Pasaules lielākajos finanšu tirgos, neskatoties uz pandēmiju un joprojām milzīgajiem izaicinājumiem ekonomikai, kļūst arvien karstāk.

Protams, pateikt to, kurā brīdī ūdens sāks smelties pāri katla malām, tradicionāli pateikt nevar. Aktuālās pārmērības vienmēr, šķiet, var kļūt par vēl kaut ko trakāku, lai gan piezemēšanās pēc tām mēdz būt visai sāpīga – finanšu tirgus krahs var ietekmēt arī pārējās sistēmas stabilitāti.

Vadošie ASV akciju indeksi gandrīz vai katru jaunu dienu sasniedz rekordus, kas pēdējos mēnešos gan nekāds lielais jaunums nav. Krietni interesantāka bilde paveras tajā, kas notiek ar vairāku ne pārāk lielu kompāniju akcijām, kuru cenu mazo investoru bari dažu dienu laikā ir spējīgi uzdzīt augstāk par vairākiem simtiem procentiem.

Šonedēļ ļoti spilgts piemērs tam ir šāds videospēļu pārdevēja "GameStop" akcijas cenas pieaugums par vairākiem simtiem procentiem. Savukārt kopš šā mēneša pirmās daļas "GameStop" akcijas cenas pieaugums tuvojas 2 tūkst. procentiem, kas šo uzņēmumu gluži kā ar burvju nūjiņas vēzienu padarījis vērtīgāku par trešo daļu no ASV Standard & Poor's 500 akciju indeksa aprēķinā iekļautām kompānijām (būtībā – 500 lielākajiem ASV uzņēmumiem). Strauji palielinājusies arī vairāku citu ne pārāk lielu (ja vērtē situāciju pirms dažām dienām) uzņēmumu akciju cena. Turklāt šis fenomens ir globāls.

Hedžfondi ieņem nozīmīgu lomu finanšu pasaulē, taču ne vienmēr to darbība ir caurspīdīga, raksta Business Insider.

Hedžfondi ir alternatīvi ieguldījumu fondi, kuri ne tikai iegulda klasiskajos ieguldījumu instrumentos, piemēram, akcijās, bet arī citos finanšu instrumentos, pelnot uz akciju cenu kritumu, valūtas kursu svārstībām, izejvielu cenu izmaiņām un investējot citos produktos.

Kompānija Graypools apkopojusi datus par lielākajiem hedžfondiem pasaulē, balstoties uz to otrā ceturkšņa pārskatos sniegto informāciju.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kuri ir pasaulē lielākie hedžfondi!

