Pārtika

Gulbe: Karadarbības Tuvajos Austrumos ietekme atspoguļosies arī pārtikas cenu kāpumā

LETA,27.04.2026

Jaunākais izdevums

Karadarbības Tuvajos Austrumos ietekme ir ļoti plaša un tā atspoguļosies arī pārtikas cenu kāpumā, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe, vienlaikus piebilstot, ka to, cik liels būs kāpums, pašlaik nevar paredzēt neviens.

Viņa norādīja, ka šobrīd veikalu plauktos ietekme no šī konflikta nav redzama, jo gan ražotāji, gan tirgotāji strādā ilglaicīgi - viņiem ir līgumi uz trim, sešiem, deviņiem, pat 12 mēnešiem. Jaunās preces, uz kuru cenām problēmas Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma bloķēšana jau būs atstājusi ietekmi, nopietnāk parādīsies gada otrajā pusē.Gulbe sacīja, ka viena komponente, kas ietekmē pārtikas cenas, ir degviela, bet ir citi arī resursi, kas ietekmē lauksaimniecību un pārtikas ražošanu.

"Degviela ir vajadzīga arī pārtikas ražošanā, sākot no tā, ka ir jāsēj, jākuļ, jākaltē graudi, jāved piens līdz piena pārstrādes rūpnīcai un tad uz veikalu, bet lauksaimniekiem ir nepieciešami vēl ļoti daudz un dažādi resursi. Arī par minerālmēsliem mēs dzirdam, un caur Hormuza šaurumu dažu veidu mēslojumam iziet pat 40% no pasaules apjoma. Ja tas tagad tur ir iesprūdis vai nav atnācis, tad tas nozīmē, ka lielai daļai pasaules lauksaimnieku nebūs, ar ko barot augus. Ja tie nav baroti, tad neaug lieli, spīdīgi, ar daudz sēklu un tā tālāk, vienkārši raža būs mazāka. Tāpat pārtikas nozarē ļoti daudz dažādos iepakojumos tiek izmantota arī nafta. Tātad [ietekmes] punktu ir ļoti daudz," pauda Gulbe.

Viņa arī pieļāva, ka visdrīzāk no tagadējās situācijas pārtikas ražošanā pirmā cietīs Indija un līdzīgi reģioni.

"Nu es ceru, ka Baltijā mēs pašā sākumā to neizjutīsim, jo mums jau ir mācība no 2022. gada un lielai daļai zemnieku jau ir rezerves. Sākas sezona, un kārtīgs saimnieks jau parasti domā dažus soļus uz priekšu. Pavasara sējai lielākajai daļai ir minerālmēsli, daļai ir arī rudenim. Bet, protams, tā nenoteiktība un nezināšana būs vai nebūs, neko labu nedod, un minerālmēsli ir ļoti liela [izdevumu] pozīcija, augkopības saimniecībās pat apmēram 40% no visiem izdevumiem ir par minerālmēsliem, un lielus krājumus nevar uzturēt tāpēc, ka nav jau tās naudas, ko ielikt, lai gadu uz priekšu tik dārgu lietu nopirktu. Tādēļ vienkārši tas nav," atzina Gulbe.

Vienlaikus viņa aicināja pircējus atcerēties iepriekš piedzīvoto krīžu pieredzi un nesākt veidot lielus pārtikas krājumus.

Gulbe uzsvēra, ka Latvija sevi ar pārtiku var nodrošināt pilnībā, pārtikas netrūks un, ja nevarēs iegādāties vienu produktu, tad to var aizstāt ar citu produktu. Tādēļ jautājums ir tikai par cenu. Savukārt, pašiem veidojot ažiotāžu, to izmanto tirgotāji, un cenas papildus palielina uz šī rēķina.

"Neizpērciet griķu plauktus tukšus, tāpat nez cik gadus uz priekšu viņus nesaglabāsiet, iemetīsies miltu kodes, un viss būs jāizmet vai jāatdod dzīvniekiem. Tikko mēs sākām pirkt kaut ko tā, ka plaukti tukši, tā to izmanto tirgotāji. Tur rodas ažiotāžas efekts, un mēs sev nodarām ļaunumu. Tāpēc mēģinām saglabāt veselo saprātu," aicināja Gulbe.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pagājušā gadā noslēgtā memoranda par pārtikas cenām labums ir bijis, bet vienlaikus ir skaidrs, ka cenas veikalu plauktos pamatā ietekmē pārtikas cenas pasaules tirgos, nevis dažādi memorandi, intervijā sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.

"Visvairāk cenu, kāda tā ir veikala plauktā, nosaka pasaules pārtikas cenu līmenis. Mēs neko tur neietekmējam. Ja pasaulē olīveļļai ir uzkāpusi cena, tā uzkāps arī Latvijā, mēs tur neko nevaram darīt. Mēs varam rakstīt memorandus, rīkojumus, bet tā tas būs," norādīja eksperte.

Lūgta vērtēt, kāda gada laikā ir bijusi Ekonomikas ministrijas un vairāku pārtikas ražošanā un tirdzniecībā iesaistīto organizāciju parakstītā memoranda ietekme, Gulbe norādīja, ka no tā jēga bija kaut vai tādēļ, ka "brīvprātīgi obligāti" pie viena galda tika nosēdinātas visas pārtikas ķēdē iesaistītās puses - ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji, lai gan "viņi viens otru ļoti nemīl". Līdz ar to tika atrasti saskarsmes punkti, kurus mainot, situācija uzlabojās visiem. Tāpat augstā līmenī tika aktualizēts jautājums par cenām, par konkurenci, par to, kas notiek gan ražotāja pusē, gan tirdzniecības pusē.