Jaunākais izdevums

Katrs trešais akadēmiķis sastopas ar nemieru, bailēm un stresu, atverot savu e-pastu pirmdienas rītā; iespējams, šis nepatīkamais satraukums skar cilvēkus arī citās nozarēs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā secinājuši Tallinas Tehnoloģiju universitātes pētnieki, kuri pirms vairākiem gadiem novēroja, ka kolēģus pirmdienu rītos pirms e-pasta kastītes atvēršanas vieno nemiers, tāpēc viņiem radās interese izpētīt šo tēmu. Pētījums sākts 2009. gadā un noritēja trīs ar pusi gadus. Secināts, ka aptuveni trešdaļa akadēmiskā personāla cieš no pirmdienas rīta e-pasta sindroma. «Darbs pēdējās dekādēs ir dramatiski mainījies, un šīs izmaiņas ir izjaukušas robežas starp darba un brīvo laiku. Darbs vairs nav saistīts tikai ar konkrētu vietu un laiku. Augstas prasības akadēmiķiem liek vienmēr būt gataviem tiešsaistē reaģēt, atbildēt, strādāt. Pieņemu, ka tas ir ietekmējis mūs visus, taču mūsu mērķgrupa bija akadēmiķi universitātēs,» saka Merle Lehmusa (Merle Lõhmus), Tallinas Tehnoloģiju universitātes lektore Industriālās psiholoģijas departamentā. Lai gan pētījumā analizēts tikai akadēmiskais personāls, iespējams, pirmdienas rīta e-pasta stress attiecas uz visdažādāko profesiju pārstāvjiem. «Nav korekti kaut ko teikt par citām mērķgrupām, kas nav pētītas, bet mans personīgais viedoklis ir tāds, ka nemiers un bailes ir diezgan līdzīgi arī citās nozarēs,» teic M. Lehmusa.

Visbiežākā reakcija bija bailes atvērt e-pastu pirmdienas rītā. Pētnieku intervētie akadēmiķi bija noraizējušies un baidījās, piemēram, ka atradīs uzdevumus, kas jāpaveic brīvdienās un pirmdienas rītā ir nokavēti. Daļa aptaujāto sastapušies ar nemieru, negatīvām emocijām un depresīvām domām, kā arī ar reaģēšanas spēju zudumu, kas izpaužas kā personas atrašanās darbā, bet nespēja sākt darbu – cilvēks atbild uz to, ko citi saka, bet nespēj absorbēt informāciju, atrodas mentālā prombūtnē. Vai automātiskā atbilde par to, ka esmu atvaļinājumā vai biznesa braucienā, palīdz? «Nē, ne pārāk, jo bailēm un nemieram pamatā ir dziļš iekšējs stress. Un, ja ir stress, ir grūti to kontrolēt ar prātu,» spriež M. Lehmusa.

Visu rakstu Grūtā pirmdiena lasiet 12. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc lieliem kritumiem arī finanšu tirgi mēdz ievilkt elpu.

Šīs nedēļas pirmdiena ASV akcijām bija sliktākā kopš 1987. gada oktobra. Tā kā – ir bijis arī sliktāk!

Togad 19. oktobra “melnās pirmdienas” ietvaros ASV Dow Jones Industrial Average vērtība saruka par 22,6%, kas joprojām ir lielākais vienas dienas kritums vēsturē. Savukārt šajā “melnajā pirmdienā” “Dow Jones” indeksa vērtība saruka teju par 13%. Kopš pagājušā mēneša virsotnēm ASV akciju vērtība tādējādi ir samazinājusies jau gandrīz par trešo daļu.

Otrdien finanšu tirgi mēģināja attapties un meklēt nākotnes virzienu. Rezultātā lielākajos akciju tirgos līdz šīs dienas pēcpusdienai nebija vērojama ļoti noteikta cenu kustība uz vienu vai otru pusi. Arī ASV akcijas atvērās pozitīvā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātris «Splendid Palace» jaunajā sezonā katru nedēļu skatītājiem piedāvās iespēju apmeklēt «Dokumentālā kino pirmdiena» seansus.

Visas sezonas garumā pirmdienu vakaros skatītāji varēs noskatīties dažādu paaudžu kinorežisoru veikumu.

Savukārt pēc seansiem vienmēr sekos «Jautājumu un atbilžu» sesija ar dokumentālā kino jomas lietpratējiem, aktieriem, režisoriem un sabiedrībā zināmām personībām. Pasākumus vadīs kinoteātra «Splendid Palace» mākslinieciskā vadītāja, kinokritiķe Daira Āboliņa.

Pirmais «Dokumentālā kino pirmdiena» seanss notiks 2019. gada 2. septembrī.

