Konkurences padome (KP) 512 100 eiro sodu piemērojusi kafijas automātu "Jura" oficiālajam izplatītājam Baltijas valstīs un diviem mazumtirgotājiem par saskaņotu cenu līmeņa uzturēšanu vairāku gadu garumā, ceturtdien preses konferencē informēja KP pārstāvji.

Pārkāpumu atzinis tikai viens no mazumtirgotājiem - SIA "Innocent Pro", kura pastarpināts līdzīpašnieks ir Eiropas Parlamenta deputāts Mārtiņš Staķis (P). Šis uzņēmums ar KP noslēdzis izlīgumu un samaksājis salīdzinoši nelielu sodu - 23 535 eiro.

Tikmēr kafijas automātu "Jura" oficiālajam izplatītājam jeb vairumtirgotājam - Igaunijas kompānijai "Rickman Trade", kam Latvijā reģistrēta filiāle, piemērots 255 938 eiro sods, bet Lietuvas uzņēmēju kontrolētajam mazumtirgotājam "Eugesta" - 232 636 eiro sods.

KP konstatējusi, ka "Rickman Trade" noteica cenas, par kādām mazumtirgotāji drīkst tirgot kafijas automātus "Jura" gala patērētājam, monitorēja mazumtirdzniecības cenas un izteica iebildumus mazumtirgotājiem, ja cena neatbilda noteiktajām. Tāpat uzņēmums ietekmēja akciju periodus un atlaižu apmērus.

Karadarbības Tuvajos Austrumos ietekme ir ļoti plaša un tā atspoguļosies arī pārtikas cenu kāpumā, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe, vienlaikus piebilstot, ka to, cik liels būs kāpums, pašlaik nevar paredzēt neviens.

Viņa norādīja, ka šobrīd veikalu plauktos ietekme no šī konflikta nav redzama, jo gan ražotāji, gan tirgotāji strādā ilglaicīgi - viņiem ir līgumi uz trim, sešiem, deviņiem, pat 12 mēnešiem. Jaunās preces, uz kuru cenām problēmas Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma bloķēšana jau būs atstājusi ietekmi, nopietnāk parādīsies gada otrajā pusē.Gulbe sacīja, ka viena komponente, kas ietekmē pārtikas cenas, ir degviela, bet ir citi arī resursi, kas ietekmē lauksaimniecību un pārtikas ražošanu.

"Degviela ir vajadzīga arī pārtikas ražošanā, sākot no tā, ka ir jāsēj, jākuļ, jākaltē graudi, jāved piens līdz piena pārstrādes rūpnīcai un tad uz veikalu, bet lauksaimniekiem ir nepieciešami vēl ļoti daudz un dažādi resursi. Arī par minerālmēsliem mēs dzirdam, un caur Hormuza šaurumu dažu veidu mēslojumam iziet pat 40% no pasaules apjoma. Ja tas tagad tur ir iesprūdis vai nav atnācis, tad tas nozīmē, ka lielai daļai pasaules lauksaimnieku nebūs, ar ko barot augus. Ja tie nav baroti, tad neaug lieli, spīdīgi, ar daudz sēklu un tā tālāk, vienkārši raža būs mazāka. Tāpat pārtikas nozarē ļoti daudz dažādos iepakojumos tiek izmantota arī nafta. Tātad [ietekmes] punktu ir ļoti daudz," pauda Gulbe.

Degvielas mazumtirgotājiem plānots piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) iesniegtais likumprojekts.

Atbilstoši izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedza orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.

Ministrijā atzīmē, ka likumprojekts "Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums" izstrādāts, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, kas rodas degvielas strauja mazumtirdzniecības cenu pieauguma dēļ, kā arī, lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus valsts budžetā valsts apgādes drošības stiprināšanai un ar to saistīto fiskālo vajadzību segšanai.

Latvijas degvielas tirgotāji pauž vairākus argumentus un neizslēdz tiesvedības par ieceri degvielas mazumtirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) vēstulē, kas tostarp adresēta premjerei Evikai Siliņai (JV), teikts, ka papildu nodoklis no patiesi pārmērīgas peļņas (virspeļņas) ārkārtas situācijā būtu saprotams un atbalstāms, taču publiski apspriestais risinājums pēc būtības nav vērsts pret ārkārtas peļņu.

Asociācijā skaidro, ka piedāvājums faktiski nozīmē pārdošanas cenas regulēšanu, balstoties uz sintētisku un administratīvi konstruētu aprēķinu par it kā "normālu" maržu. Vēstulē minēts, ka valsts mākslīgi noteiktā "pareizā" marža nevar objektīvi atspoguļot reālo tirgus situāciju, un tas nav pieņemams.

