apjoms ir lielākais Rietumu pasaulē. Augstās procentu likmes, gausa ekonomikas atveseļošanās un paaugstinātais bezdarba līmenis var izraisīt negatīvu cenu spirāli nekustamā īpašuma tirgū, kas var būtiski samazināt patēriņu un pasliktināt nacionālās ekonomikas stāvokli,» atzīst SEB ekonomistu komanda.

Krievijas un citu NVS valstu uzņēmējiem, kuri iepriekš izvēlējušies Grieķijas un Kipras bankas, šī reģiona problēmu dēļ Latvijas bankas var likties pievilcīgākas, tomēr runa nav par masveida tendenci, atzīst banku sektora pārstāvji.

Neoficiāli tiek norādīts, ka ir vērojama no Kipras un Grieķijas «bēgošās» naudas ieplūšana Latvijas banku sistēmā, tiesa, nelielā apmērā.

«Pēdējo divu gadu laikā ABLV Bank klientu noguldījumu apjoma pieaugums ir bijis vairāk nekā 80%, tomēr precīzi pateikt, kāda loma šajā pieaugumā ir tam, ka Krievijas un ne tikai Krievijas klienti lielu daļu no saviem aktīviem pārved no Kipras bankām uz Latvijas bankām, ir sarežģīti,» atzina AS ABLV Bank sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ilmārs Jargans.

Viņš gan norāda: tas, ka Latvijai patlaban ir augstāks valsts kredītreitings nekā Grieķijai un Kiprai, kā arī Kipras banku lielā ekspozīcija uz arvien problēmu mākto Grieķijas ekonomiku un aizvien plašākā ekonomiskā sadarbība starp Latvijas un NVS valstu uzņēmējiem, ir pamats šiem klientiem pārdomāt, vai turēt lielus aktīvus Kipras bankās nav pārāk riskanti un varbūt labāk izvēlēties Latvijas bankas.

Grieķijas, kura cīnās ar lielāko budžeta deficītu Eiropas Savienībā, kredītreitings varētu tikt samazināts mēneša laikā, vēsta Bloomberg.

Aģentūra Standard & Poor’s izplatījusi paziņojumu, ka tā BBB+ reitinga Grieķijai pazemināšanu varētu veikt līdz marta beigām, bet Moody's Investors Service tikko pavēstījusi, ka kredītreitingu, kas šobrīd ir A2 līmenī, varētu pazemināt dažu mēnešu laikā.

Eiropas Centrā banka (ECB) turpinās kā nodrošinājumu pieņemt Grieķijas parādzīmes ar reitingu BBB, tādējādi veicinot pieprasījumu pēc finanšu grūtībās nonākušās valsts obligācijām pat gadījumā, ja Grieķijas kredītreitings turpinās samazināties, raksta Reuters.

ECB prezidents Žans Klods Trišē gan noraida, ka šādi banka rīkojusies, lai palīdzētu Grieķijai, kuras kredītreitingu divas no pasaules lielajām reitingu aģentūrām novērtējušas uz BBB+.

Ž. K. Trišē arī norāda, ka defolts Grieķijai nedraudot. «Ņemot vērā visu man pieejamo informāciju, es teiktu, ka defolts nav Grieķijas problēma,» tā viņš.

Db.lv jau vēstīja procentu likmes, kas jāmaksā Grieķijas valdībai aizņemoties naudu finanšu tirgos turpina palielināties un nu jau sasniegušas vēl nebijušus augstumus.

Šodien eiro cena ASV dolāros piedzīvoja nelielu kāpumu un sasniedza 1,41 ASV dolāru atzīmi. Vairums tirgus analītiķu gan norāda, ka ir liela iespēja tam, ka eiro cena tomēr atkal samazināsies.

Kopumā eiro izredzes piedzīvot noturīgu cenas kāpumu negatīvi ietekmējusi runu pastiprināšanās par eirozonas parādu krīzi. Vēl vakar Itālija dabūja trūkties no reitingu aģentūrām, kas paziņoja, ka nākotnē varētu tikt samazināts minētās valsts kredītreitings. Tāpat šobrīd arvien vairāk kļūst skaidrs tas, ka kaut kādā veidā tiks restrukturizēts Grieķijas parāds. Tiesa, patlaban nav skaidrs kā tas notiks un vai tas ietvers zaudējumus Grieķijas obligāciju turētājiem. Pagaidām Eiropas politiķu vidū trūkst gan rīcības plāna, gan vienota nostāja šajā sakarā un problemātiskā situācija Grieķijas gadījumā tiek tikai novilcināta.

