Pēc Eiropas Parlamenta (EP) palīgā saucieniem radīt kompetentu pretsvaru masīvajam finanšu institūciju lobijam Briselē 2011. gada jūnijā tika nodibināts sabiedrisks «pretbanku lobijs» Finance Watch. Tās vadītājs Tjerī Filiponā pats ilgus gadus ir bijis baņķieris, bet, aizvien vairāk pārliecinājies par banku sociālo bezatbildību, pārgājis nosacīti pretējā nometnē. Nosacīti pretējā kaut vai tāpēc, ka tīra savtīguma motivētās bankas līdz ar to zāģē arī zaru, uz kura pašas sēž.
Der Spiegel jūs nodēvējis par «labo baņķieri». Vai tā ir?
Tas ir interesants nosaukums. Labs uzmanības piesaistei. Es tiešām esmu bijis baņķieris, bet vairs ne. Vai tādēļ esmu labais baņķieris? Banku darbība un finanses mani interesē aizvien, tomēr tagad es uz to skatos no cita leņķa – no sabiedriskajām nevis privātajām interesēm.
Vai situācija ir tik traka un šie divi skatu leņķi ir tik lielā pretstatā, ka «slikto baņķieru» līdzsvarošanai jāmeklē kādu labo?
Viņi nav slikti, bet nepietiekami. Privātas intereses ir leģitīmas un normālas, tā ir daļa no dzīves, un tās mums dzīvīgai ekonomikai ir pat nepieciešamas. Bet tās nav pietiekamas. Tāpēc politikas veidotājiem – vēlētām amatpersonām, regulatoriem – ir jādzird arī šā stāsta otru pusi – sabiedrisko interešu pusi un kādu iespaidu privātās intereses uz to atstāj, lai tad jau pieņemtu savus lēmumus.