Jaunākais izdevums

Pieņemot šos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Tā par jauno regulējumu publisko iepirkumu jomā intervijā laikrakstam Diena saka zvērināta advokāte, advokātu biroju apvienības COBALT partnere Sandija Novicka.

Saeimā izskatāmie grozījumi Publisko iepirkumu likumā ir izraisījuši nopietnas uzņēmēju, pašvaldību, valsts iestāžu bažas par būtisku spēles noteikumu maiņu publiskajos iepirkumos. Grozījumu izstrādātāji – Finanšu ministrija (FM) un Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) – gan pauž, ka to mērķis esot "konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana". Kāds ir jūsu skatījums?

Domāju, ka ir dažas būtiskas aktuālas lietas, kas izraisījušas publisku diskusiju, ka, iespējams, esošais regulējums nav gana labs. Pirmkārt jau tā sauktais būvnieku kartelis, kur nopietnas aizdomas par nelikumīgu vienošanos pastāvēja jau labu laiku pirms Konkurences padomes (KP) lēmuma. Tagad, kā zināms, šajā lietā notiek tiesvedības, kas varētu turpināties divus trīs gadus. Pie esošā regulējuma šis KP lēmums un sekojošās tiesvedības neliedz šiem būvniekiem piedalīties jaunos iepirkumos. Tas rada jautājumu – vai tas ir pareizi? Protams, ja mēs pajautātu cilvēkiem uz ielas, viņi visdrīzāk teiktu – nē, tas ir nepieļaujami! No otras puses – vai ieviešot regulējumu, kas liegtu šiem uzņēmumiem piedalīties iepirkumos, mēs kā sabiedrība un nodokļu maksātāji tiešām iegūtu? Mēs it kā iegūtu godīgu konkurenci, taču vienlaikus konkurence samazinātos. Latvijā ir mazs tirgus, un jau tā bieži ir situācijas, kad piedāvājums dalībai iepirkumos ir ierobežots. Ja mēs lielu daļu uzņēmumu būvniecības nozarē izslēgsim par pagātnes grēkiem, vai mēs kā sabiedrība kopumā iegūsim?

Pavērtējot ES Publisko iepirkumu direktīvu – tā teorētiski dod dalībvalstīm plašākas iespējas izslēgt pretendentus no iepirkumiem nekā esošais Latvijas regulējums. Cits jautājums, kas praksē notiks, ja šos grozījumus pieņems. Bieži vien, pat ja ideja ir laba, reālais izpildījums nav tik viennozīmīgs. Arī šajā gadījumā, runājot par pretendentu izslēgšanas tiesību paplašināšanu, – kā tā ikdienā darbosies? Jo šie grozījumi paredz pasūtītājam pienākumu vērtēt katra pretendenta individuālo situāciju. Līdz šim bija zināms rāmītis, kura ietvaros pasūtītājs novērtēja, vai ir spēkā kāds no pretendenta izslēgšanas nosacījumiem vai nav. Tagad šie noteikumi kļūst daudz neskaidrāki. Cik pasūtītāji būs gatavi un profesionāli spējīgi tikt ar to galā? Skaidrs, ka strīdu būs daudz vairāk nekā līdz šim.

Cik Latvijas vidējais publisko iepirkumu veicējs ir gatavs šai izvērtēšanai? Jo likuma grozījumos parādās ļoti plaši traktējams pārkāpumu loks, kas var kļūt par pamatu pretendentu izslēgšanai.

Nopietni strīdi varētu būt par grozījumos minētajiem smagajiem pārkāpumiem profesionālajā darbībā. Līdz šim mums ir bijuši saistoši Ministru kabineta (MK) noteikumi ar konkrētu pārkāpumu uzskaitījumu, kas var tikt izmantoti, lai izslēgtu kādu uzņēmumu no dalības iepirkumā, savukārt tagad šis smagais pārkāpums kļūst par tādu kā atvērtu konceptu, ko katrs pasūtītājs varētu traktēt pa savam. Es gan domāju, ka pasūtītāji diezin vai metīsies masveidā traktēt katru mazāko pārkāpumu kā smagu.