#1/10

1. Millenium Partners L.P.

Valsts: ASV
Aktīvu apjoms: 181,48 miljardi dolāru

Foto: Millenium

#2/10

2. Citadel Global Fixed Income Master Fund Ltd

Valsts: ASV
Aktīvu apjoms: 80,06 miljardi dolāru

Foto: Citadel

#3/10

3. Black River Firv Opportunity Master Fund Ltd.

Valsts: ASV
Aktīvu apjoms: 63,05 miljardi dolāru

Foto: Black River

#4/10

4. Brevan Howard Master Fund Limited

Valsts: Lielbritānija
Aktīvu apjoms: 60,25 miljardi dolāru

Foto: Brevan Howard

#5/10

5. Bluecrest Capital International Master Fund Limited

Valsts: Lielbritānija
Aktīvu apjoms: 50,19 miljardi dolāru

Foto: Bluecrest Capital

#6/10

6. Adage Capital Partners L.P.

Valsts: ASV
Aktīvu apjoms: 48,19 miljardi dolāru

Foto: maps.google

#7/10

7. Global Opportunities Offshore Ltd

Valsts: ASV
Aktīvu apjoms: 39,89 miljardi dolāru

Foto: Reuters/Scanpix

#8/10

8. All Weather Portfolio Trading LLC

Valsts: ASV
Aktīvu apjoms: 38,66 miljardi dolāru

Foto: All Weather Portfolio Trading LLC

#9/10

9. Citadel Global Equities Master Fund Ltd

Valsts: ASV
Aktīvu apjoms: 37,46 miljardi dolāru

Foto: Citadel

#10/10

10. Bridgewater Pure Alpha Trading Company II Ltd.

Valsts: ASV
Aktīvu apjoms: 36,12 miljardi dolāru

Foto: Bridgewater Pure Alpha Trading Company

Skatīties pārējos attēlus

Ja jau pat pasaules lielākais graudu tirgotājs Cargill Inc ir nolēmis likvidēt savu hedžfondu, tas liecina par pamatīgām nepatikšanām izejvielu tirgotāju vidū, raksta Bloomberg.

Gada pirmajā pusē hedžfondi, kas iegulda izejvielās, ir zaudējuši ievērojamus līdzekļus, liecina Newedge Commodity Trading Index dati.

Investoru pieprasījuma kritums licis slēgt Cargill's Black River Asset Management fondu, tāpat vienu no saviem fondiem slēdzis Armajaro Asset Management LLP, Carlyle Group LP's Vermillion Asset Management un Krom River Trading AG.

Kaut arī hedžfondi ir radīti, lai pelnītu gan augošā, gan krītošā tirgū, pārvaldnieki ir prognozējuši augošas cenas, kas radījis zaudējumus šajā gadā, norāda Agecroft Partners LLC eksperts Dolands Steinbrugs. Gada laikā Bloomberg Commodity Index ir sarucis par 29% un 18 no 22 tā sastāvdaļām ir piedzīvojušas kritumu par vismaz 20%.

ASV akciju cena kopš šā gada sākuma palielināsies par 4,2%. Pašas janvāra beigas finanšu tirgos izvērtās trauksmainas, lai gan kopš tā laika fondu tirgi atkal atgriezušies uz jaunu rekordu sasniegšanas lielceļa.

Šajā pašā laikā finanšu tirgus eksperti brīdina, ka akcijas nebūt vairs nav lētas un īsti nav palikusi "telpa" arī kādiem sarūgtinājumiem, ja optimistiskās gaidas gluži nepiepildās.

"Runājot par notikumiem, kam bijusi pozitīva ietekme uz akciju tirgiem, īpaši jāizceļ pašreizējā politiskā situācija ASV un plānotie jaunie fiskālie stimuli. Tikai nepilnu mēnesi pēc tam, kad ASV Kongresā tika apstiprināta iepriekšējā fiskālo stimulu paka 900 miljardu ASV dolāru apmērā, Džo Baidens 14. janvārī paziņoja, ka ierosinās likumprojektu par vēl apjomīgākiem stimuliem 1,9 triljonu dolāru apmērā, ieskaitot krietni lielāku atbalstu iedzīvotājiem (čeks par 1400 ASV dolāriem pretstatā 600 ASV dolāriem, ko amerikāņi saņēma gada sākumā). Vērotājam no malas šāda šķiešanās ar valsts budžeta naudu varētu šķist visnotaļ bezatbildīga rīcība, jo tādējādi jau tāpat rekordaugstais ASV budžeta deficīts kļūs vēl lielāks. Iedziļinoties situācijā, tomēr kļūst skaidrs, ka pašreizējos apstākļos valsts izdevumu palielināšana diemžēl ir vienīgais variants, kā paglābt ASV un līdz ar to arī lielā mērā visas pasaules ekonomiku no ieslīgšanas atkārtotā recesijā. Bez valdības atbalsta daudzi uzņēmumi jau būtu bankrotējuši vai pārtraukuši darbību ar Covid-19 saistīto ierobežojumu dēļ, un patēriņš arī būtu dramatiski sarucis, jo bezdarbniekiem un uzņēmumu īpašniekiem būtiski samazinātos pieejamie līdzekļi," vienu no galvenajiem kāpuma iemesliem finanšu tirgos izskaidro "Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Plānotais banku nodoklis varētu attiekties arī uz hedžfondiem, tā atturot tos no pārlieku neapdomīgām darbībām, norādījusi Francijas finanšu ministre Kristīne Lagarde.

