Latvijas sporta klubu tīkls «People Fitness» nākamgad plāno atvērt klubus Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Itālijas pilsētā Milānā un Apvienotās karalistes galvaspilsētā Londonā, pastāstīja «People Fitness» mārketinga direktore Aleksandra Dembo.

Viņa norādīja, ka uzņēmuma ieskatā minētie tirgi ir ļoti perspektīvi «People Fitness» sporta klubiem, jo Helsinkos, Milānā un Londonā ir ļoti augsts pakalpojuma pārklājuma rādītājs, kas, savukārt, nozīmē, ka tur ir lielāks potenciālo klientu skaits. «Mēs uzskatām, ka divi klubi katrā Baltijas valstu galvaspilsētā ir pietiekami. Šobrīd mums ir 10 000 aktīvo klientu un pakalpojuma pārklājuma līmenis Baltijas valstu tirgū šodien neļauj atvērt lielāku mūsu formāta fitnesa klubu skaitu. Turklāt mēs testējām modeli divus gadus un novērojām veiksmīgus rādītājus, tāpēc ticam šim modelim,» sacīja Dembo.

«People Fitness» pārstāve skaidroja, ka, domājot par darbības paplašināšanu, vērā tika ņemts arī tas, ka, piemēram, «People Fitness Riga Center» sporta klubā jau sasniegta maksimālā zāļu noslodze, turklāt visi ekonomiskie uzņēmējdarbības rādītāji apliecina tā sekmīgu darbību.

Krievijas taksometru tiešsaistes pakalpojumu operators YandexTaxi uzsācis savu darbību Helsinkos ar citu nosaukumu Yango.

Mobilā aplikācija Yango ir pieejama Somijas iedzīvotājiem Google Play vai App Store aplikāciju vietnēs, šī aplikācija ir somu, latviešu, krievu, angļu un citās valodās. Tūristiem no Latvijas, kuriem jau ir Yandex.Taxi aplikācija, braucienu rezervācijas Helsinkos var veikt caur jau esošo aplikāciju – nav nepieciešams ielādēt jaunu aplikāciju.

Brauciena izmaksas ar Yango aplikāciju Helsinkos sākas no 3 eiro, tas ietver vienu kilometru un trīs minūtes ceļā. Pēc tam – pilsētā ne vairāk kā 1,20 eiro par kilometru un 0,15 eiro par minūti ceļā (sastrēgumu stundās – 0,45 eiro). Pasūtot braucienu, aplikācija aprēķina precīzu cenu, ņemot vērā tā brīža satiksmes situāciju, un cena nemainīsies, pat ja vadītājs iekļūs sastrēgumā vai nolems to apbraukt. Norēķināties par braucienu ar Yango starpniecību var ar aplikācijā pievienotu bankas karti vai arī skaidrā naudā.

Rīgā radītais Baltijas līmeņa kopstrādes biroju zīmols “Workland” apgūst Somijas tirgu, pārņemot trīs “Workery+” lokācijas Helsinkos.

“Workland” iegādāsies trīs “Workery+” kopstrādes biroju iegādi Helsinkos un Espo: “Workery+ Esplanadi”, “Workery+ Keilaniemi” un “Workery+ Teurastamo”. Tā ir “Workland” pirmā paplašināšanās Ziemeļvalstīs, kas apstiprina uzņēmuma ambīcijas paplašināt savu darbību ārpus Baltijas valstīm un piedāvāt lielākas iespējas kopienas biedriem un citiem klientiem.

Darījuma investīcijas netiek atklātas.

"Ieiešana Somijas tirgū ir nozīmīgs posms “Workland” attīstības ceļā. Ar 1,34 miljoniem iedzīvotāju Helsinki ir būtisks tirgus, tas ir divas reizes lielāks nekā Rīga – pilsēta, kurā savulaik radās “Workland” pilna servisa biroju koncepcija. Daudzi Latvijas un arī Baltijas uzņēmumi aktīvi veido biznesa attiecības ar Somiju un citām Ziemeļvalstīm, tāpēc Helsinku izvēle mūsu paplašināšanas plānā bija loģiska un kalpo kā ieeja Ziemeļu tirgū. Plānojot tālāko attīstību, mēs aktīvi pētām jaunus projektus un pārņemšanas iespējas arī citās Ziemeļvalstīs," norāda “Workland” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indrek Hääl.

Helsinkos atvērta pirmā viesnīca Radisson RED, kas atrodas jaunā un modernā ēkā pilsētas vecākajā parkā – Kaisaniemi parkā.

Viesnīca Radisson Red Helsinki atvērta modernisma stilā celtā jaunā ēkā, ko projektējis Somijas arhitektūras uzņēmums Anttinen Oiva Arkkitehdit.

Astoņu stāvu viesnīcā ir 195 numuri un apartamenti ar Radisson RED raksturīgo dizainu. Pirmajā stāvā viesiem un vietējiem iedzīvotājiem ir pieejams restorāns RED Bar and Kitchen. Tāpat arī pieejams bārs un āra vasaras terase ar skatu uz blakus esošo Kaisaniemi parku.

“Ar prieku paziņojam par mūsu pirmās viesnīcas Radisson RED atvēršanu Somijā, Helsinkos, “Baltijas pērlē”. Radisson RED Helsinki Skandināvijā ir mūsu ceturtā Radisson RED viesnīca pēc pirmās viesnīcas Radisson RED atvēršanas Dānijā, Orhūsā, un divām viesnīcām Oslo. Mūsu Radisson RED zīmols ir iecienīts Ziemeļvalstu reģionā, pateicoties tā uzsvaram uz modernu dizainu un mākslu, kā arī mierīgajai videi, kas piemērota biznesa un atpūtas ceļotājiem. Mēs ar nepacietību gaidām gan vietējos, gan starptautiskos ceļotājus mūsu jaunajā un dinamiskajā viesnīcā,” saka Radisson Hotel Group Ziemeļeiropas un Rietumeiropas reģiona vecākais viceprezidents Toms Flanagans Kartunens (Tom Flanagan Karttunen).

Mēbeļu ražotājiem 2018. gads iezīmējies ar lielākiem ienākumiem; tas pagājis bez būtiskiem satricinājumiem, taču bijis jauniem izaicinājumiem pilns

Tāds ir nozares uzņēmēju skatījums uz šo gadu. Tiek prognozēts, ka 2018.gadā apgrozījums varētu saglabāties tādā pašā līmenī kā 2017.gadā vai arī būs nedaudz lielāks. Līdzšinējie apkopotie dati gan liecina, ka mēbeļu eksports deviņos mēnešos ir par 3,7% mazāks nekā analogā laikā pērn.

«Ir tādi mēbeļu ražotāji, kuri pamatīgi palielinājuši savus ienākumus ārvalstu noieta tirgū, ir tādi, kuru ienākumi šogad ir līdzvērtīgi pērn iespētajam, un ir arī tādi, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ neto apgrozījums ir mazāks,» vērtē asociācijas Latvijas mēbeles prezidents Juris Griķis. Vienas atbildes, kāpēc ir šāda situācija, nav, jo katram mēbeļu ražotājam ir savs noieta tirgus, specifisks produktu portfelis un līdz ar to arī potenciālo pircēju loks. Tomēr viena no būtiskākajām atbildēm ir redzama – kopējais apgrozījuma pieaugums ir «sasiets» ar eksporta pieaugumu. Nenoliedzami, ka aktuālāks jautājums ir par eksporta tirgu un mēbeļu pircēju noskaņojumu. Iekšējais tirgus ir mazs, tāpēc Latvijas ražotāju lielākais noieta tirgus ir Eiropa, tieši tāpēc ražotāji tieši vai netieši izjūt Eiropas mēbeļu tirgus svārstības, un vietējo ražotāju ienākumi ir savdabīgs notiekošā spogulis. Tāpat jāņem vērā tas, ka šogad daudziem ražotājiem ir pieaugušas ražošanas izmaksas gan izejmateriālu, gan darbaspēkā jomā.

Ir noskaidroti pieci jaunuzņēmumi, kuri šogad no Baltijas reģiona ir iekļuvuši finanšu tehnoloģiju atbalsta veicināšanas programmā «Lighthouse Development Program». No 33 dalībniekiem četri uzņēmumi no Latvijas turpinās dalību programmā, iegūstot četras no piecām iespējamām dalības vietām visā Baltijas reģionā.

No Baltijas reģiona izraudzīto uzņēmumu starpā ir «Nordigen», «BeStimulated», «Lahdes», «Globitex» un Igaunijas uzņēmums «Feelingstream». Visi šie uzņēmumi plāno sniegt vai jau sniedz jaunus pakalpojumus finanšu nozarē.