Latvijā dokumentālais kino vēsturiski ir bijis ļoti nozīmīga kino nozare, ar saviem klasiķiem, izciliem mūsdienu kino paraugiem un jaunajiem talantiem. Kinoteātra «Splendid Palace» publika vienmēr ir aktīvi apmeklējusi dokumentālā kino seansus. Tāpēc kinoteātrim bija būtiski izveidot šādu dokumentālā kino projektu, lai kinoteātra skatītāji katru pirmdienu varētu skatīties Latvijas un citu valstu labākās dokumentālās filmas uz lielā ekrāna, apmainīties viedokļiem un diskutēt ar filmu veidotājiem, komentē D. Āboliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija rosina nākamajā gadā uz sestdienām pārcelt vairākas darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienām, liecina izskatīšanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Darba likums paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.

Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam. 2021.gadā ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku - pirmdiena, 3.maijs (iekrīt starp svētku dienu - 4.maiju, un svētdienu - 2.maiju), piektdiena, 25.jūnijs (iekrīt starp svētku dienu - 24.jūniju, un sestdienu - 26.jūniju), piektdiena, 19.novembris (iekrīt starp svētku dienu - 18.novembri, un sestdienu - 20.novembri).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Luksemburga aizstāvas, mēs – likvidējamies

Sandris Točs, speciāli DB, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazā Luksemburga, valsts, kuru pat grūti saskatīt kartē, atceļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu. Tā ir tiesiskuma uzvara pār «mājienu kultūru», ko pasaules praksē cenšas ieviest dažu valstu specdienesti. Un Latvijas oficiālās politikas fiasko, kura balstās premisā, ka «Eiropai un Amerikai iebilst nedrīkst».

Iedomājieties skatu – Latvijas finanšu ministre un premjers, uzraugi un centrālā banka, visi, kuriem savējos vajadzēja aizstāvēt grūtā brīdī, kā nopērti stāv «Amerikas onkuļu» priekšā, klausoties, ka ziepes būs vēl 10 bankām. Bet tikmēr Luksemburgas komerctiesa atceļ ECB lēmumu un noraida regulatora lūgumu par ABLV Bank Luxembourg likvidāciju.

Luksemburgas tiesa izskatīja ABLV Luksemburgas bankas īpašo gadījumu un atcēla ECB lēmumu, cita starpā balstot to uz labajiem ABLV Luksemburgas bankas finanšu rādītājiem, piektdien ziņoja db.lv. Kā zināms, ECB lēmumi tika pieņemti attiecībā uz visiem ABLV grupas uzņēmumiem. Jā, ABLV Luksemburgas bankai bija lielas kapitāla rezerves. Kapitāla pietiekamības rādītājs 29% pret likumā noteiktajiem 10,5%. Likviditātes seguma rādītājs 383% pret likumā noteikto minimumu 100%. Bankai bija ļoti augsta likviditāte un nebija slikto aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk lasītais britu laikraksts The Sun otrdien nācis klajā ar aicinājumu 23.jūnijā gaidāmajā referendumā balsot par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Laikraksta otrdienas numura ievadrakstu rotā Apvienotās Karalistes karoga krāsās veidots virsraksts: BeLEAVE in Britain (Angļu valodas vārdu spēle. Virsraksts Tici Lielbritānijai! ietver arī izstāšanās atbalstītāju kampaņas saukli Leave (aiziet, izstāties), kas izcelts ar lielajiem burtiem.).

«Mums būs jāpieņem svarīgākais politiskais lēmums mūsu dzīves laikā. The Sun šodien aicina visus balsot par izstāšanos,» savā ievadrakstā mudina avīze.

Laikraksts norāda, ka izstāšanās no ES dos Lielbritānijai iespēju atgūt savu lielvalsts statusu, kā arī pakļaut kontrolei imigrāciju.

«Balsojiet par izstāšanos, un mēs atgūsim savu suverenitāti, iegūsim nākotni kā pašu pārvaldīta varena valsts, ko visi apskauž,» uzsvērts ievadrakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā saņēmusi otro farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu pret Covid-19 piegādi - kopumā 13 650 "Comirnaty" devas, mikroblogošanas vietnē "Twitter" ziņo veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc viņas paustā, daļa no šīm vakcīnām tiks noglabāta Valsts asinsdonoru centrā, savukārt vēl daļa - Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

Kā vēstīts, aizvadītajā pirmdienā desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19.

Pirmās farmācijas uzņēmuma "Pfizer" un "BioNTech" ražotās vakcīnas "Comirnaty" Latvijā tika nogādātas 26.decembra rītā. Pirmajā piegādē Latvija ir saņēmusi 9750 vakcīnu devas, kuras tiks nodrošinātas kopumā 4875 veselības aprūpes darbiniekiem, jo viena cilvēka vakcinēšanai nepieciešamas divas devas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Melnās piektdienas jeb Black Friday dzimtene ir ASV, kur to tirgotāji pirmo reizi organizēja 1952. gadā; kopš 2005. gada aktuāla ir arī Cyber Monday – pirmdiena pēc Pateicības dienas, kad cilvēki tiek mudināti iepirkties tiešsaistē. Pēdējos gados šādas akcijas mēģina iedzīvināt arī Latvijā

Abi mārketinga termini radušies ASV. Liela daļa Latvijas tirgotāju tos netulko un atstāj oriģinālā valodā. «Savulaik, dzīvojot ASV, redzēju iespaidīgus skatus, kad cilvēki pusnaktī stāvēja rindā pie lielveikala, lai pirmajiem būtu iespēja iegādāties kārotās preces. Latvijā nekas tāds līdz šim nav redzēts, nezinu, vai to piedzīvosim. Uzņēmējiem Black Friday ir labs laiks atlaidēm, tomēr ne katram biznesa modelim tās ir piemērotas un ar atlaidēm var pelnīt. Mums tāds ir,» teic SIA IPS Media (iPhone Photography School) valdes priekšsēdētājs Emīls Pakārklis.

