Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) Ministru sanāksmē 14.februārī IEA dalībvalstu pārstāvji vienbalsīgi pieņēma lēmumu aicināt Latviju iestāties IEA.

Latvija pievienosies IEA saimei, kļūstot par tās 32. dalībvalsti. Šis ir bijis ātrākais uzņemšanas process IEA 50 gadu pastāvēšanas laikā, ko īpaši sarunu procesā akcentēja IEA pārstāvji. Sarunu procesā Parīzē Latviju pārstāvēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

“IEA piecdesmitā dzimšanas diena noslēdzās ar Latvijai vēsturiski svarīgu lēmumu. Būt par daļu no IEA ir pagodinājums un apstiprinājums Latvijas ieguldītajam darbam un atbilstībai starptautiskajiem standartiem enerģētikā. Jau drīzumā uzsāksim aktīvu iesaisti IEA darba grupās, un tur gūtās starptautiskās zināšanas izmantosim Latvijas enerģētikas stratēģijas izstrādē 2050. gadam. Dalība IEA mums paver daudz iespēju, kā arī pieredzi, kas ļaus mums pieņemt ilgtermiņa lēmumus, veidojot Latvijas enerģētisko politiku. Tostarp kopā ar pasaules labākajiem analītiķiem varēsim veikt pētījumus par Latvijai aktuālām tēmām, piemēram, par atjaunojamo enerģijas ražošanas iespējām no lauksaimniecības pārstrādes blakusproduktiem – ražojot biometānu. Tie ir jautājumi, pie kuriem šobrīd aktīvi strādājam ar sadarbības partneriem, lai sasniegtu klimata un enerģētikas politikas mērķus periodā līdz 2030. gadam,” komentē K.Melnis.

Latvija plāno pievienoties Starptautiskajai Enerģētikas aģentūrai (IEA), izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotā konceptuālā ziņojuma, ko otrdien atbalstīja valdībā.

Konceptuālais ziņojums sagatavots, balstoties uz EM izstrādāto ziņojumu, kurā piedāvāts pasākumu kopums ne tikai obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai, bet arī klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai un energoapgādes drošības sekmēšanai, iezīmējot šiem mērķiem valsts finansējumu vidēja termiņa budžeta ietvarā 2023., 2024. un 2025.gadā. Kā viens no pasākumiem, lai nodrošinātu Latvijas energoapgādes drošību un sekmētu Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, tajā ir minēta nepieciešamība Latvijai pievienoties Starptautiskai Enerģētikas aģentūrai (IEA).

EM norāda, ka lai stiprinātu Latvijas energoapgādes drošību un veicinātu efektīvāku Latvijas pāreju uz tīru enerģiju, Latvijai ir būtiski pievienoties IEA un izmantot šīs organizācijas sniegtās priekšrocības.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien palielināja naftas pieprasījuma prognozi šim gadam, norādot, ka pieprasījums sasniedz rekordlielu apmēru.

Pieprasījums pēc naftas jūnijā un augustā jau sasniedza rekordaugstu līmeni - 103 miljonus barelu dienā -, un varētu būt gaidāms jauns augstākais punkts, ikmēneša ziņojumā piektdien informēja Parīzē bāzētā organizācija.

"2023.gadā kopumā naftas pieprasījums pasaulē varētu pieaugt par 2,2 miljoniem barelu dienā līdz 102,2 miljoniem barelu dienā," aplēsusi IEA.

70% pieauguma veido pieprasījuma kāpums Ķīnā, norādīja organizācija, piebilstot, ka pasaules otrās lielākās ekonomikas pieprasījums ir lielāks, nekā prognozēts, un sasniedz jaunus rekordus, neskatoties uz pastāvīgām bažām par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Kā lasāms IEA ziņojumā, pieprasījumu pēc naftas pasaulē veicina spēcīgie vasaras gaisa satiksmes pārvadājumu rādītāji, plašāks naftas izmantojums enerģijas ražošanā un Ķīnas naftas ķīmijas sektora izaugsme.

Zemās naftas cenas, ko veicina Saūda Arābijas politika attiecībā uz valsts tirgus daļas nosargāšanu, negatīvi ietekmēs augstu izmaksu slānekļa naftas ieguvējus ASV, nākamgad izraisot straujāko jēlnaftas ieguves apjoma kritumu pēdējo gandrīz 25 gadu laikā, piektdien prognozē Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Lēta degviela gan arī piesaista patērētājus, naftas pieprasījuma pieaugumam šogad sasniedzot piecos gados augstāko līmeni, norāda IEA.

Augstās naftas cenas, kas 2013.gadā pārsniedza 100 dolārus par barelu, ļāva slānekļa naftas ieguvējiem ASV izmantot dārgas tehnoloģijas, lai iegūtu iepriekš nesasniedzamo naftu un ievērojami palielināt piegādes lielākajā naftas patērētājvalstī.

Taču, Saūda Arābijai un naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC partnervalstīm atsakoties samazināt naftas ieguvi, jēlnaftas cenas ievērojami nokritušās.

IEA norāda, ka naftas nozare tagad sākusi reaģēt uz zemajām cenām, samazinot jēlnaftas ieguvi.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien aicināja valdības nekavējoties īstenot pasākumus, lai tuvākajos mēnešos samazinātu globālo naftas patēriņu saistībā ar bažām par piegāžu drošību, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā.

IEA publiskotajā ziņojumā iekļauti desmit ierosinājumi, kas cita starpā paredz palielināt attālināto darbu un samazināt atļauto braukšanas ātrumu.

Aģentūra uzskata, ka ar šiem pasākumiem naftas patēriņu attīstītajās valstīs četros mēnešos varētu samazināt par 2,7 miljoniem barelu dienā.

Krievijas uzbrukuma Ukrainā dēļ palielinājušās degvielas cenas un vairākas lielās ekonomikas, to vidū ASV un Kanāda, noteikušas Krievijas naftas importa aizliegumu.

Taču tā kā pastāv iespējas, ka Krievijas naftas piegādes varētu samazināties vēl vairāk, "ir reāls risks, ka situācija tirgos turpmākajos mēnešos kļūs vēl saspīlētāka un naftas cenas būtiski palielināsies, ņemot vērā pieprasījuma kāpumu vasaras sezonā, skaidro IEA.

IEA paredz, ka naftas cenas zemākie punkti vēl mums ir priekšā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušās nedēļas beigās ar savu jaunāko skatījumu uz notikumiem naftas tirgū klajā nāca Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA). Kopumā gan lieli pārsteigumi nesekoja, jo iestāde turpināja klāstīt par globālo naftas pārprodukciju, kam, visticamāk, vajadzētu nozīmēt arī zemākas cenas. IEA šobrīd paredz, ka ASV slānekļa naftas ieguves apjomi varētu sākt stagnēt tikai nākamā gada vidū. IEA arī atzina, ka naftas cenai, kura 12 mēnešu skatījumā ir sarukusi ap 45%, vajadzētu samazināties vēl vairāk, lai tirgū mazinātos šī resursa ieguves pārpalikums.

«Zemākie cenu punkti vēl mums varētu būt tikai priekšā. «Ne-OPEC» valstu naftas piedāvājuma izaugsme varētu sākt stagnēt tikai nākamā gada vidū, kur tam palīdzēs zemākas melnā zelta cenas un izdevumu samazināšana energoresursu ieguves nozarē,» norāda IEA amatpersonas. Pašlaik tiek lēsts, ka ASV naftas ražošanas apjomi šogad vidēji dienā palielināsies par 900 tūkst. barelu, bet nākamgad par 300 tūkst. barelu (vidēji dienā).

Augstās naftas cenas sākušas negatīvi ietekmēt naftas patēriņu, šodien paziņojusi Starptautiskā enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA).

Tāpat ietekmīgās aģentūras pārstāvji norādījuši, ka augstās naftas cenas galu galā var rezultēties ar vājākiem pasaules ekonomikas izaugsmes tempiem.

«Lielākā daļa analītiķu negaida formālu Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) atbildi šai problēmai (ar to domāts oficiāla kvotu palielināšana). Tas nozīmē, ka būs mazāk vietas tam, lai cenas paliktu mērenākas un līdz ar to var būt gaidāma pieprasījuma mazināšanās (pēc naftas) un ekonomikas bremzēšanās,» skaidro IEA pārstāvji.

Jāpiebilst, ak šobrīd IEA sagaida, ka pieprasījums pēc naftas šogad pasaulē palielināsies par vidēji 1,4 milj. barelu dienā, kas būtu par 1,6% vairāk nekā pagājušajā gadā. Lielākais risks esot tas, ka naftas cenas virs 100 ASV dolāriem nesadzīvos ar pašreizējiem ekonomikas atlabšanas tempiem.

Nākamā gada naftas patēriņa izaugsme būs mazāka, nekā pirms tam ticis prognozēts un varētu samazināties vēl vairāk, ja pasaules ekonomika pārdzīvo lielākas grūtības, šodien paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA).

Kopumā IEA paredz, ka pieprasījums pēc naftas 2011. gadā sasniegs vidēji 88,16 miljonus barelu dienā (prognoze apcirpta par 60 tūkst. barelu dienā). Savukārt šogad (pēc IEA prognozēm) pasaule patērēs vidēji 86,94 milj. barelu dienā. Tādējādi IEA šobrīd paredz, ka nākamgad pieprasījums pēc naftas dienā būs par vidēji 1,21 milj. barelu lielāks nekā šogad.

«Domāju, ka tirgum vismaz līdz nākamā gada vidum vajadzētu būt labi apgādātam (ar naftu). Tomēr, ja apstiprināsies «zemāku IKP scenārijs», tas tirgus būs «ļoti labi» apgādāts visu 2011. gadu,» norādījis IEA naftas rūpniecības un tirgu departamenta vadītājs Deivids Faifs (David Fyfe).

Pasaules naftas patēriņš nākamgad augs mazākos temps nekā pirms tam prognozēts, jo pasaules ekonomika augs lēnākos tempos, šodien ziņo Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA).

Organizācija paredz, ka pieprasījums pēc naftas nākamgad palielināsies par vidēji 1,25 milj. barelu dienā, kas ir par 160 tūkst. barelu mazāk, nekā IEA prognozēja vēl pirms mēneša. Līdz ar to IEA paredz, ka nākamgad pieprasījums pēc naftas pasaulē sasniegs vidēji 90,5 milj. barelus dienā. Pieprasījuma pieaugums pēc naftas galvenokārt veidosies strauji augošās attīstības valstīs, sevišķi Ķīna. Tiesa gan, arī šajās valstīs pieprasījuma izaugsme būs mērenāka, tā IEA. Tāpat organizācija aplēses liecina, ka pieprasījums pēc naftas gan šogad, gan nākamgad samazināsies Eiropā.

IEA prognozē, ka šogad pasaules ekonomika augs par 3,8%, bet nākamgad – par 3,9%.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA) šodien paziņojusi, ka paaugstina savas vidēja un ilgāka termiņa naftas cenu prognozes, jo pastāvot liela neskaidrība, kāds nākotnē būs naftas piedāvājums.

IEA ziņo, ka 2015. gadā naftas cenas atradīsies virs 100 ASV dolāriem par barelu, tikmēr 2035. gadā tās būs pakāpušas jau līdz 200 ASV dolāriem par barelu. IEA norādīja, ka naftas cenas pieaugs vēl straujākos tempos, ja lielāko naftas patērētājvalstu valdības neplānos kādas darbības, lai ierobežotu naftas patēriņu nākotnē.

IEA pārstāji arī ziņoja, ka pasaulei būtu pat nepieciešamas augstākas naftas cenas, lai būtiski mainītu tās lietošanas paradumus un veicinātu ieguldījumus jaunu naftas atradņu meklēšanā.

IEA paredz, ka pasaulē pieprasījums pēc naftas pēc 25 gadiem sasniegs 99 miljonus barelu dienā, kas ir par aptuveni 15 milj. barelu vairāk nekā šobrīd.

ABB sniedz savu ieguldījumu jaunā ziņojumā, kas izklāsta, kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas par 11%, ietaupot 437 miljardus ASV dolāru gadā.

Rūpniecības nozarei saskaroties ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu izpildīt globālos dekarbonizācijas mērķus, vienlaicīgi risinot pieaugošo pieprasījumu, jaunā Energoefektivitātes kustības (EEM) sagatavotā ziņojumā ir atspoguļots, kā uzņēmumi var sākt nekavējoties rīkoties. EEM ir globāls ABB dibināts forums, kurā šobrīd ietilpst vairāk nekā 400 organizācijas, kas dalās ar idejām un labo praksi un ko vieno apņemšanās izveidot energoefektīvāku pasauli.

Šodien publicētā „Rūpnieciskās energoefektivitātes izpētes piemēra” mērķis ir sniegt korporatīvajiem tirgus līderiem ieskatu 10 pasākumos, kas balstīti uz pārbaudītām tehnoloģijām, kam ir jēgpilna ietekme uz izmaksām un emisijām un ko var ātri ieviest bez sarežģītu vai dārgu projektu īstenošanas. Balstoties uz „Rūpnieciskās energoefektivitātes protokolu”, ko 2022. gadā publicēja EEM, jaunās vadlīnijas palīdz korporācijām risināt vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz energoefektivitāti: savas komercdarbības gadījumu izpētes īstenošanu.

Šodien Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) ģenerālsekretārs Abdulahs al-Badri lūdzis Starptautisko enerģētikas aģentūru (IEA) nekavējoties atcelt savu lēmumu koordinēti atbrīvot valstu stratēģiskos naftas rezerves krājumus, lai samazinātu tās cenu, raksta Reuters.

Jānorāda, ka IEA pagājušonedēļ paziņoja, ka sākot ar šīs nedēļas beigām tirgū tiks laisti 60 miljoni barelu naftas no dažādu valstu stratēģiskām rezervēm, lai segtu tos naftas apjomus, kas neienāk tirgū Lībijas dēļ. ASV piešķirs 30 miljonu barelu no savām rezervēm, kamēr Eiropa un Āzija attiecīgi 20 un 10 miljonu barelu. Šī paziņojuma rezultātā naftas cenas piedzīvojušas ievērojamu kritienu.

Līdz ar šādu IEA lēmumu pastāv bažas, ka naftas patērētājvalstis un ražotājvalstis var iesaistīties ilgstošā konfliktā, kas saistīts ar OPEC nepatiku par to, ka tiek apšaubīta karteļa spēja ar piedāvājuma izmaiņām tikt galā ar augstākām jēlnaftas cenām.

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstis gandrīz pilnībā ievēro panākto vienošanos par jēlnaftas ieguves apjoma samazināšanu, taču pieprasījums šogad, visticamāk, būs krietni lielāks, nekā gaidīts iepriekš, piektdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Saskaņā ar janvārī spēkā stājušos vienošanos OPEC valstis samazinājušas jēlnaftas ieguves apjomu par vienu miljonu barelu dienā - līdz 32,1 miljonam barelu dienā, norāda IEA.

IEA lēš, ka sākotnējais [vienošanās] ievērošanas īpatsvars ir 90%, atsevišķiem ražotājiem, jo sevišķi Saūda Arābijai īstenojot lielāku ieguves apjoma samazinājumu, nekā nepieciešams, vēsta aģentūra.

Pēc vairākus mēnešus ilgušām nesaskaņām OPEC 30.novembrī vienojās pirmo reizi pēdējos astoņos gados samazināt jēlnaftas ieguves apjomu par 1,2 miljoniem barelu dienā - līdz 32,5 miljoniem barelu dienā. Šī vienošanās spēkā stājās 1.janvārī.

Globālais naftas pieprasījums nākamgad palēnināsies, samazinoties lētas naftas vilinājumam, piektdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

IEA prognozē, ka globālais naftas pieprasījums nākamgad pieaugs par 1,2 miljoniem barelu dienā, salīdzinot ar pēdējos piecos gados augstāko līmeni 1,8 miljonu barelu dienā apmērā šogad.

Aģentūra norāda, ka atbalsts pieprasījumam, ko veicināja naftas cenu kritums, aukstāki ziemas laikapstākļi un atsevišķu valstu atveseļošanās pēc recesijas, visticamāk mazināsies.

Attīstības valstis turpinājušas uzkrāt jēlnaftu un to krājumu apjoms Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs šobrīd veido trīs miljardus barelu, kas ir rekordaugsts līmenis, vēsta IEA.

IEA nesniedz prognozes naftas cenām, taču aģentūra devusi mājienus, ka spiediens uz naftas cenām turpināsies.

Globālās ekonomikas izaugsmes bremzēšanās nākamajā gadā var negatīvi ietekmēt naftas pieprasījuma izaugsmi, paziņojusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA).

Valdot šādam fonam, IEA šodien samazināja savu šā gada naftas pieprasījuma izaugsmes prognozi par vidēji 60 tūkst. barelu dienā līdz līdz 89,5 milj. barelu dienā. Organizācija gan nedaudz tomēr paaugstināja savu nākamā gada naftas pieprasījuma izaugsmi vidēji par 70 tūkst. bbl. Tādējādi organizācija paredz, ka nākamgad naftas pieprasījums no šī gada līmeņiem augs viēdji par 1,61 milj. bbl dienā. Šādu rīcību IEA skaidroja ar to, ka sagaidāms Japānas enerģijas apetītes pieaugums.

Tāpat IEA ziņoja, ka pagaidām tā nav veikusi lielas korekcijas savās naftas pieprasījuma prognozēs, tomēr tā to var darīt tuvāko mēnešu laikā. Viss būšot atkarīgs no tā, kādus signālus dos pasaules ekonomika.

Gāzes patēriņš pasaulē šogad nedaudz samazināsies, ņemot vērā augstās cenas un Eiropai paredzēto Krievijas dabasgāzes piegāžu samazināšanos, otrdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Vienlaikus IEA par vairāk nekā pusi samazinājusi globālā gāzes pieprasījuma prognozi. IEA lēš, ka globālais gāzes pieprasījums līdz 2025.gadam palielināsies vien par 3,4% jeb 140 miljardiem kubikmetru salīdzinājumā ar 2021.gadu.

Krievija samazinājusi dabasgāzes piegādes Eiropai, bet Eiropas valstis solījušas mazināt savu atkarību no Krievijas gāzes, tādējādi radot ietekmi visā pasaulē, skaidro aģentūra.

Eiropas valstis cenšas kompensēt Krievijas gāzes iztrūkumu, importējot ar tankkuģiem piegādātu sašķidrināto dabasgāzi, un tas rada piegāžu un pieprasījuma problēmas citos tirgos.

IEA brīdina, ka pūliņi iegūt sašķidrināto dabasgāzi rada risku izraisīt ne tikai ekonomisko kaitējumu citiem importētājiem, bet arī palielināt cenas, tādējādi sniedzot Krievijai papildu ienākumus.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) otrdien samazināja globālā naftas pieprasījuma prognozi šim gadam un brīdināja, ka rietumvalstu Krievijai noteiktās sankcijas par tās uzbrukumu Ukrainai varētu izraisīt piegāžu satricinājumu.

IEA lēš, ka globālais naftas pieprasījums šogad kopumā veidos 99,7 miljonus barelu dienā, kas ir par gandrīz miljonu barelu mazāk, nekā tika prognozēts iepriekš.

Aģentūra norāda, ka globālos enerģijas tirgus varētu apdraudēt pēdējo vairāku desmitgažu laikā smagākā piegāžu krīze.

"Lai arī šobrīd ir pāragri zināt, kā situācija attīstīsies, šī krīze varētu radīt ilgstošas izmaiņas enerģijas tirgos," skaidro IEA.

Vairākas lielas naftas kompānijas, tirdzniecības uzņēmumi, transporta firmas un bankas pārtraukušas biznesa attiecības ar Krieviju. Turklāt ASV un Lielbritānija noteikušas naftas importa aizliegumu.

IEA uzsver, ka nedrīkst par zemu novērtēt ietekmi, ko uz pasaules tirgiem varētu radīt Krievijas naftas eksporta potenciālais zudums.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA) šodien paziņojusi, ka šogad pieprasījums pēc naftas būs augstāks nekā sākotnēji ticis gaidīts.

Aģentūra šobrīd sagaida, ka naftas patēriņš pasaulē šogad aug par 1,4 milj. barelu līdz vidēji 89,1 milj. barelu. Naftas pieprasījuma izaugsme būšot galvenokārt uz attīstības valstu rēķina, kurās pieprasījums pēc «melnā zelta» šogad palielināsies par 3,8%. Tāpat arī IEA pārstāvji sagaida, ka OPEC, lai kompensētu lielāku pieprasījumu, nāksies palielināt savas naftas ražošanas kvotas. Kopumā IEA sagaida, ka visas OPEC dalībvalstis šogad vidēji dienā saražos 29,9 milj. barelu naftas.

IEA arī norādīja, ka naftas cenas virs 95 ASV dolāriem par barelu rada reālu risku pasaules ekonomikai. Savukārt naftas cenas pie 100 ASV dolāriem par barelu būs pietiekami liela, lai ekonomiskās perspektīvas negatīvi iespaidotu gan naftas ražotājvalstīs, gan patērētājvalstīs.

Investīciju trūkums jaunos naftas ieguves projektos rada riskus turpmākajos gados radīt jaunas tirgus novirzes, trešdien brīdina Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Mēs lēšam, ka gadījumā, ja 2017.gadā jaunu projektu apstiprinājumi saglabāsies zemā līmenī trešo gadu pēc kārtas, tad kļūs aizvien neiespējamāk, ka pieprasījums un piedāvājums 21.gadsimta 20.gadu sākumā tiks līdzsvarots bez nozares uzplaukuma un lejupslīdes cikla sākšanās," norāda IEA.

Naftas tirgu pēdējos gados nomākušas pārmērīgas piegādes, samazinot naftas cenas no vairāk nekā 100 dolāriem par barelu 2014.gada vidū līdz mazāk nekā 30 dolāriem šā gada sākumā.

Šī situācija likusi naftas uzņēmumiem samazināt investīcijas jauniem projektiem.

Naftas lauku izpētes un ieguves investīcijas 2014.gadā sasniedza 780 miljardus dolāru, taču pērn tās nokritās par 200 miljardiem dolāru un šogad varētu samazināties vēl par 140 miljardiem dolāru, prognozē IEA.

Pieprasījums pēc naftas pasaulē turpinās augt, tomēr jārēķinās, ka degvielas patēriņš 2011. gadā pasaulē būs mazāks nekā 2010. gadā. Arī pieprasījums pēc naftas var izrādīties zemāks, ja patiešām mazināsies pasaules ekonomikas izaugsmes tempi, šodien norādījusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (International Energy Agency jeb IEA).

«Jebkurā gadījumā mums jārēķinās, ka pasaules naftas tirgus jau šobrīd ir ļoti labi apgādāts. Turklāt, ja ekonomikas izaugsme bremzēsies, pieprasījums pēc naftas var būt krietni zemāks,» norādījis IEA pārstāvis Deivids Faifs (David Fyfe).

Kopumā IEA sagaida, ka pieprasījums pēc naftas šogad pasaulē būs vidēji 86,62 milj. barelu dienā, kas ir par 1,9 milj. barelu vairāk nekā 2009. gadā. Turklāt jānorāda, ka OPEC no šīs apjoma iegūs aptuveni 29 milj. barelu naftas dienā. Savukārt 2011. gadā IEA paredz, ka naftas pieprasījums augs līdz vidēji 87,89 milj. bareliem (prognoze ir par 50 tūkst. barelu mazāka nekā pagājušajā mēnesī).

Pasaules naftas patērētājvalstis par šī energoresursa importu šogad varētu maksāt rekordlielu summu – divus triljonus ASV dolāru, ja naftas cena nesamazināsies, aprēķinājusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA), ziņo Reuters.

«Pirmo reizi vēsturē pasaules naftas importa rēķins būs divi triljoni ASV dolāru,» norāda IEA galvenais ekonomists Fatihs Birols, piebilstot, ka 2011. gadā par naftas importu pasaulē tika samaksāti 1,8 triljoni ASV dolāru.

IEA ekonomista aplēses liecina, ka vissmagāk naftas cenu kāpumu no industriālajiem pasaules reģioniem izjūt Eiropas Savienība (ES), jo, ja naftas cenu pārveido eiro, vidējās naftas importa cenas ES ir augtākas nekā 2008. gadā. Tā kā nafta tiek cenota dolāros, Eiropas naftas pircējiem par to jāmaksā vairāk, ja eiro cena dolāros sarūk (un tā gada skatījumā ir sarukusi).

Pie pašreizējām naftas cenām, ES par naftas importu maksās 500 miljardus, kas ir par 30 miljardiem vairāk nekā pagājušajā gadā. Savukārt par gāzes importu ES maksās 120 miljardus, kas ir par 20 miljardiem vairāk nekā pagājušajā gadā.

Jēlnaftas ieguves apjoma pieaugums ASV bremzē naftas cenas pasaules tirgū, kas pēdējā laikā atguvušās no ilgstošās lejupslīdes, otrdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

«Naftas cenu pieaugums ir apstājies un tās sākušas samazināties,» norāda IEA. «Pagaidām augšupejas tendence, kas veicināja »Brent« jēlnaftas cenas pieaugumu līdz 70 dolāriem par barelu, ir apstājusies.»

Naftas cenu pieaugumu pasaules tirgū pēdējā laikā galvenokārt veicināja panāktā vienošanās par jēlnaftas ieguves samazināšanu. Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC un vairākas partnervalstis, tostarp Krievija, 2016.gada nogalē vienojās samazināt naftas ieguvi, lai mazinātu pārprodukciju tirgū un veicinātu jēlnaftas cenu pieaugumu. Pērnā gada novembra beigās vienošanās tika pagarināta līdz 2018.gada nogalei.

Naftas cenu pieaugums savukārt mudinājis slānekļa naftas ieguves uzņēmumus palielināt ieguves apjomu. Un, tā kā uz ASV neattiecas vienošanās par naftas ieguves samazināšanu, slānekļa naftas ieguve valstī var turpināties netraucēta, kas apdraud trauslo līdzsvaru, kuru naftas tirgus šobrīd sasniedzis.

Sliktas ziņas naftas patērētājiem un importētājiem šodien būs sliktas ziņas naftas ieguvējiem rīt, brīdina IEA.

Naftas cena preču biržā pašlaik balansē ap 85 ASV dolāru par barelu slieksni, un dzirdams arvien vairāk spriedumu par to, ka šāds cenu līmenis ir tuvu sarkanajai līnijai. Proti, tik dārga nafta jau negatīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi.

Valdot šādam fonam, šonedēļ, piemēram, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) atklāti aicinājusi Jēlnaftas eksportētājvalstu organizāciju (OPEC) un citus melnā zelta ieguvējus palielināt savus šī resursa ražošanas apmērus. Tiek norādīts, ka pretējā gadījumā augstajām cenām būs negatīva ietekme uz pasaules tautsaimniecību.

«Mums visiem vajadzētu saredzēt, ka bilde ir riskanta un naftas tirgus ieslīd sarkanajā zonā. Mums visiem kopā arī vajadzētu situāciju šajā tirgū nomierināt. Tās, kas šodien ir sliktas ziņas patērētājiem un importētājiem, rīt būs sliktas ziņas naftas ieguvējiem. Ja nebūs nozīmīgu izmaiņu vadošo naftas ieguvēju politikā, tad ceturtajā ceturksnī aina šajā tirgū būs ļoti, ļoti izaicinoša,» skaidro IEA vadītājs Fatihs Birols.

Elektrisko automobiļu tirdzniecība pasaulē pērn strauji palielinājusies, bet tādu svarīgu izejmateriālu kā litija pieejamības problēmas rada risku palēnināt šo izaugsmi, teikts Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojumā.

Pērn pasaulē pārdoti 6,6 miljoni elektrisko automobiļu, pārdošanas apjomam vairāk nekā dubultojoties, norāda IEA. Tādējādi katrs desmitais pagājušajā gadā pasaulē pārdotais automobilis bijis ar elektrisko piedziņu.

Ķīna vien nodrošinājusi pusi no šī tirdzniecības apjoma.

Arī šī gada sākumā elektrisko automašīnu pārdošana pasaulē turpinājusi strauju , pirmajā ceturksnī gada salīdzinājumā pieaugot par 75%.

Valstu piešķirtās subsīdijas, lai patērētājiem samazinātu izdevumus, bijis nozīmīgs atbalsts elektrisko automobiļu ieviešanā, un to apjoms pērn dubultojies līdz gandrīz 30 miljardiem eiro.

IEA skaidro, ka atsevišķu nozarei svarīgu materiālu ražošana un apstrāde tiek veikta vien dažās valstīs. Ķīna šobrīd ražo trīs ceturtdaļas no pasaulē pieejamajiem litija jona akumulatoriem, un valsts nodrošina pusi no globālās litija, kā arī citu svarīgu elementu, tai skaitā kobalta un grafīta, pārstrādes jaudas.