Atpūta

Guntis Āboltiņš-Āboliņš, a/s Latvijas balzams ģenerāldirektors: Omīte vilka vecu kažoku, kas izgriezts uz otru pusi

Sagatavojusi Linda Zalāne, 23.12.2014

Jaunākais izdevums

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Guntis Āboltiņš-Āboliņš, a/s Latvijas balzams ģenerāldirektors

Ziemassvētku laiks ir īpašs, sajūtas no bērnības par to palikušas spilgtā atmiņā. Atceros, ka pirms svētkiem mājinieki sagādāja eglīti, vecāki atnesa lielu, vecu koferi, kurā glabājās eglīšu rotājumi – smalkas stikla rotas, kādas nekur citur nebiju redzējis. Dažas bija notecējušas ar sveču vasku, un ap šiem rotājumiem virmoja īpaša, sena aura. Koferis ir mantots no vecvecākiem, un tā saturs – vairāk nekā 100 gadu vecs. Atminos, ka viena rota bija kā gaisa balons – ar visu grozu. Varēju ļoti ilgi uz to skatīties un fantazēt, kā ir lidot gaisa balonā un lūkoties uz zemi no augšas. Vērtīgais koferis ar rotām vēl aizvien tiek atvērts katros svētkos, un eglītē goda vietā karinām šīs mantiņas. Tiesa, daudzas pa šiem gadiem ir saplīsušas, bet gaisa balons un citas smalkās stikla rotas vēl ir saglabājušās.

Bērnībā es dāvanas iedalīju divās lielās kategorijās – mīkstās un cietās. Mīkstajās dāvanās parasti bija lietas, kas man kā puikam bija mazāk interesantas, piemēram, zeķes vai cimdi, bet cietajās bija iesaiņots kāds rotaļu auto. Pirms atvēršanas dāvanas iztaustīju un vēru vaļā secīgi – vispirms cietās un pēc tam mīkstās. Šīs kategorijas ģimenē ir saglabājušās vēl aizvien.

Atminos arī to, ka svētku galdā tika liktas pildītas olas un pašu gatavots ķiršu kompots. Svētku vakarā mūsu mājās ieradās vecītis. Omīte vilka vecu kažoku, kas izgriezts uz otru pusi, lai mēs nevarētu viņu pazīt, un uzņēmās spēlēt šo lomu. Protams, ka pieaugot zināju, ka tā ir omīte, bet tas nemazināja prieku. Vēlāk arī saviem bērniem mēģinājām šo tradīciju – sagaidīt Ziemassvētku vecīti – turpināt. Aptuveni pirms 20 gadiem, kad mana meita vēl bija maza, nolēmām uzaicināt vecīti no malas. Lai būtu pa īstam. Tā mums nejauši izdevās sarunāt aktieri Normundu Laizānu. Viņš piekrita un atnāca pie mums ciemos. Protams, ka viņš bija visīstākais Ziemassvētku vecītis, kāds jelkad mūsmājās bija viesojies. Tā kļuva par tradīciju, un viņš nāca pie mums katru gadu. Arī tad, kad bērni jau bija kļuvuši pietiekami lieli, lai ticētu vecītim. Vislielākais bija bērnu pārsteigums, kad viņi, mazi būdami, reiz bija aizgājuši uz Nacionālā teātra Ziemassvētku uzvedumu un uz skatuves iznāca mūsu Ziemassvētku vecītis. Vēl atminos, ka bērni vecīti sāka gaidīt jau vasarā un gādāja viņam dāvanas. Tā N. Laizāns reiz tika pie adītiem dūrainīšiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieka pilnsabiedrības "BeReRix" nesaņemtie maksājumi jūlija sākumā ir 43,233 miljonu eiro apmērā, pavēstīja "BeReRix" biedru pilnvarotais pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Tostarp 15,541 miljonu eiro veido izdarītie darbi, 12,283 miljonus eiro - avansa maksājumi, 11,72 miljonus eiro - indeksācija, bet 3,688 miljonus eiro - ieturējuma nauda.

Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka izdarītie darbi šajā aprēķinā nozīmē darbus, kuri ir paveikti, bet maksājumi vēl nav saņemti, tostarp arī maksājumi, kuriem vēl nav pienācis maksāšanas termiņš. No maksājumu summas par izdarīto darbu 5,442 miljoni eiro līdz 3.jūlijam ir kavēti maksājumi. Pārējie maksājumi ir vai nu apstiprināšanas procesā, vai jau ir apstiprināti un nosūtīti uz Satiksmes ministriju maksājuma izpildei.

Tāpat Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka avansa maksājumi ir paredzēti darbiem dzelzceļa infrastruktūras un signalizācijas izbūvei projekta dienvidu pusē, kā arī pirmajam posmam Daugavas tiltam. Ieturējuma naudas atmaksa ir paredzēta par izdarītajiem un nodotajiem darbiem iepriekšējos gados. Inflācijas korekcija atbilstoši līgumā definētajai inflācijas formulai šajā kalkulācijā ir par laika periodu no 2023.gada oktobra līdz 2024.gada maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VK: KM kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā

LETA, 31.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas biļetes 371 959 eiro vērtībā, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim biļetes 87 393 eiro vērtībā, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Esam aizmuldējušies politiskā pareizuma pasakās

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 16.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespēdams panākt to, kas viņam pēc taisnības pienāktos, britu premjers Briselei stingri pieprasa to, ko tā jau tāpat ir gatava dot labprātīgi

Deivids Kemerons beidzot ir iesniedzis Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam savu četru punktu ES reformu plānu, kādas prasības britiem nepieciešamas, lai gaidāmajā referendumā izšķirtos par palikšanu ES sastāvā. Premjers ar oficiālu prasību pieteikumu vilcinājās, valdības «sejas» braukāja pa Eiropu prasīto reformu reklāmas tūrēs, kas reizē bija arī diplomātiska taustīšanās, cik daudz drīkst prasīt, lai pretī nedabūtu kurvīti, un nu gatavajā listē iztrūkst tiešām karstākais līdzšinējo diskusiju punkts par britu principiālām tiesībām noteikt savu sociālo jeb faktiski pabalstu un darba tirgus subsīdiju politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu būvfirmu "Rere grupa" un "Rere būve" valdēs atstājis Valdis Koks, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Rere būve" Koks ieņēma valdes priekšsēdētāja amatu, bet "Rere grupa" - valdes locekļa amatu.

Uzņēmuma "Rere būve" vienīgā valdes locekļa amatu turpmāk ieņems Edgars Vēveris, bet "Rere grupa" valdē darbu turpina valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš un valdes locekļi Ervīns Koncevičs, Aleksandrs Kalniņš un Vjačeslavs Voropajevs.

Āboltiņš-Āboliņš sacīja, ka "Rere" grupas uzņēmumos Koks ir strādājis jau 19 gadus un tagad nolēmis pievērsties citiem izaicinājumiem.

""Rere grupa" izsaka lielu pateicību Kokam, vienam no pieredzējušākajiem "Rere" projektu vadītājiem un līdzšinējam "Rere būves" valdes priekšsēdētājam. Koks pieņēmis lēmumu sekot jauniem profesionāliem izaicinājumiem, un šo lēmumu "Rere grupa pilnībā respektē. Koks daudz devis "Rere" izaugsmei, par ko esam viņam pateicīgi. Nākotnē potenciāli redzam labas sadarbības iespējas dažādos būvniecības projektos jau jaunā kapacitātē," piebilda Āboltiņš-Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eco, Bio un Naturāls zīmju vērtībai bez oficiālā sertifikāta nav pienesuma

Dienas Bizness, 01.06.2015

«Nākotnē jebkuru mājķīmijas produktu vajadzētu marķēt ar brīdinājuma zīmēm un drošības norādēm. Patērētājam no tām nevajadzētu baidīties,» uzsver a/s Spodrība kvalitātes direktore Inese Vilka.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās ikdiena nav iedomājama bez veļas mazgāšanas, telpu uzkopšanas, traipu tīrīšanas līdzekļiem. Mediķu un zaļi domājošu organizāciju mudināti, aizvien biežāk izvēlamies videi draudzīgu sadzīves ķīmiju. Pētījumi liecina – aptuveni trešdaļa Latvijas iedzīvotāju izmanto ekoloģiskus (eko) mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļus, visvairāk – ekoloģiskos trauku mazgāšanas līdzekļus. Pasaules Dabas fonds šādu iedzīvotāju īpatsvaru vērtē kā augstu rādītāju, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) Latvijā ekomarķējuma licences piešķīris tikai diviem uzņēmumiem – a/s Spodrība un Sonata Enterprise Inc. filiālei Latvijā. Kā norāda VPVB vecākā eksperte Edīte Timšane, Spodrība ir pirmais ražošanas uzņēmums Latvijā un pirmais sadzīves ķīmijas un ķermeņa kopšanas līdzekļu ražotājs Baltijas valstīs, kuram 2013. gadā tika piešķirts starptautiski atzīts – Eiropas Savienības (ES) – ekomarķējums. Marķējuma logo – Ekopuķīte (EU Flower) – simbolizē konkrētu vides un veselības aizsardzības, kā arī produktu kvalitātes standartu izpildi, kurus apstiprinājusi Eiropas Komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Starptautiskajos tirgos Latvija vēl aizņemsies vismaz 350 miljonus eiro

LETA, 17.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad starptautiskajos tirgos Latvijai vēl būs jāaizņemas vismaz 350 miljoni eiro, bet šī summa var arī pieaugt, intervijā aģentūrai LETA atzina Valsts kases (VK) pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

"Pamata scenārijs paredz, ka mēs šogad kapitāla tirgos piesaistām vienu miljardu eiro. Divas trešdaļas no šī apmēra jau ir piesaistītas, bet 350 miljoni eiro mums vēl būs jāpiesaista līdz gada beigām. Vienlaikus es uzsvēršu, ka tas ir pamata scenārijs, jo ir daži lielumi, kuri to vēl var ietekmēt. Pirmkārt, mēs redzam, ka diezgan būtiski pieaug pieprasījums pēc Valsts kases aizdevumiem - pamatā no pašvaldību puses. Ja tas turpinās pieaugt, tad mums būs jāpiesaista papildu resursi, lai nodrošinātu šos aizdevumus. Otrkārt, mēs vienmēr esam bijuši aktīvi un mēģinājuši izmantot labvēlīgu situāciju tirgos. Ja procentu likmes saglabāsies zemas, iespējams, mēs varētu veikt arī priekšfinansēšanu jau nākamā gada vajadzībām," pauda Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamais gads izskatās bīstams – varētu nepietikt objektu, tiešsaistes forumā Būvniecība 2020 teica RERE GRUPA valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš - Āboliņš.

"Ņemot vērā ka komercattīstītāji raugās piesardzīgi, viņu finansētāji, naudas avoti skatās piesardzīgi, vērtējot, vai būs pietiekami liels tirgus, vai būs vajadzīgas biroju ēkas, jauni mājokļi utt. Tie ir jautājumi, kas jāatbild, bet esošā kovidsituācija neļauj to izdarīt. Un šī nenoteiktība turpināsies vismaz līdz pavasarim. Līdz ar to par pārkaršanu nozarē nevaram vispār runāt," uzskata G.Āboltiņš - Āboliņš.

Viņš piebilda, ka lielākā naudas masa būvniecībā apgrozās nevis projektēšanas laikā, bet tieši būvniecības laikā, bet projektēšana var aizņemt gadu vai pusotru.

Būvniecībā vajadzīgas vismaz 1,5 miljardu eiro lielas publiskās investīcijas 

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata,...

G.Āboltiņš - Āboliņš arī uzskata, ka ES naudas apguvē nav gūta mācība no iepriekšējās pieredzes: "Nemākam domāt uz priekšu. Tikai dienā, kad tiek nolemts par kādas Eiropas naudas piešķiršanu, tad tikai sākam domāt, ko tad iesāksim. Tur ir tā ačgārnība, uz to pazaudējam gadu, divus".

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks, inženierzinātņu doktors Raimonds Eizenšmits pieļāva, ka biroju būvniecība var stipri ciest - darbam pārceļoties uz mājām, vajadzības pēc lieliem birojiem nebūs.

"Ekonomiku var sildīt tikai caur investīcijām. Publiskās investīcijas ir saistītas arī ar privātajām - ja lielie privātie investori savus projektus šogad neapturēja, tad vairāki mazie un vidējie investori Covid-19 pandēmijas dēļ projektus apturēja. Komercsektora plānotās investīcijas nākamgad ir aptuveni par 30% mazākas un šo kritumu var aizpildīt publiskais sektors," sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2016. gada sākuma līdz 2018. gada beigām Rīgas domes biedrībām un nodibinājumiem piešķirtais finansējums 26,5 miljonu eiro apmērā ir apšaubāms un pašvaldība, izmantojot biedrības, nodarbojusies ar ziedošanu, kas tai nav atļauts.

Šāds bija Valsts Kontroles (VK) ziņojuma vēstījums deputātiem Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. VK revīzijas laikā izdalījusi divus nodibinājumus, kuru dibinātājs ir Rīgas pašvaldība – Rīgas Tūrisma un attīstības birojs (RTAB) un riga.lv, kā arī vienu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, kas ar līdzekļiem rīkojies nepārskatāmi un, iespējams, finansējis sev tīkamākas biedrības un nodibinājumus.

VK pētītajā laika posmā kopumā ir runa par 26,5 miljonu eiro izlietojumu dažādiem mērķiem. RTAB pārziņā apsaimniekošanā bijuši 17 miljoni eiro, riga.lv rīkojušies ar 4,35 miljoniem eiro, bet departamenta gadījumā pētīts 5,15 miljonu eiro lielas naudas izlietojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

200 miljonus vērtā vekseļa «saimnieks» konsultē parādniekus un startēs vēlēšanās

Jānis Goldbergs, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas patērētāju – kredītņēmēju interešu aizstāvis Jānis Āboliņš, kuram pašam parādu nasta vēl pērn sniedzās pāri miljonam eiro, nolēmis startēt arī Saeimas vēlēšanās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Biedrība Latvijas Kredītņēmēju asociācija jau četrus gadus ir viena no aktīvākajām sarunās par likumu izmaiņām, aizstāvot patērētāju – kredītņēmēju intereses. Biedrības kodolu veido divi cilvēki – Aivars Rudi un Jānis Āboliņš, kurš turklāt piekritis kandidēt Saeimas vēlēšanās Vidzemes vēlēšanu apgabalā no LSDSP/KDS/GKL partiju apvienības saraksta. Par abiem interesējušās tiesībsargājošās institūcijas, bet biedrības gada pārskatus pēdējos divus gadus rotā vienīgi nulles.

Uz papīra nav ieņēmumu, nav izdevumu. «Tā ir grāmatvežu kļūme, pērkam ārpakalpojumu. Pēc jūsu zvana iesniegti jauni pārskati,» Dienas Biznesam paskaidro biedrības valdes loceklis A. Rudi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražotājs un izplatītājs "Amber Beverage Group" laidis klajā zīmola "Rīgas Melnais Balzams" jaunāko versiju - "Rīgas Melnais Balzams XO", kas papildināts ar izsmalcinātu franču brendiju, informē uzņēmumā.

Dzēriena pamatā ir recepte, ko pirms vairāk nekā 260 gadiem izveidoja farmaceits Abrahams Kunce. Viņa 1752. gadā izstrādātā receptūra vēl joprojām tiek izmantota arī šobaltdien, dzērienā apvienojot 24 dabiskas sastāvdaļas, tai skaitā 17 dažādas, rūpīgi atlasītas zālītes, ogas, pumpurus, garšvielas un saknītes.

"Šo "Rīgas Melnais Balzams" versiju izstrādājām teju divu gadus, līdz beidzot šonedēļ to varam nodot patērētāju vērtējumam. Lai gan šobrīd valstī un daudzos citos tirgos ir izsludināta ārkārtas situācija, "Latvijas balzams" ražotnes darbība norit pēc plāna un tādēļ arī turpinām izziņot jaunus produktus," stāsta "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu sadarbību inženiertehnisko speciālistu teorētiskā un praktiskā sagatavošanā un pētniecībā, Rail Baltica ieviesējs Latvijā Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDZL), Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ceturtdien, 2. februārī, parakstīja sadarbības līgumu. Tā mērķis ir kalpot par platformu zināšanu un kompetenču apmaiņai.

Rail Baltica organizācijas un RTU apņemas sadarboties akadēmisko un profesionālo studiju programmu pilnveidošanā - aktuālo metodisko materiālu un rokasgrāmatu sagatavošanā, būvniecības nozares izglītības standartu pilnveidošanā. Tāpat plānotas Rail Baltica komandas speciālistu vieslekcijas un mācību prakses. Stiprinot RTU pētniecisko darbu, Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla projektā kopīgi iecerēts veikt tehniski sarežģīti izpildāmo darbu izpēti un analīzi.

Sadarbības līgumu RTU vārdā parakstīja universitātes rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis, Eiropas Dzelzceļa līnijas valde – valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris un valdes loceklis Artūrs Caune, un BERERIX izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par vairāk nekā 11 miljoniem eiro topošā Kosmosa izziņas centra pamatos iemūrē kapsulu

Db.lv, 24.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atstātu vēstījumu nākamajām paaudzēm par Kosmosa izziņas centra būvniecību Cēsīs, jaunās būves centrā svinīgi ierakta laika kapsula, informē Cēsu novada pašvaldības pārstāve Ilze Sestule.

Īpašās kosmosa raķetes formas kapsulas vēstījums novēlēja cēsniekiem un ikvienam centra viesim atraisīt zinātkāri, paplašināt redzesloku un izglītoties, lai pirmais latvietis izplatījumā būtu tieši cēsnieks. Paredzēts, ka vēstījumu un novēlējumus nākamajām paaudzēm kapsulā varēs ievietot arī jebkurš centra apmeklētājs, jo tajā būs iestrādāta īpaša atmiņas karte, kura būs savienota ar Kosmosa izziņas centra elektronisko viesu grāmatu.

Kapsula tika ierakta, piedaloties Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei, Norvēģijas Karalistes vēstniekam Latvijā Kristianam Ēdegoram (Kristian Ødegaard), akciju sabiedrības “RERE GRUPA” valdes priekšsēdētājam Guntim Āboltiņam-Āboliņam un topošā Kosmosa izziņas centra satura projekta vadītājam Paulam Irbinam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecības darbiem, pilnsabiedrība "BeReRix" sākusi bijušā tirdzniecības un autostāvvietu kompleksa "Titāniks" nojaukšanu Prāgas ielā 2, informēj "BeReRix" pārstāvji.

Ēkas nojaukšana sākta 11.jūlija pēcpusdienā, uzreiz pēc tramvaju kontakttīkla demontēšanas un teritorijas ierobežošanas darbiem. Infrastruktūras demontāžas laikā Prāgas ielā gājēju plūsma tiks organizēta pa vienu ielas pusi, bet sabiedriskā transporta kustība būs mainīta pirmo divu nedēļu laikā. Demontāžas darbi ilgs līdz šī gada septembra vidum.

"Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda, ka "Rail Baltica" izbūves darbi veiksmīgi turpinās, un pirmdien tiek nojaukts pēdējais šķērslis, lai "Rail Baltica" Centrālās stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves Dienvidu puses būvdarbi notiktu pilnā apjomā - no dzelzceļa uzbēruma Daugavas krastmalā līdz Lāčplēša ielas pārvadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2021.gadam ieskaitot, Latvijai būs jāpārfinansē 4,7 miljardi eiro no valsts parāda, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Gandrīz viens miljards eiro gadā. Summas ir pietiekami lielas un veido gandrīz pusi no kopējā parāda, norādīja Āboliņš.Viņš stāstīja, ka resursi valsts parāda pārfinansēšanai noteikti būs jāpiesaista starptautiskajos kapitāla tirgos.

Iekšējā tirgū mēs tik lielus apjomus emitēt nevaram. Te gan ir jāņem vērā arī tas, ka tie investori, kuri jau ir iegādājušies Latvijas parādzīmes, pēc to dzēšanas noteikti izvērtēs iespējas savas investīcijas turpināt. Visticamāk, ka daļa no investoriem, kuriem pašlaik pieder Latvijas obligācijas, iegādāsies arī jaunās, prognozēja Āboliņš.

Investori vienmēr skatās uz to, lai viņu ieguldījumi būtu diversificēti. Turklāt tie investori, kuri ir pirkuši Latvijas valsts parādzīmes, ir bijuši ieguvēji, jo Latvijas kredītreitings pēdējos gados ir būtiski audzis. Līdz ar to ir augusi arī mūsu vērtspapīru cena. Šo investoru interese saglabājas, interesi par Latvijas emitētajiem vērtspapīriem skaidroja Valsts kases pārvaldnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas balzams: Rubļa kursa svārstības spirta kā izejvielas cenu nav jūtami ietekmējušas

LETA, 28.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pagājušā gada nogalē Krievijas rublis piedzīvoja dramatisku kritumu, no kaimiņvalsts importējamā spirta cenu tas nav īpaši ietekmējis, atzina AS Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Izejvielas cenu ietekmēja divi faktori. Kad sākās rubļa vērtības lejupslīde, spirta cenas Krievijā sāka kāpt, vienlaikus, rubļus konvertējot eiro, spirta eksports izvērtās aizvien izdevīgāks. Savukārt šogad rublis ir stabilizējies, cena kļuvusi nedaudz lielāka, tomēr kopumā noticis izlīdzinājums un lielas atšķirības cenā nejūtam,» sacīja uzņēmuma vadītājs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas balzams iepērk vidēji 1,3 miljonus litru spirta mēnesī un izejviela vienādos daudzumos tiek pirkta Krievijā un Eiropas Savienībā, tomēr Krievijas spirts esot nedaudz dārgāks lielāko muitas nodevu dēļ.

«Tomēr šo proporciju nemainīsim, jo Krievijas spirtam ir izcili laba kvalitāte. To izmantojam atsevišķu premiālās klases dzērienu ražošanā, piemēram, Stolichnaya, Amber gold, Moskovskaya un citos,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas balzams 10 miljonu eiro peļņu izmantos konkurētspējas stiprināšanai

LETA, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības "Latvijas balzams" 2019.gada peļņu 10,046 miljonu eiro apmērā iecerēts atstāt nesadalītu un izmantot "Latvijas balzams" konkurētspējas stiprināšanai, nolemts uzņēmuma kārtējā akcionāru sapulcē.

Akcionāru sapulcē apstiprināti kompānijas valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums, 2019.gada pārskats un atkarības pārskats. Tāpat akcionāri pieņēma zināšanai "Latvijas balzams" valdes un padomes ziņojumus, kā arī zvērināta revidenta atzinumu.

Par "Latvijas balzams" revidentu 2020.gada pārskatu revīzijai ievēlēta auditorfirma "PricewaterhouseCoopers". Revidentam par 2020.gada pārskatu revīzijas veikšanu noteikta 28 780 eiro atlīdzība, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli (PVN). "Latvijas balzams" valdei uzdots noslēgt līgumu ar ievēlēto revidentu par kompānijas 2020.gada pārskatu revīziju.

Tāpat uzņēmuma padomes locekļu amatos uz nākamajiem pieciem gadiem ievēlēti Petrs Avens, Rolands Gulbis, un Valižans Abidovs un Velga Celmiņa, bet no padomes atcelts Aleksandrs Maslo, kura vietā iecelts Jānis Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēmusi anulēt apraides atļauju patlaban Latvijā strādājošajai Krievijas neatkarīgajai TV programmai "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain").

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš pastāstīja, ka lēmums par apraides licences anulēšanu pieņemts saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

Lēmums pieņemts, vērtējot pārkāpumu kopumu, kas pieļauti pēdējā laikā: valsts valodas celiņa nenodrošināšana pārraidēm, Krimas attēlošana kartē kā daļa no Krievijas teritorijas, Krievijas armijas saukšana par "mūsu armiju", iespējama atbalsta paušana Krievijas armijai. Tāpat vērtēta no Valsts drošības dienesta saņemtā informācija, kuras saturu Āboliņš neatklāja.

"Vērtējot likumpārkāpumu kopumu, NEPLP pārliecināta, ka "TV Rain" vadība neizprot un neapzinās pārkāpumu būtiskumu un nopietnību, tāpēc viņi nevar darboties Latvijas teritorijā," sacīja NEPLP vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK rosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos ir vērtējama pozitīvi, bet piesardzīgi

LETA, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu dramatisko cenu kāpumu, ir atbalstāma, taču vērtējama piesardzīgi, norādīja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka tuvākie seši mēneši gan Latvijā, gan Eiropā būs ļoti izaicinoši un ir svarīgi mazināt energoresursu cenu straujā kāpuma negatīvās sekas ekonomikā. Tomēr variantu nav daudz.

Kā norādīja Āboliņš, daļu finanšu sloga uz sevi var paņemt budžets, taču augstas inflācijas un augošu procentu likmju apstākļos budžeta iespējas ir mazākas nekā, piemēram, Covid-19 pandēmijā.

Viņaprāt, otra iespēja ir skatīties uz administratīviem un likumdošanas instrumentiem, jo ir skaidrs, ka enerģijas tirgus deficīta un konkurences trūkuma apstākļos šobrīd nesniedz optimālu rezultātu. Āboliņš gan uzsvēra, ka straujas izmaiņas tirgus mehānismā var izraisīt arī negatīvas un nevēlamas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lielvārdes vekseļa lietā no bijušā pilsētas mēra piedzen vairāk nekā 600 tūkstošus eiro

LETA, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa Ogrē, apmierinot Ģenerālprokuratūras prasību, atzinusi par spēkā neesošu tā dēvēto Lielvārdes 200 miljonu eiro vekseli, kā arī uzlikusi par pienākumu bijušajām Lielvārdes mēram Jānim Āboliņam samaksāt 602 223 eiro lielu valsts nodevu, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā un tiesā.

Bez Āboliņa nodeva piedzīta arī no lietā iesaistītā uzņēmuma «Riverside HK Ltd», kas reģistrēts Lihtenšteinā un ar kuru vekselis parakstīts.

Tiesā skaidroja, ka piedzenamās valsts nodevas apmērs veidojies atbilstoši Civilprocesa likuma normām par prasības pieteikumiem, kas nosaka, ka par katru prasības pieteikumu - sākotnējo prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā, pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, kā arī citiem paredzētajiem pieteikumiem, kurus iesniedz tiesā, - maksājama valstsnodeva. Ja prasības summa pārsniedz 711 435 eiro, tad jāmaksā 8715 eiro plus 0,6 procenti no prasības summas.

Komentāri

Pievienot komentāru