Programmu īsteno AS «SEB banka», «Mastercard» un riska kapitāla fonds «NFT Ventures». Programmas laikā uzņēmēji iegūs tiešo pieeju banku ekspertiem, investoriem un «Mastercard» pārstāvjiem, lai atrastu sadarbības iespējas ilgtermiņā. Programmas uzvarētājs iegūs iespēju uzstāties vienā no Eiropas nozīmīgākajām start-up un tehnoloģiju konferencēm «Slush», kas notiks šā gada 21. novembrī Helsinkos un kuru katru gadu apmeklē vairāk nekā 20 000 ekspertu. Labākais no «Slush» skatuves iegūs apmaksātu ielūgumu uz «Mastercard Start Path» programmas prezentāciju dienu Ņujorkā.

Šodien un rīt Somijas galvaspilsētā Helsinkos notiek vērienīgs startup jeb jaunuzņēmumu pasākums Slush

Pērn pasākums pulcēja 15 tūkstošus apmeklētāju, tostarp 1700 startup, 800 investorus un 630 žurnālistus. Tāpat pērn Slush norisinājās arī Tokijā un Pekinā. Šogad pasākums notiek Helsinkos, Tokijā, Šanhajā un Singapūrā.

Līdzās pasākumiem uz vairākām skatuvēm notiek arī Slush 100 - jaunuzņēmumu prezentāciju konkurss, kur starp simt labākajiem un daudzsološākajiem startup iekļuvuši arī trīs projekti no Latvijas – Notakey (kategorijā finanšu tehnoloģijas un e-komercija (Fintech & Online marketplaces)), Nordigen (kategorijā programmatūra un analītika uzņēmumiem (Enterprise Software & Analytics)) un Vividly (mākslīgā intelekta un virtuālās realitātes kategorijā (AI & VR)).

Ēdienu piegādes pakalpojumu sniedzējs "Wolt", gatavojoties iespējamai Covid-19 izraisītai ekonomikas lejupslīdei, piesaista papildu investīcijas 100 miljonu eiro apmērā.

"Mēs jau redzam, cik sarežģītās situācijās ir nonākušas vairākas kompānijas mūsu nozarē - šis finansējums ļauj mums būt labāk sagatavotiem ilgstošajām neskaidrībām pasaules ekonomikā," teic Miki Kūsi (Miki Kuusi), "Wolt" līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs.

D līmeņa investīcijas tika piesaistītas no jau esošajiem investoriem, to skaitā "ICONIQ Capital", "Highland Europe", "83North" un "EQT Ventures", kā arī piesaistot jaunu investoru - "Goldman Sachs". Kopumā "Wolt" līdz šim ir piesaistījis finansējumu 258 miljonu eiro apmērā.

"Ja nebūtu globālās Covid-19 krīzes un tuvā nākotnē potenciālās lejupslīdes, mēs šo finansējumu nebūtu piesaistījuši. Ņemot vērā šī brīža nenoteiktību ekonomikā, mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai sagatavotos pēc iespējas labāk. Palielinot finansējumu, mēs esam labākā pozīcijā, lai turpinātu sadarbību ar mūsu 10 tūkstošiem restorānu, 20 tūkstošiem kurjeru, kā arī tūkstoš darbiniekiem, kuri strādā mūsu birojos visās darbības vietās. Šis finansējums mums ļauj arī paplašināt darbību tirgos, kuros konkurence kļūst mazāka," norāda M. Kūsi.

Cilvēki vēl nesaprot, cik daudz laika patērē, risinot darba pārpratumus, kas radušies nepilnīgas komunikācijas dēļ, pārliecināts ir mobilās lietotnes Penchestra autors Mārtiņš Bratuškins

Pirms pusotra gada DB rakstīja par Mārtiņa mobilo lietotni Classnote, kas bija paredzēta dažādu pierakstu veikšanai – skolā, augstskolā, sapulcēs. Tomēr laika gaitā viņš labāk izprata auditorijas vajadzības un radīja jaunu produktu – vizuālās sadarbības rīku Penchestra, kas domāta, lai uzlabotu tādu kolēģu sadarbību, kuri nesēž vienā birojā.

Izzina vajadzības

Mārtiņš vadās pēc principa, ka 90% panākumu saistīti ar kontaktiem un dažādu pasākumu apmeklēšanu, tāpēc dodas uz teju visiem iespējamiem – Seed Forum, Startup Sauna, Nodera Biznesa skola utt.

«Ar vienu mentoru no Start- up Sauna man izveidojās labs kontakts, un viņš mani uzaicināja uz akseleratoru Somijā Helsinki Ventures, kas orientēts tieši uz klientu attiecību veidošanu,» viņš stāsta. Akselerācijas programma notika pusotru mēnesi – divas nedēļas gatavojoties un mēnesis Helsinkos. Programmas organizatori bija izvēlējušies 12 idejas, ar kurām strādāt, un vēlāk izvēlējās četras, kuras attīstīt uz vietas Somijā.

Ēdienu piegādes pakalpojumu uzņēmums Wolt piesaistījis 160 miljonus ASV dolāru (142 miljonu eiro) lielas investīcijas starptautiskās izaugsmes un konkurētspējas veicināšanai, informē uzņēmuma pārstāvji.

Wolt, kura galvenā mītne ir Helsinkos, darbojas 15 valstīs un 50 pilsētās. Uzņēmums izmantos jauniegūto finansējumu, lai turpinātu investēt uzņēmējdarbības izaugsmē un paplašināšanā, kā arī, lai pieņemtu darbā jaunus darbiniekus visās valstīs, kurās darbojas uzņēmums. Tāpat noteikts mērķis līdz 2020. gada beigām palielināt darbinieku skaitu par 1000. Jauniegūtais finansējums palielina Wolt piesaistītos naudas līdzekļus līdz 175 miljoniem ASV dolāru (155 miljoniem eiro).

Šīs investīcijas sastāv no divām iepriekš neizpaustām kārtām – nesen noslēgtā darījuma ar ICONIQ Capital par 130 miljonu ASV dolāru (115 miljonu eiro) lielu C sērijas finansējumu un iepriekš, 2018. gada janvārī, noslēgta darījuma ar 83North par B sērijas finansējumu 30 miljonu ASV dolāru (26 miljonu eiro) apmērā. Arī Highland Europe, EQT Ventures un Lifeline Ventures veica ieguldījumus investīciju kārtās. Wolt izmantos šo jauno finansējumu, lai turpinātu investēt uzņēmējdarbības izaugsmē un paplašināšanā.

Viedtālruņu ražotājs OnePlus Helsinkos, Somijā, atvēris savu pirmo ekskluzīvo servisa centru Eiropā, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Jauns servisa centrs, kas apkalpos tikai OnePlus ierīču īpašniekus, ir kārtējais apliecinājums, ka esam ieinteresēti attīstīt savu darbību Ziemeļvalstu un Baltijas tirgos. Šis ir pirmais solis, lai jau šogad varētu nodrošināt klientu atbalstu arī mūsu klientiem Latvijā,» skaidro Tomass Lampen (Tuomas Lampen), OnePlus vadītājs Somijā.

OnePlus servisa centrs nodrošinās atbalstu programmatūras un tehnisko problēmu novēršanai visiem OnePlus viedtālruņiem, sākot no OnePlus 3. sērijas modeļiem. Telefoni remontam tiek pieņemti gan uz vietas servisa centrā, gan pa pastu.

Paredzams, ka, nogādājot ierīces servisa centrā personiski, vairumā gadījumu remontdarbi tiks paveikti pāris stundu laikā. Savukārt pa pastu sūtītās ierīces būs iespējams saņemt atpakaļ aptuveni 7 dienu laikā pēc ierīces nosūtīšanas remontam.

Pirmdien atcelti visi lidsabiedrības "Finnair" reisi starp Rīgu un Helsinkiem, liecina informācijas starptautiskās lidostas "Rīga" mājaslapā.

Pirmdien bija paredzēti trīs lidojumi no Rīgas uz Helsinkiem - plkst.9.50, 13.05 un 17.35. Savukārt lidmašīnas no Helsinkiem Rīgā plānoja nolaisties plkst.10.15, 13.35 un 18.05. Visi šie avioreisi ir atcelti.

Lidostas "Rīga" pārstāve Laura Karnīte norādīja, ka lidostai pašreiz nav informācijas par "Finnair" reisiem tuvākajās dienās, un aicināja pasažierus sekot līdzi lidsabiedrības sniegtajai informācijai.

