Luksusa preču zīmola Gucci abi galvenie vadītāji - ģenerāldirektors Patricio di Marko un radošā direktore Frida Džannini - tuvākajā laikā atkāpsies no amatiem, jo Gucci mātesfirma Francijas holdinga kompānija Kering SA grib pārskatīt stratēģiju šī zīmola preču noieta veicināšanai, piektdien ziņoja aģentūra Bloomberg.

Di Marko, kurš sešus gadus vadījis Gucci, 1.janvārī atstās ģenerāldirektora amatu un viņu nomainīs Marko Bidzarri, kurš no aprīļa vada Kering augstās modes un ādas preču nozari, bet pirms tam vairāk nekā piecus gadus bija Itālijas luksusa preču nama Bottega Veneta ģenerāldirektors.

Džannini, kas strādājusi Gucci 12 gadus, atstās radošā direktora amatu februāra beigās pēc 2015.gada rudens un ziemas kolekcijas demonstrēšanas. Par viņas pēcteci šajā amatā vēl nekas nav zināms.

Gucci galveno vadītāju aiziešana ir nopietnākais satricinājums šim zīmolam kopš Domeniko de Soles un Toma Forda aiziešanas 2004.gadā.

Nesen Francijā modes zīmols Gucci demonstrēja 2019. gada pavasara-vasaras kolekciju, piedāvājot ielūkoties, kas tad visus sagaidīs modē pēc dažiem mēnešiem.

Gucci dizaineri cenšas piesaistīt sabiedrību, piedāvājot kaut ko jaunu un to, ko neparāda citi. Jau 30 gadus Gucci savās modes skatēs izceļas, parādot visu cilvēku vienlīdzību, kā arī ar to, ka ir jādzīvo bez aizspriedumiem, ir jābūt drosmīgiem. Arī jaunajā Gucci kolekcijā tas bija redzams, vīrieši demonstrēja kleitas un svārkus, informēja Vogue.

«Mūsdienās visa ir par daudz, ir milzīga modes pārsātinātība. Vai mūsdienās var pārsteigt ar kaut ko ļoti skaistu un kvalitatīvu, bez nekā eksotiska? Es domāju, ka Gucci šādi cenšas pievērt uzmanību un šķiet, ka tas ir izdevies. Lielākoties jau šie apģērbi veikalu plauktos nemaz nenonāk, tas vienkārši ir veids, kā slavenais modes nams parāda kaut ko ekstravagantu,» uzskata Agnese Narņicka, Latvijas modes zīmola One Wolf īpašniece un dizainere.

Luksusa preču kompānija Gucci ASV tiesā iesūdzējusi vairākas kredītkaršu apstrādes kompānijas, norādot, ka šie uzņēmumi veicinājuši viltotu Gucci somu pārdošanu internetā, ziņo Reuters.

Gucci America iesniegumā tiesai norādīts, ka, apstrādājot darījumus par viltotu preču iegādi, šie uzņēmumi ne tikai nodrošina šī tirgus darbību, bet ir uzskatāmi par šo viltošanas darboņu partneriem.

Prasība tiesā iesniegta pret uzņēmumiem Frontline Processing Corp., Woodforest National Bank, Durango Merchant Services LLC u.c.

Visas tiesā iesūdzētās kredītkaršu apstrādes kompānijas sadarbojušās ar uzņēmumu Laurette, kuram pieder mājas lapa TheBagAddiction.com (tagad mājas lapa izskatās slēgta), kurā arī tirgotas viltotās Gucci somas.

Bijušie darbinieki apgalvo, ka slavenā luksusa preču zīmola Gucci veikali Šenžeņā, Ķīnā ekspluatē cilvēkus, atsaucoties uz Ķīnas mediju sniegto informāciju, ziņo CNN.

Septembra beigās pieci bijušie darbinieki internetā nākuši klajā ar atklātu vēstuli itāļu zīmola augstākā līmeņa vadītājiem, kurā izklāstītas drakoniskās prasības veikalu darbiniekiem, piemēram, laika ierobežojums labierīcību apmeklēšanai un neapmaksātas virsstundas.