«Ir jābūt kādam taksācijas mehānismam, kas padarītu baņķierus un citus tirgus dalībniekus atbildīgākus,» viņas teikto citē Eubusiness.com. «Šo nodokli itin labi var piemērot arī tādiem finanšu tirgus spēlētājiem kā hedžfondi.»

Ieviest jaunu nodokli, kas tiks piemērots bankām, tādējādi cenšoties iegūt līdzekļus, ar kuru palīdzību varētu glābt finanšu institūcijas iespējamās nākamās krīzes laikā, jau nolēmusi Vācija. Francijas amatpersonas pagaidām vēl izstrādā jaunā nodokļa likumprojektu un nav atklājušas, kad tas varētu tikt ieviests.

Db jau vairākkārt rakstīja, ka finanšu krīzes rezultātā visas ES līmenī tiek spriests par to, ka būtu nepieciešams no bankām iekasēt nodokli un veidot fondu, ar kura līdzekļiem varētu tām palīdzēt jaunu problēmu gadījumā, neizmantojot nodokļu maksātāju naudu. Jādomā, ka ES finanšu ministri par to spriedīs tikšanās laikā 16.un 17.aprīlī.

Nelāgu slavu iemantojušais ASV farmācijas kompānijas Turing Pharmaceuticals vadītājs Martins Škreli, kurš septembrī saskārās ar sabiedrības sašutumu, kad AIDS slimnieku izmantotu medikamentu cena tika paaugstināta par vairāk nekā 5000%, ceturtdien ticis arestēts saistībā ar apsūdzībām krāpniecībā, ziņo Federālais izmeklēšanas birojs (FIB).

Škreli arests gan nav saistīts ar medikamenta Daraprim cenas ievērojamo pieaugumu.

Bijušas augsta riska investīciju fonda jeb tā dēvētā hedžfonda vadītājs Škreli tiek apsūdzēts par 11 miljonu dolāru nozagšanu, norāda FIB.

Amatpersonas vēsta, ka krāpniecības shēmā iesaistīts uzņēmums Retrophin, kuru kādreiz vadījis Škreli, un divi hedžfondi.

Krāpniecības shēma aizsākusies 2009.gadā, kad Škreli meloja astoņiem cilvēkiem, lai tie viņa hedžfondā investētu aptuveni trīs miljonus dolāru. Kad viņš šo naudu ar slikti realizētiem tirdzniecības pasākumiem zaudēja, viņš izveidoja jaunu fondu, lai censtos noslēpt šos zaudējumus un turpinātu gūt ienākumus.

Vācija uz laiku aizliegs īso pārdošanu, ja nav ieņemta bāzes pozīcija ar valsts obligācijām un atvasinātajiem kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumiem (CDS) pēc tam, kad amatpersonas vaino šīs darbības Eiropas parādu krīzes veicināšanā, raksta Bloomberg.

Tāpat tiks aizliegta desmit banku un apdrošinātāju nesegtā vērtspapīru tirdzniecība – tas attieksies uz Allianz SE, Deutsche Bank AG, Commerzbank AG, Deutsche Boerse AG, Deutsche Postbank AG, Muenchener Rueckversicherungs AG, Hannover Rueckversicherungs AG, Generali Deutschland Holding AG, MLP AG un Aareal Bank AG.

Aizliegums stāsies spēkā pusnaktī un paredzams, ka tas ilgs līdz 2011. gada 31. martam. Šī rīcība nepieciešama dēļ ārkārtīgi lielā svārstīguma eiroobligāciju tirgū, skaidrojis Vācijas finanšu regulators.

Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī ir izteikuši vēlmi ierobežot spekulācijas ar valstu CDS, kā arī Eiropas Savienības pārstāvji ir rosinājuši stingrākas prasības darījumiem.

Naftas cena varētu būt sasniegusi savu zemāko punktu, jo patlaban sarūkošās naftas rezerves valstīs ārpus Naftas Eksportētājvalstu organizācijai (OPEC) mazina pasaules melnā zelta pārpalikumu, atsaucoties uz Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ekspertu teikto, raksta Bloomberg.

Šajā gadā ražošanas apjomi ne-OPEC valstīs saruks par 750 tūkstošiem barelu dienā jeb par 150 tūkstošiem barelu dienā vairāk nekā tika lēsts aizvadītajā mēnesī. Tāpat tirgum atbalstu sniedz kritums Irākā un Nigērijā, savukārt Irāna atjauno ražošanas apjomus lēnāk nekā iepriekš plānoja.

«Pastāv signāli, ka cenas varētu būt sasniegušas savu zemāko līmeni,» norāda aģentūras eksperti. «Naftas cenas patlaban varētu saskatīt gaismu ārkārtīgi garā tuneļa galā, jo tirgus spēki darbojas un ražotāji, kuriem ir augstākas izmaksas, samazina izlaides apjomus,» viņi piebilst.

Tāpat aģentūra paredz, ka ASV naftas ražošanas apjomi šogad saruks par 530 tūkstošiem dolāru dienā.

Eiro cena trešdien nolidoja zemākos līmeņos galvenokārt dēļ Vācijas paziņojumiem, ka tiks aizliegta īsā pārdošana atsevišķiem vērtspapīriem. Valdot šādam fonam, riska apetīte saruka un tirgus atgriezās pie drošā patvēruma valūtām – ASV dolāra un Japānas jenas.

Tirgū izskan diezgan pretrunīgi viedokļi šādai Vācijas vēlmei ietekmēt tirgu (lēmums arī ir visai pēkšņs), turklāt pieaugušas spekulācijas, ka turpmāk varētu tikt ieviesti vēl kādi pasākumi (ka līdzīgus lēmumus pieņems citas valstis), kas ierobežotu tirgu. Uz šādiem notikumiem reaģējot, eiro cena trešdien saruka līdz 1,2146 ASV dolāriem. Šodien eiro arī noslīdēja līdz visu laiku zemākajai atzīmei pret Šveices franku – zem 1,4 franku atzīmes.

Jāpiebilst gan, ka eiro pēcpusdienā daļu zaudējumu bija spējis atspēlēt, jo vairāki tirgus dalībnieki atzina, ka pirmā reakcija uz Vācijas lēmumu bijusi pārspīlēta, jo aizliegumi attiecas uz ierobežotu darījumu diapazonu.

Aktīvu pārvaldnieki uzņēmumus un ekonomiku novēro no kosmosa

Investīciju pasaulē ļoti svarīgu lomu ieņem jaunākās tehnoloģijas, kas palīdz iegūt dažādus datus un apstrādāt tos arvien ātrāk. Piemēram, algoritmu tirdzniecības platformas informācijas ieguvē un apstrādē viena ar otru sacenšas jau par sekundes miljonajām daļām. Lai iegūtu priekšrocības, attiecīgi kompānijas veic milzu ieguldījumus dažādās mūsdienīgās informācijas pārvades tehnoloģijās.

Turklāt sagaidāms, ka hedžfondi konkurēs ne tikai šajā jomā, bet cīnīsies arī par mūsu planētas atmosfēras teritoriju. Proti, lai iegūtu informāciju, tie arvien biežāk sāks izmantot privātus satelītus. Pieejamā informācija liecina, ka tie būs nelieli – aptuveni kurpju kastes izmēra – satelīti, kas lidināsies ap zemi un konstanti fotografēs mūsu planētas virsmu, lai palīdzētu aktīvu pārvaldītājiem pieņemt labākus lēmumus.

Šogad zelta cena var turpināt savu kāpumu un sasniegt 1385 dolārus par Trojas unci, liecina Barclays Capital tehniskā analīze.

Barclays saglabā kāpuma prognozi pēc tam, kad zelts ir pārkāpis 21 dienas vidējā mainīgā rādītāja robežu. Līdz ar to zelts var pieaugt vēl par 12%.

«Mēs saglabājam savu cenas pieauguma prognozi un raugāmies uz kāpumu līdz 1385 dolāriem, spekulantiem sākot atvērt savas garās pozīcijas,» aģentūrai Bloomberg norāda Barclays analītiķi.

Hedžfondi un citi lieli spekulanti pagājušajā nedēļā palielināja savas garās pozīcijas jeb likmes uz lielākām zelta nākotnes kontraktu cenām. Nākotnes kontraktu cenas 21. jūnijā pieauga līdz 1266,5 dolāriem par unci.

Zelta cena šogad ir palielinājusies par 13%, jo investori meklē iespējas pasargāt savus uzkrājumus no eiro krituma Eiropas valstu parāda problēmu dēļ.

Augošais akciju tirgus patlaban sāk nogurt un tirgus dalībnieki to jūt, neskatoties uz vairākām ārkārtīgi pozitīvām prognozēm attiecībā uz tirgus virzību nākotnē, raksta portāls 24/7 Wall St.

Daudzi portfeļu pārvaldnieki un hedžfondi patlanan meklē akcijas, kas ļauj audzēt peļņu, un, kamēr kopējās tirgus tendences dodas uz augšu, akcijas ir jau kļuvušas dārgas. Līdz ar to daudzu investoru problēma ir fakts, ka vairs nav īpaši daudz ieguldījumu alternatīvu, lai palielinātu atdevi.

27/7 Wall St. Eksperti apkopojuši datus par Standard&Poor’s dividenžu aristokrātiem – 51 kompāniju, kas 25 gadus pēc kārtas ir palielinājušas dividendes apjomu. Jāatceras gan, ka tas, ka uzņēmums palielinājis dividendi, nenozīmē, ka tas jebkurā brīdī to nevar to pārtraukt darīt.

Tomēr galerijā augstāk minētas piecas akcijas, kuras, pēc ekspertu domām, ir drošs ieguldījums dividenžu ziņā!

Notiesātais krāpnieks Bernards Medofs (Bernard Madoff) vaino citus par līdzdarbošanos viņa shēmā, kuras dēļ ieguldītāji zaudēja miljardiem dolāru, ziņo BBC.

Medofs (attēlā, avots: REUTERS/SCANPIX) šobrīd ASV izcieš 150 gadu cietumsodu par 65 miljardus ASV dolāru vērto krāpšanu, kuras rezultātā tūkstošiem ieguldītāju tika atņemti viņu ietaupījumi.

Šādas shēmas atlīdzina, izmantojot jauno investoru naudu, nevis peļņu.

Medofs apgalvo, ka bankas un hedžfondi, kas sadarbojās ar viņa ieguldījumu konsultāciju uzņēmumu izrādīja «tīšu aklumu» attiecībā uz viņa aktivitātēm.

Viņš arī norāda, ka netika pārbaudītas pretrunas pieejamajā informācijā.

Saskaņā ar Medofa teikto attieksme raksturojama šādi: «Ja tu dari kaut ko nepareizi, mēs nevēlamies zināt.»

Postošā zemestrīce Japānā ir sava veida ārkārtas notikums, kas rada Japānas kompāniju akciju pirkšanas iespēju, uzskata miljardieris, investors Vorens Bafets (Warren Buffett), vēsta Reuters.

Kā vēstīts, Japāna pēc 11.marta zemestrīces un tai sekojošajiem cunami viļņiem šobrīd cīnās, lai pakļautu kontrolei pārkarstošo atomelektrostaciju.

«Atjaunošana prasīs kādu laiku, bet tas nemainīs Japānas ekonomikas nākotni,» teicis Bafets. «Ja man piederētu Japānas akcijas, es tās noteikti nepārdotu,» viņš piebildis.

«Bieži kaut kas no zila gaisa kā šis - ārkārtas gadījums - patiešām rada pirkšanas iespēju. Es esmu redzējis to notiekam ASV, es esmu to redzējim notiekam visā pasaulē. Es nedomāju, ka Japāna būs izņēmums,» sacījis 80 gadus vecais investors, kurš pazīstams ar savu veiksmīgo ilgtermiņa investīciju stratēģiju.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Pēc Eiropas Parlamenta (EP) palīgā saucieniem radīt kompetentu pretsvaru masīvajam finanšu institūciju lobijam Briselē 2011. gada jūnijā tika nodibināts sabiedrisks «pretbanku lobijs» Finance Watch. Tās vadītājs Tjerī Filiponā pats ilgus gadus ir bijis baņķieris, bet, aizvien vairāk pārliecinājies par banku sociālo bezatbildību, pārgājis nosacīti pretējā nometnē. Nosacīti pretējā kaut vai tāpēc, ka tīra savtīguma motivētās bankas līdz ar to zāģē arī zaru, uz kura pašas sēž.

Der Spiegel jūs nodēvējis par «labo baņķieri». Vai tā ir?

Tas ir interesants nosaukums. Labs uzmanības piesaistei. Es tiešām esmu bijis baņķieris, bet vairs ne. Vai tādēļ esmu labais baņķieris? Banku darbība un finanses mani interesē aizvien, tomēr tagad es uz to skatos no cita leņķa – no sabiedriskajām nevis privātajām interesēm.

Vai situācija ir tik traka un šie divi skatu leņķi ir tik lielā pretstatā, ka «slikto baņķieru» līdzsvarošanai jāmeklē kādu labo?

Viņi nav slikti, bet nepietiekami. Privātas intereses ir leģitīmas un normālas, tā ir daļa no dzīves, un tās mums dzīvīgai ekonomikai ir pat nepieciešamas. Bet tās nav pietiekamas. Tāpēc politikas veidotājiem – vēlētām amatpersonām, regulatoriem – ir jādzird arī šā stāsta otru pusi – sabiedrisko interešu pusi un kādu iespaidu privātās intereses uz to atstāj, lai tad jau pieņemtu savus lēmumus.

Neskatoties uz žilbinošo kāpumu, no akciju fondiem turpina noplūst nauda.

Eiropas un ASV vadošie akciju indeksi šogad pieauguši jau vairāk nekā par 10%. Šajā pašā laikā vērojama interesanta situācija, ka investori no akciju fondiem noplūdina naudu. Pieejamie dati liecina, ka no tiem biržā tirgotajiem fondiem, kas seko Eiropas akcijām, šogad investori noplūdinājuši līdzekļus jau aptuveni 3,5 miljardu eiro vērtībā. Līdzīgas tendences bijušas arī ASV.

Investoru masas naudas plūdu virziens mainās pakāpeniski, un pašlaik joprojām ir aktuāls bēgums, kas liek domāt, ka pārliecība par pasaules ekonomikas veselības spēku joprojām nav tā pati lielākā. EPFR apkopotie dati atklāj, ka kopš pagājušā gada oktobra sākuma kopumā no pasīvi pārvaldītajiem un tradicionālajiem attīstīto valstu akciju fondiem ir noplūduši līdzekļi jau 156 miljardu ASV dolāru apmērā.

Apple akcijas vērtības ievērojamo kritumu izraisījuši daži lieli, augsta riska ieguldījumu fondi (hedžfondi), kas īsā termiņā bija izlēmuši atbrīvoties no saviem milzīgajiem tehnoloģiju kompānijas vērtspapīru krājumiem.

Dažu dienu laikā tādi augsta riska ieguldījuma fondi kā Omega Advisors un Viking Global Investors atbrīvojušies no Apple akcijām vairāku miljonu ASV dolāru vērtībā, izraisot kompānijas akcijas vērtības ievērojamo kritumu, vēsta Reuters. Lielo hedžfondu piemēram sekojuši arī citi, mazāki Apple akciju īpašnieki.

Apple akcijas vērtība savu augstāko punktu - 705 ASV dolārus par vienu akciju – sasniedza aizvadītā gada septembrī. Tomēr, kad atklātībā parādījās kompānijas aizvadītā gada pēdējā ceturkšņa darbības rezultāti, akciju vērtība sāka ievērojami samazināties. Lai gan kompānija bija strādājusi ar peļņu un audzējusi apgrozījumu, Volstrīta tomēr jutās vīlusies, ka šis kāpums nav bijis pietiekoši straujš un liecina par Apple stagnācijas sākumu.

ASV centrālā banka šonedēļ finanšu sistēmā iepludinājusi vairāk nekā 200 miljardus dolāru, kas ir lielākā intervence tirgū kopš 2008.gada, raksta BBC.

FRS mērķis bija stabilizēt tradicionāli mierīgo tirgus segmentu, jo procentu likmes tā saucamajā repo tirgū ir pieaugušas līdz 10%, kaut arī parasti likme tajā svārstās tuvu 2%.

Repo darījuma būtība ir vērtspapīru pārdošana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpirkt tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās.Bankas, hedžfondi un citi tirgus spēlētāji parasti aizņemas naudu uz īsiem termiņiem. Kā ķīla parasti tiek piedāvātas valstu parādzīmes vai augstas kvalitātes aktīvi, ko aizņēmēji atpērk, kā arī atmaksas brīdī tiek maksāts noteikts maksājums, turklāt bieži vien tas tas notiek nākamajā dienā.

Kā liecina ASV dati, ik dienas šajā tirgū apgrozījums sasniedz trīs triljonus dolāru. Ierasti šajā tirgū procentu likmes ir zemas, jo šie aizdevumi tiek uzskatīti par drošiem. Taču šonedēļ aizņemšanās izmaksas tirgū dažos gadījumos palēcās līdz 10%, un likme, par kādu bankas aizdod viena otrai, pārsniedza 2,25%.

Pirmdien sudraba cena nokritās par 7% līdz 20,69 ASV dolāriem par unci, kas ir zemākais līmenis kopš 2010. gada septembra.

Tādējādi sudraba cena šajā gadā nokritusi jau par 30%, kas ir vissliktākais rezultāts starp dārgakmeņiem šogad. Cenu uz leju dzen tirgus dalībnieku bažas, ka rūpniecības pieprasījums nav pietiekami liels, lai segtu mazo pieprasījumu pēc sudraba kā droša patvēruma investoru naudai. Biržās tirgoto produktu ieguldījumi sudrabā saruka līdz četru mēnešu mazākajam līmenim, savukārt hedžfondi palielināja prognozes par sudraba cenu kritumu.

«Sudrabs iet to pašu ceļu, kādu iet zelts,» aģentūrai Bloomberg norāda brokeru kompānijas Galaxy Futures eksperti, uzsverot, ka investīciju pieprasījums lēni samazinās, un pastāv bažas arī par ražošanas pieprasījumu, kas ir galvenais dzinulis.

Pasaules ekonomikas ziņu virsraksti jau kādu laiku grozās gandrīz tikai un vienīgi ap koronavīrusa vai drīzāk – bailēm no tā - ietekmi.

Skaidrs ir tas, ka notiekošajam būs negatīva ietekme gan uz Ķīnas, gan pārējo pasaules ekonomiku. Interesanti gan ir tas, ka mūsdienās var pat nosacīti negaidīt kādus tradicionālos tautsaimniecību raksturojošos indikators, lai spriestu par kāda reģiona ekonomikas aktivitāti. Piemēram, tās pašas Ķīnas ekonomikas karstumu vai vēsumu daļēji var izmērīt no kosmosa.

Proti, no kosmosa tiek sekots līdzi, piemēram, tam, cik aktīvi dažādās teritorijas tiek izdalīts slāpekļa dioksīds. Somijas "Centre for Research on Energy and Clean Air" veiktā ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) mērījumu izpēte liecina, ka pēdējā laikā Ķīnas ekonomikas aktivitāte sākusi atjaunoties, ziņo "Bloomberg". Proti, kopš 17. februāra slāpekļa dioksīda daudzums Ķīnas atmosfērā pieaudzis par veseliem 50%.

Dažkārt, tiekoties ar esošiem vai potenciāliem investoriem un pamatojot, cik svarīga ir pārdomāti izvēlēta aktīvu klašu struktūra (asset allocation), lai sasniegtu ieguldījumu portfeļa ilgtermiņa ienesīguma mērķus, nav obligāti jāizmanto tādi tehniski termini kā ienesīgumu korelācija, standartnovirze vai dispersija. Vienkāršāk ir izmantot viegli uztveramus zīmējumus. Praksē mēdzam izmantot divus šādus attēlus.

Dažādu aktīvu klašu ienesīguma tabula

Pirmais attēls ir vēl viens veids, kā papildus jau tradicionālajām ienesīguma izmaiņu līknēm, attēlot dažādu instrumentu vai aktīvu klašu vēsturiskos rezultātus. Izcelt to, cik sajaukti un neprognozējami faktiskie ienesīgumi sakārtojas viena gada laikā, arī ir viens no šī attēla mērķiem. Tas, ka viens gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgāks kādai aktīvu klasei, nenozīmē, ka nākamais gads būs tikpat veiksmīgs. Iepriekšējā gada aktīvu klases investīciju rezultāts neļauj droši prognozēt nākamā perioda ne relatīvo, ne arī absolūto rezultātu. Nav tādas sistēmas, kas ļautu pilnīgi droši noteikt, kuras krāsas klucītis būs, piemēram, augšējā pozīcijā 2014.gada ailē (starp 1.attēlā minētājām aktīvu klasēm, attīstīto valstu akcijām būtu jābūt pirmajā vietā saskaņā ar SEB prognozi SEB Investment Outlook 2014.gada marta izdevumā).

Vēl nesen varēja šķist, ka viens no uzvarētājiem uz visa šogad notiekošā fona varētu būt zelts. Galu galā tieši tam tradicionāli tiek piedēvēts drošā patvēruma statuss.

Gandrīz līdz marta pirmajai pusei tas arī nozīmēja, ka tirgus dalībnieki tīri labi sarod ar domu šo dārgmetālu iegādāties arvien dārgāk. Tāpat zelta vērtībai par labu nāca pieņēmumi par notiekošo procentu likmju frontē. Uz sagaidāmo nepatikšanu fona šīs likmes saruka, kas potenciāli lika domāt, ka zeltam būs vieglāk konkurēt par investoru naudu. Tiesa gan, vairākas pēdējās tirdzniecības sesijas bijušas tik trauksmainas, ka pagaisis arī patvērums zeltā.

Paspēlē visus guvumus

No šā gada sākuma līdz 9. martam zelta cena pasaules preču biržās bija pieaugusi aptuveni par 10% un tuvojās apaļajai 1700 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tomēr kopš tā brīža dzeltenā dārgmetāla vērtība ir sarukusi par 200 ASV dolāriem jeb par 11,5%. Pagājušā nedēļa zelta cenai bija sliktākā vairāk nekā 30 gados, un rezultātā šī dārgmetāla vērtība gandrīz vienā mirklī paspēlējusi visus savus šā gada guvumus.

Sagaidāms, ka virtuālās valūtas Bitcoin vērtība turpinās samazināties, liecina Bloomberg Global Poll veiktā finanšu profesionāļu veiktā aptauja.

Kopš 1100 dolāru atzīmes sasniegšanas tās cena ir samazinājusies par 45%.

55% eksperti paredz, ka virtuālā valūta aizvien ir tik augsta, ka ilgtermiņā nav uzturama un atgādina cenu burbuli. Vēl 14% uzskata, ka Bitcoin ir ceļā uz burbuli, savukārt tikai 6% uzskata, ka burbulis neveidojas. Atlikušie 25% nemācēja pateikt, kurā virzienā varētu doties cena.

Aptaujas rezultāti liecina par skepsi investoru vidū attiecībā uz virtuālās valūtas lietošanu, pat neskatoties uz to, ka tehnoloģiju uzņēmumi, riska kapitālisti un hedžfondi iegulda tajā naudu un cenšas to veidot par globālu maksājumu sistēmu.

Šajā gadā Bitcoin cena ir svārstījusies starp 341 dolāru un vairāk nekā 900 dolāriem.