Tāpat jāpiebilst, ka nākamnedēļ izbeigsies arī ASV Federālo rezervju sistēmas kvantitatīvās mīkstināšanas programmas otrā kārta (tās vērtība bija 600 miljardi USD). Analītiķi spriež, ka arī tas spēlēs par labu eiro/dolāra tālākam kritumam (pēc dolāriem augs pieprasījums un sāksies runas par augstākām šis valūtas procentlikmēm).

Kamēr reitingu aģentūras samazinājušas Itālijas, Spānijas, Īrijas, Grieķijas, Portugāles un Kipras kredītreitingus, un aģentūra Standard&Poor’s brīdinājusi par iespējamu eirozonas valstu reitingu samazināšanu, Moody’s 2011. gada analīzē pavēstījusi, ka Igaunijai piešķirtais kredītreitings A1 atspoguļo valsts ekonomisko stiprumu kā «vidēju», bet valsts institucionalais stiprums ir «augstā līmenī», vēsta BBN.

Igaunijas institūcijas pēdējo divu gadu laikā ir parādījušas elastību un noteiktību, pavēstījusi Moody’s. Kā piemēru valsts institucionālajam stiprumam Moody’s minēja eiro ieviešanu, kas prakstiski nozīmējusi – Igaunija spējusi sasniegt svarīgus mērķus, ņemot vērā sarežģītos apstākļus. Igaunijas finansiālais stiprums ir novērtēts kā «augsts».

Reitingu aģentūra novērtējusi Igaunijas jūtību pret riskiem kā zemu, tomēr Moody’s norādījusi arī, ka Igaunijai gaidāmas grūtības un izaicinājumi notiekošās eirozonas parādu krīzes kontekstā.

Moody’s Igaunijai noteiktais reitings A1 ir stabils kopš 2002. gada beigām.

Jaunās palīdzības programmas tapšana nemaina faktu, ka Grieķijas pašreizējais parāds nav apkalpojams.

Arī Latvija ir devusi zaļo gaismu sarunām par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju, ziņo Ministru kabinets. Finanšu ministra Jāņa Reira pilnvarošana šīm sarunām reizē ir arī īsa atbilde uz to, vai parlaments jaunā aizdevuma veidošanās fāzē tiek iesaistīts. Nē, netiek.

Tā kā Grieķija nav atmaksājusi savu jūlija sākumā pienākošos 1,6 mljrd. EUR parādu Starptautiskajam Valūtas fondam un tam pēc statūtiem ir liegts tālāk piedalīties šīs valsts finansēšanā, jaunais aizdevums tiek plānots jau vien ar ES palīdzību jeb tikai caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM). Tā akcionāri ir visas eirozonas valstis, ieskaitot Latviju, un vairākās no tām par pašu jaunās palīdzības programmas sākšanu ir jālemj parlamentiem. DB jau norādīja (15.07.2015.), ka pēc Grieķijas laikraksta Ekathimerini analīzes parlamentārs lēmums būtu jāpieņem arī Latvijai, tomēr Latvijā pagājušajā nedēļā augstākajā politiskajā līmenī par to valdīja ļoti atšķirīgi redzējumi, līdz tika secināts, ka visa parlamenta iesaiste nav nepieciešama. Finanšu ministrija (FM) oficiāli ir uzsvērusi, ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda tiešā veidā jaunā aizdevuma plānā netiek skarta. FM ierēdnis, kas gan nebija pilnvarots runāt oficiāli, sarunā ar DB skaidro shēmu, kuras dēļ paredzamā ESM aizdevuma nauda būs relatīvā drošībā. Proti, 700 mljrd. EUR lielais ESM tā struktūras dēļ statistikā neparādās kā nacionālo valstu saistības – tajā iemaksātā nauda faktiski nevairo ne, piemēram, Latvijas budžeta deficītu, ne valsts ārējo parādu.

Pagājuši gandrīz desmit gadi kopš tika publicēts pirmais raksts ar tādu pašu nosaukumu (bet bez skaitļa 2, skatīt Bizness&Baltija Nr. 183, 2002). Šajā laikā notikušas pietiekami daudz pārbīdes arī situācijā ar amerikāņu valsts parādu un arī paša autora uzskatos par šo problēmu. Pacentīsimies noformulēt to, kā atbilde uz šo jautājumu skanētu šodien.

Brīdī, kad tika gatavots pirmais raksts, Amerika pēc vairāku gadu budžeta proficīta atgriezās pie ievērojama valsts budžeta deficīta. Valsts parāda līmenis toreiz pārsniedza 6 triljonus ASV dolāru, kas bija 60% no IKP. Tas arī bija pirmais signāls par to, ka ne viss ir kārtībā «pasaulē drošākajam» parādu saistību emitentam. Tomēr 9 gadus atpakaļ, virsrakstā minētais jautājums praktiski neradās nevienam no pasaules finanšu tirgus dalībniekiem. Ja arī radās, tad tūdaļ saņēma atbildē spārnoto frāzi, kas tika citēta pirmā raksta sākumā - «tas nevar būt, jo tas nekad nenotiks». Lai gan pēc pārdomām vairāku lappušu garumā, šī atbilde tomēr transformējās citā ne mazāk pazīstamā frāzē - «nekad nesaki nekad». Runa nebija par atteikšanos izmaksāt parādu, bet par strauju dolāra devalvāciju, kas ārējiem kreditoriem būtu kas līdzīgs defoltam.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) otrdien paaugstināja Grieķijas kredītreitingu, norādot, ka Eiropas Savienības (ES) piešķirtais īstermiņa finansējums samazinājis iespējas valstij nākamā gada laikā piedzīvot parādsaistību maksātnespēju.

Aģentūra valsts kredītreitingu paaugstināja no CCC- uz CCC+.

Jaunais kredītreitings nozīmē, ka Grieķijas finanšu stāvoklis joprojām ir nestabils, taču pastāv krietni mazāk iespēju valstij piedzīvot tūlītējus kreditēšanas riskus, norāda S&P.

Taču, neskatoties uz kredītreitinga paaugstināšanu, tas joprojām atrodas investīcijām nepiemērotā jeb tā dēvētajā atkritumu teritorijā.

S&P tagad uzskata, ka iespējamība Grieķijai izstāties no eirozonas ir samazinājusies zem 50%, lai arī šis risks joprojām ir augsts.

Kā ziņots, Grieķija pirmdien atmaksāja Starptautiskajam Valūtas fondam nokavētās parādsaistības 2,05 miljardu eiro apmērā.

Šodienas eirozonas finanšu ministru sanāksme nesusi vilšanos, jo Grieķija piekopj līdzšinējo politiku un runā par iespējamiem reformu plāniem, taču nepiedāvā nekādus konkrētus un reālus priekšlikumus strukturālajām reformām, pēc sanāksmes aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

No Grieķijas puses nav iesniegti nekādi priekšlikumi, ko varētu nosaukt par progresu. Eirozonas ministri bijuši sarūgtināti, jo šodien varēja uzklausīt tikai Grieķijas jaunā finanšu ministra pārdomas par to, ko Grieķija varētu darīt situācijas stabilizēšanai, taču Grieķijas valdība neko nav darījusi, lai virzītos uz priekšu reformu ieviešanā.

Jarockis atzīmēja, ka patlaban situācija ir Grieķijas rokās. Ja nebūs nekādu reformu, tad izstāšanās no eirozonas ir neizbēgama, atzina FM pārstāvis un uzsvēra, ka Grieķijai vairs nav laika kavēties.

Šodien eirozonas finanšu ministri nav nekādus lēmumus pieņēmuši, jo Grieķija nav piedāvājusi konkrētus priekšlikumus. Eirozonas finanšu ministri nav skatījuši jautājumu par iespējamu Grieķijas parādu norakstīšanu.

Eiropas vadošo akciju tirgus indeksu vērtības šodien samazinājās pēc tam, kad reitingu aģentūra Standard & Poor’s paziņoja, ka pārskata Spānijas kredītreitinga nākotnes izredzes uz negatīvām (pašlaik Spānijas kredītreitings pēc Standard & Poor’s mēriem ir AA+), raksta Bloomberg.

Jāpiebilst, ka vēl vakar cita reitingu aģentūra Fitch samazināja Grieķijas kredītreitingu no A- līdz BBB+ (turklāt saglabājot negatīvu skatījumu uz Grieķijas ekonomiku). Negatīvu spiedienu uz akciju tirgiem izdarīja arī no jauna aktualizējies Dubaijas parāda jautājums.

Valdot šādam fonam, Dow Jones Euro Stoxx 50 indeksa vērtība šodien samazinājās par 0.85 %, Londonas FTSE 100 indeksa – par 0.25 %, Vācijas DAX indeksa – par 0.6 %.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Spānijai piešķirto reitingu no A3 līdz Baa3, kas ir tikai vienu pakāpi virs tā sauktā «miskastes reitinga». Tāpat aģentūra pavēstījusi, ka tuvāko trīs mēnešu laikā Spānijas reitingu varētu turpināt samazināt.

Savu lēmumu Moody’s skaidro ar Spānijas vēršanos pēc finanšu palīdzības bankām, kas palielinās valsts parādu kalnus. Tāpat reitingu aģentūra uzsver, ka Spānijas valdībai ir ierobežota pieeja finanšu tirgiem, bet valsts ekonomika ir vāja.

Moody’s lēmums par Madrides reitinga turpmāku samazināšanu būšot atkarīgs no Spānijas banku audita rezultātiem, kā arī Grieķijas izraisītā riska un plašākas informācijas par finanšu palīdzības piešķiršanu valsts bankām, skaidro aģentūra.

Tāpat aģentūra samazinājusi Kipras reitingu no Ba1 līdz Ba3. Arī šīs Vidusjūras valsts kredītreitings, iespējams, vēlāk varētu tikt samazināts atkārtoti. Kipras reitinga samazināšanu Moody’s skaidro ar risku, kuru šai valstij sagādā Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas.

Lēmumu pazemināt deviņu eirozonas valstu kredītreitingus aģentūras ir ilgi apsvērušas. Aģentūras vērtē valstu spēju atdot parādus, un pašlaik šī spēja kļūst vājāka, Db.lv pauda DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. «Drīzāk pārsteigumu ir radījis tas, ka pagāja tik ilgs laiks, līdz valstu kredīreitingi tika samazināti,» citējot CMC Markets tirgus analītiķi Maiklu Hevsonu (Michael Hewson), vēsta Associated Press.

Pirmkārt, palielinās šo Eiropas valstu parāds, turklāt aģentūras vērtē arī banku situāciju, un pašlaik, piemēram, Austrijas bankām ir diezgan lieli riski, norādīja P. Strautiņš. Analītiķi un eksperti ir norādījuši, ka reitingu samazinājums ir bijis plaši paredzams, tādējādi Standard&Poor’s paziņojums gan par Francijas trīskāršā A reitinga samazinājumu, gan citu Eiropas valstu kredītreitinga samazinājumu, radīja «pavisam nelielu šoku» obligāciju tirgos, vēsta Associated Press. Labā vēsts ir Vācijas AAA kredītreitinga saglabāšana, turklāt tā nākotnes prognozes paaugstinātas no negatīvām uz stabilām.

Eiro cena šodien noslīdēja līdz pēdējo divu ar pusi mēnešu zemākajam līmenim pret ASV dolāru.

Tirgus dalībnieki pēc pagājušas nedēļas reitingu aģentūru paziņojumiem (samazināja Grieķijas kredītreitingu un «melnās listes» sākumā tika nolikts arī Spānijas kredītreitings) pievēsuši pastiprinātu uzmanību eiro zonas ekonomikas problēmām. «Ja ne Grieķija, tad dolāra cena jau vakar būtu atgriezusies pie došanās zemākos līmeņos (tā teikt: turpinājusi šā gada otrās puses tendences), bet tagad tirgū runā par eiro zonas iekšējām problēmām un tas pazemina eiro vērtību,» skaidro Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Šodien eiro papildus triecienu deva Vācijas ZEW indeksi, kas atklāja, ka Vācijas investoru noskaņojums pasliktinās jau trešo mēnesi pēc kārtas.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch uzreiz par trim atzīmēm samazinājusi Spānijas kredītreitingu, vēsta pasaules mediji.

Spānijas kredītreitings samazināts no A līmeņa līdz BBB līmenim, un retingam noteikta negatīva nākotnes prognoze, vēsta Reuters.

Fitch piešķīrusi Spānijai zemāko kredītreitingu no trim nozīmīgākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām. Patlaban Fitch vērtējumā Spānijas reitings atrodas vien divas pakāpes no «miskastes» statusa, kurā nonākot, paredzams, ka daudz investori pamestu Spānijā esošos īpašumus.

«Negatīvas nākotnes prognozes Spānijas reitingam sasaucas ar riskiem par situācijas pasliktināšanos eirozonā kopumā, ko īpaši apdraud krīze Grieķijā,» norādīts aģentūras paziņojumā par Spānijas reitinga samazināšanu.

Parādu krīzes nomāktā Grieķija ir kļuvusi par savu kreditoru aplamu maldu upuri, uzskata ASV investors un filantrops Džordžs Soross.