Vienlaikus asociācijā vērš uzmanību, ka piedāvātais mehānisms nav instruments pret pārmērīgu peļņu, bet ir instruments pret cenu, kuru kāds uzskata par nepareizu. Vēstulē minēts, ka gadījumā, ja valsts sāk tieši noteikt, par kādu cenu uzņēmējs nesodīti var pārdot savu preci, tā nav nodokļu politika tirgus ekonomikā, bet cenu regulēšana, kas nav savienojama ar brīva tirgus un tiesiskas valsts principiem.

Pirmie secinājumi par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai parāda nepieciešamību ieviest virspeļņas nodokli, pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka pirmie rezultāti ir ļoti slikti un parāda, ka nepieciešams ieviest solidaritātes maksājumu jeb virspeļņas nodokli degvielas mazumtirgotājiem.

Ministrs pauda, ka pasaules biržās degvielas cenas samazinās, bet Latvijā to nenovēro. "Degvielas mazumtirgotājiem ir vērts pārdomāt savu biznesa politiku, jo šobrīd vārdi neiet kopā ar darbiem," sacīja Valainis.

Viņš pauda cerību, ka nākamajā valdības sēdē varēs lemt par attiecīgā likumprojekta virzīšanu uz priekšu.

Komentējot Konkurences padomes (KP) izteiktos iebildumus par solidaritātes maksājuma piemērošanu degvielas tirgotājiem, Valainis norādīja, ka respektē KP viedokli. Viņš pauda, ka KP ir neatkarīga institūcija, kas veic savu darbu.

Degvielas tirgotāji nesaredz kompromisa variantu attiecībā uz iecerēto solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%, skaidroja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.

"Nedomāju, ka te var rast kompromisu. Šādu regulējumu neatbalstām konceptuāli, jo tas ir balstīts politiskos motīvos - ar šo "makšķerēt" vēlētāju balsis gaidāmajās velēšanās," viņa uzsvēra.

Ligere norādīja, ka degvielas tirgotāji konceptuāli neatbalsta Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto likumprojektu par solidaritātes maksājumu, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei. "Te nav stāsts par virspeļņas nodokli, tā ir tīra cenu regulēšana. Tā ir politiska iniciatīva priekšvēlēšanu gaisotnē. Degvielas tirgotāji tam nesaskata ekonomisku pamatojumu un tam nav arī ekonomiska izvērtējuma," viņa sacīja.

Valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) rosinājumu degvielas tirgotājiem piemērot solidaritātes maksājumu, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniegs objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%.

Atbilstoši EM izstrādātajam likumprojektam, ja mazumtirgotāja noteiktā degvielas cena par 3% pārsniegs aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu, ieņēmumu summa virs šī sliekšņa tiks iekļauta solidaritātes maksājuma bāzē, piemērojot 100% likmi.

Vienlaikus solidaritātes maksājumu nepiemēros, ja mazumtirgotājs varēs dokumentāri apliecināt, ka faktiskās degvielas iepirkuma izmaksas attiecīgajā periodā pārsniedza orientējošās mazumtirdzniecības cenas aprēķinā izmantoto iepirkuma cenu par vairāk nekā 3%. Tad attiecīgi solidaritātes maksājuma bāzi samazinās proporcionāli dokumentāri apliecinātajai iepirkuma cenas pārsnieguma daļai.

Ministrijā atzīmē, ka likumprojekts "Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums" izstrādāts, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz tautsaimniecību, kas rodas degvielas strauja mazumtirdzniecības cenu pieauguma dēļ, kā arī, lai nodrošinātu papildu finanšu līdzekļus valsts budžetā valsts apgādes drošības stiprināšanai un ar to saistīto fiskālo vajadzību segšanai.

„Pirmie secinājumi par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai liecina par nepieciešamību ieviest virspeļņas nodokli, pauda ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS)…. Tas, pēc viņa teiktā, ir risinājums, lai palīdzētu mazumtirgotājiem ievērot to, ko viņi paši ikdienā saka, proti, ka viņu ikdienas cenas ietekmē pasaules birža…

Ministrs pauda, ka pasaules biržās degvielas cenas samazinās, bet Latvijā to nenovēro. "Degvielas mazumtirgotājiem ir vērts pārdomāt savu biznesa politiku, jo šobrīd vārdi neiet kopā ar darbiem," sacīja Valainis.”