Drīzāk lielākas problēmas varētu būt situācijās, kad publiski izskan informācija, ka, piemēram, kāds pretendents, iespējams, ir iesaistīts koruptīvos darījumos, bet nekāda [atbildīgo institūciju] lēmuma nav. Ko šādā situācijā darīt pasūtītājam? Vai te ir pietiekami pierādījumi, lai uzskatītu, ka ir noticis smags profesionālās darbības pārkāpums? Pasūtītājs tiek iedzīts stūrī. Ja viņš ļauj šādam uzņēmumam piedalīties iepirkumā, viņš beigās var tikt kritizēts par līguma slēgšanu ar pretendentu, pār kuru krīt šaubu ēna. Ja pasūtītājs izslēdz šādu uzņēmumu, tad uzņēmumam ir visas tiesības teikt – jums taču nav nekādu pierādījumu! Tas būs pamats, lai sūdzētos IUB un tālāk jau tiesā. Tas, protams, krietni ievilks šī iepirkuma procesu. Turklāt neizbēgami sāks veidoties tiesu prakse, ka tad, ja pasūtītājs nepamatoti ir liedzis kādam pretendentam piedalīties iepirkumā, šim uzņēmumam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību.

Tātad, pieņemot šos grozījumus, kopumā ir risks, ka sašaurināsies konkurence, pasūtītājam būs jāiegulda daudz lielāks darbs iepirkumu sagatavošanā, būs vairāk strīdu, turklāt valstij un pašvaldībām pastāv zaudējumu risks.

Vai jaunā kārtība nepalielina arī korupcijas risku? Jo pasūtītājam tiek piešķirtas daudz lielākas tiesības subjektīvi izlemt, vai pretendents ir pielaižams pie iepirkuma, balstoties uz neskaidriem kritērijiem. Piemēram, TV parādās sižets par pretendenta iespējamiem pārkāpumiem, pasūtītājs, pamatojoties uz šo sižetu, pieņem lēmumu, bet patiesībā tas viss ir bijis šī uzņēmuma konkurentu organizēts.

Pasūtītājs nonāk neapskaužamā situācijā, ja viņam jāvērtē, cik viens šāds sižets pierāda, ka smags profesionāls pārkāpums tiešām ir noticis! Grozījumu projektā gan ir ietverta frāze, ka, vērtējot pretendentu izslēgšanu, «galvenokārt» būtu jāvadās pēc kompetento iestāžu lēmumiem. Līdz ar to ar vienu sižetu it kā nepietiek. Bet, kā jau es minēju, pasūtītājam tādā gadījumā ir jābūt gatavam atbildēt uz jautājumiem, kā šī situācija ir tikusi izvērtēta. Protams, pasūtītāja pusē tas nav viena cilvēka lēmums, teorētiski tas korupcijas riskus samazina. Otrkārt, pretendentiem iepirkuma komisijas lēmumus ir tiesības pārsūdzēt IUB un tiesā.

IUB vadītājs norāda, ka likuma grozījumi ir izstrādāti saskaņā ar ES Iepirkuma direktīvu. Bet direktīva tos trīs punktus jeb reputācijas kritērijus, kas grozījumos noteikti kā pamats pretendenta izslēgšanai, definē kā fakultatīvus, nevis obligātus.

Direktīva dalībvalstīm obligātu to piemērošanu pieļauj. Protams, tā arī prasa, lai tiktu nodrošināta vienlīdzība, brīva konkurence, caurspīdīgums.

Bet es saprotu, ka direktīva saka: ja šie fakultatīvie iemesli izslēgšanai tiek piemēroti kā obligāti, normatīvajos aktos ir jābūt paredzētam izvērtēšanas mehānismam. Mums jau tāda, šķiet, nav, pasūtītājam nav, pie kā pieturēties, un gribot negribot jālemj subjektīvi?

Jā, tās tas ir! Un šeit būs milzīgs izaicinājums – nenoteiktība, augsne strīdiem un arī valsts un pašvaldību atbildībai par zaudējumiem, ja izrādīsies, ka iepirkumu komisijas lēmums nav pareizs. Tādēļ ir ļoti svarīgi, cik ilgs būs pārejas periods pēc grozījumu pieņemšanas, lai jaunajiem noteikumiem sagatavotos. Šobrīd ir runa par sešiem mēnešiem, un ir jautājums, vai šo sešu mēnešu laikā FM kopā ar IUB izdosies pietiekami apmācīt pasūtītājus un piegādātājus, kā jaunos noteikumus piemērot, kāda ir metodika, vērtēšanas rāmis. Ir jāsaprot, vai mēs kā jomas profesionāļi esam tam gatavi. Pretendenti, pasūtītāji, IUB, tiesa – ir svarīgi, lai visi iesaistītie šos noteikumus traktētu pēc vienotas metodikas.

Šobrīd spēkā ir KP lēmums par karteli, kurā ietilpst visi vadošie būvniecības nozares uzņēmumi. Kas notiks ar publiskajiem iepirkumiem šajā jomā, ja šie grozījumi stāsies spēkā?

To, ko likums šobrīd jau paredz, – šiem uzņēmumiem ir iespēja veikt darbības, iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka viņi ir atjaunojuši savu uzticamību. Protams, arī šis process Latvijā ir ļoti jauns, būvniecības karteļa gadījums būs precedents, kā notiek šī likumā paredzētā uzticamības atjaunošana. Šis process gan arī nav vienkāršs, jo atkal pasūtītājam ir jāvērtē situācija katrā konkrētajā iepirkumā, tas ir papildu darbs gan pretendentiem, gan pasūtītājam. Arī tur, protams, būs izvērtēšanas jautājums – vai tas, ko konkrētais uzņēmums ir izdarījis reputācijas atjaunošanai, ir pietiekami.

Vai šie grozījumi nenonāk pretrunā ar Satversmes 92. pantu, kas paredz ikviena tiesības uz savu tiesību aizstāvēšanu tiesā, kā arī nevainīguma prezumpciju?

Es domāju, ka tiesību aizstāvēt savas tiesības pārkāpuma tur nav. Likums ir uzbūvēts tā, ka pasūtītājam pirms lēmuma pieņemšanas būtu jāuzklausa un jāsaņem informācija no uzņēmuma, par kuru tam ir aizdomas. Tālāk seko iespēja lēmumu pārsūdzēt IUB un tiesā. Protams, tas ir apgrūtinājums, papildu izdevumi, bet formāli šis tiesības pastāv.

Runājot par to, ka bez likumīga lēmuma nevar uzskatīt, ka persona ir vainīga, – no šī aspekta ir pamats diskusijai. Pirmkārt, jau par to, vai aizliegums piedalīties iepirkumā ir uzskatāms par sodu, kas ir diskutabls jautājums. Tomēr direktīvā šis mehānisms ir iestrādāts, un ir bijuši ES Tiesas spriedumi, kuros tiek vērtēts, vai ir pamatoti izslēgt no iepirkuma pretendentu, par kura vainu vēl nav stājies spēkā galīgais tiesas spriedums. Direktīva ļauj to darīt zināmos apstākļos, ja ir pietiekami pamatoti pierādījumi, – Latvijā tas būs kompetentās iestādes lēmums, kas konstatē pārkāpumu.

Cik lielā mērā visas šīs neskaidrības varētu ietekmēt iepirkuma komisiju darbu?

Tas, ka tas ievērojami sarežģīs iepirkuma komisiju darbu, pagarinās iesniegto piedāvājumu izvērtēšanu, ir diezgan droši. Turklāt papildus izslēgšanas nosacījumu saturam grozījumos ir vēl divi aspekti, kas iepirkumu procesu padarīs sarežģītāku. Līdz šim izslēgšanas noteikumi bija spēkā tikai attiecībā uz apakšuzņēmējiem, kuri veica virs 10% no darba, bet tagad tiek piedāvāts tos attiecināt uz visiem piesaistītajiem apakšuzņēmējiem. Tad vēl ir priekšlikumi daļu no izslēgšanas nosacījumiem attiecināt uz pretendentu patiesajiem labuma guvējiem un personām, kurām uzņēmumā ir izšķirošā ietekme.

Vai nepieciešami kādi labojumi izskatāmajos grozījumos vai MK noteikumi, kas precizētu pretendentu izvērtēšanas kritērijus?

Par to noteikti ir jārunā. Es redzu grozījumu mērķi, redzu arī risku faktiski samazināt konkurenci, un ir jādomā par iespējām, kā šo nenoteiktību samazināt, atvieglot pasūtītāju un pretendentu darbu. Vai tie būtu MK noteikumi? Pieļauju, ka tie varētu sanākt diezgan kazuistiski. Ja šis virziens tiek saglabāts un mēs ejam uz atvērtāku regulējumu, IUB būtu nopietni jādomā par profesionālu, kvalitatīvu vadlīniju izstrādi kopā ar pasūtītājiem un tirgus dalībniekiem. Ir nepieciešama metodika, algoritms, pēc kura pasūtītāji var rīkoties ar iespējamiem piemēriem no prakses.

Ja paskatāmies grozījumos piedāvāto izslēgšanas kritēriju otro punktu, tajā ir runa par ES vai Latvijas normatīvo aktu pārkāpumiem "vides, sociālo vai darba tiesību jomā". Tie taču var būt visdažādākie – ļoti smagi vai tīri formāli.

Arī te ir pamats diskusijai, cik šāds regulējums ir samērīgs. Publiskie iepirkumi balstās uz trim vaļiem – vienlīdzību, brīvu konkurenci un efektīvu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantošanu. Ja mēs izslēgsim pretendentu, kas ir nācis ar labu piedāvājumu gan kvalitātes, gan cenas ziņā, balstoties uz kādu niecīgu, varbūt nejaušu pārkāpumu vides prasību izpildē, tad es teiktu, ka te ir samērīguma problēma. Tas pats attiecas arī, piemēram, uz grozījumos pieminētajām neatbilstībām nodokļu jomā, nespecificējot, kas tās ir par neatbilstībām – lielas, mazas, būtiskas, nebūtiskas. Katram var gadīties, ka tāpēc, ka ir kļūda aprēķinos, uz brīdi izveidojas kaut kāds nodokļu parāds. Vai tādēļ mēs izslēgsim uzņēmumu, kas nāk ar labu piedāvājumu? Tāpēc IUB vadlīnijas būtu tik nozīmīgas. Jo citādi tā vietā, lai nodrošinātu konkurenci, var iznākt, ka mēs šo konkurenci nogalinām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nesaimnieciska rīcība Latvijas telekomunikāciju iepirkumos un nesodāmības sajūta

Raivo Rosts, “Tele2” komercdirektors,02.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par nesaimniecisku rīcību mobilo sakaru publisko iepirkumu jomā Latvijā, kas iepirkumus padara formālus un konkurenci kropļojošus, publiski runājam jau daudzus gadus. Lai arī atsevišķas lietas ir uzlabojušās, vienlaikus nepamet sajūta, ka joprojām ar publisko iepirkumu palīdzību tiek saimniekots pēc saviem ieskatiem, nevis labiem pārvaldības principiem, un, acīmredzot, valda nesodāmības sajūta. Un tas nav mīts vai atsevišķu uzņēmumu viedoklis.

To apliecina arī starptautiskā audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma “KPMG Baltics” veiktais mobilo sakaru nozares pētījums, kurā analizēti publiskie iepirkumi Latvijā un ārvalstīs.

Starptautisks pētījums apliecina – Latvijā tiek nesaimnieciski tērēta nauda telekomunikāciju iepirkumos

Iepriekš minētais “KPMG Baltics” pētījums atklāj visai nepatīkamu ainu – Latvijā analizētajos publiskajos iepirkumos izmantotie vērtēšanas kritēriji ierobežo pasūtītāja spēju izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Proti, iepirkumu kritērijos vienlaicīgi tiek vērtēta gan pieslēguma maksa (ikmēneša maksa) konkrētajam tarifu plānam, gan atsevišķi maksa par vienībām jeb pamatpakalpojumiem – zvaniem, īsziņām, datu pārraidei u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts Rail Baltica globālā projekta iepirkumu plāns 2022. gadam, sniedzot pārskatu par plānotajiem publiskajiem iepirkumiem un laika grafiku. Plānoto līgumu kopējā vērtība pārsniegs 2 miljardus eiro.

2022. gadā Rail Baltica projekta ieviesēji plāno turpināt ar nākamajām kārtām jau uzsāktajos būvniecības un konsolidētajos būvmateriālu iepirkumos, kā arī tiks izsludināti jauni būvniecības iepirkumi visās trijās Baltijas valstīs. Tāpat tiks izsludināti publiskie iepirkumi Rail Baltica apakšsistēmu - elektrifikācijas (ENE) un vilcienu vadības un signalizācijas (CCS) projektēšanai un izbūvei, kā arī projektēšanas darbiem atlikušajā un kopējam projektam īpaši stratēģiskajā Rail Baltica pamattrases posmā "Kauņa - Polijas robeža". Iepirkumu plānā iekļauti arī citi iepirkumi, kā piemēram, konsolidētais iepirkums par trokšņu barjeru un žogu piegādi projekta vajadzībām, IT arhitektūras stratēģijas izstrādes iepirkums un citi, kas tiks izsludināti 2022. gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā ārkārtējā stāvokļa un epidēmijas izplatības ierobežošanas pasākumu ietekmē vairākās sfērās ir būtiski cietusi konkurence, tās problēmjautājumi par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību lomu raisa strīdus, bet lielo ostu pārvaldības reformas rezultātā iespējamie reģionālās konkurences jautājumi risināsies jau Eiropas struktūrās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vecākais vadītājs Māris Butāns. Viņš atzīst, ka Konkurences padomes pēdējā gada darbība nav īsti bijusi dzirdama, tāpēc tai pēdējais brīdis aktīvi iesaistīties procesos, nevis notiekošo novērot no malas.

Fragments no intervijas

Vai Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi konkurences tiesības, to piemērošanas praksi?

Pandēmija ir ietekmējusi visas jomas, un konkurences sfēra nav izņēmums – tā arī ir cietusi. Pirmais, kas man nāk prātā, ir Latvijas valsts atbalsts (kas Eiropas Savienības struktūrās vienmēr ir ticis vērtēts ļoti kritiski) Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Protams, valsts atbalsts ārkārtējos apstākļos tiek vērtēts pēc citiem nosacījumiem, un vietā ir atruna par to, ka lēmumi ir jāpieņem lielā steigā, tādējādi nenotiekot rūpīgai izvērtēšanai. Tādēļ vienā un tajā pašā sfērā strādājošas kompānijas ar privāto kapitālu šādu atbalstu nesaņēma, bet to saņēma uzņēmumi ar valsts kapitālu, vai labākajā gadījumā privātais nevarēja saņemt tik lietu atbalstu, kādu varēja saņemt valstij piederošās kapitālsabiedrības. Šis fakts būtiski ietekmē ne tikai kompāniju spēju izdzīvot pandēmijas situācijā, bet arī atjaunot saimniecisko darbību pēc pandēmijas izplatības ierobežošanas nosacījumu atcelšanas. Otrs pandēmijas upuris konkurences sfērā ir publiskie iepirkumi. Protams, ne viens vien iepirkums bija jāveic ļoti ātri, tādējādi izlaižot nepieciešamās procedūras, kā dēļ atsevišķos veselības aprūpes iepirkumos to veicējiem ir paslīdējusi kāja. Šajos iepirkumos nebija iespējama arī pārsūdzība. Manuprāt, pandēmijas laikā Konkurences padome ir bijusi ļoti klusa un nemanāma, kaut arī jautājumi par konkurences nosacījumu nodrošināšanu ir bijuši ļoti aktuāli. Varbūt Konkurences padomes aktivitātes bija, taču tās nebija pamanāmas publiskajā telpā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijas Saeimā par jaunajiem Publisko iepirkumu likuma (PIL) izslēgšanas nosacījumiem tuvojas finišam. Šie varētu būt vieni no sarežģītākajiem grozījumiem visā PIL vēsturē. Tiek plānots, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Dienas Bizness šo grozījumus analizējis arī iepriekš. Un arī šobrīd, kad grozījumi PIL Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiek skatīti trešajam lasījumam, aptaujātie eksperti un uzņēmēji secina, ka ar grozījumiem netiek sasniegti izvirzītie mērķi: ātrs, godīgs, caurspīdīgs process.