Black Friday ir populārs tieši angliski runājošajās valstīs vai zemēs, kurās tradicionāli tiek atzīmēta Pateicības diena – ASV un Kanādā. Bez šīm abām lielākās Black Friday iepirkšanās kampaņas valstis ir arī Lielbritānija, Austrālija, kā arī Francija, Vācija, Spānija, Brazīlija, Ķīna u.c. Savukārt Cyber Monday ir tiešsaistes izpārdošana pēc Melnās piektdienas, kam robežas nav tik svarīgas. «Black Friday Latvijā parādījās pirms dažiem gadiem, taču tā arī neguva lielu popularitāti. Iespējams, tāpēc, ka tradicionāli ASV Black Friday tiešām ir ļoti lielas atlaides, un šādu ieguvumu dēļ parastais patērētājs arī mēdz zaudēt galvu. Latvijā 50% un pat 70% atlaide ir teju vai ierasta lieta, kas te vienā, te citā veikalā ir sastopama visu gadu, un arī tad gala cena ir tāda, kad ir vērts padomāt, pirms veikt pirkumu,» vērtē digitālā mārketinga aģentūras New Black vadītājs Artūrs Mednis. Tirgotājiem tā ir iespēja atbrīvot plauktus jaunām precēm un vienā nedēļas nogalē strauji palielināt ieņēmumus, tostarp arī uz tā rēķina, ka patērētājs iegādājas kaut ko vairāk, kaut ko, ko citkārt nebūtu pircis vispār. «Latvijā Black Friday kampaņu rīko aizvien vairāk tirgotāju, bet, lai šādas akcijas kļūtu populāras arī pie mums, ir nepieciešams veikt skaidrojošo darbu par to, ko tā nozīmē, kā arī, protams, ir jābūt lieliskiem piedāvājumiem,» klāsta A. Mednis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnveidojot klientu apkalpošanu un izvērtējot autovadītāju vēlmes, veiktas izmaiņas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tehniskās apskates stacijas Rīgā, Antenas ielā 2 darba laikā, informē CSDD.

No š.g. 1.jūlija tehnisko apskati transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3500 kg varēs veikt arī svētdienās no plkst. 08.00 līdz plkst. 16.00.

Darba laiks (tehniskā apskate transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3500 kg): pirmdiena – piektdiena: plkst. 08.00 – 20.00; sestdiena: plkst. 08.00 – 16.00, svētdiena: plkst. 08.00 – 16.00.

Vienlaikus informējam, ka svētdien - 8.jūlijā, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienā Antenas ielas tehniskās apskates stacija būs slēgta; bet mēs strādāsim saskaņā ar svētdienas grafiku pirmdien - 9.jūlijā.

Pagarinātais darba laiks tehniskās apskates procesu klientiem padarīs ērtāku, kā arī pieejamāku.Antenas ielas tehniskās apskates stacijas klientiem tiek piedāvāts CSDD mobilajā aplikācijā pieteikt attālināti kārtas numuriņu CSDD kasēs, izvēloties sev vēlamo pakalpojumu (tehniskā apskate, e-maksājumi vai informācija).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā

Tādi secinājumi skanēja izdevniecības Dienas Bizness kopā ar nozares līderiem AS Clean R Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA ZAAO, SIA Lautus un The Coca-Cola Company rīkotajā ikgadējā konferencē Aprites ekonomika.

Uzņēmēji negaida

„Esam starp tiem 1,5% ražotāju pasaulē, kuru ražotās tējas nav maisiņos, kuros ir plastmasa, jo izmatojam augu šķiedras maisiņus, kuri radīti no kukurūzas un citu augu cietes maisījuma, un tie ir kompostējami 30 līdz 60 dienās,” norāda zīmola Plūkt vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa.

VIDEO: Konference Aprites ekonomika 

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo...

„Ar aprites ekonomikas filozofiju — bezatlikumu ražošanu - strādājam jau daudzus gadus, un attiecīgie principi ir ieviesti teju visur, kur vien iespējams,” stāsta AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties. „Ražojot olas, dējējvistas parūpējas par kūtsmēsliem, kas ir nākotnes enerģija, jo jau vairākus gadus no tiem ražojam biogāzi, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai, bet jau novembrī ceram atklāt, iespējams, Latvijā pirmo biometāna attīrīšanas staciju, kas ļaus biogāzi sadalīt sašķidrinātā CO2 un biometānā, kas ir dabasgāzes analogs un tiks iepludināts dabasgāzes tīklā,” uzsver T. Auškāps. Viņš norāda, ka no vistu mēsliem radītā biometāna daudzums pārsniegs visa Bauskas novada patērētās dabasgāzes apjomu. „Drīzumā atklāsim saules parku, kas visvairāk būs nepieciešams tieši vasarā, kad ir visvairāk saules un visvairāk vajag enerģijas vistu novietņu dzesēšanai,” uzsver T. Auškāps. Viņš pieļauj, ka saules paneļu parks varētu atpelnīties tuvāko trīs — četru gadu laikā.

Ēdamas kafijas krūzītes

AS Virši ilgtspējas projektu vadītājs Anrijs Tukulis norādīja, ka ilgtspējas kontekstā tiek veiktas vairākas aktivitātes — atjaunojamās enerģijas izmantošanā, kā arī kafijas segmentā. „Sekojam līdzi ne tikai kafijas pupiņām audzētavās, to transportēšanai (lai nebūtu liekas pārkraušanas), grauzdēšanai, bet arī iepakojumam. Ilgstoši uz degvielas uzpildes stacijām vedām kafiju mazajos iepakojumos, jo tādējādi tiek saglabāts kafijas īpašais aromāts, bet, tā kā šī produkta patēriņš bija stabils, tad secinājām, ka šim nolūkam varam izmantot 7 kg daudzkārt izmantojamos traukus,” skaidro A. Tukulis. Viņš norāda, ka tieši daudzkārt izmantojamo trauku lietošana samazina iepakojuma patēriņu. „Degvielas uzpildes stacijās kafiju var liet savās krīzītēs un par to saņemt atlaidi, var arī izmantot vienreiz lietojamas kartona kafijas krūzītes, un bija arī iespēja kafiju ieliet ēdamajās krūzītēs, kas garšo kā cepums,” skaidroja A. Tukulis. Viņš norādīja, ka ir testēta cepuma garšas kafijas krūzītes noturība. „Atkritumi ir jāuztver kā izejviela kādam citam produktam,” tā A. Tukulis.

Mazāk plastmasas

„Mums gan pašlaik iepakojums nav ēdamas, bet ilgtspējas jautājumu kontekstā strādājam jau kopš 2014. gada,” uzsvēra gaļas izstrādājumu ražošanas AS Maag Latvija pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Viņš norāda, ka tieši ilgtspējas kontekstā jau ir veikti daudzi pasākumi, savukārt 2025. gadā tiks pabeigta ražotne, kura no kūtsmēsliem ražos apmēram 8 miljonus m3 biometāna. „Samazinām plastmasas daudzumu, bet ēdams tas nav, jo ir jānodrošina pārtikas drošības un uzglabāšanas termiņa nosacījumi, šobrīd lepojamies ar šā gada investīcijām maltas gaļas iepakojumā, kur ir par 75% mazāk plastmasas, un tas ir pārstrādājams, tādējādi šogad tiks ietaupītas apmēram 20 tonnas plastmasas,” uzsver H. Lapiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz tā dēvēto šķēlīšu produkciju, kur tiek samazināts gan pārtikas atkritumu apjoms, jo cilvēks var patērēt tik, cik vēlas, gan arī izmantots apmēram par 7 tonnām mazāk plastmasas.

Ietaupījums jāpierāda

„Ilgtspējas kontekstā var īstenot vairākus pasākumus, piemēram, samazināt CO2 pēdu lauku apstrādē, tāpat lauksaimnieki uzstāda saules paneļus un izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, bez tam vienu un to pašu autotransportu (vilcējus), ko lieto graudu pārvadāšanai vēlā vasarā un rudenī, ziemā var izmantot šķeldas pārvadāšanai, tādējādi panākot augstāku darba efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi,” situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, zemniekus būt zaļākiem motivētu CO2 emisiju kvotu tirdzniecība, kuras ieviešanai ir vajadzīgi gan aprēķini, gan aprobācijas laiks, jo, sākot meklēt datus, ir jāzina to avoti, iespējams, piemērošanas koeficienti, un savs ietaupījums ir jāpierāda ar sertificētu ekspertu atzinumu. „Par katru saražoto biometāna tonnu būs iespēja saņemt attiecīgus sertifikātus, taču būtiskākais ir tas, kāda būs Latvijas valsts politika — vai šo izmantos Latvijas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, vai arī būs brīvais tirgus un varēs to realizēt uz jebkuru pasaules valsti,” norādīja T. Auškāps. Viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību.

„Zaļā domāšana nāks visiem par labu, jo īpaši, ja Latvijā pieredzam lielgraudu krusu, ziņās redzam plūdus Slovēnijā, un tai pievērš arvien lielāku uzmanību visur, taču ilgtspējā ir arī pelēkā puse, piemēram, saistībā ar CO2 uzskaiti, jo ir vairākas metodoloģijas, kā to darīt, jo tikai pateikt, cik daudz izmešu ir samazinājis konkrēts uzņēmums, nebūs gana produkcijas pircējam ārvalstīs, un kā apliecinājumu tas prasīs sertifikātu, kas atkal nozīmēs konsultantus, kuri atkal prasīs uzskaites mehānismus, un kopumā tas prasa uzņēmumam gana jaudīgas investīcijas, papildu uzskaiti, kas ilgtermiņā var būt liels drauds Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt,” tā H. Lapiņš. Viņš uzsver, ka jābūt kompleksam skatījumam — kā varam būt ilgtspējīgi un vienlaikus nezaudējam konkurētspēju eksporta tirgos, pretējā gadījumā ekonomiskā attīstība Latvijā būs apdraudēta.

Anketas atšķiras no izvēles

T. Auškāps vērš uzmanību, ka patērētāju attieksme pret ilgtspējīgiem produktiem sakņojas ne tikai viņu noskaņojumā, bet arī pirktspējā. Viņš pieļauj, ka ir liela nobīde starp cilvēku atbildēm anketās salīdzinājumā ar viņu rīcību, stāvot pie produktu plaukta veikalā, jo īpaši, ieraugot oranžās vai dzeltenās cenu zīmītes. „To varēja redzēt, vērojot kara Ukrainā izraisītās inflācijas sekas Latvijā, kad būtiski saruka pieprasījums pēc brīvībā turēto vistu olām (kuras maksā dārgāk) veikalos,” norāda T. Auškāps. Savukārt gaļas produktiem to izvēles brīdī spiediens uz ilgtspējību pieauga līdz ar Covid -19 pandēmiju un karu Ukrainā, kas šo tendenci samazināja, jo Baltijā ir ļoti izteikts jutīgums pret cenu līmeni. Nākotnē viss var mainīties, it īpaši, ja Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes samazināsies un pirktspēja atgūsies.

Jāmaina pieeja

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka pārtikas atkritumu segmentā būtiskākais jautājums ir par publisko finansējumu, kas nozīmē lielu darbu ar ministrijām, dažādiem noteikumiem, lai to prasības un nosacījumi būtu maksimāli tuvāki vajadzībām. „Igaunijā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir subsidēta ēdināšana, tā ir pēctecība jau 20 gadu garumā, un ēdinātāji zina, ka tieši tā arī būs nākamos 30 gadus, kas ļauj ne tikai pilnveidoties un attīstīties ēdinātājiem, bet arī iegūt labus rezultātus tieši attiecībā uz ēdiena atkritumiem,” uzsver G. Bredovskis.

Viņš norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstu skolās ir pašapkalpošanās bufetes, kur skolēns uz sava šķīvja paņem to, ko vēlas, un tik daudz, cik grib, bet Latvijā nav pēctecības, ir dažādi apkalpošanas un finansēšanas modeļi (daudzus gadus samaksu neindeksē, tad vienā brīdi kādai daļai to atņem pavisam), un rezultātā neviens īsti nezina, kas un kā Latvija būs nākotnē. „Pašlaik Igaunijā ir 2,5 reizes mazāk pārtikas atkritumu no skolēnu šķīvjiem nekā Latvijā, kas atkal ietekmē gala cenu, to padara augstāku, jo neesam tik efektīvi,” tā G. Bredovskis. „Jau pirms kādiem gadiem pieciem ir ieviesta kafijas pirmdiena, kur ierodoties ar savu krūzīti, pircēji iegūst 10% atlaidi. Liels izaicinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana, ko neredz viesi, bet tas ietekmē ēdienu pašizmaksu. Stingri sekojam līdzi kalkulācijām, termiņiem, pasūtām tik, cik vajag, tik, cik prognozēts, ka izlietos, nevis par daudz, lai beigās nenākas kaut ko mest ārā,” skaidro ēdināšanas zīmola Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara. Viņš atzīst, ka savā ziņā videi draudzīgs un ietaupīts iet roku rokā.

Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi

„Ilgtspējas kontekstā lielākais izaicinājums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo konkurējam globālā tirgū — 40 % no savas produkcijas piegādājam uz Eiropu, kur vienlaikus ir atvērts tirgus trešo valstu olu ražotājiem, kuriem nav jāievēro tās prasības, kādas ir ražotājiem Eiropā, kā dēļ esam neapskaužamā situācijā,” skaidro SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, valsts atbalsta saņemšanas laiks, ko pēc Covid-19 pandēmijas Polijas un Lietuvas ražotāji saņēma pēc mēneša, bet Alūksnes putnu ferma - pēc pusotra gada. Protams, atbalstu pēc kara sākšanās Ukrainā kaimiņi saņēma pēc mēneša, Latvija - pēc pusgada. „Tas ir progress, taču tik un tā ilgi, jo būtiskākais ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” uzsvēra H. Dovgijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Draugiem Group izveido uzņēmumu Fast Brands Latvia

LETA, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmums «Draugiem Group» izveidojis jaunu kompāniju «Fast Brands Latvia», apstiprināja «Draugiem Group» pārstāvis Jānis Palkavnieks.

Viņš sacīja, ka par jaunās kompānijas darbību, uzņēmuma plāniem un investīciju apmēru informēs novembra beigās.

Kā liecina «Firmas.lv» informācija, kompānija reģistrēta šā gada 26.oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 25 000 eiro.

«Fast Brands Latvia» pieder «Draugiem Group» un AS «Pirmdiena» (47,5% katram), bet 5% - valdes loceklim Jānim Bošam.

«Draugiem Group» reģistrēta 2017.gada augustā, un tās pamatkapitāls ir 35 000 eiro. Kompānijas grupā ietilpst 10 uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvājumā Persiešu un citi Austrumu paklāji, kuru kopējā vērtība mērāma miljonos.

Tūkstošiem gadu seno paklāju aušanas mākslu joprojām pielieto tādās valstīs kā Irāna, Indija un Pakistāna. Ņemot vērā, ka paklāja izgatavošana var aizņemt pat vairākus gadus, šo tradīciju var uzskatīt par dāvanu Eiropai, jo šos, ar rokām austos paklājus, nebūtu iespējams atļauties, ja to izgatavošanai tiktu piemērotas Eiropas algas.

Ar rokām austs paklājs ir stiprs un izturīgs, to krāsu un motīvu dažādība rada telpā mājīgu atmosfēru, un parasti kalpo vairākas paaudzes.

Izmantojiet mūsu bezmaksas pakalpojumu – izvēlaties paklāju mūsu veikalā un ļaujiet mums atvest to uz jūsu telpām, lai varat to izmēģināt bez jebkādām saistībām, pirms pieņemsiet galīgo lēmumu par pirkšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo izmaksu lidsabiedrība Centrāleiropā un Austrumeiropā Wizz Air ir uzsākusi reisus jaunā maršrutā — no Rīgas uz Telavivu, informē aviosabiedrībā.

Šajā maršrutā lidojumi notiks divas reizes nedēļā pirmdienā un piektdienā visu gadu.

Kopumā Wizz Air no Latvijas piedāvā lidojumus deviņos maršrutos uz sešām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Moderna izstrādātā vakcīna pret Covid-19 Latvijā varētu būt pieejama no 11.janvāra

LETA, 04.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāja "Moderna" vakcīna pret Covid-19 Latvijā varētu būt pieejama jau no 11.janvāra, šodien pēc tikšanās ar koalīcijas partneriem atklāja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Eiropas Zāļu aģentūras Cilvēkiem paredzēto zāļu vērtēšanas zinātniskā komisija "Moderna" pieteikumu par šīs vakcīnas apstiprināšanu Eiropas Savienībā plāno pieņemt jau šodien, 4.janvārī.

"Šonedēļ ir ļoti labas ziņas no Eiropas Zāļu aģentūras gaidāmas, iespējams, pat šovakar tiks reģistrēta "Moderna" vakcīna, kas Latvijā būs pieejama no 11.janvāra," sacīja ministre.

Kā ziņots, Latvija šodien saņēmusi otro farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu pret Covid-19 piegādi - kopumā 13 650 "Comirnaty" devas. Daļa no šīm vakcīnām tiks noglabāta Valsts asinsdonoru centrā, savukārt vēl daļa - Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības sesijas sākumā jārēķinās ar lielākām svārstībām , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Akciju tirdzniecība tiek pētīta jau ļoti ilgstoši, kā rezultātā nomanītas dažādas sakarības. Daži mēneši akciju cenu pieauguma ziņā mēdz būt veiksmīgāki par citiem; tāpat pastāv pieņēmums, ka pirmdienās cenu tendencēm tirgū vajadzētu būt līdzīgām, kādas tās bijušas iepriekšējā piektdienā. Savukārt piektdienās investoriem ir tendence būt nedaudz optimistiskākiem, kas dažkārt tiek saistīts arī ar psiholoģiskiem faktoriem. Savukārt, ja kādā piektdienā tomēr ir novērojams akciju cenu kritums, tad pirmdiena sākas uz vēl pesimistiskākas nots, nekā bija noslēgusies iepriekšējās nedēļas pēdējā tirdzniecības sesija. Iespējams, tā varētu būt neapmierinātība par pārāk ātri paskrējušo nedēļas nogali, un valda mērena depresija, jo šķiet, ka priekšā gaidāmā darba nedēļa vilksies mūžīgi. Tāpat daudzi arī norāda, ka brīvdienas vairāki investori izmanto papildu informācijas apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdības ārkārtējo situāciju komisija ieteikusi līdz marta sākumam pagarināt valstī noteikto karantīnu, lai iegrožotu Covid-19 izplatību.

"Izvērtējot visus argumentus un skaitļus (..), pieņemts lēmums ieteikt valdībai pagarināt karantīnu vēl par mēnesi - līdz 28.februārim," pirmdien pēc komisijas sēdes žurnālistiem sacīja tās priekšsēdētāja, iekšlietu ministre Agne Bilotaite.

Vienlaikus plānots, ka gadījumā, ja inficēšanās gadījumu skaits samazināsies, no februāra vidus varētu atļaut savā starpā kontaktēties divu mājsaimniecību locekļiem un ārstniecības iestādēs palielināt plānveida stacionāro pakalpojumu skaitu.

Mēneša otrajā pusē varētu tikt apsvērta iespēja, ka sākumskolas klašu skolēni atgriežas skolā vai mācās pēc jauktas sistēmas - daļēji klātienē un daļēji attālināti.

Kā viens no pirmajiem varētu tikt izskatīts jautājums par atļauju atsākt darbu nepārtikas preču veikaliem, ja tiem ir atsevišķa ieeja no āra un tiek ievērotas arī citas drošības prasības. Šis atvieglojums varētu stāties spēkā februāra otrajā pusē vai beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Akciju tirgi nav uzticami globālas recesijas signalizētāji

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgi mēdz būt priekšvēstneši cikla maiņām ekonomikā. Taču daudz biežāk straujš akciju cenu kritums ekonomiku ietekmē minimāli vai neietekmē vispār. Ja aplūko 18 periodus, kad ASV akcijas (S&P 500) samazinājās par 10% vai vairāk, tikai trīs gadījumos sekoja globāla lejupslīde - (1990. g. jūlijs, 2000. g. septembris un 2007. g. oktobris).

1990. gadā akciju tirgus kritums sakrita ar recesijas, kā to definē NBER (Nacionālais ekonomiskās pētniecības birojs, kas parasti fiksē ekonomisko ciklu maiņu ASV) sākumu. 2000. un 2007. gadā kritums finanšu tirgos aizsākās attiecīgi 6 un 2 mēneši pirms recesijas sākuma. Citi akciju tirgus kritumi ir saistīti ar reģionālām krīzēm, kas globālo lejupslīdi neizraisīja: 1997. gada Āzijas finanšu krīze, Krievijas krīze 1998. gadā un krīze Grieķijā 2010. gadā.

Jāpiebilst, ka eiro krīze 2011. gadā izraisīja recesiju eirozonā. Vairāki 10-15% kritumi ir radušies arī no ierobežota mēroga satricinājumiem, piemēram, ar naftas cenu svārstībām, izmaiņām Ķīnas valūtas politikā vai kredīta procentu likmēs. Tikmēr vairāku kritumu tieša saistība ar reālo ekonomiku nav saskatāmi, piemēram, «Melnā pirmdiena» 1987. gada oktobrī vai kritums, ko veicināja LTCM riska ieguldījumu fonda sabrukums 1998. gada oktobrī. Tādējādi var secināt, ka 10-15% kritums nav automātisks signāls par globālas lejupslīdes sākšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sadales tīkls

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas valdība ierosinās pirmdien rīkot atkārotu balsojumu par pirmstermiņa vēlēšanām

LETA, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjera Borisa Džonsona valdība ceturtdien paziņoja, ka ierosinās nākamajā pirmdienā parlamentā rīkot otru balsojumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu.

Pārstāvju palātas līderis Džeikobs Rīss-Mogs deputātiem pavēstīja, ka iesniegs «priekšlikumu par parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām», par kuru būs jābalso pirmdien. Kā ziņots, Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti

Zane Atlāce-Bistere, 07.09.2017

Dzīvojamā māja ar restorānu Jāņa ielā 18

Projektētājs: SIA Arhitekts Druvis Dobelis; pasūtītājs: SIA Riga Travel Rent; būvētājs: SIA Balt Trest; autori: arhitekts Druvis Dobelis

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot pieteiktos 29 pretendentus, uz galveno balvu un atzinībām Rīgas arhitektūrā šogad pretendē 11 objekti, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Balvai izvirzīto objektu fotogrāfijas skatiet galerijā!

«Šī gada skatei ir raksturīgs, ka starp nominētajiem objektiem nav neviena ļoti liela mēroga projekta – izteikta favorīta, kā bijis vairākus iepriekšējos gadus. Tas viennozīmīgi paplašina konkurenci uz Rīgas arhitektūras gada balvu. Lielākā daļa šī gada balvai izvirzīto objektu koncentrējas Rīgas vēsturiskajā centrā, kur pasūtītājiem, arhitektiem un būvniekiem ir bijusi jāparāda visa sava lietpratība un meistarība, lai objekti pēc iespējas organiski iekļautos šīs pilsētas daļas apbūvē, saglabājot pietāti pret esošajām arhitektūras vērtībām, bet vienlaikus nodrošinātu objekta funkcionalitāti budžeta ietvaros. Ir patiess prieks, ka vairākos projektos – gan jaunbūvēs, gan objektos, kur veikta pārbūve, tas ir teicami izdevies un tāpēc reāli pretendenti uz Gada balvu ir vairāki. Tas ļauj saglabāt intrigu lēmumam par objektu, kuram tiks piešķirta 2017. gada balva Rīgas arhitektūrā,» uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti

Zane Atlāce - Bistere, 07.09.2018

1. Biroju ēkas jaunbūve un pārbūve Mūkusalas ielā 42

Projektētājs: SIA «OUTOFBOX» un SIA «Mūsu projekts»

Pasūtītājs: SIA «Mūkusalas Biznesa Centrs»

Būvētājs: SIA «Pro Dev»

Autori: arhitekti Pēteris Bajārs, Dace Ržepicka, Līga Vanaga, Ieva Lūse, Sabīne Vecvagare, Jekaterina Smirnova, būvkonstruktors Artjoms Samarins

Foto: Aivars Siliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot visus pretendentus, Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 žūrija nolēmusi izvirzīt kopumā 10 objektus, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Lielākā daļa no balvas pretendentiem ir privāto investīciju projekti dažādos segmentos – viesnīcas, daudzdzīvokļu un īres nami, jaunā ražošana un pilsētvide.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda - kaut arī starp finālistiem nav iekļuvuši vairāki liela apjoma sabiedriski nozīmīgi projekti, balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei.

Arhitektūras sasniegumu skates 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā balvu pretendentu vērtēšanā aicināti iesaistīties arī paši rīdzinieki un visi, kam interesē kvalitatīvas pārmaiņas Rīgas pilsētvidē un arhitektūras attīstība. Skates finālam izvirzītos objektus, kā arī žūrijas ekspertu vērtējumu var aplūkot Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā arhitekts.riga.lv, nobalsot par sev tīkamāko objektu iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī vērojams lielākais cenu kritums; vidējais rādītājs gan pozitīvs , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc kārtējā akciju tirgiem nepārliecinoša septembra (septembris vēsturiski akciju tirgiem ir sliktākais mēnesis) oktobris sācies uz visai priecīgas nots. Akciju cenas pieaug, bet mūžīgais jautājums ir – vai tas turpināsies? Vēsture saka, ka oktobris akciju tirgiem kopumā parasti ir visai veiksmīgs mēnesis. Tiesa gan, oktobra sakarā var runāt arī par lāstu – tieši šajā mēnesī mēdz notikt paši smagākie tirgus sabrukumi.

Tieši oktobrī 1929.g. ASV notika totāls finanšu tirgus krahs, kas ievadīja Lielo depresiju. Tāpat akciju tirgiem drāmu sagādāja 1987. gada oktobris (togad 19. oktobris vēsturē iegāja ar nosaukumu «melnā pirmdiena»), kad Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība saruka par 22%. Iespējams, daudziem vēl atmiņā palicis arī 2008. gada oktobris, kad pēc milzīgās investīciju bankas Lehman Brothers bankrota Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība saruka par 17%, un pilnā mērogā iegriezās globālās finanšu krīzes dancis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā - nams Jāņa ielā 18

Zane Atlāce-Bistere, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamā mājā ar restorānu Jāņa ielā 18.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka harmonija, ar kādu šī ēka iekļaujas Vecrīgas ainavā ir, tiešām, pagaidām, retums: «Domāju, ka šis ir viens no jūtīgākajiem jaunajiem objektiem Vecrīgā, kas tikai, ieskatoties vēlreiz, ir acīmredzami mūsdienīgs akcents pie iepriekš kailā ugunsmūra,» savā atzinumā norāda V. Šlars.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Raimonds Eizenšmits norāda, ka pārbūves rezultātā esošajā gruntsgabalā ir uzcelta ēka, kas labi iekļaujas apkārtējā vēsturiskajā apbūvē. Ēka vizuāli ir sadalīta 3 daļās , jeb joslās –1.stāvs ar apmestu mūra fasādi un šodienas restorānu telpām raksturīgām logu vitrīnām, 2.stāva nedaudz ierauto perimetru veido atvāžams stiklojums, kas labā laikā ļauj telpu izmantot kās restorāna vasaras terasi, augšējie stāvi izbūvēti no vieglām konstrukcijām mansarda veidolā ar jumtu un logu izbūvēm ar franču balkoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latviju olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos

LETA, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – biroju ēka Mūkusalas ielā

Zane Atlāce - Bistere, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats biroju ēkas jaunbūvē un pārbūvē Mūkusalas ielā 42.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis, Annas Koku skolas biedrības pārstāvis Edgars Neilands objektā saskatījis vairākus pārsteigumus. «Pirmkārt – projekta autori spējuši atteikties no ievērojama skaita auto stāvvietu par labu ārtelpai vietā, kur tās vienmēr trūkušas. Otrs pārsteigums – apstādījumi projektēti ambiciozi un tikpat kvalitatīvi arī ierīkoti un uzturēti. Šie trīs ārtelpas veidošanas posmi – projektēšana, realizācija un kopšana – ir vitāli svarīgi ainavas kvalitātes rādītāji, un šeit tie ir ievēroti. Projekts realizēts profesionāli, tādējādi ieguvējs ir gan pasūtītājs, gan ārtelpas lietotāji. Mans vērtējums šim projektam 10 baļļu skalā ir starp deviņi un desmit,» savā vērtējumā norāda E.Neilands.

Komentāri

Pievienot komentāru