«Ikviens zina, ka Grieķija nekad nespēs atmaksāt atpakaļ savus parādus, no kuriem lielākā daļa pieder valsts sektoram – Eiropas Centrālajai bankai (ECB), Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vai Starptautiskajam Valūtas fondam,» interneta vietnē Project Syndicate publicētā rakstā pauž Dž. Soross.

Investors norāda, ka pēc ilgām ciešanām Grieķija ir nonākusi tik tālu, ka grasās sasniegt budžeta pārpalikumu. «Ja vien kreditori varētu atteikties no parādu atmaksas vismaz tik ilgi, kamēr valsts izpildītu aizdevēju noteikumus, Grieķijā varētu atgriezties privātais kapitāls un tās ekonomika strauji atveseļotos,» uzskata ASV miljardieris.

Biju diezgan izbrīnīta pagājušo piektdien izlasot laikraksta Dienas Bizness otrajā lappusē rakstu par Grieķiju. Nav korekti secināt, ka «nekas netiek darīts» vai «viss tiek darīts». Jau kopš krīzes sākuma, Grieķija ir saņēmusi sīvu kritiku par to kā tiek risināta radusies situācija, bet netiek izrādīta empātija par pieliktajām pūlēm un lielajiem Grieķijas tautas upuriem.

Mēs vēl joprojām cīnāmies, lai atrastu izeju no krīzes un panāktu izaugsmi. Nešaubīgi, ka daudzas lietas varēja darīt citādi un vēl ir daudz jādara. Balstoties uz dažādām ekonomikas teorijām, ekonomisti un analītiķi visā pasaulē piedāvā dažādas interpretācijas un risinājumus, kā vajadzēja risināt radušos situāciju un kā tā jārisina turpmāk.

Neskatoties uz ekonomikas un finanšu datiem, par kuriem mēs varam runāt bezgalīgi un kas šajā brīdī nav galvenie, viena lieta ir skaidra - Grieķija no krīzes var izkļūt tikai ar savu partneru palīdzību. Neļaujiet kļūdīties! Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ekonomiskus lēmumus nepieņem balstoties uz sentimentālu vājumu, bet gan pamatojoties uz rūpīgiem un labi aprēķinātiem apsvērumiem. Šajā ziņā Grieķija ne ar ko neatšķiras no jebkura cita gadījuma. Tādējādi lēmums par Grieķijas parādu, lai arī kāds tas būtu, tiks balstīts uz finanšu interesēm.

Ņemot vērā eirozonas krīzes radītos riskus, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's samazinājusi kredītreitingu vairākām Nīderlandes un Beļģijas bankām, vēsta BBC.

Ilgtermiņa kredītreitingi tādām bankām kā ING, Rabobank, ABN, LeasePlan un KBC tika pazemināti par divām atzīmēm, bet SNS bankas reitings – par vienu atzīmi.

«Nīderlandes bankām šā gada laikā un, iespējams, vēl ilgāk būs apgrūtināti darbības apstākļi,» norāda Moody's, paužot, ka «Nīderlani ietekmējusi eirozonas parādu krīze un kopējais reģiona ekonomikas vājums».

Patlaban Nīderlandes bankas ING reitings ir A3, ING bankas daļa – A2, Rabobank Nederland novērtēta ar trešo augstāko investīciju līmeni Aa2, ABN Amro – A2, bet LeasePlan Corp un SNS – ar Baa2.

Reitingu samazināšanas vilnis, ko izraisījusi Eiropas parādu krīze, draud «aprīt» arī Franciju, kas varētu zaudēt savu AAA reitingu, uzskata analītiķi un investori. Pēc viņu domām, reitinga samazināšana draud arī Beļģijai, ziņo Bloomberg.

Reitingu aģentūra Moody’s Investors Service 15.decembrī paziņoja, ka tā varētu pazemināt Spānijas reitingu. Tā samazināja Īrijas reitingu par pieciem līmeņiem 17.decembrī. Standard & Poor’s pārskata savu Īrijas, Portugāles un Grieķijas novērtējumu. Kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumi rāda, ka ir dārgāk apdrošināt Beļģijas, Francijas un Austrijas obligācijas nekā zemāk novērtētos Čīles un Čehijas vērtspapīrus.

«Ja problēmas eirozonā netiks atrisinātas ātri, tad refinansēšanas apstākļi šīm valstīm būs dārgi, un reitingu aģentūras samazinās vēl vairākus reitingus,» sacījis analītiķis Ralfs Ahrens, piebilstot: «Mēs jau redzam šo dinamiku tirgū. Es redzu Franciju kā risku.»