Vai Cancel kultūra skars arī publiskos iepirkumus? 

Cancel jeb izslēgšanas kultūra jau pamatīgi skārusi finanšu sektoru....

"Tādējādi 3,5 miljardu eiro apguve, visticamāk, turpināsies ierastajā tempā vai pat lēnāk, ņemot vērā iepirkumu komisijām uzlikto milzu vērtēšanas kompetences un dokumentu apjoma slogu," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Arbitrs ir vajadzīgs, lai pasūtītāju nevainotu korupcijā 

Publisko iepirkumu likuma grozījumu novitāti – iespēju pasūtītājam prasīt Konkurences padomei...

ZAB COBALT partnere, zvērināta advokāte Sandija Novicka norāda: "Ļoti ticami, ka beigās ar iznākumu nebūs apmierināts neviens. Izskatās, ka izslēgšanas nosacījumus regulējošo noteikumu gala redakcija būs sarežģīta un neskaidra. Būs nepieciešams laiks, lai visiem iesaistītajiem izveidotos vienota izpratne par jauno regulējumu. Šobrīd nešķiet, ka grozījumi pēc būtības padarīs konkurenci godīgāku un efektīvāku".

"Jaunie piedāvājumi no Finanšu ministrijas ir uzrakstīti ļoti vispārīgi un stiepjamos jēdzienos, kas paredz daudz un dažādus riskus gan pasūtītājiem, gan izpildītājiem, gan sistēmai kopumā. Plašās interpretācijas iespējas var izmantot ļaunprātīgi, un transporta nozarē konkurence jau tā ir neliela. Es pirmo reizi šos labojumus ieraudzīju tikai pēc Tautsaimniecības komisijas sēdes, mēs netikām aicināti uz apspriešanu, un domāju, ka arī citu nozaru asociācijas netika aicinātas. Zinot to, cik ļoti partijas ir saistītas ar būvniecības nozari, es raugos aizdomīgi uz šādiem uz ātru roku tapušiem grozījumiem," saka Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Plašu rakstu par iecerētajiem grozījumiem lasiet 22.februāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības izmaksu kāpuma dēļ jāatrod risinājums būvniecības līgumu cenu pārskatīšanai

LETA,08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācijās, kad no būvkomersantiem neatkarīgu apstākļu rezultātā būtiski pieaug būvniecības izmaksas, publisko būvdarbu līgumos būtu jāietver vienots risinājums, kā tādās situācijās tiek pārskatīta būvniecības līguma cena, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie iemesli būvniecībā izmantoto izejvielu cenu kāpumam ir ārēji faktori, kas saistīti ar pieprasījuma strauju augšanu, kā arī izejvielu pasūtīšanu no Ķīnas. 2021.gada sākumā, mazinoties Covid-19 pandēmijas ietekmei, radās ļoti liels preču pieprasījums visās preču kategorijās, sākot ar būvmateriāliem, beidzot ar sezonas precēm un mājas precēm. Lielais preču un izejvielu pasūtījumu apjoms no Ķīnas izraisīja konteineru sadārdzinājumu, kas jau patlaban ir sešas reizes dārgāks nekā gadu iepriekš, skaidroja Miķelsons.

Saskaņā ar būvmateriālu ražotāju sniegto informāciju rekordliels cenu kāpums pašreiz ir vērojams koksnei un koksnes materiāliem, tādiem kā kokmateriāli, OSB plātnes, finiera plātnes un citiem. Tāpat, palielinoties būvniecības pieprasījumam, ļoti liels sadārdzinājums ir siltumizolācijas materiāliem, putu polistiroliem, polimēriem un metālam. Miķelsons pavēstīja, ka šīs ir tās preču kategorijas, kur patlaban ir izveidojies preču deficīts un piegādes laiks svārstās no viena līdz trīs mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro vismaz 18 miljonu eiro finanšu korekcija vismaz 25 projektos, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa.

"Par šādu projektu skaitu un finanšu korekcijas apmēru liecina CFLA sākotnējās aplēses. Daļai no Konkurences padomes minētajiem projektiem kartelī iesaistītie uzņēmumi nebija uzvarētāji, tāpēc finanšu korekcija tajos netiks piemērota," sacīja Krūmiņa.

Viņa piebilda, ka CFLA vēl joprojām izvērtē gadījumus, kuros varētu būt iesaistīts pasūtītājs. Šādos gadījumos finanšu korekcija tiek piemērota 100% apmērā, tāpēc, iespējams, ka finanšu korekcijas kopējā summa vēl pieaugs.

"Daļa no karteļa realizētajiem projektiem jau ir pabeigti, tāpēc šajos gadījumos tiks prasīts atmaksāt jau izmaksāto ES finansējumu. Apmēram puse no projektiem vēl turpinās, šajos projektos CFLA pārtrauks ES finansējuma izmaksu," sacīja Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tele2 investīcijas otrajā ceturksnī palielinājušās par 11,2 %

Db.lv,17.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums šī gada otrajā ceturksnī palielinājies par 2 %, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, un sasniedzis 43,4 milj. eiro.

Vienlaikus būtiski – par 11,2 % – pieaugušas investīcijas attīstībā. 5,5 milj. eiro lielās investīcijas galvenokārt novirzītas mobilo sakaru infrastruktūras attīstībai, klientu apkalpošanas un produktu pilnveidošanai. Šogad vien jau ir uzstādītas 156 5G bāzes stacijas un modernizētas tikpat 4G bāzes stacijas.

Apgrozījuma pieaugumu otrajā ceturksnī pamatā veidoja klientu skaita pieaugums par 4,7 % un ieņēmumu pieaugums no pamatpakalpojumiem par 4,3 %. Savukārt uzņēmuma EBITDAaL (peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, un pēc nomas) šī gada otrajā ceturksnī bija 19 milj. eiro, kas ir par 2,3 % vairāk nekā gadu iepriekš.

“Šogad mēs veicam vērienīgākos tīkla modernizācijas darbus kopš 2012. gada, lai stiprinātu tīkla kapacitāti un nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mobilajiem datiem. Mobilo sakaru kvalitāti un apkalpošanas līmeni novērtējuši arī “Tele2” klienti, kuru skaits audzis par vairākiem tūkstošiem, par ko ir īpašs prieks,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Otrajā pusgadā uzmanību veltīsim biznesa un infrastruktūras attīstībai, aktīvi izvēršot 5G tehnoloģiju ar mērķi padarīt 5G pieejamu 85 % Latvijas teritorijas, kā arī plašāk ieviesīsim mākslīgā intelekta risinājumus efektīvākai klientu apkalpošanai. Tāpat ieviešanai tirgū gatavojam vairākus jaunus pakalpojumus.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Publiskā sektora būvniecības nozares spožums un posts

Jānis Uzulēns, Jurisconsultus vadītājs, jurists,22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par publiskā sektora būvniecības jomu var pilnīgi droši apgalvot, ka būvprojektu eksperti ir pārvērtušies par inženierkonsultantiem, savukārt inženierkonsultants diemžēl faktiski ir un paliek būvuzraugs.

Būvniecības nozare publiskajā sektorā šobrīd saskaras ar vairākām problēmām, kas kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodara (vai vismaz var nodarīt) kaitējumu nozarei un sabiedrībai kopumā. Šīs problēmas ir sekojošas: pasūtītāja kompetences trūkums, būvprojektu kvalitātes problēmas, būvprojektu ekspertu nozīmes un mērķa nonivelēšana kā arī neprasmīga FIDIC jeb Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) tipveida līgumu ieviešana. Būtiski arī, ka procesā nav viena centrālā subjekta, kas varētu šīs problēmas novērst, nodrošināt pareizu risku sadali starp procesa dalībniekiem, kā arī pārdomāti pārvaldīt būvniecības procesu, tādejādi nodrošinot efektīvu būvniecības procesā nepieciešamo resursu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB,02.05.2023

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.maija numurā lasi:

Statistika

Mobilo sakaru publiskie iepirkumi kā teātris sabiedrībai

Tēma

Kuras augstskolu programmas ir ar vislielāko emigrācijas risku?

Izglītība

Latvijas augstākās izglītības institūcijas liktenīgie defekti

Aktuāli

Bērnos vairs neredz dzīves piepildījumu

Nodokļi

Nulles maksātāju nodokļos kļūst mazāk

Finanses

Krājobligācijas izgriež pogas banku depozītiem

Mazumtirdzniecība

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunas valdības apstiprināšanu , būvniecības nozares uzņēmēji ir definējuši trīs prioritātes: uzlabot nekustamo īpašumu investīciju programmas, risināt kvalificētu būvspeciālistu pieejamības jautājumu, uzlabot energoefektivitātes projektu ātrumu.

Šo jautājumu prioritizēšana ministru darba kārtībā ļautu daudz efektīvāk plānot, projektēt, būvēt un pārvaldīt ar būvniecību saistītos procesus, kā rezultātā augtu valsts ekonomika un attīstība.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons norāda: "Būvniecības jautājumi ir vairāku ministriju tiešā kompetencē - Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas redzeslokā - tāpēc mēs kā uzņēmēji saskatām vajadzību pēc daudz ciešāka dialoga ar nozari. Esam pārliecināti, ka mūsu trīs izvirzītās prioritātes jaunajai valdībai ir pa spēkam atrisināt. Aicinām jauno valdību biežāk sadzirdēt un ieklausīties nozaru profesionālajās asociācijās!"

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas ietekmē vēlme būvēt sāk atdzist, publiskā sektora investīciju plāni neskaidri, bet projektētāji un būvnieki šajā situācijā ir sava veida ķīlnieki.

Situācija būvniecības nozarē ir un būs atkarīga no publiskā pasūtījuma, kas vēsturiski veido lielāko daļu nozares pasūtījuma apjomus. Ar lielu nepacietību un interesi nozarē tiek gaidīts 2024. gada valsts budžeta projekts un tajā paredzētie kapitālieguldījumi, kuros ir nepieciešama publisko ēku un infrastruktūras būvniecība. To intervijā Dienas Biznesam stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņaprāt, ekonomiskās lejupslīdes laikā ir pasākumu kopums, kuru valsts pārvaldei un komercbankām īstenojot iespējams stabilizēt ekonomiku, nodrošinot efektīvas investīcijas ilgtermiņā, nodrošinot pasūtījumu nozares produktu un pakalpojumu piegādātājiem, darbu nozarē un saistītās nozarēs strādājošiem un veicinot uzņēmēju konkurētspēju ārvalstu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru