Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad astoņos mēnešos samazināta 9356 kredītiem, kas summāri veido 14% no visu hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā, informēja Latvijas Bankā.

Augustā pievienotā likme samazināta 644 hipotekārajiem kredītiem, tostarp 548 to izdarīja pie esošā aizdevēja, bet 96 pārkreditējās.

Kopš gada sākuma pievienotās procentu likmes samazinātas 9356 mājsaimniecībām, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējos trijos gados kopā.

Kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, atlikums šā gada laikā sasniedzis gandrīz 700 miljonus eiro jeb teju 14% no visa hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā.

Vidējais likmes samazinājums joprojām ir virs 0,4 procentpunktiem tiem, kuri likmi samazināja pie esošā aizdevēja, un ap 0,8 procentpunktiem tiem, kuri to izdarīja pārkreditējoties. Tas ļāvis šiem kredītņēmējiem samazināt procentu maksājumus par vidēji attiecīgi 350 eiro un 515 eiro gadā. Kopējais ietaupījums gada laikā sasniedz 3,2 miljonus eiro, bet visa atlikušā kredītu termiņa laikā - 44,7 miljonus eiro.

2025. gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,5 % (sezonāli un kalendāri nekoriģēti dati), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, IKP pieaudzis par 0,6 % (sezonāli un kalendāri koriģētie dati salīdzināmajās cenās). Lielākais ieguldījums IKP izaugsmē bijis apstrādes rūpniecības nozarei.

2025. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, IKP salīdzināmajās cenās (sezonāli un kalendāri nekoriģēts) palielinājies par 1,7 %, faktiskajās cenās sasniedzot 30,8 miljardus eiro.

Faktiskajās cenās IKP šī gada 3. ceturksnī bija 11,2 miljardi eiro.

3. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Samazinājums novērots veselības aprūpes, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 19,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 10,54 miljardi eiro.

2025.gada otrajā ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare. Samazinājums bija elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē un transporta un uzglabāšanas nozarē.

Izvēle starp fiksēto un mainīgo procentu likmi nosaka to, cik prognozējams un stabils būs ikmēneša maksājums visa kredīta periodā. Ja nav skaidrs, kā darbojas katrs risinājums, pastāv risks saskarties ar neplānotiem maksājumu pieaugumiem vai arī zaudēt iespēju izmantot labvēlīgas procentu likmju izmaiņas tirgū.

Hipotekāro kredītu iespējams noformēt ar mainīgo vai fiksēto procentu likmi, katrai iespējai ir gan savas priekšrocības, gan riski. Mainīgā likme sastāv no bankas noteiktās pievienotās likmes un Euribor, kura vērtība tiek regulāri pārskatīta ik pēc 3, 6 vai 12 mēnešiem. Tas nozīmē, ja klients izvēlās 6 mēnešu periodu, tad visu šo pusgadu ir piemērota viena procentu likme, un pēc tam tā mainās atkarībā no Euribor jaunās likmes.

Mainīgā likme dod iespēju gūt labumu no tirgus likmju krituma, jo maksājums samazinās līdz ar Euribor vērtību. Taču pastāv risks, ka Euribor kāpuma laikā kredīta maksājumi pieaugs un palielinās finansiālo slogu. Izvēloties mainīgo likmi, jānovērtē sava gatavība uzņemties šo risku un segt iespējamos izmaksu kāpumus.

Valsts parāds ir viens no tiem ekonomikas rādītājiem, kas publiskajā telpā regulāri tiek pieminēts ar spēcīgu emocionālu piegaršu. Vieni saka: "Mūsu parāds ir mazs, nav par ko uztraukties." Citi brīdina: "Parāds aug pārāk strauji, drīz būs krīze." Abas frāzes ir intuitīvas, bet ekonomiski nepilnīgas.

Lai par Latvijas valsts parādu spriestu jēgpilni, jāatbild uz šādiem jautājumiem: Cik liels ir valsts parāds un kā tas mainās? Kādas ir valsts parāda izmaksas un riski? Kad valsts parāda pieaugums ir ekonomiski pamatots? Kāda ir Latvijas valsts parāda prognoze? Ko var darīt, lai valsts parādu kontrolētu, nekaitējot ekonomikas izaugsmei?

Šajā rakstā mēģināšu sniegt atbildes, balstoties uz datiem, ekonomisko loģiku un Latvijas Bankas pētījumu rezultātiem.

1. Cik liels ir Latvijas valdības parāds?

Latvijas valsts jeb valdības parāds pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski pieaudzis: no aptuveni 15 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2004. gadā līdz aptuveni 48 % no IKP 2025. gadā (1. attēls). Parāda pieaugums Latvijā nav bijis vienmērīgs. Ir divi periodi, kad tas kāpa īpaši strauji: globālās finanšu krīzes laikā (2008–2010), kas Latvijas ekonomiku ietekmēja ļoti smagi, un Covid-19 pandēmijas laikā (2020–2021), kad valstis, tostarp Latvija, būtiski palielināja izdevumus, lai atbalstītu mājsaimniecības un uzņēmumus. Vairākums ekonomistu parāda pieaugumu krīžu laikā uzskata par normālu parādību – valdībai ir jāaizņemas vairāk, jo krīt nodokļu ieņēmumi un vienlaikus pieaug izdevumi. Problēma rodas tad, ja pēc krīzes parāds nevis pakāpeniski samazinās, bet paliek uz vietas vai pat turpina pieaugt.

“Lietuvos centrinė kredito unija” (LCKU), kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību tīklu Baltijas valstīs, uzsāk publisku subordinēto obligāciju emisiju. Sabiedrība ieguldītājiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā piedāvās iegādāties 10 gadu obligācijas vērtībā līdz 4 miljoniem eiro, kas tiek izlaistas saskaņā ar 8 miljonu obligāciju programmu. Procentu likme sasniegs 8–8,25 % gadā, procenti tiks izmaksāti reizi pusgadā. Obligācijas tiks izvietotas no 26. novembra līdz 12. decembrim. Emisija būs iekļauta tirdzniecībā “First North” alternatīvajā NASDAQ tirgū.

Izvietošanu organizē un veic ieguldījumu pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

Saskaņā ar LCKU valdes priekšsēdētāja un administrācijas vadītāja Mindauga Vijūna (Mindaugas Vijūnas) teikto, obligāciju emisija ir dabiska Lietuvā izveidojušās nobriedušās krājaizdevu sabiedrību sistēmas izaugsmes daļa. Piesaistītie līdzekļi tiks veltīti LCKU kapitāla stiprināšanai un tālākai grupas ilgtspējīgai attīstībai.

“Lietuvas krājaizdevu sabiedrību nozare ir pārredzama, atbildīgi regulēta finanšu sistēma, kas atbilst stingrajiem ES standartiem un pārvalda risku tikpat profesionāli, kā to dara banku nozare. Vienlaikus tā ir saglabājusi kooperatīvu darbības modeli, kas nodrošina papildu stabilitāti un ciešu saikni ar vietējām kopienām. Cenšamies nodrošināt nepārtrauktu tās ilgtspēju, vienlaikus piedāvājot iespēju ieguldīt mūsu emitētajā finanšu instrumentā,” saka M. Vijūns.

Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā ir vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu Pieejamības Pārskatā 2025".

Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas Banka publicē šo analītisko izdevumu, kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo gadu laikā.

"Finanšu Pieejamības Pārskata 2025" secinājumi būs atslēgas temats Latvijas Bankas gadskārtējā tautsaimniecības konferencē, kas šā gada 21. novembrī notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Diskusijās tiks meklēti labākie risinājumi, lai nodrošinātu, ka kreditēšanas atkopšanās nebūs īslaicīga parādība, bet gan noturīgs balsts Latvijas uzņēmējiem un mājsaimniecībām, veicinot straujāku tautsaimniecības izaugsmi.

Latvijas Kokrūpniecības federācija, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija ir nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam un Saeimas deputātiem ar aicinājumu atcelt vai vismaz būtiski samazināt plānoto vinjetes likmes pieaugumu transportlīdzekļiem un to sastāviem ar pilnu masu no 12 tonnām, kas aprīkoti ar četrām un vairāk asīm un "Euro VI" dzinēju, informē asociāciju izpilddirektors Artūrs Bukonts.

LNMA norādīja, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītie grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā neatrisina prezidenta identificētās problēmas pēc būtības, bet tikai ļoti šaurā apjomā skar atsevišķas sabiedrības grupas.

Asociācija ar izpratni esot uztvērusi prezidenta lēmumu nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai, kā arī prezidenta vēstulē paustos argumentus - par nepietiekami izvērtētu ietekmi, sabiedrības līdzdalības trūkumu, tiesiskās paļāvības principa apdraudējumu un neskaidru mērķu sasniegšanas mehānismu.

LNMA skaidro, ka autoceļu lietošanas nodevas palielināšana skars mežsaimniecības un kokrūpniecības nozari, pārtikas ražošanas un piegādes ķēdes, būvniecību un reģionālo uzņēmējdarbību, pašnodarbinātos un mazās saimniecības, kā arī ikvienu patērētāju, kam gala cenu pieaugums tiks pārlikts uz precēm un pakalpojumiem.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2024. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, palielinājies par 2,9%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt, salīdzinot ar 2025. gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, pieaudzis par 0,6%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP pagājušajā gadā bija 43 miljardu eiro apmērā, tostarp ceturtajā ceturksnī - 11,821 miljarda eiro apmērā.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ceturtajā ceturksnī būtisku ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumi. Samazinājums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē.

Hipotekārās kreditēšanas pieaugums bieži tiek pasniegts kā labsajūtas rādītājs, taču dati liecina, ka izaugsme ne visur nozīmē vienu un to pašu. Latvijas reģionos hipotekāro kredītu īpatsvars joprojām ir zems, un tas nav skaidrojams ar vāju ekonomisko aktivitāti vien. Drīzāk – ar to, kā mēs skatāmies uz risku, izvēli un informāciju.

Ko rāda dati – un ko tie nerāda? Jau pirms diviem gadiem Latvijas Banka publicēja visnotaļ skaudrus datus: reti kurā pašvaldībā hipotekāro kredītu atlikums pārsniedz 10 % no pašvaldības iekšzemes kopprodukta (IKP). Rīgā šis rādītājs bija 9,3 %, Jūrmalā – 22 %, bet pārējā Pierīgā – 29 %. Gandrīz katrā otrajā Latvijas pašvaldībā hipotekāro kredītu apjoms nepārsniedza 3 % no IKP. Dati ir nepielūdzami, un vēl būtiskāk – tie rāda, ka zemajai kreditēšanas aktivitātei nav tiešas saistības ar ekonomisko aktivitāti reģionos.

Vienlaikus jāatzīst: kopējais tirgus pēdējā gadā ir kļuvis aktīvāks. Latvijas Bankas statistika liecina, ka 2025. gada novembrī privātpersonām kredītos mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam izsniegti 194,7 miljoni eiro – par 40,7 % vairāk nekā 2024. gada novembrī. To veicināja algu pieaugums, labāka mājsaimniecību finanšu plānošana un “Euribor” likmes samazināšanās, kā rezultātā mājokļu kredītu gada procentu likme pērn samazinājās no 5,15 % līdz 4,13 %, un šobrīd likmes ir stabilizējušās.

Licencētie nebanku kreditētāji 2025. gada pirmajā pusgadā izsniedza jaunus kredītus 452,08 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Zaiga Liepiņa.

Kopumā tika noslēgti 529 050 jaunu darījumu, kas ir par 0,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Distances kredītiem darījumu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā pieauga par 11,3%, bet līzingiem - par 19,3%. Vienlaikus samazinājās patēriņa kredītu (par 28%), hipotekāro kredītu (par 22,4%) un kredītu pret kustamas lietas ķīlu (par 10,8%) darījumu skaits.

Savukārt distances kredītu summa pieauga par 19,7%, līzingu - par 29,6%, bet hipotekāro kredītu summa samazinājās par 5%. Arī patēriņa kredītiem turpinājās kritums - par 23,9%.

Kopējais patērētāju kredīta (nebanku) devēju kredītportfelis 2025. gada 30. jūnijā bija pieaudzis līdz 1,318 miljardiem eiro, kas ir par 179 miljoniem eiro jeb 15,7% vairāk nekā 2024. gada 30. jūnijā, sasniedzot visu laiku augstāko līmeni.

ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānas režīmu jau manāmi ietekmējusi pasaules izejvielu tirgus un palielinājusi jauna inflācijas kāpuma risku eirozonā. Kopš konflikta sākuma Brent markas naftas cena pieaugusi par 48 %, savukārt Eiropas dabasgāzes cenas palielinājušās par 64 %.

Finanšu tirgi uz šīm pārmaiņām jau sākuši reaģēt. EURIBOR nākotnes darījumu līkne liecina, ka investori arvien aktīvāk vērtē iespējamu inflācijas paātrināšanos un Eiropas Centrālās bankas (ECB) reakciju. Pēdējā piektdienā pirms konflikta sākuma tirgus dalībnieki prognozēja, ka 2026. gada decembrī 3 mēnešu EURIBOR sasniegs 2,02 %, bet 6 mēnešu EURIBOR – 2,12 %. Šobrīd prognozes jau pieaugušas attiecīgi līdz 2,26 % un 2,38 %. Citiem vārdiem sakot, tirgus pamazām sāk iecenot iespējamu ECB reakciju uz inflācijas kāpumu – bāzes procentu likmju paaugstināšanu.

Tomēr vai jauns inflācijas kāpums automātiski nozīmētu strauju ECB lēmumu paaugstināt bāzes procentu likmes? Ar šādu secinājumu steigties nevajadzētu. Drīzāk var pieņemt, ka pat gadījumā, ja inflācija īslaicīgi paātrinātos, ECB procentu likmes nemainīs. Pirmkārt, pašreizējais eirozonas ekonomikas cikls būtiski atšķiras no situācijas 2022. gada jūlijā, kad ECB sāka agresīvu procentu likmju paaugstināšanas ciklu. Toreiz eirozonas ekonomika bija ļoti spēcīga – to joprojām balstīja pēc pandēmijas piedzīvotais ekonomikas atveseļošanās bums.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Šā gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pieauga par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šā gada deviņos mēnešos pieaugums ir 1,7% pret pērnā gada deviņiem mēnešiem.

Deviņu mēnešu IKP faktiskajās cenās sasniedza 30,8 miljardus eiro, bet šā gada 3. ceturksnī IKP bija 11,2 miljardi eiro. Iepriecinošākais fakts, ka lielāko ieguldījumu IKP izaugsmē 3. ceturksnī veido tieši apstrādes rūpniecības nozare. Nepatīkamākais, ka importa izaugsme apsteidz eksporta apjomu pieaugumu.

Apstrādes rūpniecība - izaugsmes priekšgalā

3. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtības izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi.Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība auga par 7,3%, ko ietekmēja palielinājums 16 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - pievienotā vērtība pieauga par 9,2% un pārtikas produktu ražošanā – par 10,7%.

Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju patēriņu.

Neraugoties uz to, ka inflācija joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, algu kāpums Latvijā bijis straujāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tomēr līdzās pozitīvajām tendencēm saglabājas arī izaicinājumi, kas var ietekmēt turpmāko attīstības tempu.

Ekonomikas izaugsme pēc ilgstošas stagnācijas

Pēc ilgstošas lejupslīdes un stagnācijas, kas sākās 2021. gadā, šī gada pirmajos divos ce-turkšņos Latvijas ekonomika sāka uzrādīt izaugsmi. Analizējot datus pa sektoriem, redzams, ka pieaugumu kopš 2024. gada sākuma pret šī gada vidu uzrādījuši gandrīz visi sektori. Atguvusies ražošana un to lielā mērā ietekmējis gan eksporta, gan vietējā tirgus pieprasījums. Iz-augsme vērojama arī finanšu un citu pakalpojumu sektoros, kā arī vienā no svarīgākajām Latvijas nozarēm – mežsaimniecībā. Turpretī ievērojams kritums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nedaudz arī nekustamo īpašumu nozarē, mazāk tirdzniecībā, transportā un tūrismā.

2025. gada trešajā ceturksnī 27 % no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem piešķirti privātmāju iegādei, kas ir par 6 % vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, savukārt 73 % aizdevumu novirzīti dzīvokļu iegādei, liecina bankas Citadele dati.

Nekustamo īpašumu tirgus pakāpeniski stabilizējas – līdz gada beigām nav sagaidāmas būtiskas procentu likmju vai cenu svārstības.

Salīdzinot 2025. gada trešo ceturksni ar iepriekšējo, bankas Citadele dati liecina, ka nekustamo īpašumu kreditēšanā saglabājas augšupejoša pieprasījuma tendence – izsniegto aizdevumu apjoms pieaudzis par 9 %. Kredītņēmēji kļūst arvien drošāki, uzņemoties saistības. Arī turpmākajos mēnešos tirgū nav sagaidāmas būtiskas svārstības, nekustamo īpašumu tirgus turpinās attīstīties stabilā, bet mērenā tempā, saglabājot izdevīgus nosacījumus īpašuma iegādei.

“Arvien biežāk tiek noslēgti aizdevuma līgumi ar pircējiem, kuri iegādājas mājokļus projektos, kas vēl atrodas būvniecības stadijā, tādējādi veidojot stabilus un pievilcīgus nosacījumus gan attīstītājiem, gan investoriem. Šī tendence apliecina pircēju uzticību un gatavību uzņemties ilgtermiņa saistības vēl pirms mājokļa nodošanas ekspluatācijā, turklāt tā pakāpeniski atjaunojas pēc būtiska krituma 2022. un 2023. gadā,” skaidro Artis Zeiļa, bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts.

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Ar mērķi aktivizēt hipotekāro kreditēšanu Latvijas reģionos, šā gada 29. oktobrī ir uzsākta jauna valsts atbalsta programma “Mājokļu iegādes aizdevumi reģionos”.

Programmas aizdevumi būs pieejami tikai mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas teritorijām un aizdevuma maksimālā summa būs līdz 74 tūkstošiem eiro.

Ekonomikas ministrijas un Attīstības finanšu institūcijas ALTUM programma izveidota, lai mazinātu ģeogrāfiskos šķēršļus mājokļu iegādei reģionos, kur līdz šim hipotekārā kreditēšana bijusi ierobežota. Programma darbosies līdz 2029. gada 31. decembrim un tās apjoms ir līdz 105 miljoniem eiro. Pieteikumus aizdevuma saņemšanai iedzīvotāji var iesniegt sākot no 29. oktobra ALTUM klientu apkalpošanas portālā mans.altum.lv.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Ar jauno programmu mēs novēršam tirgus nepilnību – situāciju, kad privātais finansējums reģionos bieži vien nav pieejams vai pieejams nepietiekamā apjomā. Daudzviet iedzīvotāji pat ar stabilu ienākumu līmeni nevar saņemt hipotekāro kredītu mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas, banku skatījumā – pārāk augstu risku dēļ. Šī programma dos reālu iespēju iedzīvotājiem, kas vēlas dzīvot un iegādāties mājokli reģionā, to īstenot neatkarīgi no tā, vai tā ir ģimene, jauns speciālists vai cilvēks, kurš vēlas atgriezties vai pārcelties no galvaspilsētas. Tā ir nozīmīga daļa no plašāka valsts mērķa – attīstīt reģionus, līdzsvarot ekonomisko izaugsmi un stiprināt vietējo kopienu dzīvotspēju visā Latvijā.”

Līdz piektdienai, 17. oktobrim, plkst.14:00 norisināsies Eleving Group obligāciju publiskais piedāvājums, kura ietvaros investori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Luksemburgas var iegādāties uzņēmuma augstākās prioritātes nodrošinātas obligācijas (ISIN XS3167361651) ar gada likmi ne mazāku par 9,5%.

Eleving Group šīs obligāciju emisijas ietvaros plāno piesaistīt līdz pat 250 miljoniem eiro.Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, gada procentu likme ir ne mazāka par 9,5%. Galīgā likme tiks noteikta un paziņota 2025. gada 17. oktobrī. Procentu maksājumi tiks veikti divas reizes gadā - katra gada 31. martā un 30. septembrī. Paredzams, ka pirmais maksājums tiks veikts 2026. gada 31. martā.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir pieci gadi no to emisijas - 2030. gada 24. oktobrī.

"Pērn mēs veiksmīgi īstenojām IPO, pavisam nesen saņēmām kredītreitinga uzlabojumu no Fitch Ratings. Tāpat šobrīd uzrādām spēcīgus finanšu rezultātus. Mēs esam stiprāki nekā jebkad agrāk, un tieši tāpēc esam uzsākuši līdz šim lielāko obligāciju emisiju - ar plānu piesaistīt finansējumu līdz pat 250 miljoniem eiro. Ar šo emisiju mēs plānojam refinansēt esošās saistības, kā arī novirzīt 100 miljonus eiro kredītportfeļa attīstībai. Šis papildu finansējums dos mums iespēju turpināt investēt 16 tirgos, kuros šobrīd strādājam, sniedzot iespēju mums turpināt peļņu nesošu izaugsmi. Piedāvātā kupona likme Eleving Group obligācijām ir ļoti konkurētspējīga un pievilcīga pašreizējos tirgus apstākļos. Tādēļ aicinu investorus izmantot iespēju un iegādāties mūsu obligācijas," norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Olu pakas cena patērētājiem pēc samazinātā 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas olām varētu samazināties par aptuveni 20-30 centiem, prognozēja AS "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps.

PVN samazinājums no 21% uz 12% primārās pārtikas grozam, tai skaitā olām, pirmkārt, būs ieguvums gala patērētājam, jo olas, kas ir kvalitatīvs un uzturvielām vērtīgs produkts, kļūs salīdzinoši un faktiski finansiāli pieejamākas," uzsvēra Auškāps.

Tomēr viņš akcentēja, ka nozīmīga loma būs arī veikalu tīklu gatavībai pilnībā atspoguļot PVN samazinājumu cenās.

"Ticam arī, ka PVN samazinājums pamata pārtikas grozam veiksmīgi ietekmēs valsts ekonomiku, tieši stiprinot plašākas sabiedrības pirktspēju un labklājību," norādīja "Balticovo" valdes loceklis, piebilstot, ka PVN samazināšana primārās pārtikas grozam arī mazinās inflāciju.

Viņš minēja, ka pieredze ar augļu un dārzeņu PVN samazinājumu pierāda, ka pie zemākas likmes samazinās arī ēnu ekonomikas apjoms, kas ilgtermiņā nozīmē lielākus ieguvumus valstij un sabiedrībai kopumā.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktās procentu likmes patlaban ir atbilstošas situācijai ekonomikā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Pašreizējā brīdī, manuprāt, procentu likmes joprojām ir atbilstošas," teica Latvijas Bankas prezidents.

Viņš pauda, ka degvielas cenu kāpums uzreiz nenozīmē, ka obligāti būs jāpalielina procentu likmes. ECB likmju palielināšana būs nepieciešama, ja radīsies bažas, ka degvielas cenu kāpums ģeopolitisku iemeslu dēļ sāk iesakņoties un palielināt arī inflācijas gaidas.

"Ja mums radīsies bažas par to, ka piedāvājuma šoks, proti, degvielas cenu kāpums ģeopolitisku iemeslu dēļ sāk otrās kārtas efektus, sāk iesakņoties un pacelt arī inflācijas gaidas, tādā gadījumā, protams, šī iejaukšanās, palielinot likmes, būs nepieciešama. Šajā brīdī tas nudien vēl nav redzams," sacīja Kazāks.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā.

Ekonomiskā izaugsme nav abstrakta ambīcija - tā ir vienīgais ilgtspējīgais ceļš uz valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Ja ekonomika neaug, nepalielinās ne algas, ne budžeta ieņēmumi, ne publisko pakalpojumu kvalitāte.Vispirms jāuzsver, ka darba devēju priekšlikums Darba likuma grozījumos nav samazināt virsstundu apmaksas apmēru darbiniekiem, bet gan noteikt likumā saprātīgu un konkurētspējīgu bāzes minimumu 50% apmērā, vienlaikus atstājot pilnīgu brīvību pusēm vienoties par lielāku virsstundu apmaksu bez jebkādiem ierobežojumiem.

No ekonomikas skatupunkta šī nav morāla dilemma. Tā ir izvēle par to, kā regulējums ietekmē izmaksas, elastību un uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmumiem un publisko finanšu plānotājiem izšķiroši ir tas, cik prognozējama un pielāgojama ir sistēma, kurā jāstrādā. No šīs izvēles ir atkarīgs, vai ekonomika spēj attīstīties stabili un piesaistīt investīcijas, vai arī pakāpeniski zaudē konkurētspēju un tempu. Pašlaik Latvijas regulējums ir nepārprotams – virsstundu darbs jāapmaksā ar piemaksu, kas nav mazāka par 100% no noteiktās algas likmes. Tas nav izvēles jautājums un nav atkarīgs no situācijas. Tas ir likumā noteikts vispārējs minimums, no kura sākas jebkura aprēķina loģika.

Dabas resursu nodokļa (DRN) likmi kūdrai no 2027.gada plānots palielināt vairāk nekā 10 reizes, bet no 2028.gada neapstrādātai kūdrai, kurināmā kūdrai un apstrādātai kūdrai nodokļa likmi paredzēts palielināt vēl vairāk nekā trīs reizes, kamēr kūdras substrātam - par vairāk nekā 66%, liecina Tiesību aktu portālā saskaņošanai nodotie grozījumi DRN likumā.

Tāpat no 2027.gada paredzēts ieviest DRN likmi neapstrādātai koksnei. Tajā pašā laikā smiltij un smiltij-grantij DRN likmi no 2026.gada paredzēts palielināt par 25%.

Šobrīd DRN likme kūdrai ir 0,7 eiro par tonnu. Likumprojektā teikts, ka DRN samazinātā likme kūdrai 7,5 eiro par tonnu tiks piemērota 2027.gadā.

Savukārt no 2028.gada 1.janvāra kūdrai plānots ieviest diversificētās likmes. Pamata diversificētā likme neapstrādātai kūdrai, kurināmā kūdrai un apstrādātai kūdrai no 2028.gada būs 25 eiro par tonnu, kamēr kūdras substrātam likme būs 12,5 eiro par tonnu, bet ilgstošiem oglekli uzglabājošiem produktiem - 7,5 eiro par tonnu.

Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) skaidro, lai arī jau no 2026.gada valstij veidojas siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju saistības, kas izriet no kūdras ieguves, diversificētais nodoklis tiks ieviests pakāpeniski. Tas ļaus nozarei pārkārtoties un plānot darbību.