Izskatās, ka kāds ir maldinājis ministru un turpina maldināt sabiedrību.

Ministrs runā par biržu!!!, nevis par fizisko naftas produktu tirgu, kura rādītājs ir S&P Global aģentūras Platts kotācijas. Biržas tirgus, ko dēvē arī par „papīra” tirgu, atšķiras no fiziskā tirgus, jo tur naftas produkti nav prece, bet gan investīciju aktīvs vai instruments, ko var izmantot gan spekulācijām, gan risku apdrošināšanai. Taču degvielas tirgotāju iepirkuma cena Latvijā netiek noteikta pēc biržas cenām, bet gan pēc cenu formulām, kas balstās uz S&P Global aģentūras Platts kotācijām.

Mazumtirdzniecība šobrīd atrodas punktā, kur tehnoloģiju attīstība, mainīgā klientu uzvedībaun pieaugošais izmaksu spiediens satiekas vienā realitātē. Uzņēmumiem arvien biežāk jāpieņem stratēģiski lēmumi ne tikai par to, ko pārdot, bet arī par to, kā veidot klientu pieredzi,optimizēt procesus un saglabāt konkurētspēju ilgtermiņā. Šīs pārmaiņas nav teorētiskas – tās jau šobrīd nosaka nozares attīstības virzienu un liek pārskatīt līdzšinējos biznesa modeļus arī Latvijas tirgū.

Tieši šo pārmaiņu mērogs un virziens īpaši spilgti iezīmējas mazumtirdzniecības nozarē pēdējos gados, kad attīstības temps būtiski pārsniedzis iepriekšējos digitalizācijas viļņus.Mainās ne tikai tehnoloģijas, bet arī veids, kā uzņēmumi plāno krājumus, komunicē ar klientiem un integrē fizisko un digitālo vidi. Šo procesu koncentrēts atspoguļojums ir pasaulē vadošā mazumtirdzniecības izstāde EuroShop 2026, kas 2026. gada februārī Diseldorfā pulcēs nozares profesionāļus, inovatorus un lēmumu pieņēmējus no visas pasaules. Latvijas uzņēmumiem šis notikums nav tikai starptautisks forums, bet arī praktiska iespēja saprast, kādi risinājumi tuvākajos gados ietekmēs vietējo tirgu un konkurences vidi.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana putnu gaļai, kas paredzēta no šā gada 1. jūlija, varētu kļūt par nozīmīgu pavērsienu pārtikas tirgū, taču galvenais nosacījums ir, lai šis samazinājums reāli atspoguļotos gala cenā, intervijā aģentūrai LETA sacīja AS "Ķekava Foods" valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

"Mums Baltijas valstīs faktiski nav pieredzes, kā šāds solis varētu ietekmēt pārtikas tirgu kopumā, tostarp gaļas tirgu. Mēs zinām, ka Polijā PVN atvieglojumi pārtikai pastāv jau daudzus gadus, un Polijas ražotāji vienmēr ir teikuši, ka tas viņiem dod noteiktas konkurences priekšrocības," minēja Pranckevičs.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā šāds lēmums būs sava veida pārbaudījums. "Tāpēc es teiktu, ka šis ir ļoti labs un interesants eksperiments. Paldies valdībai par lēmumu to ieviest - protams, valdībai ir savi apsvērumi," teica Pranckevičs.

Uzņēmuma vadītājs atzina, ka līdz šim par PVN ietekmi bijušas plašas diskusijas. "Līdz šim ir bijušas ļoti daudz diskusiju par to, vai budžeta ieņēmumi samazināsies vai nē. Vieni eksperti saka, ka nesamazināsies, citi, ka samazināsies. Vēl citi uzskata, ka patēriņš varētu pieaugt, ja PVN samazinājums patiešām tiks pārnests uz gala cenu un patērētājs to sajutīs," stāstīja "Ķekava Foods" vadītājs.

Rietumu Bankas lielākais akcionārs Leonids Esterkins nav sniedzis intervijas jau gadiem, taču reti kurš ir labākā pozīcijā, lai novērtētu Latvijas ekonomikas un valsts attīstību. Pēdējo 30 gadu laikā Latvija ir kardināli mainījusies, un pirmo neatkarības gadu uzņēmēju un politiskās elites paaudzi ir nomainījušas citas. Šo gadu laikā ir bijuši neskaitāmi premjeri un ministri, veco partiju vietā ir nākušas jaunas, un arī banku sektors ir fundamentāli transformējies. Tomēr visu šo laiku Latvijas ekonomikas sastāvdaļa ir Rietumu Banka, kas faktiski ir vienīgā kredītiestāde, kura ir attīstījusies no deviņdesmito gadu vidus un vienmēr pastāvējusi neatkarīgi.

Leonids Esterkins ir bankas dibinātājs, lielākais akcionārs un jau ilgu laiku arī tās padomes priekšsēdētājs. Dzīvojot un strādājot Latvijā, Esterkina kungs un Rietumu Banka ir ieguldījušies valsts attīstības stāstā – atšķirībā no ārvalstu bankām, viņš peļņu neizved un pieņem visus lēmumus pats. Rietumu Banka ir unikāla Latvijas kontekstā, jo strādā arī citur Eiropā – ar projektiem Lielbritānijā un Īrijā, kas ļauj pamatoti salīdzināt dažādus tirgus un pārņemt idejas. Bet pamatā bankas veiksme ir cieši saistīta tieši ar Latvijas izaugsmi, un Leonids Esterkins jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo līdzi valsts ikdienai, strādā, palīdz un domā par notiekošo šeit, un tādēļ šajā sarunā vēlamies noskaidrot viņa redzējumu tieši par Latvijas ilgtermiņu – par iespējām, kas ir palaistas garām, un tām, kuras vēl varam izmantot.

Latvijā trūkst koordinētas un mērķtiecīgas politikas klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē, informē Valsts kontrolē, atsaucoties uz veikto revīziju "Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē".

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, jo no 35 paredzētajiem pasākumiem 66% pasākumu nav noteikta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, 69% ir ar augstu vai vidēji augstu izpildes risku, bet 31% nav sākti.

Vienlaikus ieplānoto pasākumu īstenošanai nepieciešami aptuveni 2,9 miljardi eiro, bet patlaban identificēts 41% no nepieciešamā finansējuma. Turklāt daļa ierobežoto līdzekļu novirzīti pasākumiem bez ietekmes uz klimata mērķiem, uzsver revidenti.

Latvijas Elektroauto biedrība (LEAB) asi iebilst pret Rīgas domes iecerēm ierobežot elektroauto stāvvietu atvieglojumus bez skaidra pārejas perioda. Šāda pieeja biedrības ieskatā grauj uzticību zaļās mobilitātes politikai un rada risku ilgtermiņā bremzēt pāreju uz elektrotransportu.

LEAB uzsver — bezmaksas stāvvietas nav bijis mazsvarīgs bonuss. Tās ir bijušas daļa no motivācijas sistēmas, uz kuras pamata cilvēki Latvijā pieņēmuši lēmumu pāriet uz elektroauto. LEAB aptaujā kā būtiskākais praktiskais ieguvums bonusu sadaļā minētas tieši bezmaksas stāvvietas Rīgā.

"Arī Global EV Alliance 2025. gada Latvijas dati rāda, ka 43% elektroauto lietotāju kā galvenajiem izvēles iemesliem min politikas instrumentus, tostarp stāvvietu priekšrocības. Tas nozīmē, ka jautājums nav par atsevišķu teritoriju. Ja Rīgas dome maina elektroauto atvieglojumu sistēmu, tas ir signāls visai pilsētai un visai zaļās mobilitātes politikai Rīgā. Rīga kā valsts galvaspilsēta nosaka toni arī valsts mērogā, tādēļ šādi lēmumi ietekmē ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas zaļās mobilitātes politikas uzticamību," teikts biedrības paziņojumā.

Valsts parāds ir viens no tiem ekonomikas rādītājiem, kas publiskajā telpā regulāri tiek pieminēts ar spēcīgu emocionālu piegaršu. Vieni saka: "Mūsu parāds ir mazs, nav par ko uztraukties." Citi brīdina: "Parāds aug pārāk strauji, drīz būs krīze." Abas frāzes ir intuitīvas, bet ekonomiski nepilnīgas.

Lai par Latvijas valsts parādu spriestu jēgpilni, jāatbild uz šādiem jautājumiem: Cik liels ir valsts parāds un kā tas mainās? Kādas ir valsts parāda izmaksas un riski? Kad valsts parāda pieaugums ir ekonomiski pamatots? Kāda ir Latvijas valsts parāda prognoze? Ko var darīt, lai valsts parādu kontrolētu, nekaitējot ekonomikas izaugsmei?

Šajā rakstā mēģināšu sniegt atbildes, balstoties uz datiem, ekonomisko loģiku un Latvijas Bankas pētījumu rezultātiem.

1. Cik liels ir Latvijas valdības parāds?

Latvijas valsts jeb valdības parāds pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski pieaudzis: no aptuveni 15 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2004. gadā līdz aptuveni 48 % no IKP 2025. gadā (1. attēls). Parāda pieaugums Latvijā nav bijis vienmērīgs. Ir divi periodi, kad tas kāpa īpaši strauji: globālās finanšu krīzes laikā (2008–2010), kas Latvijas ekonomiku ietekmēja ļoti smagi, un Covid-19 pandēmijas laikā (2020–2021), kad valstis, tostarp Latvija, būtiski palielināja izdevumus, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus. Vairākums ekonomistu parāda pieaugumu krīžu laikā uzskata par normālu parādību – valdībai ir jāaizņemas vairāk, jo krīt nodokļu ieņēmumi un vienlaikus pieaug izdevumi. Problēma rodas tad, ja pēc krīzes parāds nevis pakāpeniski samazinās, bet paliek uz vietas vai pat turpina pieaugt.

Patlaban būtu jāsāk vērtēt akcīzes nodokļa samazināšana benzīnam, norādīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Valdība otrdien slēgtajā daļā skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvo ziņojumu par degvielas cenu monitoringu pasaules biržās un ietekmi uz tautsaimniecību Latvijā. Pēc jautājuma izskatīšanas Valainis norādīja, ka šodien ziņoja par to, kā tiek ietekmēti tautsaimniecības sektori. Tāpat ministrs brīdināja valdību, ka būtiski pieaugusi cena benzīnam.

Valainis atzīmēja, ka patlaban būtu jāveic diskusijas arī par akcīzes nodokļa samazināšanu benzīnam. Tāpat viens no risinājumiem varētu būt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana degvielai, sekojot Polijas un Spānijas pieredzei.

Par potenciālajiem risinājumiem plānots diskutēt nākamajās valdības sēdēs.

Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu. Pašlaik jāatzīst, ka 2026.gada ceļu un tiltu būvniecības sezona un plānoto darbu izpilde ir apdraudēta, norāda bedrība “Latvijas ceļu būvētājs” (LCB).

LCB veiktā analīze liecina, ka 2026.g. būvniecības sezonai noslēgtajos līgumos, ar valsts SIA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) ir paredzēti tādi izejmateriālu un darbu izcenojumi, kas izejvielu cenu pieauguma dēļ nav izpildāmi. Piemēram, bitumena cena vidēji ir paaugstinājusies par 42%, degvielas cena ir kāpusi aptuveni par 25-30%. Dabasgāzei, salīdzinot ar 2025. gadu, cena ir pieaugusi par aptuveni 40 procentiem. LCB, apzinoties, ka bez valsts un pašvaldību kā pasūtītāju līdzdalības straujā cenu kāpuma seku minimizēšanā 2026.gada būvniecības sezonas programma var palikt nerealizēta, jau marta sākumā vērsās pie LVC un 13. martā nosūtīja pirmo vēstuli Satiksmes ministram, LVC un Latvijas pašvaldību savienībai ar lūgumu izskatīt radušos situāciju valdībā, norāda LCB valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Latvijā virsstundu regulējums ilgu laiku ir bijis labs piemērs tam, kā norma var izskatīties ļoti cienīgi uz papīra, bet praksē radīt problēmas, kas samazina uzņēmumu konkurētspēju, kavē pamata algu pieaugumu un nereti veido situāciju, kur darbinieku motivācija tiek balstīta nevis produktivitātē, bet pārslodzē.

Šobrīd Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tiek skatīti grozījumi Darba likumā, kas paredz noteikt minimālo virsstundu piemaksu 50% apmērā, bet darbam svētku dienās – 75%. Šāda pieeja komisijā ir guvusi atbalstu otrajā lasījumā. Tas ir pirmais solis mēģinājumā sakārtot regulējumu, kura nepilnības darba tirgū jūtamas jau gadiem.

Minimālais slieksnis, nevis samazinājums

Darba likuma grozījumi nevis samazina virsstundu apmaksas apjomu, bet nosaka zemāko slieksni, kas neierobežo virsstundu apmaksas apjomu. Proti, 50% nav griesti. Tas ir minimums.Sabiedriskajā telpā šī diskusija bieži tiek vienkāršota līdz vienam apgalvojumam – tiek samazināta virsstundu apmaksa, taču tas neatbilst realitātei. Netiek runāts par virsstundu samazināšanu, bet par zemāka minimālā sliekšņa noteikšanu likumā – pamatu, virs kura darba devēji un darbinieki var vienoties par labākiem nosacījumiem individuāli vai ar koplīguma palīdzību kolektīva ietvaros. Darba tirgus šādas situācijas spēj regulēt pats. Darba devējam ir svarīgi, lai darbs tiktu izdarīts, savukārt, darbiniekam vienmēr ir iespēja pateikt, par kādiem nosacījumiem viņš ir gatavs to darīt. Tieši šādā vienošanās procesā arī veidojas reālā darba samaksa. Līdzīga loģika jau darbojas citur darba tirgū.

Analizējot mazumtirdzniecības nozares attīstību Latvijā, arvien spilgtāk iezīmējas paaudžu maiņas ietekme. Jaunie patērētāji, kuru ikdiena nav iedomājama bez digitāliem risinājumiem, ir kļuvuši par galveno nozares tehnoloģiju attīstības virzītājspēku.

Viņi sagaida, ka iepirkšanās būs tikpat ātra un intuitīva kā viņu digitālā vide – bez rindām, lieka kontakta un ar elastīgām preču saņemšanas iespējām. Tieši spēja sistemātiski pielāgoties šīm prasībām šogad noteiks nozares spēlētāju konkurētspēju. Latvijas mazumtirdzniecībā šobrīd iezīmējas trīs savstarpēji saistītas tendences, kas noteiks jaunus nozares standartus. Tās atspoguļo gan patērētāju paradumu maiņu, gan nepieciešamību uzņēmumiem straujāk pielāgoties tehnoloģiju attīstībai un darba tirgus realitātei.

Reāllaika dati un mākslīgais intelekts (MI) – no ekstras par nepieciešamību

Mazumtirdzniecībā tehnoloģiju integrācija, kas balstīta reāllaika datos un mākslīgā intelekta risinājumos, no izvēles ir kļuvusi par obligātu profesionālās pārvaldības priekšnoteikumu. Uzņēmumi, kas joprojām paļaujas uz manuālām krājumu uzskaites metodēm un fragmentētu informācijas apriti, riskē zaudēt pozīcijas pret konkurentiem, kuri ikdienas lēmumu pieņemšanu veic uz datiem balstītas pārvaldības pamata. Jau šobrīd Baltijā arvien plašāk tiek ieviesta radiofrekvences identifikācijas (RFID) tehnoloģija, automatizēta krājumu pārvaldība un MI algoritmi pieprasījuma prognozēšanai un resursu optimizēšanai. Mazumtirgotāji izmanto arī MI risinājumus klientu plūsmas optimizēšanai, tostarp vecuma noteikšanai pašapkalpošanās zonās, kas ļauj nodrošināt gan drošības standartus, gan uzturēt iepirkšanās ātrumu. Igaunijā šāds risinājums jau darbojas un būtiski samazina gaidīšanas laiku pie kases, savukārt Lietuvā tie tiek testēti un tuvākajā laikā kļūs pieejami plašākam klientu lokam. Tas apliecina tehnoloģijas pakāpenisku nostiprināšanos Baltijas tirgū.2026. gadā redzēsim, ka MI sistēmas arvien vairāk palīdzēs koordinēt loģistiku, personalizēt piedāvājumus un automatizēt ikdienas procesus. Tas būtiski maina veidu, kā mazumtirdzniecības uzņēmumi plāno darbību, pārvalda resursus un pieņem lēmumus, balstoties uz reāllaika datiem.

Akcīzes nodokļa likmes samazinājums dīzeļdegvielai mazinās akcīzes nodokļa ieņēmumus par 6,7 miljoniem eiro mēnesī, izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā Ministru kabineta (MK) vēstules projekta.

EM, atbildot uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 2. aprīļa vēstuli, kurā komisija aicina MK izvērtēt atbalsta nepieciešamību Tuvo Austrumu konflikta īpaši skartajām nozarēm, kā arī mājsaimniecībām, norādīts, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju un iespējamos tās attīstības scenārijus, ir izskatītas divas savstarpēji izslēdzošas alternatīvas tālākai rīcībai - preventīva gatavošanās atbalsta pasākumu ieviešanai vai nogaidīšana līdz konkrētu cenu sliekšņu sasniegšanai.

Ministrijā atzīmē, ka koalīcijas partneri diskusiju rezultātā ir vienojušies, ka neatkarīgi no iespējamiem attīstības scenārijiem preventīvi ir jāizstrādā krīzes ietekmes mazināšanas potenciālie pasākumi un jāapzina to finansēšanas iespējas.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijai (LPTA) pievienojies jauns biedrs – vietējais pārtikas mazumtirdzniecības tīkls SIA Elvi Latvija.

Tādējādi LPTA, kas apvieno gan vietējās, gan starptautiskās tirdzniecības ķēdes Latvijā, pārstāv nu jau vairāk nekā 45% no pārtikas mazumtirdzniecības tirgus Latvijā. SIA Elvi Latvija pievienošanās paplašina LPTA pārstāvniecību un stiprina asociācijas spēju pārstāvēt pārtikas mazumtirdzniecības nozari tai būtiskajos jautājumos. LPTA šobrīd apvieno tādus pārtikas mazumtirgotājus kā Rimi Latvia, Reitan Convenience Latvia (zīmoli Narvesen un Caffeine), top!, Aibe un Elvi.

“Jo plašāk nozare ir pārstāvēta, jo spēcīgāka ir tās balss. Elvi Latvija pievienošanās ir nozīmīgs solis, kas stiprina LPTA kā nozares pārstāvi un ļauj vēl pilnvērtīgāk pārstāvēt tirgotāju redzējumu sarunās par nozarei svarīgiem jautājumiem,” saka LPTA izpilddirektors Jānis Dubults.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA “Circle K Latvia” (Circle K) iegūt aktīvus adresē “Cielavas”, Ragana, Krimuldas pag., Siguldas nov., kurā atrodas “D A3” SIA piederoša degvielas uzpildes stacija (DUS), kas līdz šim, pamatojoties uz ar Circle K noslēgto franšīzes līgumu, darbojusies, izmantojot Circle K zīmolu.

SIA “Circle K Latvia” pamatdarbība ir degvielas un eļļas produktu mazumtirdzniecība, DUS projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, kā arī naftas produktu vairumtirdzniecība. Circle K ir viens no vadošajiem degvielas mazumtirgotājiem Latvijā, kas nodrošina degvielu, automazgāšanas un citus pakalpojumus, kā arī ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces savās DUS.

Savukārt “D A3” SIA pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība. “D A3” SIA nodrošina arī ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces savā DUS. Līdz darījumam tā ir darbojusies kā Circle K franšīzes partneris uz franšīzes līguma pamata.

Pamatojoties uz uzņēmumu sniegto informāciju un KP veikto analīzi, KP secina, ka Apvienošanās ietekmē konkurences apstākļus benzīna un dīzeļdegvielas (izdalot katru atsevišķi) mazumtirdzniecības tirgū gala patērētājiem (B2C) un industriālajiem klientiem (B2B). Analizējot dažādus ģeogrāfiskā tirgus tvērumus (piemēram, izvērtējot konkurences apstākļus autoceļa posmā no Rīgas līdz Valmierai kopumā, kā arī šaurākā tvērumā, analizējot konkurenci 15 minūšu brauciena attāluma posmos pa attiecīgo autoceļu), KP konstatē, ka Apvienošanās izvērtējuma secinājumi nemainās neatkarīgi no izvēlētā ģeogrāfiskā tvēruma. Līdz ar to precīza ietekmētā ģeogrāfiskā tirgus definīcija var tikt atstāta atvērta.

Konkurences padome (KP) veikusi sākotnējo izpēti par degvielas cenu izmaiņām 2026. gada sākumā, analizējot tirgus dalībnieku sniegto informāciju, iepirkuma cenas un starptautisko tirgu tendences.

Izpētes rezultātā KP secinājusi, ka degvielas cenu pieaugumu 2026. gada pirmajā ceturksnī noteica objektīvi ārējie apstākļi – ģeopolitiskā situācija un ar to saistītais straujais naftas produktu cenu kāpums starptautiskajos tirgos, kas tieši ietekmēja degvielas iepirkuma cenas.

KP nekonstatēja pazīmes, kas liecinātu par konkurenci ierobežojošām darbībām degvielas mazumtirdzniecības tirgū.

KP sākotnējā datu analīze norāda uz līdzīgu cenu izmaiņu dinamiku tirgū, taču pirmšķietami neliecina par tirgus dalībnieku savstarpēji saskaņotu konkurenci ierobežojošu rīcību. Līdzīgas cenu izmaiņas skaidrojamas ar vienādiem ārējiem ekonomiskajiem faktoriem, kas vienlaikus ietekmē visus tirgotājus.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA “Circle K Latvia” (Circle K) iegūt aktīvus adresē Rīgas iela 107, Ķekava, Ķekavas nov., kurā atrodas Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Kalnakrogs” (Kalnakrogs) piederoša degvielas uzpildes stacija (DUS), kas līdz šim, pamatojoties uz ar Circle K noslēgto franšīzes līgumu, darbojusies, izmantojot Circle K zīmolu.

Circle K pamatdarbība ir degvielas un eļļas produktu mazumtirdzniecība, DUS projektēšana, celtniecība un ekspluatācija, kā arī naftas produktu vairumtirdzniecība. Circle K ir viens no vadošajiem degvielas mazumtirgotājiem Latvijā, kas nodrošina degvielu, automazgāšanas un citus pakalpojumus, kā arī ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces savās DUS.

Savukārt Kalnakrogs pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība. Kalnakrogs nodrošina arī ātrās uzkodas, karstos dzērienus un pirmās nepieciešamības preces savā DUS. Līdz darījumam tā ir darbojusies kā Circle K franšīzes partneris uz franšīzes līguma pamata.

Pamatojoties uz uzņēmumu sniegto informāciju un KP veikto analīzi, KP secina, ka apvienošanās ietekmē konkurences apstākļus vertikāli saistītajos benzīna un dīzeļdegvielas (izdalot katru atsevišķi) mazumtirdzniecības tirgū gala patērētājiem (B2C) un industriālajiem klientiem (B2B) Ķekavā un tuvākajā apkārtnē, atstājot precīzu šī tirgus ģeogrāfiskā tvēruma definīciju atvērtu, un degvielas vairumtirdzniecības tirgū Latvijā.

UN:BLOCK 2026 Rīgā pulcēs Web3 pasaules līderus un vairāk nekā 2500+ fintech un blokķēdes nozares ekspertu: Intervija ar LBAA Izpilddirektoru Reini Znotiņu.

UN:BLOCK Europe 2026 šogad pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku. Kas, jūsuprāt, ir galvenie faktori, kas ļāvuši konferencei tik strauji augt no pagājušā gada?

R. Znotiņš: “Pagājušajā gadā mums izdevās pulcēt daudz pasaules līmeņa runātāju, tostarp pārstāvjus no tādām lielām kompānijām kā Binance, KuCoin, Gravity Team un citām. Tāpat izdevās izveidot kvalitatīvu un izglītojošu programmu par tēmām, kas šobrīd interesē arvien plašāku auditoriju, īpaši tradicionālos uzņēmējus.

Daudzi vēlas saprast, kā izmantot augošo kripto ekonomiku un blokķēdes tehnoloģijas savā biznesā. Vēl viens būtisks faktors ir starptautisko partneru piesaiste – konferencē iesaistījās daudzi uzņēmumi un organizācijas no dažādām valstīm. Tas būtiski paaugstināja konferences reputāciju un atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, Skandināvijā, Polijā un citur pasaulē.Jau pagājušajā gadā konferencē piedalījās nozares pārstāvji no vairāk nekā 40 valstīm.”

Nākamajai valdībai jānodrošina skaidru ekonomikas attīstības politiku, kas vērsta uz Latvijas ekonomikas attīstību un spēju konkurēt, aģentūrai LETA pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

Viņš norādīja, ka aizgājušo valdību var raksturot ar pareiziem vārdiem un lozungiem, taču tiem nesekoja darbības. Vārdos bija valdības izdevumu samazināšana, birokrātijas mazināšana, ierobežojumi atalgojumam, 4x4 uzrāviens, savukārt realitātē valdības tēriņi pieauga, nākamajos gados valsts budžetā ir negatīva fiskālā telpa, birokrātijas mazināšana pārtapusi par birokrātisku procesu un strauji pieaudzis valsts parāds.

Lēmumi pazuda izstieptās, neskaidrās procedūrās, kas rezultējās sasteigtās un haotiskās darbībās. Tika sagatavoti daudzi plāni un dokumenti, taču izpilde sapinās birokrātiskos līkločos, minēja Gorkšs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka netika izstrādāta un ieviesta cilvēkkapitāla politika, samazinot iespējas konkurēt par darba rokām un prātiem ar kaimiņvalstīm. Valdības izdevumi netika samazināti, kas rezultējās negatīvā fiskālā telpā nākamajiem gadiem, kas var ierobežot nākotnes prioritāšu īstenošanu. Eksporta statistika pēdējos gados stāv uz vietas, un valsts ekonomiku lielā mērā uztur publiskie tēriņi.