Liepājā pazīstamā kafejnīca un radošā telpa «Ideju bode» savu darbību izbeidz, reģionālajam portālam rekurzeme.lv apliecinājusi tās izveidotāja un īpašniece Krista Lapiņa.

«Tas ir dažādu iemeslu kopums un sakrīt ar to, ka gribas ko pamainīt,» viņa saka par savu lēmumu.

Iemesls esot gan finansiālā situācija, gan fakts, ka K. Lapiņa pārceļas uz dzīvi Rīgā. Uzņēmumu vadīt no attāluma nebūtu iespējams, bet to pārcelt uz galvaspilsētu viņa arī negrasās. K. Lapiņa atklāj, ka ideju jauniem izaicinājumiem galvaspilsētā viņai netrūkst, un smejas, ka situācijā, kad iedzīvotāju paliek arvien mazāk, daudzi bijušie liepājnieki atkal satiekas Rīgā.

«Ideju bode» telpās bija izvietots mākslas preču salons un kafejnīca, pēc Kristas Lapiņas iniciatīvas tika rīkotas izstādes, alternatīvas mūzikas vakari, sadarbībā ar kino «Bize» bez maksas tika demonstrētas Eiropas nekomerciālās filmas. «Ideju bodē» notika arī dažādi semināri – tostarp veselīgu ēdienu gatavošanas meistarklases, semināri jaunajiem uzņēmējiem, telpas tika izīrētas banketiem un citiem sarīkojumiem.

Mākslu ieliek biznesa rāmītī – šādi var raksturot radošās telpas Ideju bode darbību. Veikala īpašniece Krista Kalnarāja cenšas atspēkot šādu raksturojumu par uzņēmumu. Taču visa saruna liecina, ka viņa zina, ko sagaida no māksliniekiem un amatniekiem, kuru darbus pieņem tirgošanai: darbiem ir jāpatīk viņai pašai. Tas nozīmē, ka patiks vēl kādam. Ideja par biznesa rāmi viņai īsti nepatīk, jo pircēji pirmkārt tiek aicināti uz Liepājas radošo telpu Ideju bode apskatīt pārdošanai izliktos darbus, piektdien raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Vēl K. Kalnarājai ir skaidrs, ka mūsdienās pircējs pērk uzņēmēja attieksmi. Tas nozīmē, ka daudziem pircējiem ir svarīgi, kas «aiz tā visa stāv».

«Viss obligāti nav jāpārdod. Es varu ieteikt, ko var labāk pārdot, ko grūtāk. Esmu starpnieks starp mākslas darba radītāju un potenciālo īpašnieku. Es abām pusēm mācu saprast vienai otru. Ja mākslinieks grib no sava talanta izdzīvot, ir jāatrod balanss un kompromiss ar pircēja vēlmēm. Ne vienmēr pietiek apmierināt savas ambīcijas. Jārēķinās, ka darbs ne vienmēr būs pārdodams,» pauž K. Kalnarāja. Ja mākslinieks nerēķinās ar pircēju, tad bieži vien nonāk uz nabadzības sliekšņa. Nodeva mākslai ir radīt arī tādus darbus, kurus varēs pārdot.

Darbu sācis radošās telpas Ideju bode izveidots starptautisks interneta veikals shop.idejubode.lv.

Tajā vienuviet pārdod liepājnieku un kurzemnieku radītos mākslas, dizaina un amatniecības darbus, tādējādi atbalstot vietējos talantīgos cilvēkus un parādot citu valstu iedzīvotājiem, cik interesantas lietas top Liepājā un Kurzemē, informēja Ideju bode īpašniece Krista Kalnarāja.

Ideju bode interneta veikala saturu pakāpeniski papildinās ar jaunām precēm, nodrošinās to sūtīšanu uz ārvalstīm, veicot samaksu māksliniekiem par pārdotajiem mākslas, dizaina un amatniecības izstrādājumiem.

Novembrī aprit trīs gadi, kopš tika izveidota radošā telpa Ideju bode.

Zemesgabalu pie Ozolnieku ezera nomājošā SIA Ozolnieku bode informējusi pašvaldību, ka drīzumā tiks sākta veikala ēkas un stāvlaukuma izbūve, ko plāno pabeigt līdz 2016.gada martam. Pašvaldība lūgusi VAS Latvijas Valsts ceļi aktualizēt projektu par apļveida krustojumu Ozolnieku centrā, aģentūra LETA uzzināja Ozolnieku novada pašvaldībā.

Uzņēmuma SIA Ozolnieku bode, kam ir netieša vēsturiska saistība ar veikalu tīkla zīmolu Elvi', pārstāvji informējuši pašvaldību, ka par veikala ēkas un stāvlaukuma izbūvi ir noslēgts līgums ar būvniecības firmu SIA Konsors, kas iepriekš bijusi šā zemesgabala iznomātāja un SIA Ozolnieku bode īpašniece. Būvnieks plāno objekta nodošanu ekspluatācijā līdz 2016.gada marta sākumam, bet būvdarbu vadītājs būs Arturs Circenis.

Pašvaldība sola, ka veikala izvietojums neskars ezera pludmales zonu, jo iznomātā zemesgabala robeža uz ezera pusi sakrīt ar stāvlaukuma robežu, un ēkas būvniecība paredzēta aptuveni tai pašā vietā, kur atradās vecā kafejnīca Vilnītis. Plānojot teritorijas Ozolnieku ezers attīstību, pašvaldība ievērojusi to, lai lielveikals netraucētu atpūtas vietai, saglabājot gan volejbola laukumus, gan atpūtas zonu.

Liepājā pērn izveidotā radošā telpa Ideju bode Lieldienās nolēmusi rīkot mākslas preču tirdziņu vienlaikus ar akustiskās mūzikas projektu.

28. martā Ideju telpā darbosies Lielais rotu tirgus, savukārt no pulksten 19:00 akustisku koncertu sniegs Sandra Jurberga, Dzintars Šusts un Laura Dudare.

Dažāda veida rotas tirdziņam izgatavojuši Liepājas mākslinieki un radošie cilvēki. Radošā telpa Ideju bode ir divu liepājnieču - Kristas Kalnarājas un Diānas Krūmiņas - radīts projekts, kura misija ir palīdzēt Liepājas māksliniekiem un radošajiem cilvēkiem pārdot viņu darinājumus - mākslas darbus, amatniecības izstrādājumus, radošos projektus, tāpat Ideju bode organizē svētkus, senu lietu restaurāciju, apsveikumus un palīdz īstenot radošās idejas.

Liepājnieces Kristas Lapiņas izlolotā radošā telpa Ideju bode piecos gados attīstījusi trīs darbības virzienus – mākslas un amatniecības izstrādājumu tirdzniecību, radošu projektu īstenošanu un veselīgo ēdienu kafejnīcu.

Visus Ideju bodes darbības virzienus vada pati uzņēmēja, kuras nerimstošā enerģija un izdoma agrāk mazaktīvo Jaunliepājas kvartālu pārvērtusi radošu aktivitāšu centrā. Telpās, kur izvietots mākslas preču salons un kafejnīca, pēc Kristas Lapiņas iniciatīvas tiek rīkotas izstādes, alternatīvas mūzikas vakari, sadarbībā ar kino Bize bez maksas tiek demonstrētas Eiropas nekomerciālās filmas. Ideju bodē notiek arī dažādi semināri – tostarp veselīgu ēdienu gatavošanas meistarklases, semināri jaunajiem uzņēmējiem, telpas tiek izīrētas banketiem un citiem sarīkojumiem.

«Saprotu, ka tas nav vieglākais ceļš, ko esmu izvēlējusies,» par veselīgās ēdināšanas biznesu saka Krista. Taču pati ideja – atvērt kafejnīcu – bijusi laba, jo pēc tās atvēršanas pērn maijā ieņēmumi no 19,6 tūkst. eiro 2015. gadā pieauguši līdz gandrīz 50 tūkst. eiro pērn. Lai juridiski nodalītu darbības virzienus, šā gada janvārī Kristas dzīvesbiedrs un atbalstītājs Māris Lapiņš reģistrējis IK Veselīgie projekti, kura paspārnē tagad darbojas pērn atvērtā kafejnīca un tiek tirgoti bioloģiskie pārtikas produkti. «Man vienmēr bijusi motivācija darīt kaut ko jēgpilnu, paliekošu, to, kas kādam ir noderīgs,» savu izvēli veidot izteiktu nišas piedāvājumu pamato uzņēmēja.

Radošā telpa Ideju bode ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu Liepājā organizē starptautisku un publisku tēlniecības rezidenci, kuras mērķis ir vismaz divus metrus augstas metāla skulptūras radīšana.

Izejmateriālu – melno metālu - nodrošinās metāllūžņu tirdzniecības un pārstrādes uzņēmums SIA Tolmets.

Tēlniecības rezidences ietvaros Liepājā no 1. augusta līdz 14. septembrim būs iespēja strādāt vienam konkursa kārtībā izraudzītam tēlniekam no ārvalstīm. Mākslinieka uzdevums būs radīt Liepājai raksturīgu vismaz divus metrus augstu skulptūru no metāla.

Rezidencei var pieteikties līdz 26. jūlijam atbilstoši konkursa izsludinātajam nolikumam.

Māksliniekam būs nodrošinātas naktsmītnes Fontaine viesnīcā, darba videi atbilstoša infrastruktūra un tehniskais nodrošinājums, kā arī tiek segti ceļa izdevumi.

Liepājas koncertzāle «Lielais dzintars» atklāj vasaras ekskursiju sezonu, katru svētdienu latviešu un angļu valodā piedāvājot grupu pastaigas gida pavadībā.

Interesi par šo tūrisma pakalpojumu Liepājā ik gadu izrāda tūristi no Latvijas, Baltijas, Eiropas valstīm, kā arī Amerikas, Japānas, Austrālijas u.c.. Viesus visbiežāk interesē jautājumi, kas saistīti ar koncertzāles īpašo un neordināro arhitektūru, aizkulišu fakti, interesanti atgadījumi no koncertzāles ikdienas un citi jautājumi. Stundu garajā pastaigā apmeklētāji var sadzirdēt arī koncertzāles skaņu vibrācijas, jo 7 stāvus augstā ēka ir pārvērsta makro mēroga mūzikas instrumentā.

Ieņēmumu rādītāji liecina, ka vislielākā interese par pakalpojumu bija pirmajā gadā pēc koncertzāles atklāšanas. Bieži apmeklētāji izvēlas ekskursiju rezervēt koncerta dienā. Ekskursiju ieņēmumi (bez PVN) ir samazinājušies par 4 tūkstošiem eiro salīdzinot 2016. gadu, kad tie bija 12 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā 8 tūkstoši eiro.

Savu trīs gadu jubileju februārī Liepājā svinēja veikals ar lakonisku, bet precīzu nosaukumu – Rotu bode. Tā vadītāja un īpašniece Zane Kūla atzīst, ka pērlīšu un krellīšu veikalu veidojusi, jo sapratusi, ka ar rotām var nodarboties daudz augstākā kvalitātē nekā tikai hobija līmenī, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pēc šo gadu darbošanās Zanei un viņas palīdzei Agnesei nekas vairs nav par grūtu un no pērlēm iemācījušās izveidot daudz un dažādas skaistas lietas.

Zane ar gudru ziņu savu veikalu atvēra pašā Liepājas sirdī, tirdzniecības centrā Kurzeme, jo vēlējusies, lai veikals būtu cilvēkiem pieejams un viegli atrodams. «Sākumā bija pāris kastītes ar materiāliem, tagad ir ļoti daudz – ap 200 dažādiem pērlīšu veidiem. Kolēģe Agnese Paspārne mani informē par to, kas nepieciešams, un es pati braucu uz Rīgu, uz vairumtirdzniecības bāzēm, meklēju vai sūtu internetā,» par sagatavošanas procesu stāsta Zane.

«Ja es būtu uzgleznojusi Elvisu Presliju, vai kādam būtu jautājumi?» jautā māksliniece, gleznas Melnā avs autore Ivonna Kalita. Viņas veikums atzīts par šā gada visizcilāko Liepājas mākslinieku radīto darbu. Tomēr, kad ļaudis internetā pamanīja, ka iedvesma gleznai rasta no fotoattēla, dažādos sociālajos tīklos tiek apspriests jautājums – vai mākslinieks drīkst savu darbu balstīt uz cita autora radīto un to noklusēt?, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Es nevēlos taisnoties, jo nejūtos vainīga – es gleznoju no sirds un dvēseles. «Ģimenes melnā avs» ir ļoti slavena fotogrāfija, nemaz nebiju domājusi kaut ko slēpt. Bildes attēlojumu pārdod uz suvenīriem, tas ir ļoti populārs darbs. Es tiešām nenojautu, ka cilvēkiem tas būs tāds atklājums. Šobrīd šī melnā avs ir atdzīvojusies,» ažiotāžu ap viņas radīto gleznu komentē māksliniece. I. Kalita vēlreiz uzsver, ka nebija gaidījusi šādu iznākumu, tomēr novērtē, ka katrs skandāls māksliniekam nāk par labu.

«Tas muzejam un žūrijai bija pārsteigums. Tikai pēc ziņām internetā uzzinājām, ka darbs ir kopija,» Kursas Laikam atzīst Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla. «Mēs, žūrijas locekļi, to nezinājām,» apliecina Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras vadītājs Andris Vītoliņš. Muzeja vadītāja uzskata, ka māksliniecei tas noteikti bija jānorāda kopā ar nedaudz plašāku skaidrojumu par to, kā rasta iedvesma.

Ilmāra Miķelsona darinātās koka lampas no Sibīrijas ciedru bluķiem pārsteidzoši ātri guvušas atzinību dizaina pasaulē .

Gada laikā, kopš Kurzemes biznesa inkubatorā iestājās jau pieredzējuša galdnieka I.Miķelsona jaundibinātais uzņēmums SIA Brik, dizaina lampas no masīviem, veciem Sibīrijas ciedra bluķiem jau labi novērtētas vairākās izstādēs. Kā Latvijas dizaina paraugs tās aizceļojušas uz Latvijas vēstniecību ASV, Vašingtonā, lai tur papildinātu Latvijas dizaina lietu kolekciju. Tikko radīts arī komercprojekts – sadarbībā ar SIA CasaDiVanna tapis mākslinieciska stila vannas istabas interjers. Oriģinālās lampas izstādītas un arī nopērkamas Rīgā nesen atklātajā mākslas telpā Look at Riga, Liepājā tās popularizē divi citi mazie uzņēmumi – kafejnīca Darbnīca un radošā telpa Ideju bode. Oktobrī uzņēmējs ar savu produkciju dosies uz gadatirgu Vācijā.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.