Biržā kotētais nekustamā īpašuma attīstītājs Hepsor sadarbībā ar AS LHV Pank gatavo obligāciju programmu un plāno kotēt obligācijas Nasdaq Tallinn biržas oficiālajā sarakstā.

Mērķis ir diversificēt uzņēmuma finansējuma struktūru un nodrošināt kapitālu projektiem ģeogrāfiski diversificētajā portfelī tā vietējos tirgos.

“Plānotā obligāciju programma nodrošinās mums iespēju ātri reaģētu brīdī, kad tirgus apstākļi radīs pievilcīgas investīciju iespējas vai būs labvēlīgi papildu kapitāla piesaistei. Ņemot vērā nekustamā īpašuma attīstības ciklu, ir pamatoti nodrošināt, lai projektiem varētu dot impulsu īstajā brīdī,” sacīja Hepsor izpilddirektors Marti Krass (Martti Krass).

Tā kā nekustamā īpašuma attīstības cikli ir gari, projektiem dažādos posmos bieži ir nepieciešams finansējums. Obligāciju programmas mērķis ir nodrošināt elastīgu piekļuvi kapitālam tieši tad, kad tirgus apstākļi ir vispiemērotākie. Piesaistītais kapitāls tiks novirzīts jau iesākto un jaunu dzīvojamo un komerciālo attīstības projektu īstenošanai. Hepsor portfelī šobrīd ir 30 projekti dažādās attīstības stadijās – 15 Igaunijā, 10 Latvijā un 5 Kanādā.

Biržā kotētais nekustamā īpašuma attīstītājs Hepsor no šodienas piedāvā obligācijas Baltijas investoriem.

Trīs gadu obligāciju ienesīgums ir 9,5%, un izmaksas ieguldītājiem tiks veiktas reizi ceturksnī.Piedāvāto obligāciju nominālvērtība ir 1000 EUR un gada procentu likme ir 9,5%, un izmaksas ieguldītājiem tiks veiktas četras reizes gadā – februārī, maijā, augustā un novembrī.

Sākotnējais emisijas apjoms ir 6 miljoni EUR, taču, ja tiks pārsniegts parakstīšanās apjoms, uzņēmumam ir iespēja to palielināt līdz 8 miljoniem EUR.Hepsor plāno izmantot iegūto kapitālu, lai palielinātu savu attīstības portfeli un refinansētu esošo grupas aizdevumu.

"Investoriem mūsu piedāvājums no citām šogad emitētajām obligācijām atšķiras ar to, ka mēs piesaistīto naudu novirzām nevis vienam konkrētam projektam, bet gan visa mūsu attīstības portfeļa izaugsmei," skaidro Hepsor valdes priekšsēdētājs Martti Krass. "Piedāvājums ir pirmais posms mūsu obligāciju programmā, kuras mērķis ir padarīt Hepsor finansējuma struktūru elastīgāku, lai ātrāk reaģētu uz attīstības un investīciju iespējām tirgū," sacīja Krass. Pēc viņa domām, turpmākajos gados galvenā izaugsme būs energoefektīvu dzīvojamo un komerciālo nekustamo īpašumu projektu segmentā.

Durvis vēris nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” līdz šim lielākais komerctelpu projekts: biroju, veikalu un noliktavu komplekss “StokOfiss U34” Rīgā, Ulbrokas ielā. Projekta izveidē ieguldīti 13 miljoni eiro, būvniecību īstenoja “Hepsor” būvniecības partneris “Mitt&Perlebach”.

Kopumā 8740 kvadrātmetru plašajā kompleksā darbu sākuši 13 uzņēmumi, tostarp tādi zīmoli kā “Cēsu Alus”, “OC VISION”, “DAB Dental Latvia”, “GYM!” un citi.

Ēkas projektu izstrādāja Diānas Zalānes projektu birojs. Kopējais kompleksa aizpildījums šobrīd jau ir 75%.

Stokofisa daļa, kur uzņēmumi vienuviet izvieto savu biroju, noliktavu un veikalu, jau ir pilnībā aizpildīta, taču nomai vēl pieejamas mūsdienīgas telpas birojiem un tirdzniecībai vai “showroom”.

“StokOfiss U34 ir līdz šim lielākais “Hepsor” komercobjekts Latvijā, un ar to noslēdzam Stokofiss kvartāla attīstību, kopumā divās kārtās radot telpas biznesam 13500 kvadrātmetru platībā. Tas, ka mūsu jaunās telpas izvēlējušies veiksmīgi un atpazīstami uzņēmumi, ir labākais apliecinājums to kvalitātei un atbilstībai mūsdienu biznesa vajadzībām. Šis projekts, kas nodrošina videi draudzīgus un darbinieku labbūtību veicinošus apstākļus, ne tikai palīdz šeit strādājošiem uzņēmumiem attīstīties, bet dod arī nozīmīgu ieguldījumu arī Rīgas pilsētvides kvalitātē un modernizācijā. Pateicos visai “Hepsor” komandai, projektētājiem, būvniekiem un mūsu sadarbības partneriem par profesionālu darbu un kopīgi īstenotu vīziju,” saka Gints Vanders, SIA “Hepsor” valdes loceklis.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor” Juglas ezera krastā, Braila ielā Rīgā, uzsāk jauna mājokļu projekta būvniecību – “Zaļā Jugla”. Projektā plānots izbūvēt trīs A+ enerogefektivitātes sešu stāvu ēkas kopumā ar 105 dzīvokļiem. Plānotās investīcijas sasniegs 15 miljonus eiro.

Mājokļi Juglā atradīsies tieši blakus ezeram. Pirms aktīvo būvdarbu uzsākšanas rezervēti vai pārdoti 10% no pārdošanā pieejamajiem dzīvokļiem. Pirmo ēku pabeigt plānots 2026. gada nogalē, otro – 2027.gada vasarā, kam vēlāk sekos trešais nams.

Projekta arhitektūru veidojis arhitektu birojs “A Part”, būvniecību veic “Mitt&Perlebach.

“Zaļā Jugla” ir jau otrais šajā gadā uzsāktais “Hepsor” lielapjoma dzīvojamais projekts – šovasar Purvciemā “Hepsor” kopā ar “Perton Ehitus” sāka 13 stāvu dzīvojamā projekta “360° Dzelzavas Residences” būvniecību, kas tirgū piedāvā 103 dzīvokļus. Dzirciemā attīstītājs uzsācis 54 dzīvokļu projekta “Ķiršu Kalna Mājas” īstenošanu.

Jaunu dzīvokļu iegādes aktivitāte Rīgā pēdējā gada laikā pieaugusi par 46%, kas liecina par pircēju atgriešanos tirgū, norāda Martti Krass, Hepsor izpilddirektors.

Tas ir ļoti nozīmīgs pieaugums, kas parāda, ka pircēji atkal ir gatavi ieguldīt, jūtas drošāk par savu finansiālo situāciju un tic ekonomikas stabilitātei, atzīmē M.Krass, uzsverot, ka Baltijas nekustamo īpašumu tirgus izaugsme turpināsies arī nākotnē. Nedomāju, ka tik straujš pieaugums būs novērojams katru gadu, tomēr šis rādītājs skaidri parāda, ka tirgus ir izkļuvis no zemākā punkta un atkal sācis attīstīties. Šobrīd viss liecina, ka 2025. gadā un turpmākajos gados tirgus turpinās augt mērenā un stabilā tempā. Arī ekonomikas kopējais noskaņojums Baltijā ir pozitīvs, un šie faktori rada ļoti labu pamatu turpmākai izaugsmei, pārliecināts ir Hepsor izpilddirektors. Rīgas tirgus šobrīd attīstās visstraujāk Baltijā, un tam ir visi priekšnoteikumi, lai arī turpmāk saglabātu stabilu augšupeju, spriež M.Krass.

Jaunu dzīvokļu iegādes aktivitāte Rīgā pēdējā gada laikā pieaugusi par 46%, kas liecina par pircēju atgriešanos tirgū, norāda Martti Krass, Hepsor izpilddirektors.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.novembra numurā lasi:

DB analītika

Nodokļu apjoms no IKP Latvijā aug strauji

Tēma

Latvijas pilsoņi ir pret marksisma ideju ieviešanu ES

Meža nozare

Investīcijas inovācijās - galvenais meža nozares dzinējspēks

Ražošana

Andrejs Ždans: “Tādu šantāžu nebijām gaidījuši!”

Izaugsme

No Rīgas līdz Teksasai: Storent lēciens pāri okeānam

Konference

Zemes nozares var dot papildu pienesumu Latvijai

Portrets

Viktors Savins, EfTEN Capital Latvia vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Agnija Grantiņa, Lemon Gym Latvijas reģiona vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2025" "Grand Prix" ieguvuši Jēkabpils aizsargdambis un Taurupes muižas klēts atjaunošana Ogres novadā.

Nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pirmā vietā piešķirta projektam "Muuna", Gaujas ielā, Mārupē, otrā vieta - dzīvokļu ēkai Ceriņu ielā 8, Bauskā, bet trešā vieta - dzīvojamo ēku kompleksam "Domesnes Rezidence", Kolkasraga ielā, Rīgā.

Nominācijā "Jauna sabiedriska ēka" pirmo vietu ieguva biroju ēka "Satekles biznesa centrs", Rīgā, otro vietu - atpūtas centrs un jahtklubs "ExPorto", Rīgā, bet trešo vietu - biroju ēka Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā.

Nominācijā "Fasādes" pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana Šķūņu ielā 12, Rīgā, otro vietu - fasādes atjaunošana Brīvības ielā 64, Rīgā, bet trešo vietu - fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 34, Rīgā.

Nominācijā "Jauna inženierbūve" pirmo vietu ieguvis Valmieras industriālais parks, otro vietu - Gaujas tilts posmā Drustu stacija - Zosēni, bet trešo vietu - Strauta iela Valmierā.

2025. gadā Lietuvas parlaments pieņēma būtiskas izmaiņas valsts otrā pensiju līmeņa sistēmā, kas stājās spēkā 2026. gadā. Reforma ievērojami palielina sistēmas elastību un faktiski padara dalību tajā brīvprātīgu. Tostarp ir noteikts divu gadu “logs”, kura laikā dalībnieki var izņemt naudu no otrā pensiju līmeņa. Šīs izmaiņas aktualizē jautājumu par potenciālo kapitāla pārdali un iespējamo ietekmi uz Baltijas akciju tirgiem.

Jaunie noteikumi paredz vairākus scenārijus, tostarp iespēju samazināt iemaksu apmēru. Vienlaikus dalībniekiem tiek dota iespēja pilnībā izstāties no 2. pensiju līmeņa, izņemot visu uzkrājumu (ieskaitot investīciju atdevi), vai arī veikt vienreizēju 25% izņemšanu. Būtiski, ka izmaksām netiek piemērots IIN, taču tiek ieturēts 3% nodoklis.

Saskaņā ar 2025. gada Lietuvas Centrālās bankas aplēsēm, otrā pensiju līmeņa kopējā aktīvu vērtība sasniedz aptuveni EUR 9 miljardi. No šīs summas aptuveni EUR 5.65 miljardi atbilst individuālajām iemaksām un uzkrātajai investīciju peļņai. Pēc 3% nodokļa korekcijas, apjoms, ko pensiju dalībnieki varētu izņemt ir EUR 5.5 miljardi. Tomēr dalībnieku uzvedība (izstāšanās apjoms un izņemto līdzekļu izmantošana) ir ļoti neskaidra, un jebkādas aplēses balstās uz pieņēmumiem.

Lai veicinātu investīciju piesaisti un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments piecu gadu laikā būvniecības “zaļā koridora” principu piemērojis vairāk nekā 290 lieliem būvniecības objektiem un to saistītajām iecerēm.

Lielākā daļa - vairāk nekā 220 - ir trešās grupas būves. Tās ir ēkas ar vairāk nekā sešiem virszemes stāviem vai vairāk nekā vienu pazemes stāvu, kā arī publiskas ēkas ar kopējo platību virs 1000 m2 un rūpnieciskās ēkas virs 2000 m2.

“Zaļais koridors” ir būtiski samazinājis būvatļauju izsniegšanas termiņus, nodrošinot lielajiem attīstītājiem un uzņēmējiem paātrinātu ar būvniecību saistītās dokumentācijas izskatīšanu, individuālu pieeju, kā arī iespēju tieši sazināties ar projekta vadītāju.

Aktīvākie un lielākie uzņēmumi un attīstītāji, kas izmanto šo pieeju, ir “Riga Waterfront”, “Hanzas 14”, “Bonava Latvija”, “Pillar”, “Merks”, “LIDL Latvija”, “Hepsor”, “YIT”, “Vastint”, “Linstow” un “Estera”. Kopumā attīstītāju vidū šī pieeja novērtēta pozitīvi - 79% no klientiem norāda, ka šis pakalpojums ir veicinājis projekta virzību.