Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad pirmajos divos mēnešos samazināta 751 kredītam, savukārt kopš 2025. gada sākuma likme ir samazināta kopumā 12 258 kredītiem, informēja Latvijas Bankā.

Februārī pievienotā likme samazināta 381 hipotekārajiem kredītam, tostarp 332 to darīja pie esošā aizdevēja, bet 49 pārkreditējās.

Lai arī kredītu likmju samazināšanas aktivitāte ir nedaudz samazinājusies, tā joprojām ir vairākas reizes lielāka nekā pirms 2025. gada, piebilda Latvijas Bankā.

Kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, atlikums februārī pārsniedza 26 miljonus eiro un veidoja 0,5% no hipotekārā kredītu portfeļa apmēra Latvijā. Savukārt šogad pirmajos divos mēnešos kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, apmērs veidoja kopumā 51 miljonu eiro un aptuveni 1% no kredītportfeļa. Tajā pašā laikā kopš 2025. gada sākuma šādu kredītu summa veido 890 miljonus eiro, kas ir gandrīz 19% no 2025. gada sākuma kredītportfeļa.

EURIBOR procentu likme jau ir sākusi pieaugt un tas notiek vēl pirms Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu par bāzes procentu likmēm. Finanšu tirgi šogad prognozē vairākus procentu likmju paaugstinājumus, kas savukārt nozīmētu arī mājokļu kredītu maksājumu pieaugumu.

Tomēr ir pamats apšaubīt, vai šādas gaidas pilnībā atspoguļo pašreizējo ekonomisko situāciju.

Pēdējo nedēļu laikā EURIBOR 6 mēnešu bāzes likme ir pieaugusi no aptuveni 2,2 % līdz 2,5 %. Finanšu tirgi ar apmēram 65 % varbūtību pieļauj, ka bāzes procentu likmes tiks paaugstinātas jau aprīlī, 93 % – jūnijā un vairāk nekā 60 % – jūlijā. Ja šis scenārijs piepildīsies, EURIBOR 6 mēnešu bāzes likme gada beigās varētu pietuvoties 3 % robežai.

Daudziem cilvēkiem procentu likmju svārstības vairs nav tikai teorētiskas prognozes – tās tieši ietekmē ikmēneša budžetu. Pat neliels EURIBOR pieaugums nozīmē lielākus kredīta maksājumus, bieži palielinot ikmēneša izdevumus par vairākiem desmitiem eiro.

Valsts parāds ir viens no tiem ekonomikas rādītājiem, kas publiskajā telpā regulāri tiek pieminēts ar spēcīgu emocionālu piegaršu. Vieni saka: "Mūsu parāds ir mazs, nav par ko uztraukties." Citi brīdina: "Parāds aug pārāk strauji, drīz būs krīze." Abas frāzes ir intuitīvas, bet ekonomiski nepilnīgas.

Lai par Latvijas valsts parādu spriestu jēgpilni, jāatbild uz šādiem jautājumiem: Cik liels ir valsts parāds un kā tas mainās? Kādas ir valsts parāda izmaksas un riski? Kad valsts parāda pieaugums ir ekonomiski pamatots? Kāda ir Latvijas valsts parāda prognoze? Ko var darīt, lai valsts parādu kontrolētu, nekaitējot ekonomikas izaugsmei?

Šajā rakstā mēģināšu sniegt atbildes, balstoties uz datiem, ekonomisko loģiku un Latvijas Bankas pētījumu rezultātiem.

1. Cik liels ir Latvijas valdības parāds?

Latvijas valsts jeb valdības parāds pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski pieaudzis: no aptuveni 15 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2004. gadā līdz aptuveni 48 % no IKP 2025. gadā (1. attēls). Parāda pieaugums Latvijā nav bijis vienmērīgs. Ir divi periodi, kad tas kāpa īpaši strauji: globālās finanšu krīzes laikā (2008–2010), kas Latvijas ekonomiku ietekmēja ļoti smagi, un Covid-19 pandēmijas laikā (2020–2021), kad valstis, tostarp Latvija, būtiski palielināja izdevumus, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus. Vairākums ekonomistu parāda pieaugumu krīžu laikā uzskata par normālu parādību – valdībai ir jāaizņemas vairāk, jo krīt nodokļu ieņēmumi un vienlaikus pieaug izdevumi. Problēma rodas tad, ja pēc krīzes parāds nevis pakāpeniski samazinās, bet paliek uz vietas vai pat turpina pieaugt.

Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,443 miljardi eiro, kas ir par 23,3 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2026. gada janvārī bija par septiņiem miljoniem eiro jeb 0,5% lielāki nekā 2025. gada janvārī.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī veidoja 1,377 miljardus eiro, kas ir par 18,6 miljoniem eiro jeb 1,4% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,204 miljardus eiro, kas ir par 92,1 miljonu eiro jeb 8,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 172,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 73,5 miljoniem eiro jeb 29,8% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi šogad janvārī bija 65,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 7,7% vairāk, nekā plānots.

Latvijas Kokrūpniecības federācija, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija ir nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam un Saeimas deputātiem ar aicinājumu atcelt vai vismaz būtiski samazināt plānoto vinjetes likmes pieaugumu transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 12 tonnām, kas aprīkoti ar četrām un vairāk asīm un "Euro VI" dzinēju, informē asociāciju izpilddirektors Artūrs Bukonts.

LNMA norādīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā neatrisina prezidenta identificētās problēmas pēc būtības, bet tikai ļoti šaurā apjomā skar atsevišķas sabiedrības grupas.

Asociācija ar izpratni esot uztvērusi prezidenta lēmumu nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai, kā arī prezidenta vēstulē paustos argumentus - par nepietiekami izvērtētu ietekmi, sabiedrības līdzdalības trūkumu, tiesiskās paļāvības principa apdraudējumu un neskaidru mērķu sasniegšanas mehānismu.

LNMA skaidro, ka autoceļu lietošanas nodevas palielināšana skars mežsaimniecības un kokrūpniecības nozari, pārtikas ražošanas un piegādes ķēdes, būvniecību un reģionālo uzņēmējdarbību, pašnodarbinātos un mazās saimniecības, kā arī ikvienu patērētāju, kam gala cenu pieaugums tiks pārlikts uz precēm un pakalpojumiem.

Latvijas ostās šogad janvārī pārkrāva 2,613 miljonus tonnu kravu, kas ir par 16% mazāk nekā 2025. gada janvārī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk šogad janvārī pārkrautas beramkravas - 1,322 miljoni tonnu, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2025. gada janvārī.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 479 000 tonnu apmērā, kas ir par 21% mazāk nekā 2025. gada janvārī, koksnes šķelda pārkrauta 272 900 tonnu apmērā, kas ir par 2,1% vairāk, ogles pārkrautas 10 000 tonnu apmērā, bet ķīmiskās beramkravas veidoja 21 600 tonnu, kas ir par 57,1% mazāk nekā 2025. gada janvārī.

Ģenerālkravas 2026. gada janvārī pārkrautas 902 100 tonnu apmērā, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2025. gada janvārī.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 358 600 tonnu apmērā, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2025. gada janvārī, kokmateriāli pārkrauti 277 800 tonnu apmērā, kas ir par 34,6% mazāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 244 100 tonnu apmērā, kas ir par 2% mazāk.

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Ko rāda dati – un ko tie nerāda? Jau pirms diviem gadiem Latvijas Banka publicēja visnotaļ skaudrus datus: reti kurā pašvaldībā hipotekāro kredītu atlikums pārsniedz 10 % no pašvaldības iekšzemes kopprodukta (IKP). Rīgā šis rādītājs bija 9,3 %, Jūrmalā – 22 %, bet pārējā Pierīgā – 29 %. Gandrīz katrā otrajā Latvijas pašvaldībā hipotekāro kredītu apjoms nepārsniedza 3 % no IKP. Dati ir nepielūdzami, un vēl būtiskāk – tie rāda, ka zemajai kreditēšanas aktivitātei nav tiešas saistības ar ekonomisko aktivitāti reģionos.

Vienlaikus jāatzīst: kopējais tirgus pēdējā gadā ir kļuvis aktīvāks. Latvijas Bankas statistika liecina, ka 2025. gada novembrī privātpersonām kredītos mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam izsniegti 194,7 miljoni eiro – par 40,7 % vairāk nekā 2024. gada novembrī. To veicināja algu pieaugums, labāka mājsaimniecību finanšu plānošana un “Euribor” likmes samazināšanās, kā rezultātā mājokļu kredītu gada procentu likme pērn samazinājās no 5,15 % līdz 4,13 %, un šobrīd likmes ir stabilizējušās.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2024. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājies par 2,9%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt, salīdzinot ar 2025. gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieaudzis par 0,6%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP pagājušajā gadā bija 43 miljardu eiro apmērā, tostarp ceturtajā ceturksnī - 11,821 miljarda eiro apmērā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ceturtajā ceturksnī būtisku ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Samazinājums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.

Licencētie nebanku kreditētāji 2025. gada pirmajā pusgadā izsniedza jaunus kredītus 452,08 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Zaiga Liepiņa.

Kopumā tika noslēgti 529 050 jaunu darījumu, kas ir par 0,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Distances kredītiem darījumu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā pieauga par 11,3%, bet līzingiem - par 19,3%. Vienlaikus samazinājās patēriņa kredītu (par 28%), hipotekāro kredītu (par 22,4%) un kredītu pret kustamas lietas ķīlu (par 10,8%) darījumu skaits.

Savukārt distances kredītu summa pieauga par 19,7%, līzingu - par 29,6%, bet hipotekāro kredītu summa samazinājās par 5%. Arī patēriņa kredītiem turpinājās kritums - par 23,9%.

Kopējais patērētāju kredīta (nebanku) devēju kredītportfelis 2025. gada 30. jūnijā bija pieaudzis līdz 1,318 miljardiem eiro, kas ir par 179 miljoniem eiro jeb 15,7% vairāk nekā 2024. gada 30. jūnijā, sasniedzot visu laiku augstāko līmeni.

ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānas režīmu jau manāmi ietekmējusi pasaules izejvielu tirgus un palielinājusi jauna inflācijas kāpuma risku eirozonā. Kopš konflikta sākuma Brent markas naftas cena pieaugusi par 48 %, savukārt Eiropas dabasgāzes cenas palielinājušās par 64 %.

Finanšu tirgi uz šīm pārmaiņām jau sākuši reaģēt. EURIBOR nākotnes darījumu līkne liecina, ka investori arvien aktīvāk vērtē iespējamu inflācijas paātrināšanos un Eiropas Centrālās bankas (ECB) reakciju. Pēdējā piektdienā pirms konflikta sākuma tirgus dalībnieki prognozēja, ka 2026. gada decembrī 3 mēnešu EURIBOR sasniegs 2,02 %, bet 6 mēnešu EURIBOR – 2,12 %. Šobrīd prognozes jau pieaugušas attiecīgi līdz 2,26 % un 2,38 %. Citiem vārdiem sakot, tirgus pamazām sāk iecenot iespējamu ECB reakciju uz inflācijas kāpumu – bāzes procentu likmju paaugstināšanu.

Tomēr vai jauns inflācijas kāpums automātiski nozīmētu strauju ECB lēmumu paaugstināt bāzes procentu likmes? Ar šādu secinājumu steigties nevajadzētu. Drīzāk var pieņemt, ka pat gadījumā, ja inflācija īslaicīgi paātrinātos, ECB procentu likmes nemainīs. Pirmkārt, pašreizējais eirozonas ekonomikas cikls būtiski atšķiras no situācijas 2022. gada jūlijā, kad ECB sāka agresīvu procentu likmju paaugstināšanas ciklu. Toreiz eirozonas ekonomika bija ļoti spēcīga – to joprojām balstīja pēc pandēmijas piedzīvotais ekonomikas atveseļošanās bums.

Aukstais laiks un elektroenerģijas izmaksu pieaugums tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, taču šī ietekme drīzāk būs pārejoša, norāda banku ekonomisti.

Kā ziņots, Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli.

Ekonomists skaidro, ka inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu.

Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas, aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot, var nedaudz pacelt inflāciju. Gašpuitis pauž, ka šī ietekme drīzāk būs pārejoša, un lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" plānots piešķirt īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā saistībā ar degvielas cenu straujo kāpumu, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Aizdevuma atmaksas termiņš būs 31. augusts.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka valdība par šo plānu vērsīsies Saeimā.

Plānots, ka aizdevumu nodrošinās no budžetā paredzētajiem resursiem, kas ieplānoti aizdevumu programmā, sacīja Siliņa.

Siliņa informēja, ka valdība otrdien slēgtajā daļā uzklausīja Satiksmes ministrijas (SM) ziņojumu, un ir saprotams, ka situācija Tuvajos Austrumos un no tās izrietošās degvielas cenu svārstības ir pastiprinājušas spiedienu uz "airBaltic".

Premjere uzsvēra, ka "airBaltic" ir kritiski svarīga Latvijas valsts drošības stiprināšanai un savienojamības uzlabošanai, tādēļ ir priekšnoteikumi īstermiņa aizdevuma piešķiršanai, jo aviācijas degvielas cena pieaug visstraujāk.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2025. gadā pieauga par 2,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu, un tas ir krietni labāks nekā Igaunijā, kur IKP pieaugums pēc Eurostat datiem pērn bijis 0,6%. Jāteic, Lietuvā IKP audzis par 2,7%.

Faktiskajās cenās IKP pērn bija 43 miljardi eiro, bet gadu iepriekš – mazliet vairāk par 40 miljardiem eiro. Spēli dažādu Baltijas valstu IKP pieaugumā veido dažādie inflācijas tempi, kas ietekmē salīdzinājumu starp gadiem. Latvijā pērn vidējā inflācija bija 3,7%, Lietuvā – 3,4%, bet Igaunijā cenas auga par 4,8% un ne bez valsts līdzdalības. Kā zināms, igauņi cēla PVN iekasējamo lielumu.

Tendence Latvijā cerīga

2025. gada pēdējos divos ceturkšņos IKP izaugsme palielinājās, un kopumā redzama augoša tendence, kas, cerams, turpināsies arī šogad. Kopumā gan jāatzīmē, ka 2024. gads bija ar negatīvu IKP pieaugumu, un tādēļ vēl ir pāragri priecāties.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktās procentu likmes patlaban ir atbilstošas situācijai ekonomikā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreizējā brīdī, manuprāt, procentu likmes joprojām ir atbilstošas," teica Latvijas Bankas prezidents.

Viņš pauda, ka degvielas cenu kāpums uzreiz nenozīmē, ka obligāti būs jāpalielina procentu likmes. ECB likmju palielināšana būs nepieciešama, ja radīsies bažas, ka degvielas cenu kāpums ģeopolitisku iemeslu dēļ sāk iesakņoties un palielināt arī inflācijas gaidas.

"Ja mums radīsies bažas par to, ka piedāvājuma šoks, proti, degvielas cenu kāpums ģeopolitisku iemeslu dēļ sāk otrās kārtas efektus, sāk iesakņoties un pacelt arī inflācijas gaidas, tādā gadījumā, protams, šī iejaukšanās, palielinot likmes, būs nepieciešama. Šajā brīdī tas nudien vēl nav redzams," sacīja Kazāks.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Valdības otrdien, 31. martā, pieņemto lēmumu par 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dēļ vēl neatbalstīja, pēc slēgtās komisijas sēdes žurnālistiem atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Pie šī jautājuma komisija atgriezīsies sēdē 14. aprīlī, kad tā pēc Lieldienu pārtraukuma sanāks uz pirmo sēdi, pauda Švinka. Sākotnēji bija iecerēts, ka jautājums par aizdevumu komisijā varētu tikt atbalstīts trešdien, lai to varētu skatīt arī parlaments trešdienas sēdē.

Švinka atzina, ka ir neizpratnē par ZZS paustajiem jautājumiem par šo tēmu, un nodēvēja to par politisko retoriku. Ministrs uzsvēra, ka ir jautājumu skaidrojis koalīcijai jau iepriekš, un valdība otrdien, 31. martā, vienbalsīgi to atbalstīja, uzklausot argumentus.

Pēc Švinkas teiktā, ZZS ir visa nepieciešamā informācija iedota ļoti savlaicīgi un bijusi plašā apmērā, pat vairāk nekā citiem. Tostarp arī ZZS vadītā Ekonomikas ministrija piedalījusies lēmuma sagatavošanā. "Tas, ka frakcija nezina, rada manī apmulsumu par to, kāda ir komunikācijas kvalitāte starp ZZS frakciju un tās ministriem," teica Švinka.

Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas ļauj paredzēt inflācijas dinamiku tuvākajā perspektīvā. Tāpēc, kā eirozonas inflācija varētu mainīties tuvākajos mēnešos?

Inflācija – galvenais faktors procentu likmju izmaiņām

Lai gan ECB lēmumus par bāzes procentu likmēm ietekmē arī citi faktori, piemēram, ekonomikas cikla “temperatūra”, inflācija joprojām ir galvenais atskaites punkts. Turklāt inflācijas struktūra lielā mērā atspoguļo eirozonas ekonomikas cikla situāciju.

Piemēram, pēdējā laikā ECB īpašu uzmanību pievērš pakalpojumu cenu dinamikai, jo to būtiski ietekmē darba samaksas izmaiņas.

Pēc COVID-19 pandēmijas eirozonas pamatinflācija (neietverot pārtikas, enerģijas, tabakas un alkohola cenas) ievērojami pieauga. To lielā mērā veicināja pandēmijas laikā īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi. Lai gan enerģijas cenas formāli netiek iekļautas pamatinflācijas rādītājā, to straujais kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pastiprināja kopējo cenu spiedienu.

Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā.

Ekonomiskā izaugsme nav abstrakta ambīcija - tā ir vienīgais ilgtspējīgais ceļš uz valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Ja ekonomika neaug, nepalielinās ne algas, ne budžeta ieņēmumi, ne publisko pakalpojumu kvalitāte.Vispirms jāuzsver, ka darba devēju priekšlikums Darba likuma grozījumos nav samazināt virsstundu apmaksas apmēru darbiniekiem, bet gan noteikt likumā saprātīgu un konkurētspējīgu bāzes minimumu 50% apmērā, vienlaikus atstājot pilnīgu brīvību pusēm vienoties par lielāku virsstundu apmaksu bez jebkādiem ierobežojumiem.

No ekonomikas skatupunkta šī nav morāla dilemma. Tā ir izvēle par to, kā regulējums ietekmē izmaksas, elastību un uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmumiem un publisko finanšu plānotājiem izšķiroši ir tas, cik prognozējama un pielāgojama ir sistēma, kurā jāstrādā. No šīs izvēles ir atkarīgs, vai ekonomika spēj attīstīties stabili un piesaistīt investīcijas, vai arī pakāpeniski zaudē konkurētspēju un tempu. Pašlaik Latvijas regulējums ir nepārprotams – virsstundu darbs jāapmaksā ar piemaksu, kas nav mazāka par 100% no noteiktās algas likmes. Tas nav izvēles jautājums un nav atkarīgs no situācijas. Tas ir likumā noteikts vispārējs minimums, no kura sākas jebkura aprēķina loģika.

Nenoteiktība pasaules ekonomikā, ko veicina gan konflikts Tuvajos Austrumos, gan virkne lēmumu par ASV tarifiem, šogad varētu sabremzēt kreditēšanas pieaugumu, intervijā aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists, ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Viņš atzina, ka pašlaik ne uzņēmumi, ne investori, ne iedzīvotāji nevar droši prognozēt, kas notiks nākotnē, un šāda ilgstoša nenoteiktības vide neveicina veselīgu attīstību.

"Katrs jaunais negatīvais satricinājums liek cilvēkiem piebremzēt, netērēt, atlikt lielos pirkumus, un tas neveicina izaugsmi ekonomikā. Līdzīgi ir arī uzņēmējiem. Domājot par lielākām investīcijām attīstībā, kredītiem, lai attīstītu savu ražošanu, šī nenoteiktība rada bažas, un tu domā, vai tiešām šobrīd ir īstais brīdis to darīt," sacīja Purgailis.

Viņš atgādināja, ka visās trijās Baltijas valstīs pēc lielā inflācijas lēciena, kuru izraisīja karš Ukrainā, pirktspēja ir būtiski uzlabojusies, bet tikai Lietuvā patēriņš ir audzis. Latvijā un Igaunijā patēriņa izmaiņas ir salīdzinoši nelielas un sākās tikai pagājušā gada vidū. Līdz tam bija stagnācija un gaidas "kas nu būs". Tādējādi mājsaimniecību noguldījumi bankās un uzkrājumi ir auguši diezgan strauji, un ir sajūta, ka patēriņš gaida, kad "izlauzties ārā", bet katra jaunā negatīvā ziņa to piebremzē.

Latvijā šogad janvārī reģistrēti 979 jauni uzņēmumi, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2025. gada janvārī, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

"Lursoft" informē, ka tas ir augstākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits janvārī pēdējo gadu laikā. Vienlaikus gada pirmajā mēnesī likvidēti 449 uzņēmumi.

"Lursoft" izpētījis, ka jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls šī gada janvārī sasniedzis 5,3 miljonus eiro, tostarp vienam uzņēmumam - SIA "Mazmežotnes muiža" - pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro. Šī uzņēmuma dibinātājs ir SIA "Viesturu rapsis" un zemnieku saimniecības "Sējas" īpašnieks Āris Burkāns.

Arī otrs lielākais jaunais uzņēmums janvārī reģistrēts ārpus galvaspilsētas. Tas ir SIA "VMG auto" Jelgavā, kura pamatkapitālā SIA "Anru Motors" ieguldījis 602 800 eiro. "Lursoft" izpētījis, ka "Anru Motors" 2024. gadā strādāja ar 1,32 miljonu eiro apgrozījumu un 1220 eiro peļņu. Uzņēmumam šobrīd ir reģistrētas aktīvas divas struktūrvienības - auto veikals un serviss, kā arī auto centrs Jelgavā. Pieejamie dati rāda, ka 2025. gada ceturtajā ceturksnī uzņēmumā bija nodarbināti 30 darbinieki.

Naftas cenu pieaugums palielina bažas par inflācijas paaugstināšanos un rada galvassāpes centrālajām bankām. Tikmēr aizdevumu procentu likmes pieaug, un investoriem ir grūti identificēt drošās aktīvu klases.

Martā akcijas, obligācijas un zelts piedzīvoja cenu samazināšanos.

Vēsture atkārtojas, bet vai Tramps šoreiz piekāpsies?

Pagājušajā gadā ASV prezidents Donalds Tramps sāka savu prezidentūru, pasludinot tirdzniecības tarifu karu pasaulei. Šogad kopā ar Izraēlu viņš uzsāka uzbrukumus Irānai. Abu šo notikumu sākums ir līdzīgs, ja tos mērām eiro izteiksmē: pasaules akcijas pagājušā gada martā samazinājās par 7,5 % un šogad par 4,9 %. Tomēr pagājušajā gadā pēc akciju krituma vēl par 12 % ASV prezidents tomēr atlika tarifu ieviešanu. Tirgi stabilizējās, un globālās akcijas pieauga par aptuveni 8 % visā 2025. gadā. Šoreiz diemžēl viņš nav vienīgais lēmumu pieņēmējs, un atkāpties var nebūt tik viegli.

No visām likumdošanas izmaiņām, kas stājas spēkā 2026. gadā, uzņēmumus visvairāk skars e-rēķinu iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā (VID), izmaiņas Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) autentifikācijas metodes izmaiņas, kā arī minimālās algas pieaugums.

Tādi rezultāti izriet no biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātāju veiktās Latvijas uzņēmumu aptaujas. Grozījumi likumos paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra visiem uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar budžeta iestādēm, rēķini strukturētā formātā jeb e-rēķini ir obligāti jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā. Tas nozīmē, ka VID rīcībā nonāk ne vien informācija par rēķinu, bet arī viss tā saturs. Šīs izmaiņas skars 59,3% no aptaujātajiem 518 uzņēmumiem, liekot mainīt ierasto praksi un pielāgoties jaunajai kārtībai.

47,5% respondentu izjutīs EDS autentifikācijas sistēmas izmaiņas. Līdz šim izmantotās paroles vairs netiek akceptētas, un EDS var pieslēgties tikai ar kādu no drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem - Smart-ID, elektronisko identifikācijas karti (eID), drošu elektronisko parakstu (eParaksts vai eParaksts mobile) vai noteiktu internetbanku autentifikācijas metodēm.

No 1.marta paaugstināta akcīzes nodokļa likme alkoholiskajiem dzērieniem.

Alus akcīzes nodokļa likme par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem pieaugs no 9,8 eiro līdz 10,58 eiro, bet minimālais nodokļa apmērs alum par 100 litriem augs no 18,1 līdz 19,6 eiro.

Vīnam akcīzes nodokļa likme pieaug no 134 eiro par 100 litriem līdz 148 eiro.

Raudzētajiem dzērieniem līdz 6% alkohola satura likme pieaug no 77 eiro līdz 85 eiro par 100 litriem, raudzētajiem dzērieniem virs 6% - no 135 eiro līdz 148 eiro.

Starpproduktiem līdz 15% alkohola satura akcīzes likme pieaug no 159 līdz 192 eiro par 100 litriem, bet starpproduktiem ar alkohola saturu no 15% līdz 22% - no 264 eiro līdz 325 eiro par 100 litriem.

Spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūta spirta likme pieaug no 1955 eiro līdz 2084 eiro, savukārt mazajām alkoholisko dzērienu darītavām par 100 litriem absolūta spirta - no 977,5 eiro līdz 1042 eiro.

Augošās būvniecības izmaksas, EURIBOR procentu likmju svārstības un stingrāki banku finansēšanas nosacījumi pēdējos gados būtiski mainījuši nekustamo īpašumu attīstības vidi.

Svarīgi saprast, ka līdztekus šiem faktoriem ne mazāk svarīgs ir jautājums par to, kā tiek finansēta dzīvojamo projektu attīstība, jo tieši tas lielā mērā nosaka, cik daudz jaunu mājokļu nonāk tirgū.

Kas Latvijas tirgū būtu jāpilnveido?

Ņemot vērā, ka Rīgā gadā tiek uzbūvēti vien aptuveni 2000–2500 jaunu dzīvokļu, lai gan sabalansētai mājokļu tirgus attīstībai būtu nepieciešami vismaz 4000–5000, kļūst skaidrs, ka problēma nav tikai pieprasījumā, bet arī tirgus spējā pietiekami efektīvi finansēt jaunu mājokļu attīstību. Latvijā lielākā daļa dzīvojamo projektu joprojām tiek finansēti ar aizņēmumiem no bankām, attīstītāju pašu kapitālu un pirmspārdošanas līdzekļiem. Taču šāds modelis nozīmē, ka būtiska daļa ieņēmumu attīstītāj saņem tikai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā un sadalīšanas dzīvokļu īpašumos. Praksē tas nozīmē, ka 85–90 % no kopējās darījuma summas attīstītājs saņem tikai projekta noslēgumā, līdz ar to piesaistītais kapitāls vienā projektā tiek “iesaldēts” uz ilgāku laiku un jaunu projektu uzsākšana kļūst lēnāka. Protams, kapitāla izmaksas tiek pārliktas uz dzīvokļu cenu, padarot tos dārgākus un mazāk pieejamus pircējiem.