Darbinieki stāstījuši, ka viņiem vajadzēja lūgt atļauju veikt tādas pašsaprotamas darbības kā, piemēram, ūdens dzeršana, un pārtraukumi labierīcību apmeklēšanai bijuši maksimums piecas minūtes gari.

Viņi arī sūdzējušies, ka kājās bijis jāstāv vairāk nekā 12 stundas dienā, kā arī jāstrādā garas virsstundas bez atlīdzības. Lai gan oficiālais veikalu slēgšanas laiks ir desmit vakarā, darbiniekiem bijis pienākums strādāt pat līdz trijiem naktī.

Itālijas modes zīmola «Gucci» īpašnieks - uzņēmums «Kering» - ceturtdien paziņoja, ka panācis vienošanos, lai Itālijas varasiestādēm samaksātu 1,25 miljardu eiro naudassodu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Milānas prokuratūra pret «Kering» bija sākusi izmeklēšanu saistībā ar aizdomām, ka uzņēmums ienākumus no tirdzniecības Itālijā vairāku gadu garumā deklarējis Šveicē, tādējādi iekšzemes nodokļu maksājumos ietaupot aptuveni 1,3 miljardus eiro.

Itālijas mediji iepriekš vēstīja, ka 2017.gadā sāktā izmeklēšana balstīta uz informāciju, ko sniedzis kāds bijušais augsta līmeņa «Gucci» darbinieks.

Tikmēr Francijas ziņu portāls «Mediapart» martā apgalvoja, ka «Kering» kopš 2002.gada izvairījies no nodokļu nomaksas kopumā 2,5 miljardu eiro apmērā, galvenokārt Itālijā, taču arī Francijā un Lielbritānijā.

Gucci Group NV vadītājs Roberts Polets (Robert Polet) prognozējis, ka tiešaistes veikali kļūs par svarīgākajām tirdzniecības vietām visiem kompānijas zīmoliem, ziņo Bloomberg.

«Ne pārāk tālā nākotnē visiem mūsu zīmoliem - neatskaitot nevienu - tiešsaistes veikali kļūs par vissvarīgākajiem, raugoties no saņemtās naudas daudzuma un peļņa pieauguma viedokļa,» sacījis R. Polets.

Gucci kopš 2004.gada 60% no savām investīcijām novirzījusi Āzijas Klusā okeāna reģionam, informējis kompānijas vadītājs, piebilstot, ka Ķīna, Honkonga un Makao ļoti ātri kļūs par grupas zīmolu svarīgākajiem tirgiem.

Parīzē dzīvojošais dizaineris Kristians Labutens (Christian Louboutin), kura apavi greznojuši daudzas slavenas kājas, iesūdzējis tiesā konkurentu Yves Saint Laurent par sarkanās krāsas izmantošanu kurpju zolēs, vēsta Reuters.

«Mr. Labutens ir pirmais dizaineris, kurš attīstījis ideju par sarkanām zolēm sieviešu kurpēm,» norādīts Manhetenas tiesai iesniegtajos dokumentos.

Kopš janvāra dizaineris esot lūdzis luksusa kompānijai Yves Saint Laurent America, Gucci Group meitas uzņēmumam, pārtraukt pārdot kurpes ar sarkanām zolēm tajos pašos Manhetenas veikalos, kuros viņš pārdod savas kurpes.

Dizaineris uzskata, ka Yves Saint Laurent rada apjukumu pircējos, kā rezultātā viņi var sajaukt šos apavus.

Labutens vēlas iegūt viena miljona dolāru lielu kompensāciju un panākt, lai Yves Saint Laurent vairs nedrīkstētu tirgot šādus apavus.

Sliktākā pieredze ir bijusi ar modes lielvalsti Franciju, atzīst viena no apģērbu zīmola One Wolf dibinātājām Agnese Narņicka.

Zīmolu One Wolf 2012. gadā viņa radīja kopā ar māsu Sarmīti Mickeviču.

One Wolf apģērbu eksporta pieredze ir gana plaša, taču šobrīd noiets ārvalstīs vairs nav tik aktuāls, jo iepriekš sanācis investēt daudz līdzekļu, lai, piedaloties izstādēs un modes šovos, iegūtu sadarbības partnerus no Francijas, Japānas, ASV, Kanādas, Anglijas, Beļģijas, Vācijas, Lietuvas un Igaunijas. «Šobrīd esam novērsušās no lielajām izstādēm un braukāšanas un esam pievērsušās Latvijai un kaimiņvalstīm,» skaidro A. Narņicka.