Jau ziņots, ka streiki pasta darbinieku atbalstam pirmdien paralizējuši transporta sektoru Helsinkos un noveduši pie gandrīz 300 avioreisu atcelšanas.

Streiki sarīkoti ar mērķi izrādīt atbalstu aptuveni 10 000 pasta darbinieku, kas pieprasa algu palielināšanu. Viņi streiko jau divas nedēļas, un svētdien, 24.novembrī, sarunas par iespējamo risinājumu cieta neveiksmi.

Samsung jaunākā viedā aproce vilina ar iespēju ienirt pussimts metru dziļumā un noglabāt mūziku iebūvētajā atmiņā

Viedās aproces kopš pirmsākumiem bijis visnotaļ savdabīgs produkts valkājamo tehnoloģiju tirgū. Lielākoties to funkcionalitāte aprobežojas ar fizisko aktivitāšu mērīšanu, un tām ir pagrūti spēkoties ar viedajiem pulksteņiem. Iespējams, tādēļ vairāki spēlētāji pamājuši ardievas aproču ražošanai. Samsung gan vēl turas un, rudenī piesakot savu jauno aproci Gear Fit2 Pro, centies paplašināt tās pielietojumu. Ar to var nirt dziļāk ūdenī, iebūvētajā atmiņā noglabāt mūziku un klausīties bez telefona iesaistīšanas. Vai ar to pietiek?

Dizains

Tos, kuri turējuši rokās pērnā gada Gear Fit2, jaunais modelis nepārsteigs, jo tas izskatās identiski. Plānā, ar ieliektu SuperAmoled ekrānu apveltītā 34 gramus smagā aproce cieši piekļaujas pie plaukstas locītavas un ikdienā netraucē. Ekrāns nemanāmi saplūst ar gumijoto siksniņu, kam personību piešķir rombu formas reljefs. To var nomainīt pāris sekunžu laikā, nospiežot korpusa apakšā esošās fiksācijas «austiņas». DB rīcībā pabijusī sarkanmelnā versija izskatās gana glīta, lai to nebūtu neērti nēsāt kopā ar ikdienas uzvalku. Pie svinīgāka apģērba gan tā neiederēsies.

"Ja vairāk būvēsim rūpnīcas, kurās ražos konkurētspējīgus produktus, tad varēsim atļauties maksāt lielākas algas, kuru saņēmēji arī varēs samaksāt paaugstinātās kredītlikmes".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

Fragments no intervijas

Eirozonas centrālā banka plāno cīnīties ar inflāciju, paaugstinot naudas cenu — sadārdzinot kredītus, bet tas nozīmē, ka vēl bez sadārdzinātajiem būvmateriāliem un būvdarbiem, visi esošie un nākotnes hipotekāro kredītu maksājumi kļūs vēl lielāki, kas savukārt potenciālo pircēju loku Latvijā vēl vairāk samazinās.

Skaudra patiesība. Domāju, ka ir tikai viena izeja — celt būves, kas cilvēkus padara bagātākus. Proti, ja vairāk būvēsim rūpnīcas, kurās ražos konkurētspējīgus produktus, tad varēsim atļauties maksāt lielākas algas, kuru saņēmēji arī varēs samaksāt paaugstinātās kredītlikmes. Šaubos, vai, piemēram, Ilonam Maskam ir nozīme tam, cik lielu procentlikmi viņš maksās par māju, ja tādu gribēs uzbūvēt. Bet cilvēkam, kurš saņem 1000 eiro mēnesī un maksā hipotekāro kredītu, ECB lēmums palielināt procentlikmes būtiski ietekmēs rocību. Aktuālākais jautājums, kā mēs, valsts, varam ātri rīkoties, lai kļūtu bagātāki, vēlams, strauji.

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Meklē risinājumus nodokļu (IIN, UIN un pat PVN) pārdalē, lai pašvaldības kļūtu motivētākas un finansiāli ieinteresētākas jaunu darbavietu radīšanā un investoru piesaistē, nevis tikai guļamrajono, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunās nodokļu politika stratēģijas izstrādes kontekstā tiek locīta arī ideja par vietējās varas ieinteresēšanu jaunu darbavietu radīšanā. Proti, citādi veidojas paradoksāla situācija, ka tās pašvaldības, kuras piesaista investorus un veicina jaunu darbavietu radīšanu, paliek zaudētājos, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi nonāk pašvaldībās, kurās deklarēti tie, kuri ieguvuši darbu. No mazākām pašvaldībām skan arī viedoklis, ka viņu rīcībā nav tādu instrumentu, lai pievilinātu investorus konkrētajam novadam, un darbavietu trūkums rada neizbēgamu situāciju, kad cilvēki darba meklējumos dodas uz Pierīgu vai sliktākajā gadījumā uz ārzemēm, tādējādi lauki paliek tukši.

Nupat jau lielākā daļa cilvēku līdz 35 gadu vecumam zina, kas ir populārā teksta un attēlu apmaiņas aplikācija Snapchat. Ja ne vēl Latvijā, tad ASV jau nu noteikti. Aplikācijas pielietojumi var būt ļoti amizanti un, to lietojot vai redzot tās piedāvātās opcijas, rodas jautājums - kā šo kompāniju var novērtēt ar 34 miljardiem ASV dolāru?

Taču tieši 34 miljardi dolāru bija Snapchat mātes kompānijas Snap Inc. vērtība pēc pirmās publiskās tirdzniecības dienas šo ceturtdien. Pēc Yahoo Finance datiem, vienas akcijas aizvēršanas cena (24,48 USD) bija par 44% lielāka, nekā atvēršanas cena (17,00 USD). Tas ir lielākais publiskais piedāvājums kopš Alibabas akcijām 2014. gadā, ziņo The New York Times.

Viss izskatās ļoti rožaini un varbūt pat pārāk. Mums nav jēgas salīdzināt Snap Inc. peļņas rādītājus ar Facebook, Alibaba vai kaut Netflix, jo Snap nav peļņas! Pēc Snap publiskotajiem datiem, uzņēmums zaudēja 514,6 miljonus ASV dolāru 2016. gadā. Arī 2015. gads nebija spīdošs (372,9 miljoni ASV dolāru zaudējumi). Snap Inc. ir ļoti savdabīgs, jo tas nav sasniedzis peļņu nevienu gadu kopš tā atvēršanas 2011. gadā un ir arī brīdinājis investorus, ka, iespējams, tā arī nekad nestrādās ar peļņu.

Nesakārtotās zinātnes vadības sistēma ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā zinātniekiem ir ļoti maz pasūtījumu no uzņēmumiem

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Krūmiņa uzskata: esam iekrituši lamatās, gudrojot divriteni no jauna, lai gan pasaulē sekmīgi tiek izmantotas ļoti efektīvas, daudzpusīgas zinātnes menedžmenta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas.

Kāda šobrīd ir zinātnes menedžmenta sistēma?

Ar skumjām jāatzīst, ka faktiski tā ir nekāda, nemaz nesapņojot par rezultātos bāzētu, uz stratēģisku mērķu un rezultātu sasniegšanu balstītu menedžmentu. Sanāk, ka valstij tik svarīga joma netiek ne pienācīgi uzraudzīta, ne vadīta, ne attīstīta. Ir izstrādāta Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma (sciencelatvia.lv), kurā varam atvērt lapu ar zinātnisko institūciju sarakstu un direktoru vārdiem! Institūti manuāli sagatavo atskaišu dokumentus, kurus reizi gadā piegādā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kura par lielu naudu ir izstrādājusi šo sistēmu, kurai no ārpuses var piekļūt tikai Latvijā strādājoša persona ar doktora grādu. Par īpašu ērtību un darba automatizāciju ir grūti nosaukt arī procesu, kad tiek lejupielādēta ekseļa tabula, manuāli tiek rediģēta un atkal augšuplādēta. Nu, tāda, kopumā ņemot, ir mūsu zinātnes menedžmenta sistēma. Mūsdienās kvalitatīvam menedžmentam ir absolūti nepieciešama adekvāta atbalsta informācijas sistēma. Esam atkal iekrituši lamatās, gudrojot divriteni no jauna, lai gan pasaulē sekmīgi jau tiek izmantotas ļoti efektīvas, daudzpusīgas zinātnes menedžmenta IT sistēmas.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Maza pārvalde, nelieli nodokļi, cilvēkiem vairāk naudas makā, policentriska attīstība komplektā ar tiesiskumu ir svarīgākie risināmie uzdevumi Latvijai nākamajos gados

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās konservatīvās partijas izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir valsts attīstība, kuras vārdā nav jābūt dusmīgiem uz politiskajiem konkurentiem, kuri pat ir pamanījušies uzsākt īstenot vienu otru no Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Mums ir izstrādāts rīcības plāns, kas sastāv no vairākiem blokiem, un tādējādi pat ir vairāk svarīgo jautājumu, kuriem nekavējoties jāķeras klāt. Pirmkārt, ir jāizveido efektīva valsts pārvalde kopā ar policentrisku reģionālo attīstību, otrkārt, palīdzība mazāko ienākumu saņēmējiem un treškārt – korupcijas apkarošana un tiesiskums. To, ka šie jautājumi ir svarīgi – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, neviens neapšauba. Turklāt, kā liecina dalība dažādos forumos ārzemēs arī potenciālajiem investoriem, kuri varētu ieguldīt Latvijā, ir svarīgs Saeimas vēlēšanu iznākums, viņi pat savus lēmumus par to, kur investēt, ir atlikuši uz nākamo gadu. Investīcijas Latvijai ir nepieciešamas, un arī priekšnosacījumi, lai šeit ieguldītu, ir. Investori nogaida, un tas nozīmē, ka viņi gaida jaunu valdību un tad izdarīs secinājumus, redzot, kas un kā notiek Latvijā.

Par negatīvu rezonansi izsaukušo EM lēmumu publiskot Latvijas eksportētājus uz Krieviju un to, kāpēc nepublisko importētājus, Māra Ķirsona saruna laikrakstā Diena ar ekonomikas zinātņu doktoru Edgaru Voļski.

Kā vērtējat Ekonomikas ministrijas lēmumu publicēt to Latvijas eksportētāju sarakstu, kuri savas preces ir realizējuši Krievijā?

Tas ir koks ar diviem galiem. Vispirms – paradoksāli, ka sākotnēji sarakstā tika iekļauti visi eksportētāji, kuri kaut ko sūtījuši uz Krieviju 2022. gadā, kaut arī invāzija Ukrainā sākās 24. februārī, pēc kura arī ļoti daudzi Latvijas eksportētāji pārtrauca savas piegādes uz šo valsti. Tikai pēc tam sekoja daudzās sankciju paketes, kuras ir ierobežojušas, bet vairākos segmentos pilnībā paralizējušas darījumus ar Krieviju, un neviens eksportētājs ne no Latvijas, ne no kādas citas Eiropas valsts nepārkāpa sankciju nosacījumus. Tāpat jārēķinās, ka sankciju sarakstos bija noteikti pārejas periodi un dažādi izņēmumi. Minēto iemeslu dēļ arī, maigi izsakoties, nebija korekti publicēt 2022. gada Latvijas eksportētāju sarakstu, un galu galā eksporta noieta tirgus nomaiņa nav [iespējama pat] dažu mēnešu, nemaz nerunājot par [iespēju to reāli izdarīt dažu] dienu, laikā. Loģiska un saprotama būtu bijusi 2023. gada eksportētāju [uz Krieviju] publiskošana visās ES dalībvalstīs vienlaicīgi. Tas būtu korekti gan attiecībā uz sabiedrības reakciju, gan konkurences nosacījumiem.

Padarot spēļu datoru ROG Strix Scar II vizuāli neuzkrītošāku, Asus radījuši iespēju to nekaunoties lietot arī darba vajadzībām

Datorspēļu cienītājiem savienot patīkamo ar lietderīgo ir ārkārtīgi grūti, jo biroja vajadzībām paredzētie datori īsti nespēj tikt galā ar aizvien prasīgākajām spēlēm, bet spēļu ierīces ir pārāk izaicinošas, lai tās paņemtu uz biznesa tikšanos. Taču aizvien vairāk saules staru iespīd arī «geimeru» ielā, un savu artavu tajā ielikuši Asus pārstāvji, laižot tirdzniecībā ierīci ar garu nosaukumu ROG Strix Scar II GL704G.

Oficiāli tas tiek pieteikts kā spēļu dators, un arī uz kastes greznojas uzraksts Republic Of Gamers, taču šoreiz taivānieši centušies to padarīt neuzkrītošāku, biznesa nolūkiem noderīgāku.

Dizains

Testa modelis DB rīcībā nonāk čemodāna izmēra iepakojumā, un datora kaste tajā neaizņem pat pusi. Komplektā ir arī lielas austiņas ar pievienojamu mikrofonu un kvalitatīva mugursoma Strix Scar II izmērā. Nepārprotams mājiens, ka ar datoru var doties paspēlēties arī ārpus mājas. Nav gan teikts, ka visos veikalos būs tieši tāda komplektācija, tādēļ koncentrējamies uz pašu datoru.

Pirmdien Snap Inc akcijas cena pirmo reizi kopš tirdzniecības uzsākšanas biržā saruka, turklāt ievērojami, raksta Business Insider.

Snapchat mātes kompānijas akcijas cena pirmdien tirdzniedzības sesijas laikā saruka par 12% līdz 23,79 dolāriem, kas ir zem 24 dolāru atzīmes, kas bija cena pirmajā tirdzniecības dienā, kad akcija tika iekļauta biržā.

Daudzi analītiķi uzsver, ka akcijas cena ir uzpūsta, un tai jāsamazinās, jo nav pamata tik augstai kompānijas vērtībai.

Snap sākotnējā publiskā piedāvājuma laikā pārdeva 200 miljonus akciju, cenu nosakot 17 dolāru par akciju, kas ir vairāk nekā sākotnēji noteiktais cenu diapazons 14-16 dolāri. Tādējādi kopējā uzņēmuma vērtība bija aptuveni 20 miljardi dolāru.

Klēpjdatorā Latitude 7480 Dell tā izveidotāji centušies apvienot iespaidīgu jaudu ar kompaktu korpusu

Dell klēpjdatoru līnija Latitude korporatīvajā pasaulē ir labi zināma. Ieejot nejauši izvēlētā birojā, pastāv liela iespēja, ka uz galda stāvēs kāds skaitļotājs ar tieši šādu nosaukumu. Trīs dažādās sērijās pieejamie Latitude salīdzinoši labās komplektācijas dēļ ir visnotaļ pieprasīti «darba zirgi», pat ja neizceļas ar ārēju spožumu. Savukārt jaunākais flagmanis ir Dell mēģinājums izveidot reti sastopamu iespēju kokteili – vieglu korpusu, lielisku skārienjutīgu ekrānu un pamatīgu jaudu.

Dizains

Noliekot Latitude 7480 blakus citiem jaunākās paaudzes 14 collu klēpjdatoriem, tas izskatās necili. Nebūtu korekti teikt, ka Dell ierīce būtu prasta – tās vāku rotā savdabīgs spīguļojošs oglekļa šķiedru pinuma raksts. Gaismai no tā atstarojot, uz vāka zvīguļo hologrammas ilūzija. Arī plaukstas atbalsta vietas pārvilktas ar maigu silikona kārtu. Tomēr biezais metāla sakausējuma korpuss un platā «liekā» apmale ap tastatūru un ekrānu piešķir datoram vecišķu izskatu. Potenciālam pircējam varētu rasties zināma vilšanās par šādu piedāvājumu, zinot, ka Dell arsenālā ir XPS sērijas ierīce, kurā ekrānu no apkārtējās pasaules šķir pavisam šaura maliņa.

Prevalējot pircēju tirgum, noskaņojums nekustamā īpašuma mājokļu segmentā uzlabojies. Līdz ar Eiropas Centrālās bankas lēmumiem gada izskaņā nepaaugstināt EURIBOR likmi, kā arī valdības vienošanos no šī gada atbalstīt kredītņēmējus, kas hipotekārā aizdevuma līgumu noslēguši līdz pērnā gada oktobrim, nedaudz samazinājies vidējais laiks, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu.

Tāpat decembrī pieaudzis to dzīvokļu īpatsvars, kas pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža, bet īrēt mājokli Rīgā arvien ir izdevīgāk**, nekā to iegādāties ar hipotekārā kredīta palīdzību, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

Darījumu vadītāji novērojuši: par spīti valstī rūkošajam iedzīvotāju skaitam, mājsaimniecību skaits turpina augt, veicinot pieprasījumu pēc labas kvalitātes mitekļiem, it īpaši galvaspilsētā un Pierīgā. Tomēr esošais mājokļu piedāvājums ekspektācijas nesasniedz.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri: