Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) Ministru sanāksmē 14.februārī IEA dalībvalstu pārstāvji vienbalsīgi pieņēma lēmumu aicināt Latviju iestāties IEA.

Latvija pievienosies IEA saimei, kļūstot par tās 32. dalībvalsti. Šis ir bijis ātrākais uzņemšanas process IEA 50 gadu pastāvēšanas laikā, ko īpaši sarunu procesā akcentēja IEA pārstāvji. Sarunu procesā Parīzē Latviju pārstāvēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

“IEA piecdesmitā dzimšanas diena noslēdzās ar Latvijai vēsturiski svarīgu lēmumu. Būt par daļu no IEA ir pagodinājums un apstiprinājums Latvijas ieguldītajam darbam un atbilstībai starptautiskajiem standartiem enerģētikā. Jau drīzumā uzsāksim aktīvu iesaisti IEA darba grupās, un tur gūtās starptautiskās zināšanas izmantosim Latvijas enerģētikas stratēģijas izstrādē 2050. gadam. Dalība IEA mums paver daudz iespēju, kā arī pieredzi, kas ļaus mums pieņemt ilgtermiņa lēmumus, veidojot Latvijas enerģētisko politiku. Tostarp kopā ar pasaules labākajiem analītiķiem varēsim veikt pētījumus par Latvijai aktuālām tēmām, piemēram, par atjaunojamo enerģijas ražošanas iespējām no lauksaimniecības pārstrādes blakusproduktiem – ražojot biometānu. Tie ir jautājumi, pie kuriem šobrīd aktīvi strādājam ar sadarbības partneriem, lai sasniegtu klimata un enerģētikas politikas mērķus periodā līdz 2030. gadam,” komentē K.Melnis.

Latvija plāno pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai (IEA), izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā konceptuālā ziņojuma, ko otrdien atbalstīja valdībā.

Konceptuālais ziņojums sagatavots, balstoties uz EM izstrādāto ziņojumu, kurā piedāvāts pasākumu kopums ne tikai obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai, bet arī klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai un energoapgādes drošības sekmēšanai, iezīmējot šiem mērķiem valsts finansējumu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023., 2024. un 2025.gadā. Kā viens no pasākumiem, lai nodrošinātu Latvijas energoapgādes drošību un sekmētu Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, tajā ir minēta nepieciešamība Latvijai pievienoties Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai (IEA).

EM norāda, ka lai stiprinātu Latvijas energoapgādes drošību un veicinātu efektīvāku Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, Latvijai ir būtiski pievienoties IEA un izmantot šīs organizācijas sniegtās priekšrocības.

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien palielināja naftas pieprasījuma prognozi šim gadam, norādot, ka pieprasījums sasniedz rekordlielu apmēru.

Pieprasījums pēc naftas jūnijā un augustā jau sasniedza rekordaugstu līmeni - 103 miljonus barelu dienā -, un varētu būt gaidāms jauns augstākais punkts, ikmēneša ziņojumā piektdien informēja Parīzē bāzētā organizācija.

"2023.gadā kopumā naftas pieprasījums pasaulē varētu pieaugt par 2,2 miljoniem barelu dienā līdz 102,2 miljoniem barelu dienā," aplēsusi IEA.

70% pieauguma veido pieprasījuma kāpums Ķīnā, norādīja organizācija, piebilstot, ka pasaules otrās lielākās ekonomikas pieprasījums ir lielāks, nekā prognozēts, un sasniedz jaunus rekordus, neskatoties uz pastāvīgām bažām par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Kā lasāms IEA ziņojumā, pieprasījumu pēc naftas pasaulē veicina spēcīgie vasaras gaisa satiksmes pārvadājumu rādītāji, plašāks naftas izmantojums enerģijas ražošanā un Ķīnas naftas ķīmijas sektora izaugsme.

Zemās naftas cenas, ko veicina Saūda Arābijas politika attiecībā uz valsts tirgus daļas nosargāšanu, negatīvi ietekmēs augstu izmaksu slānekļa naftas ieguvējus ASV, nākamgad izraisot straujāko jēlnaftas ieguves apjoma kritumu pēdējo gandrīz 25 gadu laikā, piektdien prognozē Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Lēta degviela gan arī piesaista patērētājus, naftas pieprasījuma pieaugumam šogad sasniedzot piecos gados augstāko līmeni, norāda IEA.

Augstās naftas cenas, kas 2013.gadā pārsniedza 100 dolārus par barelu, ļāva slānekļa naftas ieguvējiem ASV izmantot dārgas tehnoloģijas, lai iegūtu iepriekš nesasniedzamo naftu un ievērojami palielināt piegādes lielākajā naftas patērētājvalstī.

Taču, Saūda Arābijai un naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC partnervalstīm atsakoties samazināt naftas ieguvi, jēlnaftas cenas ievērojami nokritušās.

IEA norāda, ka naftas nozare tagad sākusi reaģēt uz zemajām cenām, samazinot jēlnaftas ieguvi.

Finanšu tirgus investoriem pandēmijas ekonomisko satricinājumu glāzi pēdējās nedēļās drīzāk redzot kā puspilnu, preču biržās visai strauji palielinājusies arī vairāku pasaulē visplašāk izmantoto izejvielu vērtība.

Šajā ziņā uz pārējo fona jāizceļ nafta. Piemēram, šī tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas "Brent" - nākamā mēneša piegāžu līgumu vērtība kopš saviem pagājušā mēneša zemākajiem punktiem pat vairāk nekā dubultojusies un šonedēļ pārsniegusi 36 ASV dolāru atzīmi par barelu.

Pie 34 ASV dolāru par barelu atzīmes šo otrdien atradās arī otra šī tirgus etalona – ASV vieglās jēlnaftas ("West Texas Intermediate" jeb WTI) – vērtība. Vēl pagājušajā mēnesī uz brīdi bija vērojama ārkārtīgi dīvaina situācija, kad šīs markas naftas cena paviesojās negatīvā teritorijā. Esot aktuāliem pieņēmumiem, ka visas melnā zelta glabātuves drīz būs pilnas, uz mirkli daži tirgoņi bija gatavi samaksāt, lai tikai kāds pretī paņemtu to uzpirkto naftu un tās mucu kalni neparādītos, piemēram, pie to mājas sliekšņa.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Augstās naftas cenas sākušas negatīvi ietekmēt naftas patēriņu, šodien paziņojusi Starptautiskā enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA).

Tāpat ietekmīgās aģentūras pārstāvji norādījuši, ka augstās naftas cenas galu galā var rezultēties ar vājākiem pasaules ekonomikas izaugsmes tempiem.

«Lielākā daļa analītiķu negaida formālu Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) atbildi šai problēmai (ar to domāts oficiāla kvotu palielināšana). Tas nozīmē, ka būs mazāk vietas tam, lai cenas paliktu mērenākas un līdz ar to var būt gaidāma pieprasījuma mazināšanās (pēc naftas) un ekonomikas bremzēšanās,» skaidro IEA pārstāvji.

Jāpiebilst, ak šobrīd IEA sagaida, ka pieprasījums pēc naftas šogad pasaulē palielināsies par vidēji 1,4 milj. barelu dienā, kas būtu par 1,6% vairāk nekā pagājušajā gadā. Lielākais risks esot tas, ka naftas cenas virs 100 ASV dolāriem nesadzīvos ar pašreizējiem ekonomikas atlabšanas tempiem.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien aicināja valdības nekavējoties īstenot pasākumus, lai tuvākajos mēnešos samazinātu globālo naftas patēriņu saistībā ar bažām par piegāžu drošību, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā.

IEA publiskotajā ziņojumā iekļauti desmit ierosinājumi, kas cita starpā paredz palielināt attālināto darbu un samazināt atļauto braukšanas ātrumu.

Aģentūra uzskata, ka ar šiem pasākumiem naftas patēriņu attīstītajās valstīs četros mēnešos varētu samazināt par 2,7 miljoniem barelu dienā.

Krievijas uzbrukuma Ukrainā dēļ palielinājušās degvielas cenas un vairākas lielās ekonomikas, to vidū ASV un Kanāda, noteikušas Krievijas naftas importa aizliegumu.

Taču tā kā pastāv iespējas, ka Krievijas naftas piegādes varētu samazināties vēl vairāk, "ir reāls risks, ka situācija tirgos turpmākajos mēnešos kļūs vēl saspīlētāka un naftas cenas būtiski palielināsies, ņemot vērā pieprasījuma kāpumu vasaras sezonā, skaidro IEA.

Šodien Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) ģenerālsekretārs Abdulahs al-Badri lūdzis Starptautisko enerģētikas aģentūru (IEA) nekavējoties atcelt savu lēmumu koordinēti atbrīvot valstu stratēģiskos naftas rezerves krājumus, lai samazinātu tās cenu, raksta Reuters.

Jānorāda, ka IEA pagājušonedēļ paziņoja, ka sākot ar šīs nedēļas beigām tirgū tiks laisti 60 miljoni barelu naftas no dažādu valstu stratēģiskām rezervēm, lai segtu tos naftas apjomus, kas neienāk tirgū Lībijas dēļ. ASV piešķirs 30 miljonu barelu no savām rezervēm, kamēr Eiropa un Āzija attiecīgi 20 un 10 miljonu barelu. Šī paziņojuma rezultātā naftas cenas piedzīvojušas ievērojamu kritienu.

Līdz ar šādu IEA lēmumu pastāv bažas, ka naftas patērētājvalstis un ražotājvalstis var iesaistīties ilgstošā konfliktā, kas saistīts ar OPEC nepatiku par to, ka tiek apšaubīta karteļa spēja ar piedāvājuma izmaiņām tikt galā ar augstākām jēlnaftas cenām.

Pasaules naftas patērētājvalstis par šī energoresursa importu šogad varētu maksāt rekordlielu summu – divus triljonus ASV dolāru, ja naftas cena nesamazināsies, aprēķinājusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA), ziņo Reuters.

«Pirmo reizi vēsturē pasaules naftas importa rēķins būs divi triljoni ASV dolāru,» norāda IEA galvenais ekonomists Fatihs Birols, piebilstot, ka 2011. gadā par naftas importu pasaulē tika samaksāti 1,8 triljoni ASV dolāru.

IEA ekonomista aplēses liecina, ka vissmagāk naftas cenu kāpumu no industriālajiem pasaules reģioniem izjūt Eiropas Savienība (ES), jo, ja naftas cenu pārveido eiro, vidējās naftas importa cenas ES ir augtākas nekā 2008. gadā. Tā kā nafta tiek cenota dolāros, Eiropas naftas pircējiem par to jāmaksā vairāk, ja eiro cena dolāros sarūk (un tā gada skatījumā ir sarukusi).

Pie pašreizējām naftas cenām, ES par naftas importu maksās 500 miljardus, kas ir par 30 miljardiem vairāk nekā pagājušajā gadā. Savukārt par gāzes importu ES maksās 120 miljardus, kas ir par 20 miljardiem vairāk nekā pagājušajā gadā.

Pasaules naftas patēriņš nākamgad augs mazākos temps nekā pirms tam prognozēts, jo pasaules ekonomika augs lēnākos tempos, šodien ziņo Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA).

Organizācija paredz, ka pieprasījums pēc naftas nākamgad palielināsies par vidēji 1,25 milj. barelu dienā, kas ir par 160 tūkst. barelu mazāk, nekā IEA prognozēja vēl pirms mēneša. Līdz ar to IEA paredz, ka nākamgad pieprasījums pēc naftas pasaulē sasniegs vidēji 90,5 milj. barelus dienā. Pieprasījuma pieaugums pēc naftas galvenokārt veidosies strauji augošās attīstības valstīs, sevišķi Ķīna. Tiesa gan, arī šajās valstīs pieprasījuma izaugsme būs mērenāka, tā IEA. Tāpat organizācija aplēses liecina, ka pieprasījums pēc naftas gan šogad, gan nākamgad samazināsies Eiropā.

IEA prognozē, ka šogad pasaules ekonomika augs par 3,8%, bet nākamgad – par 3,9%.

IEA paredz, ka naftas cenas zemākie punkti vēl mums ir priekšā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušās nedēļas beigās ar savu jaunāko skatījumu uz notikumiem naftas tirgū klajā nāca Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA). Kopumā gan lieli pārsteigumi nesekoja, jo iestāde turpināja klāstīt par globālo naftas pārprodukciju, kam, visticamāk, vajadzētu nozīmēt arī zemākas cenas. IEA šobrīd paredz, ka ASV slānekļa naftas ieguves apjomi varētu sākt stagnēt tikai nākamā gada vidū. IEA arī atzina, ka naftas cenai, kura 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi ap 45%, vajadzētu samazināties vēl vairāk, lai tirgū mazinātos šī resursa ieguves pārpalikums.

«Zemākie cenu punkti vēl mums varētu būt tikai priekšā. «Ne-OPEC» valstu naftas piedāvājuma izaugsme varētu sākt stagnēt tikai nākamā gada vidū, kur tam palīdzēs zemākas melnā zelta cenas un izdevumu samazināšana energoresursu ieguves nozarē,» norāda IEA amatpersonas. Pašlaik tiek lēsts, ka ASV naftas ražošanas apjomi šogad vidēji dienā palielināsies par 900 tūkst. barelu, bet nākamgad par 300 tūkst. barelu (vidēji dienā).

Jēlnaftas ieguves apjoma pieaugums ASV bremzē naftas cenas pasaules tirgū, kas pēdējā laikā atguvušās no ilgstošās lejupslīdes, otrdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

«Naftas cenu pieaugums ir apstājies un tās sākušas samazināties,» norāda IEA. «Pagaidām augšupejas tendence, kas veicināja »Brent« jēlnaftas cenas pieaugumu līdz 70 dolāriem par barelu, ir apstājusies.»

Naftas cenu pieaugumu pasaules tirgū pēdējā laikā galvenokārt veicināja panāktā vienošanās par jēlnaftas ieguves samazināšanu. Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC un vairākas partnervalstis, tostarp Krievija, 2016.gada nogalē vienojās samazināt naftas ieguvi, lai mazinātu pārprodukciju tirgū un veicinātu jēlnaftas cenu pieaugumu. Pērnā gada novembra beigās vienošanās tika pagarināta līdz 2018.gada nogalei.

Naftas cenu pieaugums savukārt mudinājis slānekļa naftas ieguves uzņēmumus palielināt ieguves apjomu. Un, tā kā uz ASV neattiecas vienošanās par naftas ieguves samazināšanu, slānekļa naftas ieguve valstī var turpināties netraucēta, kas apdraud trauslo līdzsvaru, kuru naftas tirgus šobrīd sasniedzis.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Ļoti izteikti no pieņēmumiem par pandēmijas tālāko kursu ir atkarīga pasaulē nozīmīgākā energoresursa – naftas – cena.

Plaukstot vēl vienam pandēmijas vilnim, ekonomika, kurai bija zināmas cerības rāpties ārā no grāvja, tajā var tomēr atkrist atpakaļ. Līdzīgi, ja pasaules tautsaimniecības asinsrite atkal stājas un cilvēkiem atkal ir ļoti ierobežotas iespējas pārvietoties, var būt arī ar pieprasījumu pēc naftas.

Pavasara bažas par Covid-19 uzplūdiem Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cenu uz brīdi noveda zem 16 ASV dolāru par barelu atzīmes. Turklāt uz īsu brīdi pat bija vērojama tāda ļoti dīvaina situācija, kad ASV jēlnaftai tika piemērota negatīva cena (bija bailes, ka nebūs vairs vietas, kur to vispār uzglabāt). Kopš tā brīža melnā zelta vērtība preču biržā visai strauji palielinājās, un pagājušā mēneša beigās tā dzīvojās virs 46 ASV dolāriem par barelu (Brent jēlnaftas). Šomēnes, finanšu tirgiem pārdomājot Covid-19 scenārijus, naftas cena gan atkāpusies – pagaidām visai nedaudz. Piemēram, šo trešdien Brent vērtība atradās pie 42 ASV dolāriem par barelu.

Sliktas ziņas naftas patērētājiem un importētājiem šodien būs sliktas ziņas naftas ieguvējiem rīt, brīdina IEA.

Naftas cena preču biržā pašlaik balansē ap 85 ASV dolāru par barelu slieksni, un dzirdams arvien vairāk spriedumu par to, ka šāds cenu līmenis ir tuvu sarkanajai līnijai. Proti, tik dārga nafta jau negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi.

Valdot šādam fonam, šonedēļ, piemēram, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) atklāti aicinājusi Jēlnaftas eksportētājvalstu organizāciju (OPEC) un citus melnā zelta ieguvējus palielināt savus šī resursa ražošanas apmērus. Tiek norādīts, ka pretējā gadījumā augstajām cenām būs negatīva ietekme uz pasaules tautsaimniecību.

«Mums visiem vajadzētu saredzēt, ka bilde ir riskanta un naftas tirgus ieslīd sarkanajā zonā. Mums visiem kopā arī vajadzētu situāciju šajā tirgū nomierināt. Tās, kas šodien ir sliktas ziņas patērētājiem un importētājiem, rīt būs sliktas ziņas naftas ieguvējiem. Ja nebūs nozīmīgu izmaiņu vadošo naftas ieguvēju politikā, tad ceturtajā ceturksnī aina šajā tirgū būs ļoti, ļoti izaicinoša,» skaidro IEA vadītājs Fatihs Birols.

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Naftas cenu straujais samazinājums no pērnā gada jūnija nebija nedz pilnīgi neparedzams, nedz arī negaidīts

Tas izriet no jaunākā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojuma, jo tirgū sakarā ar pieprasījuma un piedāvājuma disproporciju, par ko lielā mērā atbildīgs slānekļa naftas apjoma pieaugums ASV, jau labu laiku tika aizturētas OPEC valstu ieguves jaudas, lai saglabātu ražošanas pārsvaru pār pieprasījumu. Atjaunot iepriekšējo līdzsvaru starp naftas cenām un pieprasījumu var izrādīties gana sarežģīti, un šeit lomu spēlē ne tikai slānekļa nafta.

Neskatoties uz zemajām naftas cenām, pasaules ekonomika aug lēnāk, nekā iepriekš lēsts, kas savukārt liek samazināt investīcijas ne tikai naftas ieguvē, bet arī konvencionālās enerģētikas nozarē kopumā. Turklāt pasaules ekonomika, jo īpaši arī tā sauktās straujās izaugsmes valstis kā Ķīna, kas iepriekš gādāja par naftas cenas šaušanos teju vai debesīs, pārstrukturējas no tradicionālās energointensīvās rūpniecības uz informācijas tehnoloģijām. Tas savukārt nozīmē, ka naftas pieprasījums samazinās. Klāt jāmin vēl arī ievērojamā atjaunojamo energoresursu ekspansija pasaulē, klimata pārmaiņu veicinātais siltums, kas samazina pieprasījumu pēc energoresursiem, un kļūst skaidrs, ka pie visiem šiem apstākļiem naftas cenu samazinājums bija praktiski neizbēgams.

Nākamā gada naftas patēriņa izaugsme būs mazāka, nekā pirms tam ticis prognozēts un varētu samazināties vēl vairāk, ja pasaules ekonomika pārdzīvo lielākas grūtības, šodien paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA).

Kopumā IEA paredz, ka pieprasījums pēc naftas 2011. gadā sasniegs vidēji 88,16 miljonus barelu dienā (prognoze apcirpta par 60 tūkst. barelu dienā). Savukārt šogad (pēc IEA prognozēm) pasaule patērēs vidēji 86,94 milj. barelu dienā. Tādējādi IEA šobrīd paredz, ka nākamgad pieprasījums pēc naftas dienā būs par vidēji 1,21 milj. barelu lielāks nekā šogad.

«Domāju, ka tirgum vismaz līdz nākamā gada vidum vajadzētu būt labi apgādātam (ar naftu). Tomēr, ja apstiprināsies «zemāku IKP scenārijs», tas tirgus būs «ļoti labi» apgādāts visu 2011. gadu,» norādījis IEA naftas rūpniecības un tirgu departamenta vadītājs Deivids Faifs (David Fyfe).

Globālās ekonomikas izaugsmes bremzēšanās nākamajā gadā var negatīvi ietekmēt naftas pieprasījuma izaugsmi, paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA).

Valdot šādam fonam, IEA šodien samazināja savu šā gada naftas pieprasījuma izaugsmes prognozi par vidēji 60 tūkst. barelu dienā līdz līdz 89,5 milj. barelu dienā. Organizācija gan nedaudz tomēr paaugstināja savu nākamā gada naftas pieprasījuma izaugsmi vidēji par 70 tūkst. bbl. Tādējādi organizācija paredz, ka nākamgad naftas pieprasījums no šī gada līmeņiem augs viēdji par 1,61 milj. bbl dienā. Šādu rīcību IEA skaidroja ar to, ka sagaidāms Japānas enerģijas apetītes pieaugums.

Tāpat IEA ziņoja, ka pagaidām tā nav veikusi lielas korekcijas savās naftas pieprasījuma prognozēs, tomēr tā to var darīt tuvāko mēnešu laikā. Viss būšot atkarīgs no tā, kādus signālus dos pasaules ekonomika.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA) šodien paziņojusi, ka šogad pieprasījums pēc naftas būs augstāks nekā sākotnēji ticis gaidīts.

Aģentūra šobrīd sagaida, ka naftas patēriņš pasaulē šogad aug par 1,4 milj. barelu līdz vidēji 89,1 milj. barelu. Naftas pieprasījuma izaugsme būšot galvenokārt uz attīstības valstu rēķina, kurās pieprasījums pēc «melnā zelta» šogad palielināsies par 3,8%. Tāpat arī IEA pārstāvji sagaida, ka OPEC, lai kompensētu lielāku pieprasījumu, nāksies palielināt savas naftas ražošanas kvotas. Kopumā IEA sagaida, ka visas OPEC dalībvalstis šogad vidēji dienā saražos 29,9 milj. barelu naftas.

IEA arī norādīja, ka naftas cenas virs 95 ASV dolāriem par barelu rada reālu risku pasaules ekonomikai. Savukārt naftas cenas pie 100 ASV dolāriem par barelu būs pietiekami liela, lai ekonomiskās perspektīvas negatīvi iespaidotu gan naftas ražotājvalstīs, gan patērētājvalstīs.