Labākā pieredze modes zīmolam ir bijusi Amerikā, tur saņemts lielākais pasūtījums Tas bija 30 tūkstošu eiro vērtībā, neredzot produkciju klātienē, jo visa komunikācija notikusi tikai e-pastā.

Nesen Ģimenes aptiekas uzsāka pazīstamu zīmolu smaržu tirdzniecību par cenām, kuras ir ievērojami zemākas nekā veikalos. Reakcija uz šo daudzējādā ziņā bija tāda, kādu to prognozējām.

Tradicionālo smaržu iegādes vietu pārstāvju reakcija – ļoti nervoza. Uz aptieku tiek sūtīti gan veikalu darbinieki, gan (izrādās) arī juristi, lai «neuzkrītoši» pārbaudītu iepakojumus, derīguma termiņus, uzdotu dažādus ar smaržu tirdzniecību saistītus specifiskus jautājumus. Protams, viņus var saprast. Šajā nelielajā produktu nišā lieka konkurence nevienam nepatīk. Kaut man gan šķiet, ka daži tomēr ir sacēluši vētru ūdens glāzē.

Ģimenes aptieku klientu reakcija – ļoti pozitīva. Aptiekas apmeklētāji ir novērtējuši doto iespēju un akceptējuši faktu, ka smaržas turpmāk varēs iegādāties arī aptiekā. Veicām savu lojālo klientu aptauju, kurā noskaidrojies, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju iespēju nopirkt smaržas aptiekā vērtē pozitīvi. Katrs trešais norāda, ka tas tomēr ir nedaudz neierasti un pie šīs iespējas vajadzēs vēl pierast. Kā jau varēja gaidīt, lielākā daļa (73% no respondentiem) apstiprināja, ka aptieka noteikti kļūtu par ierastu vietu smaržu iegādei, ja tās varētu nopirkt par izdevīgāku cenu nekā citviet.

Lielākā daļa Eiropas investoru, kas apsver ieguldījumus nekustamā īpašuma tirgū, šogad galvenokārt izvērtē iespējas pašmāju tirgū,

Tas izriet no CB Richard Ellis (CBRE) pārskata, kas prezentēts lielākajā nozares izstādē – forumā MIPIM, ziņo PropertyEU.

Tomēr interese saglabāsies arī par Āzijas valstu tirgu un ASV. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 270 investoru, no kuriem 60 % norādījusi, ka pirmām kārtām raugās uz Eiropas reģionu, kas solot labākās investīciju iespējas, Āzijai priekšroku dodot 21 %, kamēr 12 % Ziemeļameriku uzskata par labāko vietu, kur 2010. gadā iegādāties nekustamos īpašumus.

Apskata veidotāji gan norāda, ka līdzīga aina bijusi, veicot ASV investoru aptauju. 58 % aptaujāto ASV par primāro ieguldījuma reģionu nosauca ASV, 16 % devuši priekšroku Āzijai, un tikai 12 % — Eiropai.

Lai informētu uzņēmējus par iespējām izmantot digitālos risinājumus finanšu pārvaldībai un tādējādi paaugstināt uzņēmuma efektivitāti, šī gada 9. martā plkst. 10:00 - 13:00 tiešsaistē norisināsies vebinārs "Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija: klupšanas akmeņi un risinājumi".

Uz vebināru īpaši aicinām uzņēmumu vadītājus, finansistus un grāmatvežus, jo jautājumi par finanšu procesu uzlabošanu ir cieši saistīti un nav atraujami no uzņēmuma kopējās attīstības.

"Pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbība digitālajā vidē ir attīstījusies straujāk nekā plānots. Tomēr digitalizācijas jomā uzņēmumiem Latvijā ir vēl liels attīstības potenciāls. Kā rāda Eiropas Komisijas publicētais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022, digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmumos šobrīd Latvija ierindojas zem ES vidējā rādītāja un tās aktīvāk izmanto arī mūsu kaimiņi - uzņēmēji Igaunijā un Lietuvā. Tādēļ vebinārā aplūkosim gan tehnoloģiju sniegtās iespējas finanšu pārvaldībai, gan arī praksē konstatētos "klupšanas akmeņus", kas nereti kavē mūsdienīgu risinājumu ieviešanu," saka vebināra organizatora, biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia valdes locekle Barba Zeme.

