ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru apmēram stundu pirms Irānai izvirzītā ultimāta termiņa, un Teherāna piekrita uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu.

Irāna raksturoja šo pamieru kā savu uzvaru un pavēstīja, ka ir piekritusi sarunām ar ASV, kas piektdien sāksies Pakistānā, par ceļu uz kara izbeigšanu.

Tramps sacīja, ka ir runājis ar Pakistānas līderiem, kuri "lūdza, lai es atliktu postošā spēka sūtīšanu uz Irānu šonakt".

"Ja Irānas Islāma Republika piekrīt Hormuza šauruma pilnīgai, tūlītējai un drošai atvēršanai, tad es piekrītu apturēt bombardēšanu un uzbrukumu Irānai uz divu nedēļu periodu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči apstiprināja drošu kuģošanu caur Hormuza šaurumu uz divām nedēļām.

"Ja uzbrukumi Irānai tiek apturēti, mūsu varenie bruņotie spēki izbeigs savas aizsardzības operācijas," sacīja Aragči.

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, bet naftas cenas kritās, investoriem turpinot fokusēties uz Hormuza šaurumu un gaidāmām centrālo banku sanāksmēm.

Naftas cenas kritās pēc tam, kad Hormuza šaurumu šķērsoja Pakistānas tankkuģis.

Irāna tomēr turpināja uzbrukt naftas rūpniecības infrastruktūrai Persijas līča valstīs, un pirmdien tās droni trāpīja naftas atradnēm Apvienotajos Arābu Emirātos un Irākā.

Nafta un naftas produkti no stratēģiskajām rezervēm nekavējoties tiks laisti tirgū Āzijā un Okeānijā, bet Eiropā un Amerikā - marta beigās, svētdien paziņoja Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA).

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien aicināja Franciju un Lielbritāniju palīdzēt nodrošināt kuģošanu caur Hormuza šaurumu, ko šobrīd cenšas bloķēt Irāna.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka karš Tuvajos Austrumos, kuru uzsāka ASV un Izraēlas triecieni Irānai, "nav NATO lieta" un Vācija tajā nepiedalīsies. Arī Lielbritānija, Spānija, Polija, Grieķija un Zviedrija ir distancējušās no aicinājumiem militāri iesaistīties.

Dabasgāzes cena pirmdien strauji pieaugusi saistībā ar Irānas lēmumu atkal slēgt Hormuza šaurumu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena palielinājusies par gandrīz 6% līdz 41,02 eiro par megavatstundu.

Irānas centrālā militārā pavēlniecība sestdien paziņoja, ka tā atsāks Hormuza šauruma "stingru pārvaldību", atceļot lēmumu atbloķēt stratēģisko kuģu ceļu.

Paziņojumā, ko izplatīja valsts televīzija, pavēlniecība norādīja, ka Vašingtona ir lauzusi solījumu, turpinot jūras blokādi kuģiem, kas kuģo uz Irānas ostām un no tām.

Kamēr ASV neatjaunos pārvietošanās brīvību visiem kuģiem, kas apmeklē Irānu, "situācija Hormuza šaurumā tiks stingri kontrolēta", teikts paziņojumā.

Tikai dažas stundas pirms paziņojuma par Hormuza slēgšanu Teherāna bija paziņojusi par tā atvēršanu, un caur šaurumu bija izbraukuši vairāk nekā desmit kuģu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, bet naftas cenas pieauga bažās, ka varētu atsākties karadarbība Tuvo Austrumu karā pēc tam, kas Irāna atkal slēdza Hormuza šaurumu pēc tā īslaicīgas atkalatvēršanas.

Investori nervozēja, tuvojoties ASV-Irānas pamiera beigām. ASV paziņoja, ka "drīz" nosūtīs delegāciju uz jaunu sarunu kārtu Pakistānā, bet Irāna vēl nebija izlēmusi, vai piedalīties šajās sarunās.

"Tirgus noskaņojums nedēļas sākumā ir ļoti atšķirīgs no tā, kāds tas bija piektdien," sacīja tirdzniecības grupas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Jēlnaftas cenas piektdien bija kritušās pēc paziņojuma, ka Hormuza šaurums ASV un Irānas pamiera laikā ir pilnībā atvērts komerciālajiem tankkuģiem un kravas kuģiem.

Pirmdien tās atkal pieauga, jo Irāna atkal slēdza Hormuza šaurumu un paziņoja, ka ASV ar Irānas ostu blokādi un Irānas kravas kuģa sagrābšanu ir pārkāpušas divu nedēļu pamieru.

Nafta un naftas produkti no stratēģiskajām rezervēm nekavējoties tiks laisti tirgū Āzijā un Okeānijā, bet Eiropā un Amerikā - marta beigās, svētdien paziņoja Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA).

11. martā IEA dalībvalstis, to vidū arī Latvija, vienojās laist tirgū 400 miljonus barelu naftas no stratēģiskajām rezervēm, lai mazinātu cenu kāpumu, ko izraisījis karš Tuvajos Austrumos.

"Dalībvalstis ir iesniegušas IEA individuālus īstenošanas plānus. Šajos plānos norādīts, ka IEA dalībvalstis Āzijas un Okeānijas valstīs krājumus darīs pieejamus nekavējoties," norādīja IEA.

"IEA dalībvalstis Amerikā un Eiropā krājumus darīs pieejamus no marta beigām," piebilda IEA.

"Karš Tuvajos Austrumos rada lielākos piegādes traucējumus pasaules naftas tirgus vēsturē," uzsvērusi IEA.

IEA dalībvalstu vienošanās par rezervju izmantošanu nav būtiski ietekmējusi naftas cenu, kas svārstās ap 100 ASV dolāriem par barelu, kas ir augstākais rādītājs kopš 2022. gada. PIrms kara sākuma naftas cena bija zem 70 dolāriem par barelu.

Dabasgāzes cena trešdien samazinājusies par 20% pēc tam, kad ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena trešdien sarukusi līdz 42,5 eiro par megavatstundu.

Kā ziņots, ASV un Irāna otrdien vienojās par divu nedēļu pamieru apmēram stundu pirms Irānai izvirzītā ultimāta termiņa, un Teherāna piekrita uz laiku atkal atvērt kuģošanai Hormuza šaurumu.

Irāna raksturoja šo pamieru kā savu uzvaru un pavēstīja, ka ir piekritusi sarunām ar ASV, kas piektdien sāksies Pakistānā, par ceļu uz kara izbeigšanu.

Tramps sacīja, ka ir runājis ar Pakistānas līderiem, kuri "lūdza, lai es atliktu postošā spēka sūtīšanu uz Irānu šonakt".

"Ja Irānas Islāma Republika piekrīt Hormuza šauruma pilnīgai, tūlītējai un drošai atvēršanai, tad es piekrītu apturēt bombardēšanu un uzbrukumu Irānai uz divu nedēļu periodu," Tramps paziņoja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

NATO gaidāma "ļoti slikta" nākotne, ja ASV sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt globālajam naftas eksportam svarīgo Hormuza šaurumu, intervijā laikrakstam "Financial Times" svētdien sacīja ASV prezidents Donalds Tramps.

Kā norādīja Tramps, viņš sagaida, ka tāpat kā ASV ir palīdzējušas Ukrainai karā ar Krieviju, Eiropa palīdzēs Hormuza šaurumā.

"Ja nebūs atbildes vai tā būs negatīva, es uzskatu, ka tas būs ļoti slikti NATO nākotnei," sacīja Tramps.

Kā pieļāva ASV prezidents, gaidāmais samits Pekinā ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu varētu tikt atlikts.

Tramps mudinājis Ķīnu sniegt palīdzību Hormuza atbloķēšanas lietā.

"Mēs gribētu zināt pirms" šī samita, sacīja Tramps, norādot, ka Ķīna, kā arī daudzas Eiropas valstis vairāk nekā ASV ir atkarīgas no naftas, kas tiek transportēta no Persijas līča.

"Ir tikai pareizi, ka cilvēki, kas gūst labumu no šī šauruma, palīdzēs nodrošināt, lai tur nenotiktu nekas slikts," sacīja Tramps.

Analītiķi pirmdien brīdina, ka naftas cenas pasaulē varētu turpināt palielināties, ņemot vērā krīzi Tuvajos Austrumos, kas rada bažas par ilgstošām naftas ieguves problēmām un transporta traucējumiem Hormuza jūras šaurumā.

Bijušais Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) naftas nodaļas vadītājs Nīls Atkinsons norāda, ka enerģijas tirgi vēl nekad nav pieredzējuši Hormuza jūras šauruma faktisku slēgšanu.

Ja vien kaut kas visai drīz nemainīsies, "mums draud izšķiroša un vēl nepieredzēta enerģētikas krīze," intervijā raidorganizācijai CNBC sacīja Atkinsons.

Analītiķi skaidro, ka Irāka un Kuveita jau sākušas apturēt naftas ieguvi, un līdzīgs scenārijs draud arī Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Saūda Arābijai, ja Hormuza jūras šaurums ilgu laiku būs slēgts.

"Visā pasaulē ir naftas rezerves, taču gadījumā, ja šis jūras šaurums ilgstoši būs slēgts, šīs naftas rezerves, ja tās tiks izmantotas, tiks izsmeltas, un mēs nonāksim situācijā, kad naftas ieguve faktiski tiks pārtraukta Irākā un, iespējams, arī Kuveitā. Varbūt pat arī Saūda Arābijā. Un tad mēs nonāksim krīzē, kādu mēs vēl nekad neesam pieredzējuši," izteicās Atkinsons.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga bažās par ilgstošu Irānas karu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 9,2% līdz 100,46 dolāriem par barelu, noslēdzot tirdzniecības sesiju virs 100 dolāriem par barelu pirmoreiz kopš 2022. gada augusta. Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 9,7% līdz 95,73 ASV dolāriem par barelu.

Akciju cenas kritās, pastiprinoties bažām, ka bruņotais konflikts Tuvajos Austrumos ieilgs. ASV un Izraēla turpina triecienus Irānai, bet Teherāna uzbrūk Persijas līča valstīm un ir praktiski apturējusi tirdzniecību caur Hormuza šaurumu.

Tirgus nepārliecināja ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka Irānas atturēšana no kodolieroča ieguves viņam ir svarīgāka par naftas cenu kontrolēšanu.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās, investoriem pieņemot optimistisku viedokli par Tuvo Austrumu pamieru.

Kuģu satiksme Hormuza šaurumā tomēr pārsvarā netika atjaunota, un tas veicināja naftas cenu palielināšanos.

"Mums vēl nav pilnīga pamiera, bet tirgus ir mehānisms ar perspektīvu un tirdzniecība notiek, it kā pamiera vienošanās būtu lielā mērā noslēgta," sacīja "50 Park Investments" analītiķis Ādams Sarhans.

WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā uz neilgu laiku pakāpās virs 100 ASV dolāriem par barelu, bet noslēdza tirdzniecības sesiju zem šīs atzīmes.

Kopš trešdienas rītā stājās spēkā pamiers Tuvo Austrumu karā, Hormuza šaurumu ir šķērsojuši tikai 10 kuģi - deviņi Irānas kuģi un viens kuģis ar Gabonas karogu.

"Domājams, ka naftas cenas paliks paaugstinātas un nestabilas, līdz tiks panākta pastāvīgāka vienošanās starp visām pusēm," sacīja "Hargreaves Lansdown" akciju analītiķis Ārins Čīkrī.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot ASV prezidenta Donalda Trampa izvirzītā ultimāta Irānai termiņu, pēc kura bija gaidāmi postoši uzbrukumi Irānai.

Tramps svētdien brīdināja, ka līdz otrdienas plkst. 20.00 pēc Vašingtonas laika (trešdien plkst. 3 pēc Latvijas laika) Irānai jāpiekrīt Hormuza šauruma atkārtotai atvēršanai. Viņš draudēja dažu stundu laikā sagraut visus Irānas tiltus un elektrostacijas, ja Irāna neizpildīs ultimātā prasīto.

Naftas cenas dienas sākumā pieauga pēc ASV un Izraēlas triecieniem Irānas naftas eksporta terminālim Hārkas salā. Dienas gaitā naftas cenas tomēr stabilizējās, WTI markas jēlnaftas cenai Ņujorkas biržā nedaudz palielinoties, bet "Brent" markas jēlnaftas cenai Londonas biržā nedaudz samazinoties.

Galvenie ASV biržu indeksi lielāko dienas daļu kritās, bet dienas beigās kritumu daļēji nomainīja kāpums pēc tam, kad Baltais nams apstiprināja, ka ir saņemts Pakistānas priekšlikums pagarināt ultimātu Irānai par divām nedēļām.

Ekonomikā galvenais jautājums pašlaik ir ne tik daudz par konfliktu Tuvajos Austrumos, cik par kuģu satiksmi caur Hormuza šaurumu, tostarp, ja kuģu satiksme salīdzinoši ātri tiek atjaunota, konflikta ietekme uz globālo ekonomiku būs minimāla, intervijā aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists, ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

"Panikai un kategoriskiem apgalvojumiem, ka ir sākusies globāla vai reģionāla ekonomiskā krīze, tiešām nav pamata. Jā, ir satricinājumi kara dēļ Tuvajos Austrumos un īpaši tas attiecas uz energoresursu cenām. Tas pats attiecas uz minerālmēslojumu, par ko nedaudz mazāk tiek runāts. Tomēr satricinājumi joprojām ir īstermiņa, un pastāv cerība, ka šis militārais konflikts Tuvajos Austrumos diezgan īsā laika periodā beigsies," pauda Purgailis.

Tomēr, ja kuģu satiksme neatjaunojas ilgāk nekā divas nedēļas, energoresursu cenas saglabājas augstā līmenī un minerālmēslojuma pieejamība ir reāli apdraudēta, tad gan varam saskarties ar globālām problēmām.

Purgailis arī atgādināja, ka aplēses liecina, ka patiesībā energoresursu pusē nav reāla trūkuma, bet tirgus pašlaik jau ieceno risku, ka deficīts var rasties.

Karš Irānā ir būtiski ietekmējis starptautisko aviāciju un atstājis tūkstošiem cilvēku bez iespējas izceļot no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kataras un citām Tuvo Austrumu reģiona valstīm. Lai gan konflikta smagākās sekas skar cilvēkus, tā ietekme atspoguļojas arī starptautiskajā loģistikā un globālajās piegādes ķēdēs.

Stratēģiski nozīmīgajā Hormuza šaurumā, kas ir viens no pasaules svarīgākajiem jūras tranzīta mezgliem, kuģošana ir apstājusies, un traucēta arī aviopārvadājumu plūsma. Šīs sekas tiešā veidā izjutīs arī uzņēmēji Latvijā un pārējās Baltijas valstīs.Hormuza šaurums ir šaurs jūras ceļš starp Irānu un Omānu, kas savieno Persijas līci ar atklāto jūru. Caur to tiek pārvadāta aptuveni piektā daļa pasaules naftas tirdzniecības apjoma un ievērojama daļa sašķidrinātās dabasgāzes.

Bez energoresursiem pa šo koridoru tiek pārvadātas arī izejvielas, rūpniecības un patēriņa preces, kas nonāk no Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm Eiropā un otrādi.Pēc pēdējo dienu militārajiem uzbrukumiem un atbildes triecieniem reģionā kuģošana šaurumā faktiski ir apstājusies. Vairāki starptautiskie pārvadātāji savus kuģus no reģiona ir izveduši vai mainījuši to maršrutus. Vienlaikus gaisa telpas slēgšana ir ietekmējusi arī aviotransportu. Tas nozīmē, ka viens no pasaules svarīgākajiem tirdzniecības ceļiem pēkšņi ir kļuvis par augsta riska zonu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet naftas cenas pieauga, turpinoties neskaidrībai par ASV-Irānas miera sarunu atjaunošanu pirms divu nedēļu pamiera beigām.

Neilgi pēc ASV akciju tirgus slēgšanas ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par pamiera pagarināšanu, tomēr turpinot Irānas ostu militāro blokādi.

Investori bija cerējuši, ka par spīti naidīgai retorikai vēl ir iespējama vienošanās par Tuvo Austrumu kara izbeigšanu un Hormuza šauruma atkalatvēršanu naftas un gāzes pārvadājumiem.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā otrdien pieauga, turpinot pirmdienas kāpumu, kas bija noticis pēc tam, kad Irāna atkal slēdza Hormuza šaurumu.

"Investoru noskaņojums palika piesardzīgs, pastāvot neskaidrībai par Irānas pamieru," sacīja investīciju un tirdzniecības platformas IG tirgu analītiķis Aksels Rudolfs.

Naftas un gāzes cenas pirmdien pieauga, akciju cenas pasaules biržās lielākoties kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, Irānas karam satricinot finanšu tirgus pasaulē.

Eiropas dabasgāzes cenas pieauga par vairāk nekā 39% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu pēc Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

Pasaules jēlnaftas cenas kāpa par vairāk nekā 6% bažās par piegāžu traucējumiem, jo naftas transportēšanā svarīgais Hormuza šaurums faktiski tika slēgts un notika uzbrukumi vairākiem kuģiem.

3.martā "Brent" markas jēlnaftas cena pieaugusi par 4,3% līdz 81,06 ASV dolāriem par barelu, savukārt WTI markas naftas cena kāpusi par 3,7% līdz 73,83 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par vairāk nekā 33% pēc tam, kad pirmdien tā bija palielinājusies par gandrīz 40% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu saistībā ar Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

Tuvo Austrumu kara izraisītā enerģētikas krīze ir liels drauds globālajai ekonomikai un neviena valsts nebūs imūna pret Hormuza šauruma slēgšanas radīto ietekmi, pirmdien paziņoja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) izpilddirektors Fatihs Birols.

Austrālijas Nacionālā preses kluba pasākumā Birols pašreizējo enerģētikas krīzi salīdzināja ar 20. gadsimta 70. gadiem vai krīzi, ko izraisīja Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā 2022. gadā.

"Pašreizējā situācijā šī krīze ir kā divas naftas krīzes un viena gāzes krīze, kas apvienotas vienā," izteicās IEA vadītājs.

Birols brīdināja, ka karš Tuvajos Austrumos varētu novest pasauli pie smagākās enerģētikas krīzes pēdējo desmitgažu laikā, raksturojot situāciju kā "ļoti smagu".

"Daudzi no mums atceras divas secīgas naftas krīzes 20. gadsimta 70. gados," ko izraisīja arābu valstu un Izraēlas karš 1973. gadā un Irānas Islāma revolūcija 1979. gadā, novedot pie krasa degvielas deficīta un cenu pieauguma rietumvalstīs.

Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči piektdien paziņoja, ka Hormuza šaurums ASV un Irānas pamiera laikā ir pilnībā atvērts komerciālajiem tankkuģiem un kravas kuģiem.

Šādu Irānas paziņojumu atzinīgi jau novērtējis ASV prezidents Donalds Tramps.

"Paldies," savā platformā "Truth Social" ierakstījis Tramps, pavēstot, ka Hormuza šaurums " ir pilnībā atvērts un gatavs pilnīgai kuģošanai".

Reaģējot uz šo paziņojumu, naftas cenas uzrādījušas strauju kritumu.

"Brent" markas jēlnaftas cena samazinājusies par 10% līdz 89,11 ASV dolāriem par barelu, bet WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 11% līdz 84,11 dolāriem par barelu.

Teherānas spēki faktiski slēdza šaurumu pēc tam, kad 28. februārī sākās ASV un Izraēlas gaisa triecieni Irānai.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga, investoriem turpinot sekot Tuvo Austrumu kara gaitai.

Āzijas biržās akciju cenas pieauga, bet pēc to slēgšanas Eiropas biržu indeksi kritās par aptuveni 1,5% un saruka arī galvenie Volstrītas indeksi.

Akciju tirgus ir satricinājuši ASV un Izraēlas sestdien sāktie gaisa triecieni pret Irānu. Teherāna uz tiem atbildējusi, uzbrūkot Persijas līča valstīm un praktiski slēdzot Hormuza šaurumu, pa kuru tiek veikta piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu.

Naftas un gāzes cenas, kas trešdien bija stabilizējušās vai kritušās, ceturtdien atkal pieauga.

"Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka šo cenu kāpumu veicināja neapstiprinātas ziņas par Irānas triecienu tankkuģim Irākas tuvumā.

Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja, ka ASV karaflote ir gatava nepieciešamības gadījumā eskortēt naftas tankkuģus Hormuza šaurumā, viņa administrācija nav minējusi laiku, kad šī kuģu eskortēšana varētu sākties, atzīmēja O'Hērs.

ASV prezidents Donalds Tramps šodien brīdinājis Teherānu, ka to gaida jauni pārsteigumi.

"Skatieties, kas šodien notiks ar šīm nenormālajām padibenēm," savā platformā "Truth Social" pavēstīja Tramps.

Neraugoties uz iepriekšējiem izteikumiem, ka karš pret Irānu drīz varētu beigties, Tramps šodien uzsvēra, ka ASV militārais spēks ir nepārspēts un ASV ir neierobežots daudzums munīcijas un daudz laika.

Viņš apgalvoja, ka Irānas jūras un gaisa spēki ir iznīcināti, tāpat kā tās raķetes, droni un citi aktīvi.

Tramps jau otrdien piedraudēja Irānai ar smagu bombardēšanu, ja tā mēģinās bloķēt Hormuza šaurumu, kas ir viens no pasaulē svarīgākajiem naftas eksporta ceļiem.

Izraēla un ASV 28. februārī sāka raķešu triecienus Irānai, kas veikusi atbildes triecienus Izraēlai un objektiem Persijas līča reģionā.

Konflikts Tuvajos Austrumos var veicināt minerālmēslu cenu kāpumu, kā arī radīt papildu riskus piegāžu ķēdēm, kas savukārt var palielināt pārtikas ražošanas izmaksas un ietekmēt pārtikas cenas, atzina aptaujātie lauksaimnieki un eksperti.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā skaidroja, ka Latvija tieši nepaļaujas uz Persijas līča valstu mēslojuma eksportu, taču globālā tirgus saspringums, energoresursu cenu kāpums un loģistikas traucējumi var izraisīt negatīvu ietekmi uz importētā mēslojuma cenu un pieejamību.

Latvija minerālmēslus importē no dažādām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādēļ patlaban nav iespējams prognozēt būtiskus pieejamības traucējumus. Tomēr ilgstoši loģistikas traucējumi globālajos tirgos var ietekmēt cenu dinamiku arī Eiropā. Ilgstoša konflikta gadījumā tā ietekme uz pasaules tirgiem un piegādes ķēdēm tikai pieaugs, radot arvien būtiskākus traucējumus, minēja ZM.

Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš uzsvēra, ka ietekmes apmērs būs atkarīgs no konflikta ilguma un intensitātes.

Vilerts minēja, ka būtiskākās bažas ir saistītas ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai, tostarp pārstrādes rūpnīcām un termināļiem, jo to atjaunošana prasa laiku, un ietekme var saglabāties ilgāk par pašu konfliktu.

Savukārt mazāk bažu, pēc viņa teiktā, ir par Hormuza šauruma aizvēršanu. Ja kustība tajā tiks ierobežota īslaicīgi, cenas var piedzīvot straujas svārstības, taču relatīvi ātri stabilizēties.

Vilerts piebilda, ka situācijas stabilizēšanā ir ieinteresēta arī Ķīna kā nozīmīga Persijas līča energoresursu importētāja, kā arī ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis gatavību nodrošināt kuģošanas drošību šaurumā.

Naftas cena pirmdien strauji pieauga, jo atjaunotā spriedze starp ASV un Irānu satricināja tirgus.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā jūnija piegādes līgumiem bija par vairāk nekā 7% augstāka nekā iepriekšējā nedēļā, sasniedzot 97 ASV dolārus par barelu, arī Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā "West Texas Intermediate" (WTI) cena piedzīvoja līdzīgu pieaugumu. Februāra beigās, kad situācija Tuvajos Austrumos sāka saasināties, "Brent" cena bija zem 70 ASV dolāriem.

Cenu kāpums saistāms ar saspīlējumu Hormuzas šaurumā, kur ASV jūras spēki svētdien aizturēja Irānas kuģi.

ASV Centrālā pavēlniecība (CENTCOM) paziņoja, ka kuģis bija ceļā uz Irānas ostu Bandarabāsu, kad tas tika aizturēts. Irāna nosodīja šo rīcību kā bruņotu pirātismu un brīdināja par atriebību.

ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņojis, ka ASV karaflote nekavējoties sāks Hormuza šauruma blokādi, apturot tajā ieejošos un no tā izejošos kuģus.

Pēc neveiksmīgajām ASV un Irānas miera sarunām Islamabadā Tramps nolēmis pastiprināt kontroli pār stratēģisko kuģu ceļu, kas nodrošina 20% no pasaules naftas transporta apjoma, tādējādi cerot atņemt Teherānai svarīgāko ienākumu avotu.

Savā ierakstā sociālās saziņas vietnēs Tramps norādījis, ka devis karaflotei rīkojumu pārtvert ikvienu kuģi starptautiskajos ūdeņos, kas maksājis Irānai pieprasīto nodevu par Hormuza šauruma šķērsošanu.

Baltā nama saimnieks arī uzsvēris, ka sarunu neveiksmes cēlonis esot Irānas vēlme iegūt kodolieročus.

Viņš piebildis, ka piemērotā brīdī ASV armija piebeigs to mazumiņu, kas palicis pāri no Irānas pēc sešas nedēļas ilgās karadarbības.

Naftas cenu pieaugums palielina bažas par inflācijas paaugstināšanos un rada galvassāpes centrālajām bankām. Tikmēr aizdevumu procentu likmes pieaug, un investoriem ir grūti identificēt drošās aktīvu klases.

Martā akcijas, obligācijas un zelts piedzīvoja cenu samazināšanos.

Vēsture atkārtojas, bet vai Tramps šoreiz piekāpsies?

Pagājušajā gadā ASV prezidents Donalds Tramps sāka savu prezidentūru, pasludinot tirdzniecības tarifu karu pasaulei. Šogad kopā ar Izraēlu viņš uzsāka uzbrukumus Irānai. Abu šo notikumu sākums ir līdzīgs, ja tos mērām eiro izteiksmē: pasaules akcijas pagājušā gada martā samazinājās par 7,5 % un šogad par 4,9 %. Tomēr pagājušajā gadā pēc akciju krituma vēl par 12 % ASV prezidents tomēr atlika tarifu ieviešanu. Tirgi stabilizējās, un globālās akcijas pieauga par aptuveni 8 % visā 2025. gadā. Šoreiz diemžēl viņš nav vienīgais lēmumu pieņēmējs, un atkāpties var nebūt tik viegli.