Jaunākais izdevums

Lai gan Latvija pēdējā laikā ir izpelnījusies starptautiskas uzslavas par veiksmīgu krīzes risināšanu, parādos slīgstošajām eiro zonas valstīm šī Baltijas valsts nebūt nav labs piemērs, kā uzlabot savu ekonomiku, pirmdien raksta britu avīze Guardian.

Lai gan Latvija pēdējā laikā tiek minēta kā spilgts piemērs finanšu problēmās nonākušām valstīm, ekonomiskā situācija šajā Baltijas valstī ne tuvu nav rožaina, un būs vajadzīgi vismaz desmit gadi, lai tautsaimniecība atjaunotos 2007.gada līmenī, sacīts publikācijā ar nosaukumu «Latvija nesniedz maģisku risinājumu parādos nonākušām ekonomikām».

Publikācijas autori Maikls Hadsons un Džefrijs Somerss uzdod retorisku jautājumu, vai eiro zonas valstīm patiešām būtu jāklausa vairāku ekonomistu un analītiķu ieteikumiem un jāīsteno Latvijai līdzīgi bargi taupības pasākumi, lai atrisinātu savas ekonomiskās nedienas.

«Oktobrī Latvijas vēlētāji nobalsoja par līdzšinējā premjera Valda Dombrovska vadīto koalīciju, lai gan Dombrovska valdība 2009.gadā apcirpa sociālos pabalstus, samazināja algas un uzdzina uz augšu bezdarbu. Vai tas bija apliecinājums, ka taupības pasākumi ir ne tikai efektīvi, bet var pat iegūt sabiedrības atbalstu. Vai Latvija ir piemērs Grieķijai, Īrijai un Spānijai?» vaicā žurnālisti.

Viņi apgalvo, ka šādi vēlēšanu rezultāti drīzāk gan liecinot par to, ka vēlēšanas nebija referendums par ekonomisko politiku, bet to iznākumu lielā mērā noteica etniski apsvērumi un vēlme sodīt dažus oligarhus.

Publikācijas autori pauž pārliecību, ka, par spīti Latvijas gūtajiem panākumiem taupības pasākumu frontē, šāda politika nedarbosies eiro zonas valstīs. Šajā saistībā viņi min apstākli, ka Latvijā atšķirībā no rietumzemēm nav aktīvu arodbiedrību, tāpēc Latvijā pastāv maza iespēja mobilizēt cilvēkus uz protestiem pret taupības pasākumiem. «Tādējādi valstis ar aktīvām arodbiedrībām var gaidīt ļoti atšķirīgus rezultātus,» brīdina publikācijas autori.

«Lai gan ekonomikas krīze bija tik dziļa, lai pat apolitiskie Latvijas iedzīvotāji 2009.gada ziemā izietu ielās, vairākums no viņiem drīz vien atrada vieglākās pretošanās ceļu un vienkārši emigrēja. Neoliberālo taupības pasākumu dēļ demogrāfisko zaudējumu apmērs ir pārsniedzis Staļina pagājušā gadsimta 40.gados notikušo deportāciju apmēru (lai gan to rezultātā dzīvības nav zaudētas),» klāstīts publikācijā.

Tajā norādīts, ka gados jauni Latvijas iedzīvotāji emigrē labākas dzīves meklējumos, jo valdības īstenotie tēriņu cirpieni izglītības, veselības aprūpes un citās nozīmīgās sociālās infrastruktūras jomās apdraud šīs Baltijas valsts ilgtermiņa attīstību.

Pašlaik ārzemēs strādā vairāk nekā 12% Latvijas iedzīvotāju (un daudz lielāks skaits ekonomiski aktīvo ļaužu). Daudzi uz ārzemēm aizbraukušie iedzīvotāji ir atstājuši Latvijā savus bērnus gluži kā bāreņus, laulību skaits un dzimstība krītas, tāpēc demogrāfi nākuši klajā ar jautājumu, kā šī mazā Baltijas valsts spēs izdzīvot, raksta Guardian.

«Tādējādi - ja vien parādos nonākušās Eiropas valstis, kur ir daudz vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā, nevarēs nodrošināt, ka ārvalstu darba tirgi pieņem to strādājošos, šāds [emigrācijas] risinājums [kāds darbojās Latvijā] nebūs pieejams,» uzsvērts publikācijā.

Tās autori arī skeptiski vērtē Latvijā nākamgad gaidāmo iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 3,3%, norādot, ka šāds pieaugums ne tuvu nav pietiekams, ņemot vērā IKP kritumu par 25% krīzes laikā. Ja pieaugums būs tik niecīgs, Latvijai būs vajadzīgi desmit gadi tikai tam, lai atjaunotu ekonomiku 2007.gada līmenī, uzskata publikācijas autori.

«Tātad vai Grieķija, Īrija un, iespējams, Spānija vispār saprot, kam tām prasa līdzināties? Cik lielu Latvijas izlietoto medikamentu devu izlietos šīs valstis? Ja to ekonomikas samazināsies un nodarbinātība kritīsies, uz kurieni emigrēs darbaspēks?» retoriski vaicāts publikācijā.

«Līdzās ciešanām un cilvēciskām traģēdijām, kuras šādā gadījumā būs daudzskaitlīgas, fiskālie taupības pasākumi un algu samazināšana ir ekonomiski pašiznīcinoši. Tā izraisīs pieprasījuma lejupslīdes spirāli, iegrūžot recesijā visu Eiropas Savienību,» rezumēts publikācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Guardian kariķē Latvijas vēlmi iestāties eirozonā

Gunta Kursiša,21.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas laikraksta The Guardian interneta versijā skatāma karikatūra, kurā tiek smīnēts par Latvijas vēlmi pievienoties eirozonai. Karikatūra parādījusies neilgi pēc tam, kad intervijā laikrakstam ministru prezidents Valdis Dombrovskis apliecināja vēlmi iestāties vienotās valūtas blokā un norādīja, ka Latvija patlaban ir straujāk augošā Eiropas Savienības ekonomika. Karikatūrai nopēlumu jau izteicis Igaunijas prezidents.

Nosodījumu karikatūrai jau paudis Igaunijas prezidents Tomass Ilvess (Toomas Ilves), kurš savā Twitter vietnē norādījis, ka The Guardian karikatūra ir «nepatīkama» un ironizējis, ka «jūs, cilvēki, jau allaž esat daudz labāki un gudrāki par mums austrumeiropiešiem».

Karikatūra The Guardian parādījusies pāris stundas pēc tam, kad medijā tika publicēta Latvijas ministru prezidenta Valda Dombrovska laikrakstam sniegtā intervija, kurā viņš pauda, ka Latvija cer pievienoties eirozonai 2014. gadā. «Mēs nedomājam, ka tas ir grimstošs kuģis un vēl aizvien saskatām, ka eirozona sniedz vairāk pozitīvu nekā negatīvu aspektu,» tā laikrakstam sacīja V. Dombrovskis. The Guardian atgādina, ka, lai arī Latvija ir ārpus vienotās valūtas bloka, tā bija pirmā valsts, kas lūdza ES un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību 7,5 miljardu eiro apmērā. Laikraksts norādījis arī, ka Latvijas ministru prezidents ir visai «nekaunīgs» un apgalvojot - «šķiet, ka mūsu stratēģija strādā un tagad esam straujāk augošā ekonomika ES».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

The Guardian žurnālistu pieķer rakstu safabricēšanā

LETA,27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu laikraksta The Guardian žurnālists Džozefs Meitons pats izdomājis savu publikāciju faktus, noslēdzoties pusgadu ilgušajai izmeklēšanai, savā tīmekļa vietnē apliecināja izdevums.

Rakstu ar atvainošanos un paskaidrojumiem parakstījusi The Guardian ASV versijas vadītāja Lī Glendaininga.

Meitons bijis The Guardian ārštata autors kopš 2009.gada, bet šā gada februārī vairāki avoti apliecinājuši, ka nav snieguši komentārus Meitona publikācijām, vai arī nav teikuši to, ko viņiem piedēvējis Meitons, skaidro Glendaininga.

Izmeklēšanas rezultātā no laikraksta tīmekļa vietnes izdzēstas 13 Meitona publikācijas, bet no citām izdzēsti komentāri un fragmenti, par kuru patiesumu laikrakstam neizdevās pārliecināties.

Kopumā viņš The Guardian publicējis 64 rakstus, un tos visus pārbaudījis īpaši nolīgts neatkarīgs inspektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns,15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Amerikāņu stikla ražotājs Guardian investē 4 miljonus Eiropas rūpnīcā

Dienas Bizness,27.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadošais augstas kvalitātes komerciālā, privātmāju, interjera un auto stikla produktu ražotājs Guardian Industries Glass Group ir ieguldījis vairāk nekā 4 miljonus eiro, lai uzlabotu produktu līniju rūpnīcā Gūlē, Anglijas austrumos. Augstās kvalitātes stiklu, kuru ražos šajā rūpnīcā, piegādās arī uz Baltijas valstīm, teikts paziņojumā presei.

Modernā arhitektūras stikla SunGuard SN sērija kļūst par populāru fasāžu risinājumu Baltijas valstīs. Šīs sērijas stikls ticis izmantots biznesa centra Quadrum Viļņā, augstceltnes Z-Towers Rīgā un Nacionālā muzeja Tartū izveidē.

Šobrīd Eiropā Guardian Industries ražo arhitektūras stiklu astoņās rūpnīcās Eiropā: pa vienai - Vācijā, Ungārijā, Polijā, Lielbritānijā un divas Luksemburgā un Krievijā.

Lielbritānijas Guardian Glass rūpnīcas vadītājs Pablo Isasmends paskaidro, ka rūpīgi tiek sekots līdzi kvalitātes līmeņa atbilstībai visās Guardian Industries rūpnīcās un stikls tiek pārbaudīts katrā tā ražošanas ciklā. Turklāt stikla ražošanas process nemitīgi tiek attīstīts. Būtiska uzlabojumu daļa ir papildus TPF (Temporary Protective Film) aplikatūra, kas tiek lietota visiem SunGuard SN produktiem. Jaunie uzlabojumi un pārklājumi nodrošina SunGuard produktu līnijai plašākas iespējas - stikls atļauj lielāku dienasgaismas caurlaidību, vienlaikus uzlabojot tā siltuma atstarošanas spējas. «Turklāt SunGuard stikla ražošana Lielbritānijā dos iespēju mums būt elastīgākiem pret saviem klientiem,» piebilst P.Isasmends.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

«Laipni lūgts mājās, Endeavour!» - ASV kosmosa kuģis piezemējies pēdējo reizi

Lelde Petrāne,01.06.2011

ASV daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis "Endeavour" 1.jūnijā piezemējas Kenedija kosmosa centrā Floridā.

EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV kosmosa kuģis Endeavour piezemējies Floridā, vēsta BBC.

Pēc veiksmīga lidojuma uz Starptautisko kosmosa staciju tas naktī nosēdies Kenedija Kosmosa centrā.

Endeavour nākotnē tiks izstādīts zinātnes muzejā Losandželosā.

Endeavour pēdējā misija bija priekšpēdējais lidojums 30 gadus ilgajā ASV kosmosa kuģu programmā, kas beigsies pēc Atlantis misijas. Tās sākums paredzēts 8. jūlijā.

Pēc piezemēšanās Endeavour apkalpe sagaidīta ar vārdiem: «Laipni lūgts mājās, Endeavour!» Komandieris Marks Kellijs atbildējis, ka ir bēdīgi redzēt kosmosa kuģi piezemējamies pēdējo reizi.

Endeavour savu pirmo lidojumu veica 1992.gada 7. maijā. Pabeidzot šo 25. un pēdējo misiju, tas orbītā pavadījis 299 dienas, pieveicot vairāk nekā 197,6 miljonus kilometru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā,29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Māris Ķirsons,28.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vīrusa krīze pavasarī nāca kā zibens no skaidrām debesīm un pasauli pārsteidza nesagatavotu, tad pandēmijas otrais vilnis rudenī, lai arī ļoti nepatīkams, bija jau prognozējams “ciemiņš”, kura ierašanās brīdim sagatavoties.

ALTUM programmas vīrusa ietekmes pārvarēšanai pavasarī tika izstrādātas rekordīsā laikā – jau nedēļu pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas apgrozāmo līdzekļu aizdevumu un garantiju programmas tika apstiprinātas valdībā. Līdz pat šim brīdim šīs programmas strādā efektīvi un pats svarīgākais – ALTUM krīzes instrumentu finansējums uzņēmējiem pieejams pietiekamā apjomā un bez pārtraukuma.

Paralēli, apzinoties, ka vīruss tik ātri nepazudīs, analizējām un prognozējām uzņēmēju vajadzības un vasaras laikā izstrādājām jaunus instrumentus. Te pieminēšu Kapitāla fondu lielajiem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešams stiprināt krīzes ietekmē dilstošo kapitālu. Lielie komersanti ir svarīgs ķēdes posms, kas nodrošina ne tikai darbavietas, nodokļus un eksportu, bet arī darbu daudziem mazajiem uzņēmumiem, tāpēc nevaram riskēt zaudēt nevienu no tiem. Turklāt ne tikai tika identificētas uzņēmumu vajadzības krīzes laikā un izveidoti atbilstoši atbalsta instrumenti, bet arī operatīvi piesaistīts tiem nepieciešamais finansējums, iespējami maz noslogojot valsts resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzes apstākļos ir svarīgi neapjukt: uzņēmumi jau šodien var izstrādāt krīzes vadības plānu

Jānis Vanags AS “Repharm” valdes loceklis un korporatīvais vadītājs,08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vairākas lielas krīzes – finanšu krīzi, pandēmiju, nemaz nerunājot par vulkānu izvirdumiem un tamlīdzīgiem notikumiem, kas aptur gaisa satiksmi un ietekmē uzreiz vairāku valstu ekonomiku. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Krievijas īstenotais karš Ukrainā liks mums piedzīvot tādu vai citādu krīzi.

Tāpēc es gribētu atgādināt visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas nav bijuši gana tālredzīgi jau iepriekš, – krīzēm ir laikus jāgatavojas, un šis process var aizņemt 6–24 mēnešus. Ir maldīgi domāt, ka visi, kas veiksmīgi pārdzīvojuši Covid-19, ir gatavi jebkam. Uzņēmējiem, kuriem vēl nav plāna ārkārtējām situācijām, šobrīd ir iespēja ielēkt pēdējā vagonā, un man ir pieci vienkārši ieteikumi, ar ko sākt.

Pirmais solis – kaut vai vienas lappuses apmērā sagatavot krīzes plānu vissliktākajam notikumu scenārijam. Jo pesimistiskākam scenārijam gatavojamies, jo labāks rezultāts, reālai situācijai izrādoties vienkāršākai. Ja katrs nekļūdīgi zina, kas viņam jādara, tas palīdz izvairīties no liekas panikas un nezaudēt laiku. Svarīgi: gatavojot šo plānu, jāatceras, ka krīzes centrā ir cilvēks – cietušie, viņu radinieki, uzņēmuma darbinieki un klienti, kuriem jāsniedz atbalsts, nevis zaudēta infrastruktūra, tehnika, filiāle, krava, nauda vai apdrošināšanas atlīdzība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Google noturējis Latvijā mīlētākā zīmola pozīcijas, Airdog kronē par drosmīgāko

Dienas Bizness,19.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Google un Inbox jau vairākus gadus pēc kārtas ir spējuši noturēt līderpozīcijas Latvijas Mīlētāko zīmolu topā, savukārt topa augstajā 3.vietā šogad ierindojusies pārtikas veikalu ķēde Rimi, informē Latvijā Mīlētāko zīmolu topa projekta vadītāja Kristīne Liniņa.

Tālāk seko Laima, Draugiem.lv, Maxima, Skype, Swedbank, Depo un Top10 noslēdz Nokia.

Par 2014. gada Unikālāko zīmolu atzīts uzņēmums Lāči, Kvalitatīvākā zīmola statusu nemainīgi saglabā Nike, savukārt kā Izdevīgākais zīmols ir noteikts Supernetto.

«Šajā gadā spilgti iezīmējas tas, ka cilvēki vairāk izvēlas krāt pieredzi, nevis preces. Tādējādi zīmoliem ir jāspēj ieinteresēt savus klientus ar uzrunājošiem stāstiem, nevis pašslavinājumiem. Uz to norāda arī fakts, ka gandrīz visiem zīmoliem ir samazinājies lojālo klientu skaits. Tikai 19 no 355 Latvijas Mīlētāko zīmolu topā iekļautajiem zīmoliem ir izdevies audzēt lojālo klientu skaitu,» uz šī gada tendencēm norāda DDB Latvija Stratēģiskais direktors Edgars Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī cik muļķīgi tas neizklausītos, cilvēki par grāmatām vairumā gadījumu tomēr spriež pēc to vāka, un, attiecībā uz tīmekli – grāmatas vāks ir interneta vietnes galvenā lapa, īpaši mazajiem uzņēmumiem, kuriem interneta mājaslapa pilda nozīmīgu vizītkartes lomu.

Mazais uzņēmējs, kuram, visticamāk, jau tāpat ir ierobežoti finanšu līdzekļi, parasti nevar atļauties tērēties, lai algotu dizaina guru, kurš paskaidrotu par tendencēm tīmeklī. Par laimi saistošas interneta mājaslapas izveide nav nekāda kvantu fizika.

Portāls Mashable apkopojis astoņus pamatprincipus, par kuriem būtu vērts padomāt, pirms savas interneta vietnes izveides.

1. Mājaslapai jābūt vienkāršai

Viss noslēpums ir interneta vietnes vienkāršībā. Interneta vietnes galvenajās lapas uzdevums ir reklamēt produktu pamatā ar vienkārša zīmējuma vai saukļa palīdzību.

Piemērs: Sheepshead

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

The Guardian: Latvija – Krievijas biznesa, politikas un noziedzības spēļu laukums

Jānis Rancāns,24.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas desmitgades pēc tam, kad Latvija atguva neatkarību, un salīdzinoši neilgi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gadā, valstī atkal pieaug Krievijas ietekme. Nelielā Baltijas valsts kļuvusi par Krievijas interešu spēļu laukumu, kur savijas biznesa, politikas un kriminālās intereses, raksta The Guardian.

Britu laikraksts pievērsies Krievijas ietekmes pētīšanai Latvijā. Avīze norāda, ka šāds Krieviju interešu sajaukums vislabāk novērojams ir Jūrmalā, mūzikas konkursa Jaunais Vilnis laikā. Pasākumu apmeklē Krievijas «superbagātnieki», lai socializētos un izklaidētos. Tiek jokots, ka pasākuma viesu kopējā bagātība pārsniedz Latvijas budžetu.

Jaunā Viļna viesi ir labi zināmas personas Krievijā – oligarhi, Krievijas Valsts domes deputāti, kā arī spiegi. Pirms dieviem gadiem pasākumu apmeklēja Romāns Abramovičs, Jaunajā Vilnī viesojies ir Ukrainas bagātākais cilvēks Rinats Akhmetovs, Krievijas miljardieris Mihails Fridmans un Krievijas Federālā drošības dienesta vadītājs Vladimirs Proņičevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i.,08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Komunikācijas vadības forumā Baltic PR Awards 2011 uzstāsies starptautiski sociālo mediju un ilgtspējas eksperti

,10.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējā komunikācijas vadības foruma Baltic PR Awards konferences daļā uzstāsies divi pasaules līmeņa eksperti – mediju un ilgtspējas eksperts Džo Konfino (Jo Confino) no The Guardian un viens no pasaules ietekmīgākajiem mārketinga blogeriem Kriss Brogans (Chris Brogan). Konferencē Komunikācijas vadības nākotne uzstāsies arī Starptautiskās Sabiedrisko attiecību asociācijas prezidents Ričards Linings (Richard Linning), bet tās noslēgumā notiks paneļdiskusija ar konferences runātāju un starptautiskās žūrijas locekļu dalību.

Ziemeļeiropas nozīmīgākā komunikācijas vadības foruma Baltic PR Awards 2011 saturs veidots tā, lai tas būtu vērtīgs gan uzņēmumu vadītājiem, gan komunikācijas, sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālistiem. Foruma pirmā daļa veltīta aktuālākajām tēmām, kuras lielā mērā noteiks uzņēmumu dienaskārtību tuvākajos gados – sociālo mediju izmantošana uzņēmumu attīstībā un komunikācijas loma korporatīvās ilgtspējas nodrošināšanā. Dienas otrajā pusē foruma dalībniekiem trīs paralēlās sesijās būs iespēja iepazīties ar 30 labākajām pērnā gada Baltijas sabiedrisko attiecību kampaņām.

Viens no trim ietekmīgākajiem mārketinga blogu autoriem pasaulē Kriss Brogans konferencē uzstāsies par sociālo mediju lomu biznesa attīstībā ar tēmu Uz panākumu robežas: kā izveidot uzņēmumu un sekmīgi to vadīt. "Kā izmantot sociālos medijus uzņēmuma attīstībā un uzturēšanā? Apgalvojums, ka internets ir mainījis pasauli, jūs nepārsteigs. To visu jūs esat redzējuši savām acīm. Netflix, Amazon, Zappos, Groupon – šie stāsti nevienam nav sveši. Taču ir uzņēmējdarbības risinājumi, ko varat izmantot, lai paveiktu vairāk, veiktu sekmīgāku uzņēmējdarbību un palielinātu pārdošanas apjomus. Izsniegt atlaižu kuponus Twitter - tā nav nākotne. Jau tagad ir nozīme attiecību veidošanai un investīcijām tādā biznesā, kurā cilvēkam ierādīta pirmā vieta. Šī nebūs teorētiska lekcija: pārrunāsim pavisam konkrētus soļus, ko varat spert pretī panākumiem," norāda Kriss Brogans konferences tēmas pieteikumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs,31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar stratēģiju, kā Eiropas Savienībā (ES) turpmāk novērst ieņēmumus nenesošu aizdevumu (INA) uzkrāšanos Covid-19 krīzes dēļ, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Stratēģijas mērķis ir nodrošināt, lai ES mājsaimniecībām un uzņēmumiem krīzes laikā joprojām būtu pieejams nepieciešamais finansējums. EK uzsvēra, ka bankām ir milzīga nozīme koronavīrusa krīzes radīto seku mazināšanā, jo tās nodrošina ekonomikas finansēšanu. Tas ir būtiski, lai ES ekonomikai palīdzētu atveseļoties.

Pēc EK ieskatiem, ņemot vērā koronavīrusa ietekmi uz ES ekonomiku, ir paredzams, ka ieņēmumus nenesošo aizdevumu apjoms visā ES palielināsies, lai gan vēl aizvien nav skaidrs, kad tieši un cik lielā mērogā tas notiks. Atkarībā no tā, cik ātri ES ekonomika atgūsies no koronavīrusa krīzes, varētu pasliktināties banku aktīvu kvalitāte - un līdz ar to arī banku aizdošanas spēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Dienas biznesa žurnālista jautājumiem atbild Swedbank First Securities galvenais ekonomists Oslo Haralls Magnuss Andreasens.

Kas tagad notiek pasaulē – sākas jauna globāla lejupslīde vai vienkārši ir neliela pavasara depresija?

Kad es runāju ar klientiem par ieguldījumiem, man galvenais jautājums ir, vai jūs apzinieties, ka ikvienā tirgū ir kāpumi un kritumi. Vienalga, vai mēs runājam par akcijām, nekustamo īpašumu vai jebkuru citu ieguldījuma veidu. Galvenais jautājums ir, vai cenas ir vai nav par augstu, ja mēs tās salīdzinām ar vēsturi, vai ilgtermiņa ienākumiem, vai kredīta iespējām. Vienīgais, kas ir jāsaprot – kāda būtu normāla cena? Piemēram, kāda ir normāla zemes cena Rīgā, ja mēs domājam par pilsētas izvietojumu, citiem raksturlielumiem. Protams, vienmēr būs rajoni, kuros dzīvos bagāti cilvēki un tāda būs arī zemes cena tajos, taču jāskatās ir uz kopējo situāciju. Vai arī, padomājiet kāda būtu normāla maksa par būvdarbiem konkrētā ekonomiskā cikla laikā. Kad jūs veicat šo ļoti vienkāršo analīzi, tad ļoti bieži atklājas, ka cilvēki vienkārši gremdējas sapņos, nevis skatās uz lietām reāli. Tas ir tāpat kā paziņot, ka mūs gaida fantastiska vasara pēc vienas saulainas nedēļas, vai arī steigties pirkt biļetes uz tālu kūrortu pēc vienas lietainas nedēļas. Mēs, cilvēki, ļoti bieži nespējam nošķirt īstermiņa parādības no ilgtermiņa prognozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu turpina daudzas komandas, kas attīstījušās šobrīd notiekošajos hakatonos, kuru mērķis ir radīt risinājumus cīņā ar pandēmijas izraisītajām problēmām.

Piedaloties mentoru un žūrijas lomā vairāk nekā piecos krīzes laika hakatonos, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītājas Zanes Bojāres novērojumi liecina, ka kopumā ir daudz jaudīgāki, tālāk attīstītāki risinājumi un produkti, nekā ierasts redzēt hakatonu ikdienā.

"Tam gan ir arī gaužām vienkāršs skaidrojums – šie gatavākie risinājumi ir nākuši no pieredzējušiem uzņēmējiem vai nu kā jauns risinājums vai biežāk kā t.s. spin-off esošam biznesam krīzes kontekstā," viņa stāsta.

Piemēram, Igaunijā "Zelos" no klātienes pasākumu brīvprātīgo menedžmenta platformas attīstījās uz brīvprātīgo zvanu centra un menedžmenta platformu. Līdzīgs stāsts ir ar "Shield48", "Flipful", "Exonicus" – katrs no tiem uz esošu resursu bāzes ļoti ātri radīja risinājumu. "Tā kā tiem jau bija 3D printeri, virtuālās realitātes vide vai maksājumu menedžmenta sistēma, ātrums ir apbrīnojams," teic Z. Bojāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs,01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvija krīzes cēloņi, sekas un kredītbiroja loma tajā

Evita Vaivode-Šulte, SIA Creditinfo Latvija Klientu apkalpošanas vadītāja,06.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem ekonomiskajiem notikumiem un pavērsieniem, kas notiek valsts tautsaimniecībā, ir savi cēloņi, sakarības, sekas un skaidrojumi. Kredītinformācijas apmaiņas ietekme uz ekonomiku Latvijā pagaidām nav bijusi pietiekami novērtēta, jo tas, kādā veidā valstī tiek nodrošināta kredītinformācijas apmaiņa starp visiem tirgus dalībniekiem, būtiski ietekmē daudz un dažādus ekonomikas procesus, kas kā ķēdes reakcija iespaido visu tautsaimniecībā notiekošo.

Pasaulē ir veikts daudz pētījumu par kredītbiroju ietekmi gan makroekonomikas, gan mikroekonomikas līmenī un rezultāti ir tiešām vērā ņemami. Arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka savā materiālā par globālās krīzes skartajiem reģioniem raksta: «The global economic crisis of 2008-09 has highlighted the importance of an effective institutional environment within which Credit decisions can be made judiciously» (EBRD Transition report 2011 «Crisis and Transition: The People’s Perspective» 34 lpp).

Kredītbiroja galvenā funkcija ir nodrošināt efektīvu un kvalitatīvu kredītrisku (zaudējumu rašanās iespējamību) vērtēšanu un vadību visiem tirgus dalībniekiem. Šo funkciju pildīšana atstāj ietekmi uz virkni citu procesu: samazinās kredītriski – samazinās kredītresursu cenas – pieaug kredītportfeļu kvalitāte – uzlabojas maksāšanas disciplīna – uzlabojas uzņēmumu naudas plūsma – uzlabojas konkurences vide – palielinās eksporta un ārvalstu investīciju piesaistes iespējas – samazinās ēnu ekonomika – palielinās ekonomiskā stabilitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš,11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru