Jaunākais izdevums

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien aicināja valdības nekavējoties īstenot pasākumus, lai tuvākajos mēnešos samazinātu globālo naftas patēriņu saistībā ar bažām par piegāžu drošību, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā.

IEA publiskotajā ziņojumā iekļauti desmit ierosinājumi, kas cita starpā paredz palielināt attālināto darbu un samazināt atļauto braukšanas ātrumu.

Aģentūra uzskata, ka ar šiem pasākumiem naftas patēriņu attīstītajās valstīs četros mēnešos varētu samazināt par 2,7 miljoniem barelu dienā.

Krievijas uzbrukuma Ukrainā dēļ palielinājušās degvielas cenas un vairākas lielās ekonomikas, to vidū ASV un Kanāda, noteikušas Krievijas naftas importa aizliegumu.

Taču tā kā pastāv iespējas, ka Krievijas naftas piegādes varētu samazināties vēl vairāk, "ir reāls risks, ka situācija tirgos turpmākajos mēnešos kļūs vēl saspīlētāka un naftas cenas būtiski palielināsies, ņemot vērā pieprasījuma kāpumu vasaras sezonā, skaidro IEA.

Naftas piegāžu palielināšana pašreizējo situāciju neuzlabotu, ņemot vērā arī naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ neseno sanāksmi, kurā tā vienojās arī aprīlī turpināt naftas ieguves palielināšanu vien nelielā apjomā, neskatoties uz naftas cenu kāpumu.

Tāpēc IEA uzskata, ka pieprasījuma samazinājumu varētu veicināt attīstītās ekonomikas, kas veido aptuveni 45% no globālā naftas pieprasījuma.

IEA ierosina arī aizliegt automobiļu izmantošanu svētdienās, samazināt sabiedriskā transporta biļešu cenas un vairāk izmantot tālsatiksmes vilcienus lidmašīnu vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija plāno pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai (IEA), izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā konceptuālā ziņojuma, ko otrdien atbalstīja valdībā.

Konceptuālais ziņojums sagatavots, balstoties uz EM izstrādāto ziņojumu, kurā piedāvāts pasākumu kopums ne tikai obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai, bet arī klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai un energoapgādes drošības sekmēšanai, iezīmējot šiem mērķiem valsts finansējumu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023., 2024. un 2025.gadā. Kā viens no pasākumiem, lai nodrošinātu Latvijas energoapgādes drošību un sekmētu Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, tajā ir minēta nepieciešamība Latvijai pievienoties Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai (IEA).

EM norāda, ka lai stiprinātu Latvijas energoapgādes drošību un veicinātu efektīvāku Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, Latvijai ir būtiski pievienoties IEA un izmantot šīs organizācijas sniegtās priekšrocības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Elektroauto tirdzniecība strauji kāpj, taču izejmateriālu deficīts rada bažas

LETA--AFP, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrisko automobiļu tirdzniecība pasaulē pērn strauji palielinājusies, bet tādu svarīgu izejmateriālu kā litija pieejamības problēmas rada risku palēnināt šo izaugsmi, teikts Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojumā.

Pērn pasaulē pārdoti 6,6 miljoni elektrisko automobiļu, pārdošanas apjomam vairāk nekā dubultojoties, norāda IEA. Tādējādi katrs desmitais pagājušajā gadā pasaulē pārdotais automobilis bijis ar elektrisko piedziņu.

Ķīna vien nodrošinājusi pusi no šī tirdzniecības apjoma.

Arī šī gada sākumā elektrisko automašīnu pārdošana pasaulē turpinājusi strauju , pirmajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieaugot par 75%.

Valstu piešķirtās subsīdijas, lai patērētājiem samazinātu izdevumus, bijis nozīmīgs atbalsts elektrisko automobiļu ieviešanā, un to apjoms pērn dubultojies līdz gandrīz 30 miljardiem eiro.

IEA skaidro, ka atsevišķu nozarei svarīgu materiālu ražošana un apstrāde tiek veikta vien dažās valstīs. Ķīna šobrīd ražo trīs ceturtdaļas no pasaulē pieejamajiem litija jona akumulatoriem, un valsts nodrošina pusi no globālās litija, kā arī citu svarīgu elementu, tai skaitā kobalta un grafīta, pārstrādes jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes patēriņš pasaulē šogad nedaudz samazināsies, ņemot vērā augstās cenas un Eiropai paredzēto Krievijas dabasgāzes piegāžu samazināšanos, otrdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Vienlaikus IEA par vairāk nekā pusi samazinājusi globālā gāzes pieprasījuma prognozi. IEA lēš, ka globālais gāzes pieprasījums līdz 2025.gadam palielināsies vien par 3,4% jeb 140 miljardiem kubikmetru salīdzinājumā ar 2021.gadu.

Krievija samazinājusi dabasgāzes piegādes Eiropai, bet Eiropas valstis solījušas mazināt savu atkarību no Krievijas gāzes, tādējādi radot ietekmi visā pasaulē, skaidro aģentūra.

Eiropas valstis cenšas kompensēt Krievijas gāzes iztrūkumu, importējot ar tankkuģiem piegādātu sašķidrināto dabasgāzi, un tas rada piegāžu un pieprasījuma problēmas citos tirgos.

IEA brīdina, ka pūliņi iegūt sašķidrināto dabasgāzi rada risku izraisīt ne tikai ekonomisko kaitējumu citiem importētājiem, bet arī palielināt cenas, tādējādi sniedzot Krievijai papildu ienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) otrdien samazināja globālā naftas pieprasījuma prognozi šim gadam un brīdināja, ka rietumvalstu Krievijai noteiktās sankcijas par tās uzbrukumu Ukrainai varētu izraisīt piegāžu satricinājumu.

IEA lēš, ka globālais naftas pieprasījums šogad kopumā veidos 99,7 miljonus barelu dienā, kas ir par gandrīz miljonu barelu mazāk, nekā tika prognozēts iepriekš.

Aģentūra norāda, ka globālos enerģijas tirgus varētu apdraudēt pēdējo vairāku desmitgažu laikā smagākā piegāžu krīze.

"Lai arī šobrīd ir pāragri zināt, kā situācija attīstīsies, šī krīze varētu radīt ilgstošas izmaiņas enerģijas tirgos," skaidro IEA.

Vairākas lielas naftas kompānijas, tirdzniecības uzņēmumi, transporta firmas un bankas pārtraukušas biznesa attiecības ar Krieviju. Turklāt ASV un Lielbritānija noteikušas naftas importa aizliegumu.

IEA uzsver, ka nedrīkst par zemu novērtēt ietekmi, ko uz pasaules tirgiem varētu radīt Krievijas naftas eksporta potenciālais zudums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai nekavējoties jārīkojas, lai novērstu dabasgāzes deficītu nākamgad, ceturtdien brīdināja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Eiropai var pietrūkt 30 miljardi kubikmetru gāzes, kas tai nepieciešami, "lai darbinātu savu ekonomiku un pietiekami piepildītu gāzes krātuves 2023.gada vasarā, un tas var apdraudēt Eiropas gatavošanos 2023.-2024.gada ziemai", norāda IEA.

Aģentūra skaidro, ka deficīts rastos, ja Krievija pilnībā apturētu dabasgāzes piegādes par cauruļvadiem un Ķīna palielinātu sašķidrinātās dabasgāzes importu. Eiropa iecerējusi aizstāt piegādes no Krievijas ar sašķidrināto dabasgāzi.

Maskava šogad Eiropai piegādājusi 60 miljardus kubikmetru gāzes, taču, pēc IEA domām, maz ticams, ka Krievija 2023.gadā nodrošinās šādu pašu apjomu, un piegādes varētu tikt pārtrauktas pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas pūliņi dažādot piegādātājus nebūs pietiekami, lai tā spētu pārdzīvot ziemu bez Krievijas gāzes, pirmdien brīdināja Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) vadītājs Fatihs Birols, mudinot ieviest tūlītējus pūliņus pieprasījuma samazināšanai.

Birola komentāri izskanējuši pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) un Azerbaidžāna pirmdien parakstīja vienošanos par gāzes importa dubultošanu dažu gadu laikā no energoresursiem bagātās Kaspijas jūras valsts.

Taču Birols norāda: "Tas ir kategoriski nepietiekami tikai paļauties uz gāzi no avotiem ārpus Krievijas - šīs piegādes vienkārši nav pieejamas tādos apmēros, kas nepieciešami, lai aizstātu piegāžu trūkumu no Krievijas."

"Tā tas būs pat tad, ja gāzes piegādes no Norvēģijas un Azerbaidžānas plūdīs maksimālā apmērā, ja piegādes no Ziemeļamerikas saglabāsies tuvu pērnā gada līmenim, ja iekšzemes gāzes ieguve Eiropā turpinās nesenās tendences un ja sašķidrinātās dabasgāzes ieplūde palielināsies līdzīgā tempā, kā tas tika novērots pirmajā pusgadā," skaidro Birols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

IEA: Turīgās valstis no rezervēm tirgū laidīs 120 miljonus barelu naftas

LETA--AFP, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turīgās valstis no ārkārtējiem gadījumiem paredzētajām rezervēm tirgū laidīs papildu 120 miljonus barelu naftas, tādējādi cenšoties samazināt naftas cenas, kas strauji palielinājušās pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Šis apjoms ietver 60 miljonus barelu naftas, ko tirgū laidīs ASV, kas nesen pavēstīja, ka izmantos savas stratēģiskās rezerves.

Pagājušajā nedēļā ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka nolūkā samazināt naftas cenas Savienotās Valstis no stratēģiskajām rezervēm pusgadu laidīs tirgū apmēram miljonu barelu naftas dienā, šim kopējam apjomam pārsniedzot 180 miljonus barelu, kas būs rekordaugsts līmenis.

Tikmēr IEA dalībvalstis jau pagājušajā mēnesī solīja tirgū kopumā laist 62,7 miljonus barelu naftas.

Aģentūras dalībvalstu ārkārtējās naftas rezerves kopumā veido 1,5 miljardus barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules galveno risināmo jautājumu topa augšgalā jau kādu laiku atrodas klimata izaicinājumu tēma. Daudz enerģijas tiek patērēts runām par zaļumu, kam seko arī attiecīgas politikas īstenošana, kuras rezultāts bieži vien ir vecās ekonomikas sodīšana un aktīvi mēģinājumi balstīt jaunas it kā zaļākas alternatīvas iepriekšējam darbības modelim.

Lielu izaicinājumu, piemēram, Eiropas zaļajai transformācijai gan, visticamāk, sagādās šī ziema, ja tā izrādīsies barga. Jāņem vērā, ka pasaulei enerģija ir nepieciešamam milzīgā apmērā, lai gan pieejamība energoresursiem daudzos gadījumos nonākusi uz jautājuma zīmes. Rezultātā, ja jāizvēlas starp to, vai šajā ziemā riskēt nenosalt, vai dzīvot nosacīti zaļi un sildīties un kādu grāmatu lasīt pie svecītes, daudzi tomēr labāk izvēlas par visu cenu mēģināt sev nodrošināt kādas enerģijas piegādes.

Rezultātā pasaulē, kas mēģina apkarot klimata pārmaiņas, pieprasījums pēc vienas no netīrākajām degvielām – oglēm – ir teju sasniedzis jaunu rekordu.

Arī Bloomberg izceļ visai smago dilemmu, kādas priekšā nonākusi pasaules enerģijas politika. Piemēram, Apvienotajā Karalistē darboties nācies spēkstacijām, kuras enerģiju iegūst tieši no ogļu dedzināšanas. Vairākas no tām, piemēram, Vestbērtonas spēkstaciju turklāt uz zaļās politikas fona esot plānos slēgt jau nākamgad. Šajā pašā laikā tieši šādu staciju darbināšana šajā septembrī esot ļāvusi izvairīties no situācijas, kad šajā valstī vienkārši sāk pazust gaisma. Kopumā šāda problēma gan nav unikāla vien Apvienotajai Karalistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas prognoze šim gadam ir samazināta USD 110, kas atspoguļo vājo makroekonomisko fonu. Tomēr cenu prognoze 2024. un 2025. gadam ir koriģēta uz augšu līdz USD 100 un USD 95.

Investīcijas naftas un gāzes ieguvē kopš 2014. gada ir bijušas nepietiekamas, bet Covid-19 periodā tās tika samazinātas vēl krasāk un kopš tā laika būtisks pieaugums nav vērojams. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc Brent naftas cenas prognoze 2024. un 2025. gadam ir paaugstināta. To papildina piesardzīga attīstība ASV slānekļa naftas nozarē un akumulēsies zaudētās Krievijas piegādes efekts. Šie faktori pastiprināsies līdzko globālās ekonomikas perspektīvas sāks uzlaboties.

Brent naftas tirdzniecība gada beigās bija ļoti aktīva, tas ir, augstākajā līmenī kopš 1. decembra. 2022. gadā tās cena vidēji bija USD 99,9. Jaunā gada sākums ir lēnīgs, bet cena šogad vidēji būs vairāk nekā USD 100, ko veidos saspringtais piedāvājums un pieprasījuma atjaunošanās. Paredzams, ka strauji atgūsies Ķīnas naftas pieprasījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra Eiropas gāzes krīzē vaino Krieviju

LETA--AP, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) vadītājs Fatihs Birols Eiropas dabasgāzes krīzē vaino Krieviju, viņam trešdien sakot, ka augstās cenas un zemie līmeņi gāzes krātuvēs galvenokārt saistīti ar dabasgāzes giganta "Gazprom" rīcību.

Tiešsaistes preses konferencē Birols norādīja, ka Krievija pa esošajiem gāzesvadiem varētu par trešdaļu palielināt gāzes piegādes. Tas veidotu aptuveni 10% no ikdienas gāzes patēriņa Eiropā, un nozares eksperti uzskata, ka šis apjoms būtu nepieciešams, lai izvairītos no ievērojama gāzes deficīta, ja ziema izrādītos aukstāka, nekā cerēts.

"Attiecībā uz Eiropas gāzi... mēs uzskatām, ka saspīlējums Eiropas gāzes tirgos saistīts ar Krievijas rīcību," sacīja Birols. "Pretēji citiem piegādātājiem, tostarp Norvēģijai, Alžīrijai un Azerbaidžānai, kas palielina savas piegādes Eiropai, "Gazprom" savu eksportu uz Eiropu ceturtajā ceturksnī gada griezumā samazinājis par 25%, neskatoties uz augstajām cenām tirgū."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Naftas cenas ceļas, akciju cenas krītas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā

LETA--AFP, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē otrdien atkal pieauga, bet akciju cenas ASV un Eiropas biržās kritās, turpinoties investoru uztraukumam par naftas ieguvējvalsts Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Naftas cenas tirdzniecības sesijas laikā bija pieaugušas par vairāk nekā 10%, bet līdz sesijas beigām pieaugums nedaudz samazinājās. Ņujorkas un Londonas biržās naftas cenas pārsniedza 100 ASV dolārus par barelu.

Starptautiskā enerģētikas aģentūra (IEA) paziņoja, ka dalībvalstis ir piekritušas palaist tirgū 60 miljonus barelu naftas no savām ārkārtas rezervēm, lai iedrošinātu tirgu, kuru satrauc iespējamība, ka Krievijas jēlnaftu varētu ietekmēt sankcijas vai Krievija to izmantotu par politisku ieroci.

"Naftas cenu kāpums ir nopietni paātrinājies šodien, [cenai] pārsniedzot 100 dolārus [par barelu]," sacīja OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Investori uzskata, ka ir maz izredžu, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu deeskalēt konfliktu Ukrainā, sacīja "National Securities" galvenais stratēģis Ārts Hogans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK izstrādājusi plānu ES atkarības mazināšanai no Krievijas gāzes

LETA--REUTERS, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (ES) izstrādājusi plānu, kā šogad aizstāt vairāk nekā 70% no Krievijas gāzes importa ar citiem resursiem, tostarp palielinot sašķidrinātās gāzes (LNG) importu, zaļās enerģijas izmantošanu un laikus piepildot gāzes krātuves, vēsta aģentūra "Reuters".

Krievijas iebrukums Ukrainā kļuvis par modinātāja zvanu Eiropai. ES pērn importēja no Krievijas 155 miljardus kubikmetru gāzes, tostarp sašķidrināto gāzi (LNG). Tas atbilst gandrīz 40% no ES ikgadējā gāzes patēriņa.

Nebūs viegli līdz nākamajai ziemai aizstāt lielāko daļu Krievijas gāzes ar citiem energoresursiem.

EK vēlas jau šogad samazināt Krievijas gāzes importu par 112 miljardiem kubikmetru, liecina šova "Breakingviews" rīcība nonākušais dokuments. Tostarp 50 miljardus kubikmetru plānots aizstāt ar LNG importu.

ES kapacitāte pārvērst LNG izmantojamā gāzē ir vairāk nekā 200 miljardi kubikmetru gadā, ieskaitot Lielbritānijas termināļus. Taču Spānija un Francija nav labi savienotas ar pārējiem. Lai nodrošinātu LNG kravu piegādi Eiropai, patērētājiem var nākties maksāt saskaņā ar strauji augošajām gāzes cenām, kas šogad pieaugušas jau desmitkārt. LNG importa pieaugums par 20 miljardiem kubikmetru ir reālistiskāks, uzskata Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Orbāns: ES jaunās sankcijas nodarīs lielāku kaitējumu Ungārijai nekā Krievijai

LETA/REUTERS, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņojis, ka topošās Eiropas Sankcijas (ES), tai skaitā aizliegums Krievijas naftai, nodarīs lielāku kaitējumu Ungārijai nekā Krievijai.

Eiropas Komisija (EK) trešdien iesniedza apstiprināšanai ES dalībvalstīm jaunu pret Krieviju vērstu sankciju paketi, kas paredz pilnīgu embargo Krievijas naftai, kā arī sankcijas vairākiem desmitiem cilvēku.

Orbāns vēstulē Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai pauda viedokli, jau jaunā ES sankciju pakete apdraud ES vienotību un tās apstiprināšana būtu vēsturiska kļūda.

Ungārija, Slovākija un vairākas citas valstis pagaidām iebilst pret šīm sankcijām, vēloties iegūt tiesības neievērot Krievijas naftas embargo.

Ziņu vietne "index.hu" citēja Orbāna vēstulē teikto, ka ierosināto sankciju apstiprināšanai būtu nepieciešami liela mēroga ieguldījumi alternatīvā piegādes infrastruktūrā un pamatīgas reformas Ungārijas naftas pārstrādes nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ventspils ostas termināļi noliedz saistību ar Krievijas dīzeļdegvielas jaukšanu

LETA, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Klaipēdas LNG terminālis plāno piešķirt divas trešdaļas daļu regazifikācijas jaudas lielajiem patērētajiem

LETA--BNS, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais naftas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) operators "Klaipedos nafta" cer no nākamā gada pāriet uz jaunu darbības modeli, kad divas trešdaļas regazifikācijas jaudas uz pieciem līdz desmit gadiem tiek piešķirtas četriem patērētājiem, kurus varētu izraudzīties septembrī.

Lielajiem patērētājiem tiktu piešķirtas 24 teravatstundas (TWh) LNG regazifikācijas jaudas, bet pārējo jaudu piedāvātu ikgadējā vai dienas procedūrā, informēja "Klaipedos nafta" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Patiesībā ilgtermiņā vajadzētu piešķirt divas trešdaļas jaudas," viņš teica žurnālistiem Klaipēdā.

Kā stāstīja Naviks, tāds modelis palīdzētu garantēt gāzes piegāžu stabilitāti reģionā, jo "gan mēs, gan patērētāji varēs detalizētāk plānot nākotni, un ar regulāriem patērētājiem ir vieglāk strādāt".

LNG terminālis uz jauno darbības modeli varētu pāriet no nākamā gada sākuma un patērētāji, kuriem tiks piešķirtas ilgtermiņa jaudas, būs zināmi septembrī, informēja "Klaipedos nafta" regulētās darbības vadītājs Vaidots Bručkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielbritānija, izmantojot shēmas un nepilnības, turpina Krievijas naftas importu

LETA--UKROINFORM, 21.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija turpina importēt Krievijas naftu, izmantojot dažādas shēmas un nepilnības, ziņo laikraksts "Times".

"Times" rīcībā esošā informācija liecina, ka pēdējo deviņu mēnešu laikā, kamēr Krievija turpina iebrukumu Ukrainā, Lielbritānijas ostās ienākuši vismaz četru tankkuģi ar Krievijas naftu.

Kā ziņo "Times", tankkuģi naftu pārpumpējuši atklātā jūrā, piemēram, izslēdzot GPS ierīces, lai nebūtu iespējams tos izsekot.

Imingemas ostā Linkolnšīrā kopš marta ievesta Krievijas nafta apmēram 27 miljonu ASV dolāru (26 miljoni eiro) vērtībā. Nafta bija reģistrēta kā imports no Vācijas, Nīderlandes un Beļģijas.

Savukārt Temzportas ostā Greina salā Krievijas nafta ievesta 155 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Kā piemēru "Times" min situāciju ar tankkuģi "Mariner III", kurš maijā atstāja Tuapses ostu Krievijas dienvidos ar 200 000 bareliem naftas. Pēc piecām dienām, kad kuģis bija atklātā jūrā, tam līdzās nostājās Grieķijas kompānijai piederošs tankkuģis "Marinoula". Abi kuģi 36 stundas bija savienoti ar lielām trubām. Pēc tam Grieķijas kuģis devās uz Lielbritāniju, kur Imingemā 6.jūnijā izkāva 250 000 barelus naftas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas realizācijas pieauguma temps, ņemot vērā augošās pārtikas un degvielas cenas, sabremzēsies, atzīmēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa pauda, ka kopējie realizācijas dati par pirmo ceturksni rāda realizācijas pieaugumu par 8,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni. Taču pie pieaugošām pārtikas un degvielas cenām realizācijas pieauguma temps sabremzēsies, ko varēja novērot jau aprīlī un maijā.

Ligere skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vienošanās par daļēju Krievijas naftas embargo likumsakarīgi veicina naftas cenu pieaugumu pasaulē, tostarp arī Eiropā.

"Krievijas nafta, kas Eiropā iepriekšējā gadā veidoja apmēram 30%, jāaizvieto ar naftu no citām pasaules valstīm, līdz ar to mainās pieprasījuma tirgus ģeogrāfiskā struktūra," pauda asociācijas izpilddirektore, piebilstot, ka 1.jūnijā jēlnaftas cena "Brent" biržā bija 113 ASV dolāri par barelu, bet 5.jūnijā - jau 121 dolārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu kritisku avāriju Kaspijas cauruļvada konsorcija jūras terminālī Novorosijskā, ziņo izdevums "Kommersant".

Kaspijas cauruļvada konsorcijs nodrošina naftas eksportu no Kazahstānas, pirmām kārtām uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras atsakās pirkt Krievijas naftu.

Krievijas Enerģētikas ministrija ir paziņojusi, ka vētras dēļ terminālī ir bojātas piestāšanas iekārtas, tāpēc naftas piegādes pasaules tirgum var samazināties par 1 miljonu barelu dienā.

Krievijas kontrolētā Kaspijas cauruļvada konsorcija vadība apgalvo, ka aprīkojuma remonts ilgs līdz diviem mēnešiem, tāpēc naftas pārkraušana eksportam uz Eiropu var apstāties vispār.

"Kommersant" atzīmēja, ka paziņojums par avāriju izskanējis laikā, kad Krievijai noteikto sankciju un Rietumu pircēju nevēlēšanās pirkt Krievijas naftu dēļ Krievijas "Urals" markas nafta jāpārdod ar atlaidi, kas sasniegusi rekordlīmeni - 32,6 ASV dolārus par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds sakars dabasgāzes krājumu līmenim ar patēriņa cenu pieaugumu?

Mārtiņš Āboliņš, “Citadele banka” galvenais ekonomists, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu pieauguma galvenais iemesls ir enerģētikas krīze, kura sākās 2019. gada vēlā rudenī, bet pandēmija līdz ar patēriņa sarukumu to noslāpēja, tomēr, tautsaimniecībai atdzīvojoties, tā atgriezās visā krāšņumā, bet Krievijas invāzija Ukrainā bija tikai vēl viens papildu ažiotāžas avots.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un nacionālā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10. maija numurā lasi:

  • Statistika. Mežā uzkrātās koksnes apjoms pieaug trīs reizes straujāk nekā mežu platības
  • Tēma
  • Bez ātriem risinājumiem būvniecība var apstāties
  • Papildu nauda ceļu būvēm Rīgā būs līdz Līgosvētkiem
  • Spēles noteikumi. PVN direktīvas grozījumi neliedz dalībvalstīm piemērot 0% likmi
  • Tendences. Mēģināt sasmelt naudas plūdus jeb kvantitatīvā sabardzināšana
  • HoReCa. Viesmīlības sektors saskaras ar katastrofālu darbinieku trūkumu
  • DB konferences. Atkritumu apsaimniekotāji: inflācija spiež celt tarifu
  • Portrets. Jūlija Zandersone, SIA Citrus Solutions valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore
  • Brīvdienu ceļvedis. Dmitrijs Astašonoks, VELUX Baltics ģenerāldirektors

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils brīvostā par 25 miljoniem eiro būvēs infrastruktūru dzeramā ūdens eksportam

Db.lv, 13.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde ir noslēgusi līgumu par apbūves tiesību ar uzņēmumu SIA “BLNC”, kurš plāno Ventspilī investēt līdz 25 miljoniem eiro un būvēt dzeramā ūdens uzkrāšanas termināli un eksporta infrastruktūru.

Līgums noslēgts par aptuveni 7,1 hektārus lielu zemesgabalu Ventspilī, P.Stradiņa ielā 20.

Īstenojot projektu Ventspils brīvostā, SIA “BLNC” plāno būvēt dzeramā ūdens uzkrāšanas termināli, no kurienes tiktu īstenots nefasēta dzeramā ūdens eksports ar tankkuģiem uz tādiem ģeogrāfiskajiem galamērķiem, kur dzeramais ūdens ir deficīta produkts.

Uzņēmums paredz, ka gala lietotāji būs uzņēmumi, kuriem ir pieprasījums pēc augstas kvalitātes ūdens, tostarp, pudelēs pildītā ūdens ražošanas uzņēmumi, citi dzērienu ražotāji, lauksaimniecības uzņēmumi, pārtikas ražotāji, farmācijas uzņēmumi un citi uzņēmumi un organizācijas, kas meklē ilgtermiņa dzeramā ūdens resursu drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un ASV biržās akciju cenas otrdien lielākoties pieauga, savukārt naftas cenas turpināja samazināties.

Lai gan otrdien publiskotie dati liecina, ka Vācijas investoru pārliecības līmeni atspoguļojošais ZEW indekss augustā krities līdz 14 gados zemākajam līmenim, Eiropas biržās galvenokārt bija vērojams kāpums. To veicināja eiro un sterliņu mārciņas zemais kurss.

ASV biržās dienas sākumā investoru noskaņojumu sabojāja dati, kas rāda, ka jaunu mājokļu būvniecība Savienotajās Valstīs jūlijā samazinājusies, taču vēlāk sekojošie dati par mazumtirdzniecības tīkla "Walmart" labajiem finanšu rezultātiem izraisīja optimismu.

Naftas cenas otrdien turpināja sarukt, nerimstot spekulācijām, ka izdosies atdzīvināt Irānas kodolpaktu, tāpēc pasaules tirgos atgriezīsies Irānas nafta, kas pašlaik ir pakļauta sankcijām. Turklāt cenu krituma tendenci pastiprināja naftas ieguves apmēra palielināšana Lībijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi ražotāji var izlemt pamest Eiropu un Ķīnu, lai priekšroku dotu Amerikas sapnim.

Jau kādu laiku izskatās, ka varētu būt aizsākusies lielā pasaules biznesu migrācija. Nemierīgākā un neskaidrākā pasaulē daudzkārt vairāk tiek novērtēta nosacīta stabilitāte. Attiecīgi gan dažādi potenciāli strauji plaukstoši riski, gan sankcijas, gan ekonomiski aprēķini uzņēmējiem liek domāt, kuros tirgos vispār ir vērts lielos apmēros ieguldīt un kur vēl ir iespējams izvērst tādu ražošanu, kas ļauj nopelnīt.

Šogad nenoliedzami viena no tēmām ir tā, ka pašsaprotamu iemeslu iespaidā starptautiskie biznesi pamet Krieviju. Tomēr šajā ziņā ap Krieviju notiekošais var būt vien mazais brālēns līdzīgam Ķīnas satricinājumam, ja tā izvēlēsies sākt karu par Taivānu. Lielas biznesu pārdomas par agrāk teju pilnībā ierasto darbību gan neaprobežojās vien ar attīstības valstīm. Arī pietiekami daudzi Eiropas ražotāji domā par savu darbību pārcelšanu uz ASV. Tiek vērsta uzmanība uz tur krietni zemākām enerģijas izmaksām. Galu galā ASV visai daudz ir gan sava nafta, gan gāze. Tāpat ASV tautsaimniecība tiek arī vērtēta kā veselīgāka ar, iespējams, paredzamāku politiku un dāsnākiem tās stimuliem vai vismaz mazāk naidīgu politiku pret vietējiem ražotājiem. Visa rezultāts nu ir tāds biznesa spēles laukums, kura nosacījumi arvien vairāk nosveras par labu ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu līkne ir lejupejoša, un tā priecē gan degvielas uzpildes staciju īpašniekus, gan patērētājus, tomēr sarūkošais patēriņš Latvijā nozīmēs konkurences saasināšanos starp degvielas uzpildes stacijām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

"Pašreizējos apstākļos degvielas tirgū neko prognozēt tālāk par vienu dienu nav iespējams. Un varu tikai ieteikt šādos apstākļos visiem, kuriem iespējams, turēt pilnas bākas neatkarīgi no tā, vai naftas un līdz ar to arī degvielas cenas kāps vai saruks. Kuģi no Persijas jūras līča valstīm naftu transportē uz Eiropu, un pašlaik gan benzīna, gan dīzeļdegvielas pietiek, vienlaikus dīzeļdegvielas krājumu apjoms pašlaik ir zemākais kopš 2008. gada rudens, kad naftas cena sasniedza 148 ASV dolārus par barelu un padarīja visus tirgus dalībniekus piesardzīgus. Un vēl patērētāju jau Latvijā vairāk nekļūs, tas nozīmē, ka konkurences cīņa par ikvienu potenciālo degvielas pircēju degvielas uzpildes staciju vidū tikai saasināsies. Jau ir un būs mēģinājumi pārdalīt tirgu. Šis aspekts ir ļoti būtisks, jo recesija Latvijā jau ir sākusies un tas nozīmē, ka šī konkurence būs vēl asāka, bet patērētajam izdevīgāka. Savukārt, ja būtu izaugsme, tas nozīmētu arī lielāku — augošu degvielas patēriņu, un tad būtiskākais jau būtu piesaistīt jaunus klientus, lai pārdotu papildu degvielas litrus, nevis kā pašlaik - censties pārdalīt esošos, lai saglabātu līdzšinējos pārdošanas litrus vai arī minimizētu to kritumu".

Komentāri

Pievienot komentāru