Vecgada vakarā Latvijas TV skatītājus tradicionāli gaida divas svētku uzrunas - stundas ceturksni pirms Jaunā gada uzrunu teiks premjers Valdis Dombrovskis (JL), kurš runās desmit minūtes, bet pirms gadu mijas runās Valsts prezidents Valdis Zatlers. Pēdējo gadu premjeri Vecgada vakarā nākuši klajā ar šādām tēzēm, raksta diena.lv.

1996.gadā iedzīvotājus uzrunāja premjers Andris Šķēle (TP):

«Vai ir daudz to, kas pa naktīm mācās angļu valodu, vai ir daudz to, kas notīra sniegu savas mājas priekšā - nē, daudz ir to, kas nevīžo zobus iztīrīt, daudz ir to, kas nevar savas bikses izmazgāt, kur nu vēl izgludināt, daudz ir to, kas angļu valodai atmet ar roku, tad, kad pēc mēneša, kā par brīnumu, vēl nespēj brīvi runāt. Cienījamie Latvijas ļaudis - tā nebūs. Tā vairs nebūs.»

2003.gadā premjers bija Einars Repše (JL):

«Pat, ja mēs tūlīt sasniegtu Itālijas saimniecisko līmeni, dzimstības problēmu tas neatrisinās. Te vajadzīgs arī kas cits - miers un klusums, harmonija un lauku gaiss, nesteidzīga un laimīga dzīve, putnu dziesmas no rītiem aiz loga.»

Rīgas pilsētas būvvalde pastiprināti pievērsīsies autostāvvietu un kafejnīcu kontrolei, piektdien intervijā Latvijas Radio teica būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

«Būtiska lieta, kam mēs pievērsīsim uzmanību ir autostāvvietas. Diezgan daudz autostāvvietas ir ierīkotas vietās, kas ir neatbilstošas, ar tādiem risinājumiem, kas nav paredzēti normatīvos. No tā rodas papildus piesārņojums augsnei un citi negatīvi efekti,» atzina Vircavs.

Tāpat būvvalde pastiprināti pievērsīsies kafejnīcu pārbaudēm. «Kafejnīcas būs mūsu redzes lokā. Ir nācies konstatēt situācijas, kad ēka nav nodota ekspluatācijā, vai, piemēram, pēc dokumentiem tur ir dzīvoklis, taču īstenībā ierīkota kafejnīca un tirgots alkohols,» klāstīja Vircavs.

Rīgas pilsētas būvvalde ir Rīgas domes priekšsēdētāja pakļautībā esoša pašvaldības iestāde, kas koordinē un veic būvniecības procesa pārraudzību un kontroli Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Būvvaldes darbu kontrolē un pārrauga Pilsētas attīstības komiteja.

Lai informētu uzņēmējus par iespējām izmantot digitālos risinājumus finanšu pārvaldībai un tādējādi paaugstināt uzņēmuma efektivitāti, aicinām pievienoties vebināram “Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija: klupšanas akmeņi un risinājumi”.

Uz vebināru īpaši aicināti uzņēmumu vadītāji, finansisti un grāmatveži, jo jautājumi par finanšu procesu uzlabošanu ir cieši saistīti un nav atraujami no uzņēmuma kopējās attīstības.

“Pēdējo gadu laikā uzņēmējdarbība digitālajā vidē ir attīstījusies straujāk nekā plānots. Tomēr digitalizācijas jomā uzņēmumiem Latvijā ir vēl liels attīstības potenciāls. Kā rāda Eiropas Komisijas publicētais Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2022, digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmumos šobrīd Latvija ierindojas zem ES vidējā rādītāja un tās aktīvāk izmanto arī mūsu kaimiņi - uzņēmēji Igaunijā un Lietuvā.

Lietu internets, lielo datu izmantošana, mākoņdatošana, mākslīgais intelekts un datu pārraides attīstība mūsdienās ievērojami maina cilvēku ikdienu un veicina inovācijas gandrīz jebkurā nozarē.

Gada sākumā Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādes un konferences Riga Comm organizatori aicināja iepriekšējo gadu runātājus un nozares ekspertus novērtēt tehnoloģiju attīstību un prognozēt 2019. gada tendences.

Diskutēt par nozares aktualitātēm varēs 8. Baltijas biznesa tehnoloģiju izstādē un konferencē Riga Comm, kas notiks 10. un 11. oktobrī.

Ražotāji pirmās 5G iekārtas sola piedāvāt jau šogad, un arī Latvijas telekomunikāciju operatori plāno šogad attīstīt pirmos 5G tīklus. LMT Inovatīvo risinājumu vadītājs Aleksandrs Sigajevs norāda, ka nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkls 5G nebūs vienkārši vēl ātrāks internets: «Tas tiek veidots kā īpaši stabils bezvadu interneta pieslēgums ar ļoti zemu aizkavējumu, lai uz to varētu paļauties gan automatizētās rūpnīcās, gan satiksmē esošs bezpilota auto, gan pacients attālinātā veselības aprūpē». A. Sigajevs norāda, ka 5G veicinās digitalizāciju praktiski jebkurā nozarē, un Latvijai ir visas tehnoloģiskās priekšrocības, kā arī gudri cilvēki, lai kļūtu par līderi.

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Nepatīkamu pārsteigumu dzimšanas dienā kādam likumpārkāpējam sarūpēja Valsts policijas darbinieki, atsavinot aptuveni 15 litrus dažādu zīmolu smaržas un apavus, ko vīrietis bija iecerējis realizēt interneta vidē.

Konkrētā mājaslapa darbojusies trīs mēnešus, un kā preču avotu pats vīrietis min Rīgas Centrāltirgu. Policijas darbinieki pieļauj iespēju, ka smaržu izcelsme meklējama Apvienotajos Arābu Emirātos. Apavus vīrietis mēģināja realizēt dažādos interneta sludinājumu portālos.

Vīrietis Rīgā, Valdemāra ielā īrēja ofisa telpas, kurās klienti varēja saņemt savas pasūtītās preces. Tur policija atsavinājusi kopumā 400, visticamāk, viltotas preces.To skaitā 37 dažādu zīmolu smaržas un 80 vīriešu apavu pārus (Dolce&Gabbana, Nike, Gucci, Fendi un Bikkembergs zīmoli).

Kopējā oriģinālo smaržu un apavu vērtība jeb iespējamie preču zīmju īpašnieku zaudējumi lēšami 25 tūkst. Ls vērtībā. Atsavinātās preces nodotas ekspertīzei.

Itālijas modes zīmola «Gucci» īpašniekam - uzņēmumam «Kering» - par izvairīšanos no nodokļu nomaksas draud rekordliels naudassods gandrīz 1,5 miljardu eiro apmērā, piektdien vēsta laikraksts «La Stampa».

«Advokāti vēl ved sarunas ar nodokļu iekasēšanas iestādēm par dažiem simtiem miljonu eiro, taču naudassods, kas būs jāmaksā «Kering", ir lielākais Itālijā,» norāda laikraksts. Milānas prokuratūra veikusi izmeklēšanu pret «Kering» saistībā ar aizdomām, ka uzņēmums ienākumus no tirdzniecības Itālijā vairāku gadu garumā deklarējis Šveicē, tādējādi iekšzemes nodokļu maksājumos ietaupot aptuveni 1,3 miljardus eiro.

Tikmēr finanšu laikraksts «Il Sole 24 Ore» ziņo, ka «Kering» vienošanos par naudassoda samaksu parakstīs 2.maijā.

Baltijas apģērbu mazumtirgotājs Apranga Group luksusa veikalu segmentā investējis aptuveni 20 miljonus Lietuvas litu (vairāk nekā 4 miljonus latu), liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Vilnius.

Uzņēmums šonedēļ atvēris dažādu luksusa zīmolu veikalu Tallinā. Veikalā pārstāvēti tādi zīmoli kā Gucci, Dolce & Gabbana, DSquared2 un Ralph Lauren. Investīcijas veikalā sasniedz 0,5 miljonus eiro, un kopējais veikala lielums ir 350 kvadrātmetri.

Patlaban attīstība luksusa segmentā ir viens no Apranga Group stratēģiskiem mērķiem. Kopumā šogad ir atvēri vai atjaunoti seši veikali – Burberry veikals Tallinā, Rīgā, pēdējā koncepta veikals Emporio Armani un Ermenegildo Zegna Rīgā, kā arī Nude Tallinā un Rīgā.

Kopējais investīciju apjoms šajos projektos sasniedz 3,2 miljonus eiro.

Tāpat šajā nedēļā Apranga Group ir sākusi luksusa veikalu reorganizāciju Viļņas rātslaukumā. Līdz nākamā gada beigām tajā tiks atvērti Burberry, Emporio Armani, Ermenegildo Zegna un Hugo Boss, kā arī Mados Linija veikali. Šajā projektā investīcijas veido 2,9 miljonus eiro.

Ģimenes aptieku tīkls piedāvās klientiem arī smaržas. Aptiekās varēs iegādāties pasaulē pazīstamu zīmolu smaržas: Gucci, J Lo, Hugo Boss u.c.

«Patlaban aptiekās jau tiek pārdoti īpaši ādas kopšanas līdzekļi jeb dermokosmētika. Sekojot citu valstu piemēram, turpmāk līdz ar kosmētikas iegādi saviem klientiem piedāvāsim arī smaržas,»stāsta Ģimenes aptieku direktors Ilgvars Ķipēns.

Plānots, ka aptieku klientiem smaržas būs pieejamas vismaz par 20% lētāk nekā lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā.

Ģimenes aptieku tīkls pieder Hansa Pharma. Uzņēmums dibināts 1995.gadā un ir viens no Phoenix Group uzņēmumiem, kas savukārt ir vislielākais medikamentu tirgotājs Eiropā. Patlaban Ģimenes aptiekas apvieno 53 aptiekas un četras aptieku filiāles.

Lietuvas mazumtirdzniecības uzņēmums Apranga Group noslēdzis piecu Mango veikalu iegādi Igaunijā un Latvijā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Vilnius.

Šie veikali atrodas Tallinā, Viru Keskus un Rocca al Mare tirdzniecības centros, kā arī Rīgas tirdzniecības centros Alfa, Galerija Centrs un Galleria Riga.

Veikali iegādāti no Latvijas kompānijas SIA Imobile Style un tās radniecīga uzņēmuma Igaunijā.

Līdz šim Apranga Group piederēja seši Mango veikali Lietuvā un pa vienam Latvijā un Igaunijā. Apranga Group atvēra pirmo Mango franšīzes veikalu Viļņā 2000. gadā.

Tādējādi pēc darījuma Apranga Group kopumā Baltijas valstīs piederēs 149 veikali: 93 Lietuvā, 41 Latvijā un 15 Igaunijā. Uzņēmums pārstāv tādus zīmolus kā Zara, Burberry, Gucci, Dolce & Gabbana, Hugo Boss, Emporio Armani, Ermenegildo Zegna, Ralph Lauren, Massimo Dutti, Max Mara, Mango, Bershka, Pull and Bear, Mexx, Stradivarius, Promod, s.Oliver, Desigual, Aldo, Tom Tailor, Tommy Hilfiger, Marella, Strellson, Diesel, Morgan, Jack and JonesZ un citus.

Maijas Tabakas, Džemmas Skulmes un citu Latvijā populāro mākslinieku jaundarbus rīdzinieki nereti brauc pirkt uz Jēkabpili

Tā Dienas Biznesam apgalvo Jēkabpils privātās mākslas Galerijas MANS’S īpašnieks Uldis Čamans.

Izstādes ir galerijas prestižs, organizēšana – mākslinieka U. Čamana hobijs, bet biznesa pamats – tas, kas uzņēmumu uztur kopš 1991. gada, kas palīdzēja pārdzīvot krīzi, atrodas virs dārgajām gleznām, galerijas otrajā stāvā.

Sākums ar koferiem

Mākslinieka Ulda Čamana SIA Galerija MANS’S, savu pašreizējo statusu – sabiedrība ar ierobežotu atbildību – ieguva salīdzinoši nesen – tikai 2005. gadā. Sākumā galerija ar tādu pašu nosaukumu bija U. Čamana individuālais uzņēmums. Tāds arī bijis uzņēmējdarbības sākums uzreiz pēc Latvijas brīvības atgūšanas – individuāls, ar personīgu atbildību.

Francijas miljardieris Fransuā Pino un viņa dēls Fransuā Anrī Pino oficiāli parakstījuši dokumentus par 100 miljonu eiro piešķiršanu Parīzes Dievmātes katedrāles atjaunošanai.

Otrdien veiktais ziedojums seko pēc vairākus mēnešus ilgas kavēšanās, kā dēļ Francijas amatpersonas bija spiestas paļauties uz maziem ziedojumiem, lai finansētu atjaunošanas darbu pirmos posmus.

Parīzes arhibīskaps Mišels Optī pavēstīja, ka «ikviens dod pēc savām vajadzībām, taču lielie ziedotāji dod mums atelpu».

Fransuā Pino, kura luksusa preču grupai «Kering» pieder tādi modes zīmoli kā «Yves Saint Laurent» un «Gucci», 100 miljonus eiro apsolīja uzreiz pēc 15.aprīļa ugunsgrēka. «Kering» konkurenti LVMH un šī uzņēmuma dibinātāja Bernāra Arno ģimene sekoja piemēram, solot 200 miljonus eiro katedrāles atjaunošanai.

Parīzes Dievmātes katedrāles fonds laikā no 15.aprīļa līdz septembra beigām saņēmis 36 miljonus eiro ziedojumos no 46 000 privātpersonām, 60 uzņēmumiem un 29 pašvaldībām. Drīz pēc ugunsgrēka ziedojumos apsolītā summa sasniedza miljardu eiro.

Ceturtdien 500 pasaules bagātāko cilvēku bagātības apmērs saruka straujākajā tempā pēdējo sešu mēnešu laikā, liecina Bloomberg Billionaires Index apkopotie dati.

Šo cilvēku bagātības apmērs saruka par 1,2%, kritumu piedzīvojot luksusa segmenta uzņēmumu akcijām, reaģējot uz satraukumu par Ķīnas tirdzniecības perspektīvām.

Eiropas bagātākā cilvēka Bernarda Arno bagātība samazinājās par aptuveni 3,5 miljardiem dolāru, kas ir straujākais kritums starp indeksā iekļautajām personām.

Chanel īpašnieku, brāļu Alana un Žerāra Vertheimeru bagātība saruka par 775 miljoniem dolāru, savukārt Gucci īpašnieka Kering dibinātāja Fransuā Pino bagātība samazinājās par 1,6 miljardiem dolāru.

Neveiksmes vajāja arī tehnoloģiju kompāniju īpašniekus – Amazon īpašnieks Džefs Bezos, Facebook dibinātājs Marks Cukerbergs, Microsoft dibinātājs Bils Geitss un Alphabet līdzdibinātājs Lerijs Peidžs un Sergejs Brins kopā zaudēja 8,4 miljardus dolāru.

Šā gada desmit mēnešos Lietuvas apģērbu mazumtirgotāja Apranga Group mazumtirdzniecības apgrozījums sasniedza 137,3 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Vilnius.

Oktobrī uzņēmuma apgrozījums sasniedza 15,7 miljonus eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā pagājušā gada oktobrī.

Desmit mēnešos Apranga Group mazumtirdzniecības apgrozījums visstraujāk audzis Latvijā – par 13,3%, Lietuvā – par 9% un Igaunijā – par 8,6%.

Patlaban Apranga Group pieder 149 veikali Baltijas valstīs. Uzņēmums pārstāv tādus zīmolus kā Zara, Burberry, Gucci, Dolce & Gabbana, Hugo Boss, Emporio Armani, Ermenegildo Zegna, Ralph Lauren, Massimo Dutti, Max Mara, Mango, Bershka, Pull and Bear, Mexx, Stradivarius, Promod, s.Oliver, Desigual, Aldo, Tom Tailor, Tommy Hilfiger, Marella, Strellson, Diesel, Morgan, Jack and JonesZ un citus.