Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 1606 jauni elektroauto, kas ir par 27,7% vairāk nekā 2024. gadā, informēja Auto asociācijā.

Tādējādi 2025. gadā Latvijā jauno elektroauto reģistrācija veidoja 7,1% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 7,3% 2024. gadā.

Līderis jauno elektroauto tirdzniecībā pērn Latvijā bija "Volkswagen" ar 147 automašīnām, kas ir par 14,5% mazāk nekā 2024. gadā, otrajā vietā ierindojās "BYD" ar 132 automašīnām, bet trešajā vietā bija "Škoda" ar 124 elektroauto, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt ceturtajā vietā pērn ierindojās "Toyota" markas vieglie elektroauto ar kopumā reģistrētām 105 vienībām, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet piecinieku noslēdz "Hyundai" ar 104 elektroauto, kas ir par 44,4% vairāk.

Latvijā trūkst koordinētas un mērķtiecīgas politikas klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē, informē Valsts kontrolē, atsaucoties uz veikto revīziju "Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē".

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, jo no 35 paredzētajiem pasākumiem 66% pasākumu nav noteikta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, 69% ir ar augstu vai vidēji augstu izpildes risku, bet 31% nav sākti.

Vienlaikus ieplānoto pasākumu īstenošanai nepieciešami aptuveni 2,9 miljardi eiro, bet patlaban identificēts 41% no nepieciešamā finansējuma. Turklāt daļa ierobežoto līdzekļu novirzīti pasākumiem bez ietekmes uz klimata mērķiem, uzsver revidenti.

Elektromobiļu skaita pieaugums pagaidām saglabā augšupejošu tendenci, eksperti norāda, ka interese par elektroauto iegādi pēc valsts atbalsta beigām ir pat nedaudz lielāka, nekā cerēts.

Šobrīd Latvijā reģistrēti vairāk nekā 13 tūkstoši elektromobiļu, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati. Lai gan šobrīd valsts atbalsta trūkums datos vēl neatspoguļojas, nozares pārstāvji ir vienisprātis - šis faktors bremzēs ilgtspējīga transporta attīstības tempu. Pašlaik tiek prognozēts, ka visvairāk tas ietekmēs budžeta klases auto segmentu, kur atbalsts veidoja būtisku daļu no kopējās pirkuma summas.

Daudz darāmā

Elektrotransporta attīstība turpinās, taču valsts atbalsta trūkums šo izaugsmes tempu varētu nedaudz samazināt, norāda ilgtspējas eksperts Edgars Kudurs. “Līdzšinējā atbalsta programma strādāja ļoti labi, tāpēc uzskatu, ka līdzīgas vai tāda paša tipa programmas turpināšana būtu loģisks un efektīvs solis. Latvijā ir viens no vecākajiem autoparkiem Eiropā, taču interese par elektroauto iegādi ik gadu pieaug, tāpat kā sabiedrības izpratne par šo auto priekšrocībām. Zemākas lietošanas un apkopes izmaksas, kā arī tādi bonusi kā bezmaksas autostāvvietas un ekspluatācijas nodokļa nepiemērošana turpina veicināt elektroauto popularitāti. Arī uzlādes staciju infrastruktūra attīstās strauji, tādēļ ar pēdējo piecu gadu laikā ražotu elektroauto jau šobrīd var brīvi pārvietoties pa visu Latvijas teritoriju, neuztraucoties par uzlādes pieejamību.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) vēstulē Klimata un enerģētikas ministrs ir aicinājis Finanšu ministriju pārskatīt Valsts Ieņēmuma dienesta (VID) izvirzītās reģionā augstākas uzskaites prasības elektroauto uzlādes darījumiem ar norēķinu karti, kas var būtiski paaugstināt uzlādes cenas.

VID prasības elektroauto uzlādes operatoriem Latvijā ir apjomīgākas nekā Igaunijā, Lietuvā un daļā citu Eiropas valstu. Ieviešot norēķinu pakalpojumu ar maksājuma kartēm publiskā elektrouzlādes punktā, atbilstoši VID prasībām, var pieaugt elektroauto uzlādes izmaksas publiskajā tīklā.

Latvijas VID izvirzītie noteikumi norēķinu uzskaitei, kā arī prasība nodrošināt lokālu fiskālo ierīču izmantošanu un sertifikāciju, radīs papildu izmaksas elektroauto uzlādes operatoriem, kas rezultātā būs jāsamaksā elektroauto braucējiem. Arī Baltijas mērogā, tikai Latvijā elektroauto uzlādes operatoriem tiek izvirzīta prasība par obligātu fiskālo ierīču (kases aparāta tipa ierīci) izmantošanu, nepaļaujoties uz darījumu uzskaites IT risinājumiem.

Latvijas auto tirgus šobrīd atrodas dinamiskā attīstības posmā – vienlaikus redzams gan stabils pieprasījuma pieaugums pēc jauniem transportlīdzekļiem, gan strukturālas pārmaiņas dzinēju izvēlē.

Swedbank līzinga dati rāda, ka 2025. gadā privātpersonu pieprasījums pēc jauniem auto pieaudzis par 35%, bet elektrodzinēju auto segments sasniedzis līdz šim augstāko īpatsvaru. Taču šo procesu nevar skatīt atrauti no ārējiem faktoriem – valsts atbalsta politikas un arī degvielas cenu dinamikas.

Vēsturiski degvielas cenu svārstības ir bijušas viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju izvēli auto tirgū. Kādreiz varējām vērot, kā tirgus pārorientējās uz dīzeļdzinējiem vai piedzīvoja ar gāzi darbināmu auto popularitātes kāpumu. Arī šobrīd novērojama līdzīga situācija – pieaugot degvielas izmaksām, mainās kopējo uzturēšanas izmaksu aprēķins, kas arvien biežāk nostāda elektroauto vai uzlādējamo hibrīdauto ekonomiski izdevīgākā pozīcijā (pie nosacījuma hibrīdauto ikdienā primāri tiek lietots uz elektrību).Īpaši skaidri šo pāreju ilustrē 2025. gada Swedbank līzinga dati par pieprasījumu pēc jauniem auto pēc dzinēja tipa. Benzīna auto joprojām dominē ar 60%, taču to pieprasījums pērn sarucis par 10%. Tikmēr elektroauto īpatsvars sasniedzis 32% ar 16% pieaugumu, iezīmējot strauju pāreju no nišas uz masu izvēli, kamēr dīzeļdzinēji sarukuši līdz 8% (–6%).

Neilgi pirms tarifu ieviešanas Eiropas Savienības lielākā elektroauto un hibrīdauto importa partnere 2024. gadā bija Ķīna, kas ieveda 55% no 15,2 miljardu eiro vērtās elektroauto importa tirgus daļas, liecina Eurostat dati.

Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma.

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela.

Elektroauto kļūst arvien populārāki, un līdz ar to aktuāls kļūst jautājums par nobraukumu ar vienu uzlādi. Elektroauto nobraukuma rādītāji tiek noteikti pēc vienotiem testēšanas standartiem un kalpo kā uzticams salīdzināšanas pamats starp dažādiem modeļiem. Ikdienas lietošanā nobraukumu nosaka braukšanas paradumi, maršruti un izmantotais aprīkojums, tāpēc pārdomāta braucienu plānošana ļauj pilnvērtīgi izmantot elektroauto sniegtās priekšrocības un nodrošina komfortablu pārvietošanos dažādos apstākļos.

Ko ietekmē elektroauto nobraukums?

Reālā attāluma starp uzlādes reizēm lielākoties nosaka vairāki faktori:

• Temperatūra un siltuma patēriņš – aukstā laikā baterijas kapacitāte samazinās, un salona apsilde patērē papildu enerģiju.

• Braukšanas ātrums un stils – lielāks ātrums nozīmē augstāku patēriņu; pilsētā enerģiju var atgūt ar reģeneratīvo bremzēšanu.

• Riepas un slodze – pareizi piepumpētas, sezonai atbilstošas riepas palīdz saglabāt enerģijas patēriņu optimālā līmenī.

• Papildus funkcijas – sēdekļu apsilde, klimata kontrole un citas elektroiekārtas ietekmē kopējo patēriņu.

Arī maršruta specifika ietekmē nobraukumu. Braukšana pa pilsētu bieži nodrošina mazāku patēriņu nekā ātrs brauciens pa šoseju. Toties aukstākos mēnešos nelielas izmaiņas uzlādes punktos vai enerģijas patēriņā var būtiski ietekmēt, cik tālu var nobraukt ar vienu uzlādi.

VIADA Baltija un Elektrum Drive atklāj kopīgi izveidoto elektroauto uzlādes tīklu, kas aptver lielākās Latvijas pilsētas drošai braukšanai ar elektroauto. Tādējādi tiek veicināta ilgtspējīga mobilitāte Latvijā, būtiski uzlabojot elektroauto uzlādes pieejamību visā valstī. Tīklā plānotas 134 pieslēgvietas līdz 2030. gadam.

Latvijas jaunais elektroauto uzlādes tīkls, kas pieejams VIADA degvielas uzpildes stacijās, jau no vasaras nodrošina ātru un ērtu uzlādi trīs stacijās ar 12 pieslēgvietām. Tīkla pieejamība ir svarīga ne tikai no praktiskā viedokļa – jo vairāk staciju, jo pārliecinātāk tālā ceļā var justies elektroauto lietotājs jeb tas palīdz mazināt t.s. uzlādes trauksmi. Tāpēc stacijas koncentrējas ne tikai Rīgā, kur ir vislielākā elektroauto koncentrācija, bet arī vienmērīgi visā Latvijā.

Šobrīd ir izbūvētas trīs stacijas ar 12 pieslēgvietām no plānotā Elektrum Drive un VIADA 134 pieslēgvietu 55 uzlādes stacijās tīkla. Līdz 2030. gadam jaunās stacijas būs gan lielākajās pilsētās – Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jūrmalā, Jelgavā, Valmierā, gan reģionālajos centros, tostarp Aizkrauklē, Ludzā, Jēkabpilī un citviet.11 no jaunajām uzlādes vietām sasniegs 600 kW jaudu, kas ļaus nodrošināt īpaši ātru uzlādi, un šie projekti tiek īstenoti ar ES CEF līdzfinansējumu. Kopumā tiks piedāvātas dažādas jaudas no 100 līdz 300 kW, lai atbilstu dažādām lietotāju vajadzībām.

Latvijā līdz 2025. gada beigām sagaidāms mērens jauno automašīnu tirgus pieaugums, aģentūrai LETA sacīja automašīnu "Volkswagen" un "Audi" izplatītāja AS "Moller Mobility Group" Baltijas reģiona vadītāja Izīda Gerkena.

Viņa, balstoties Auto asociācijas apkopotajos datos, norāda, ka 2025. gada astoņos mēnešos jauno auto tirgus Latvijā pieaudzis par 28% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn.

Tostarp "premium" segments astoņos mēnešos pieaudzis par vairāk nekā 5%, taču zīmola "Audi" jauno auto pārdošanas rezultāti pieauguši par 31%, veidojot vairāk nekā ceturtdaļu jeb 25% no visa "premium" tirgus, atzīmēja Gerkena.

Viņa skaidro, ka pieaugums saistīts ar ražotāju piedāvājuma pieejamību, kā arī fokusu uz elektrificētajiem modeļiem - uzlādējamajiem (plug-in) hibrīdiem un elektroauto.

Gerkena piebilda, ka vēsturiski gada pēdējais ceturksnis vienmēr ir bijis aktīvākais, tādēļ arī šogad nav pamata gaidīt būtiskas negatīvas izmaiņas. "Pieprasījumu veicina procentu likmju kritums, kas 2025. gada astoņos mēnešos mainījis pirkumu struktūru - arvien lielāka daļa klientu izvēlas automašīnas iegādāties līzingā," viņa minēja.

Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentam uzdots līdz gadumijai sagatavot piedāvājumu elektroautomašīnu privilēģiju mazināšanai Rīgas autostāvvietās, Latvijas Televīzijas raidījumam "de facto" pastāstīja Rīgas domes Satiksmes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello (P).

Raidījums vēstīja, ka elektroautomobiļu skaits Latvijā pēdējos gados vairākkārt pieaudzis, pārslogojot Rīgas, īpaši Vecpilsētas autostāvvietas, kur tos var novietot bez maksas, bet domes politiķu teiktais liek secināt, ka drīzu risinājumu, visticamāk, nebūs.

Kotello "de facto" gan solīja, ka risinājums būšot, bet to nevar sasteigt. Viņa apgalvoja, ka ir uzdevusi Ārtelpas mobilitātes departamentam kopā ar pašvaldības uzņēmumu "Rīgas satiksme" (RS) atrast iespējamos risinājumus - "lielo bildi un mazos soļus" -, kā varētu pakāpeniski atslogot galvaspilsētas autostāvvietas no elektroautomobiļiem.

Tomēr Satiksmes komitejas vadītāja esot pārliecināta, ka šādas izmaiņas nedrīkst veikt vienā dienā. "Es ļoti ceru, ka līdz gada beigām, es pat teiktu - līdz Ziemassvētkiem, noteikti mēs varētu tikt pie šiem scenārijiem, kā rīkoties, jo Vecrīgu nevar skatīt atrauti - tad elektroauto var pāriet uz A zonu," minēja deputāte.

Aptuveni 95,9% no pērn Norvēģijā reģistrētajiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem bijuši elektroauto, liecina valsts automašīnu tirgu uzraugošās grupas OFV informācija.

Vienlaikus tikai 1% no 2025. gadā valstī pārdotajiem jaunajiem automobiļiem bija aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, nieka 0,3% bija spēkrati ar benzīna dzinēju, bet pārējie bija hibrīdi.

Gandrīz katrs piektais jeb aptuveni 180 000 jauno spēkratu bija "Tesla" automobiļi. Aiz tiem otrajā vietā ar aptuveni 13% tirgus daļu seko "Volkswagen".

Turklāt pērn pirmo reizi Norvēģijā elektroauto īpatsvars no visiem valstī esošajiem automobiļiem bijis lielāks par spēkratu, kas aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, īpatsvaru.

Šobrīd 32,5% no valstī kopumā reģistrētajiem automobiļiem ir elektroauto, aptuveni 31% ir dīzeļauto, bet apmēram 23% ir automašīnas ar benzīna dzinējiem. Pārējie ir hibrīda automobiļi.

Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Japānas autobūves uzņēmums "Honda" un Japānas elektronikas kompānija "Sony" trešdien paziņoja, ka aptur to kopīgo elektrisko automobiļu izstrādes projektu, lai izvērtētu tā nākotni mainīgajos tirgus apstākļos.

2022. gadā "Honda" un "Sony" izveidotais kopuzņēmums "Sony Honda Mobility" pārtrauks sava pirmā modeļa "AFEELA1" un otrā modeļa izstrādi un laišanu tirgū, teikts abu kompāniju paziņojumā.

Šāds lēmums tiek skaidrots ar "Honda" lēmumu pārskatīt savu automobiļu elektrifikācijas stratēģiju un to, ka pieņēmumi, uz kuriem balstījās elektroauto ražošanas kopuzņēmuma darbība, ir būtiski mainījušies.

"Honda" šomēnes paziņoja, ka saistībā ar elektroauto ražošanu uzņēmums cieš ievērojamus zaudējumus un tas atceļ atsevišķu modeļu izstrādi un laišanu Ziemeļamerikas tirgū.

Tobrīd autoražotājs savā paziņojumā norādīja uz ASV nodokļu atvieglojumu atcelšanu elektroauto iegādēm un fosilajiem kurinājumiem piemērotā regulējuma atvieglojumiem, kā arī uz savu produktu konkurētspējas samazināšanos Āzijā.

“Ignitis ON” Liepājā ir atklājis jaunu elektroauto uzlādes staciju Kūrmājas prospektā, netālu no pludmales un Jūrmalas parka. Šī ir līdz šim jaudīgākā “Ignitis ON” uzlādes stacija Liepājā ar kopējo jaudu 400 kw un tajā vienlaicīgi var lādēt četrus elektroauto.

Pēc šīs stacijas atklāšanas, “Ignitis ON” Liepājā ir 12 stacijas ar 32 uzlādes vietām.

Latvijā šobrīd ir pieejami vairāk kā 260 “Ignitis ON” uzlādes punkti, kas izvietoti kā Rīgā, tā reģionos.

Jau ziņots, ka “Ignitis Group” trīs līdz piecu gadu laikā investēs vairāk nekā 115 miljonus eiro elektroauto ātrās uzlādes tīkla izveidē Baltijā. Uzņēmuma mērķis ir izveidot plašāko ātrās elektrouzlādes maģistrāli, kas savieno Baltijas valstis ar Polijas un Skandināvijas reģionu. Vairums no uzlādes punktiem būs lieljaudas uzlādes punkti, ar jaudu sākot no 150 kW.

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", investējis 1,6 miljonus eiro pilna servisa degvielas uzpildes stacijas izveidē Kuldīgā, Zirņu ielā, informē uzņēmumā.

Jaunā "Viršu" degvielas uzpildes stacija darbu sāk piektdien.

Izveidojot jauno degvielas uzpildes staciju, uzņēmums labiekārtojis teritoriju 3300 kvadrātmetru platībā, tostarp stacijas teritorijā izveidota autostāvvieta līdz 15 vieglajām un divām kravas automašīnām.

Elektroauto īpašniekiem pie stacijas uzstādīta viena uzlādes iekārta ar kopējo jaudu 200 kilovatu (kW), kas ļauj vienlaicīgi uzlādēt divus elektroauto. Viena pieslēgvieta nodrošina līdz 160 kW, bet otra - līdz 40 kW jaudas.

"Viršu" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība atzīmē, ka jaunā degvielas uzpildes stacija Kuldīgā ir otrā kompānijas uzbūvētā stacija šogad un 84. stacija kompānijas degvielas uzpildes staciju tīklā.

Nākotnes loģistikas arhitekts – KIA PV5 Cargo

Pēdējās desmitgades laikā uzņēmumu autoparki un loģistikas nozare ir piedzīvojusi krasas pārmaiņas: pieaugošas prasības pēc ilgtspējas, pilsētvides ierobežojumi iekšdedzes dzinējiemun e-komercijas straujā attīstība ir radījusi nepieciešamību pēc uzticama palīga, kas nav vienkārši transportlīdzeklis, bet gan mobils biznesa risinājums. Dienvidkorejas auto ražotājs KIA uz šo izaicinājumu ir atbildējis ar PV5 Cargo, kas ar vienu uzlādi spēj nobraukt vismaz 416 kilometrus.

Mazāk nekā mēnesi pēc debijas vieglā komerctransporta industrijā pirmais pilnībā elektriskais furgons KIA PV5 Cargo ir ieguvis ne tikai prestižāko balvu konkursā "International Van of the Year", bet arī uzstādījis pasaules Ginesa rekordu vieglo elektrisko furgonu klasē. Rekorda braucienam, kas notika 2025. gada 30. septembrī pa koplietošanas ceļiem Frankfurtes ziemeļos, Vācijā, tika izmantots četrdurvju PV5 Cargo Long Range, kas aprīkots ar 71,2 kWh akumulatoru. PV5 ar vienu uzlādi un maksimālo pieļaujamo kravu spēja nobraukt 693,38 kilometrus.

Degvielas mazumtirgotājs SIA "Circle K Latvia" atklājis jaunu degvielas uzpildes staciju Krasta ielā 93, Rīgā, informē uzņēmumā

Investīcijas jaunās degvielas uzpildes stacijas izveidē netiek atklātas.

Degvielas uzpildes stacija paredzēta gan vieglo automašīnu, gan kravas transporta uzpildei. Vienlaikus papildu ierastajam produktu klāstam - benzīnam, dīzeļdegvielai un autogāzei - stacijā būs pieejama arī pilnībā atjaunojamā "miles+XTL" dīzeļdegviela.

Teritorijā pieejamas astoņas degvielas uzpildes vietas vieglajām automašīnām, speciāli izbūvēta uzpildes zona kravas automašīnām ar "TruckDiesel" ātrgaitas sūkņiem un "AdBlue" šķīduma rezervuāru, savukārt elektroauto uzlādei pieejama Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) tīkla elektroauto ātrās uzlādes stacija "e-mobi".

Drīzumā apmeklētājiem būs pieejama arī automazgātava.

Latvijā pagājušajā gadā reģistrētas kopumā 22 555 jaunas vieglās automašīnas, kas ir par 31,7% vairāk nekā 2024. gadā, liecina Auto asociācijas dati.

Populārākās pērn bija "Toyota" markas vieglās automašīnas - reģistrēts 4221 šāds spēkrats, kas ir 18,7% no visām pārdotajām jaunajām vieglajām automašīnām un par 49,8% vairāk nekā 2024. gadā.

Seko "Volkswagen" ar tirgus daļu 14,8% - pārdoti 3329 šādi spēkrati, kas ir par 68,9% vairāk nekā 2024. gadā. Trešajā vietā ir "Škoda" markas automašīnas - pārdotas 3178 šīs markas automašīnas, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš, un to tirgus daļa veidoja 14,1%.

Ceturtajā vietā ierindojas "Peugeot" automašīnas, kuru tirgus daļa ar 1168 pārdotiem spēkratiem veidoja 5,2%. "Peugeot" pārdošanas apmēri pieauguši par 84,2%. Populārāko automašīnu marku piecinieku noslēdz "Dacia" automašīnas, kuru tirgus daļa ar pārdotiem 958 spēkratiem veidoja 4,3%, kas ir par 1,9% vairāk nekā 2024. gadā.

Turpinot energoefektīvu mājokļu attīstību Rīgā, nekustamo īpašumu attīstītājs Pillar pavasarī plāno uzsākt projekta Mežciema mājas otrās kārtas būvniecību.

Kopējās investīcijas projektā plānotas nepilnu 10 miljonu eiro apmērā.

Mežciema mājas otrā kārta būs jau piektais Pillar attīstītais A+ klases energoefektivitātes daudzdzīvokļu ēkas projekts Rīgā.

Projekta Pillar Mežciema mājas pirmā kārta tika nodota ekspluatācijā 2023. gada septembrī. Tā kvalitāti un augstos standartus novērtēja ne tikai pircēji, bet arī nozares profesionāļi – projekts ieguva 1. vietu skatē "Gada labākā būve Latvijā 2023" nominācijā Dzīvojamā jaunbūve.

Ņemot vērā lielo interesi un pieprasījumu pēc energoefektīviem mājokļiem dažādās Rīgas apkaimēs, Pillar pavasarī plāno uzsākt projekta Mežciema mājas otrās kārtas būvniecību. Projektu veido viena 10 stāvu ēka ar 78 dzīvokļiem. Ēkā būs pieejami divu, trīs un četru istabu dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari platībā no 45 līdz 88 kvadrātmetriem. Katrā dzīvoklī būs atsevišķa saimniecības telpa ērtākai mantu uzglabāšanai un balkons vai terase. Par gaisa kvalitāti dzīvoklī rūpēsies individuāla premium klases ventilācijas sistēma ar rekuperācijas funkciju. Papildu ieguvums klientiem būs iespēja uzstādīt individuālu kondicionieri dzīvoklī.

Veidojot Baltijas valstīs plašāko lieljaudas uzlādes tīklu, Elektrum Drive ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma atbalstu 2 600 000 eiro apmērā līdz 2027. gadam Eiropas transporta ceļu (TEN-T) tīklā izbūvēs kopumā 130 uzlādes punktus 54 stacijās.

Šis ir jau kārtējais CEF līguma periods, iepriekšējā līguma ietvaros novembrī tiks atklātas 35 uzlādes stacijas.

Elektrum Drive – elektroautomobiļu uzlādes tīklu operators Baltijas valstīs, plāno izveidot Baltijas reģionā plašāko lieljaudas uzlādes tīklu uz TEN-T ceļiem, kas būs pieejams vieglajiem elektroautomobiļiem. Veidojot uzlādes staciju tīklu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Elektrum Drive ar CEF finansējumu līdz 2027. gadam izbūvēs 130 uzlādes punktus ar 150 - 300 kW jaudu 54 stacijās. 20 stacijas būs Latvijā, Lietuvā - 21 stacija, savukārt Igaunijā - 13 stacijas.

"Šis jau ir otrais Latvenergo koncerna elektromobilitātes pārrobežu projekts, izmantojot ES līdzfinansējumu. Bez Latvijas un Igaunijas ir plāns turpināt paplašināt ātrās uzlādes tīklu arī Lietuvā, Elektrum Drive nostiprinot vadošā elektrouzlādes pakalpojumu sniedzēja ambīcijas visās Baltijas valstīs. Jau šogad plānojam sasniegt vairāk nekā 1200 pieslēgvietu mājas tirgos, tādēļ strauji aug arī mūsu komanda un zināšanas, aktīvi strādājot ar partneriem visās Baltijas valstīs. Arī elektroauto uzlādes jomā šobrīd notiek sāncensība starp dažādiem operatoriem – ar gandarījumu varu teikt, ka šī jau nākamā projekta realizēšana apliecina Elektrum Drive līderību kvalitātes un kompetenču jomā," saka Ansis Valdovskis, AS "Latvenergo" Baltijas elektrotransporta uzlādes direktors.

Nesen kādā publiskā pasākumā nejauši noklausījos divu sabiedrībā pazīstamu cilvēku sarunu. Pirmais lielījās, ka nesen esot nopircis elektroauto, un tagad viņam esot “card blanche” bezmaksas auto novietošanai teju visur. Otrs manāmi sašuta, norādot, ka “zilo numuru” dēļ viņam vairs nav iespējams atstāt auto stāvēšanai Vecrīgā, kur atrodas ne vien viņa darba vieta, bet arī skola, kur mācās pirmklasnieks. Viss vienkārši – nav brīvu stāvvietu!

Šī saruna atklāja būtisku pretrunu: vieni izmanto tiem piešķirto priekšrocību novietot auto bez maksas, otri – vienkārši vēlas novietot auto brīvā vietā, apmaksājot laiku par stāvvietas izmantošanu. Kā autostāvvietu nozares pārstāvis varu droši teikt – pie esošās pilsētas infrastruktūras abi šie mērķi vienlaikus nav sasniedzami.

Visus autovadītājus vieno nepieciešamība pēc stāvvietām. Augstākminētās sarunas kontekstā tā ir Vecrīga – vieta, kur auto novietošana vienmēr bijusi dārga, bet tomēr – iespēja. Taču pēdējos gados elektroauto īpašniekiem ir būtiskas priekšrocības, ļaujot izmantot virkni stāvvietu, tostarp Vecrīgā, bez maksas. Rezultāts? Brīvu vietu nav pat tiem, kas būtu gatavi maksāt salīdzinoši augstu cenu.

No šī gada 9. februāra Latvijas mājsaimniecību elektroenerģijas tirgū darbu uzsāk viens no Baltijas vadošajiem enerģētikas uzņēmumiem – Ignitis.

Uzņēmums, kas kopš 2013. gada Latvijā nodrošina risinājumus biznesa klientiem, tagad mājsaimniecībām piedāvās personalizētus tarifus, kas pielāgoti cilvēku ikdienas paradumiem un lielākajiem patērētājiem (elektroauto, siltumsūkņiem), kā arī nākamās paaudzes mobilo lietotni viedai energopārvaldībai.

Ignitis piedāvās arī jaunu pakalpojuma izvēles brīvības standartu – klienti varēs jebkurā brīdī mainīt tarifu vai atteikties no pakalpojuma bez soda naudām un līguma laušanas maksas.

Ignitis piedāvās četru veidu personalizētus tarifus, kas apvienos fiksētas cenas drošību ar biržas cenu priekšrocībām. Tas nodrošinās zemāku cenu tieši tajās stundās, kad klients elektrību patērē visvairāk. Papildus tam Ignitis lietotne palīdzēs analizēt, kuras mājas ierīces ir "energoēdelīgākās", ļaujot pieņemt informētus lēmumus un samazināt izmaksas.

Prognozes par radikālām nākotnes izmaiņām mums parasti šķiet “futūristiskas” – interesantas, bet arī nereālas. Tomēr jāatceras, ka būtiskas sadzīves un ekonomikas pārmaiņas bieži ir notikušas mūsu pašu dzīves laikā.

Daudzi no mums noteikti atceras laiku, kad grāmatas un apģērbs netika pirkts internetā, un televīzijā bija pieejams tikai neliels kanālu skaits, ko nodrošināja signāla pārraide no Zaķusalas torņa. Vai arī laiks, kad mēs vēl nebijām pieraduši, ka atvaļinājumu aviobiļešu cenas ir mainīgas, un ir svarīgi izvēlēties labāko mirkli, kad tās pirkt. Mēs visi pie pārmaiņām pieradām un tas notika ātri. Līdzīgas pārmaiņas - pie tam drīz - notiks arī elektrības tirgū, un tās mainīs to, kā patērējam elektrību. Šobrīd elektroenerģijas tirgū ir novērojama vairāku tendenču saplūšana, kas mijiedarbībā pārvērtīs mūsu elektrības patēriņa paradumus.

Proti, šīs tendences ir - mākslīgais intelekts, datu analītika, digitālo tehnoloģiju pieejamība, tiešsaiste faktiski it visur un atjaunojamā enerģija. Tās kopā maina to, kā elektrība tiek ražota, piegādāta un patērēta. Tradicionālajā elektrotīklā elektrība plūda vienā virzienā – no lielām spēkstacijām pie patērētājiem.

Spānijas premjerministrs Pedro Sančess trešdien paziņoja, ka valsts investēs 700 miljonus eiro, lai veicinātu elektrisko automobiļu tirdzniecību un stiprinātu autoražošanas sektoru.

Šis plāns paredz nākamagad atvēlēt 400 miljonus eiro, lai subsidētu elektrisko automobiļu iegādes, un 300 miljonus eiro, lai izveidotu jaunas elektroauto uzlādes stacijas reģionos, kur to ir nepietiekami.

Sančess norādīja, ka šīs ieceres mērķis ir panākt, lai elektriskie automobiļi mājsaimniecībām kļūtu pieejamāki.

Lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, Eiropas Savienība šobrīd paredzējusi no 2035. gada aizliegt jaunu ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotu automobiļu tirdzniecību. Taču ierobežotā uzlādes tīklu pieejamība un atsevišķu autoražotāju izrādītā pretestība aizkavē šī mērķa sasniegšanu.

Sančess skaidro, ka Spānijā jau šobrīd ir vairāk nekā 40 000 publisku elektroauto uzlādes staciju, un valsts pakāpeniski virzās uz mērķi, lai no 2050. gada tajā tiktu izmantoti tikai elektriskie automobiļi.

Lai efektivizētu ražošanas un patēriņa jaudu pārvaldību elektrotīklā, Latvijas enerģētikas tehnoloģiju jaunuzņēmums “Engycell” sadarbībā ar AS “Sadales tīkls” izstrādājis jaunu inovāciju – elektroenerģijas uzkrātuves sistēmas (BESS ) algoritmu, kas ļauj dinamiski pārvaldīt BESS uzlādes un izlādes lēmumus atkarībā no sadales transformatora reāllaika situācijas elektrotīklā.

Pilotprojekta mērķis ir rast jaunus risinājumus, kā ar digitālām tehnoloģijām efektīvi izmantot visu tīkla kapacitāti. Ieceres fokusā ir inovatīva tehnoloģija, kura sekmē algoritma ātrdarbību un tā nostrādes ātrumu, tādējādi nodrošinot atbilstošu elektrotīkla aizsardzības mehānismu.

“Šajā gadījumā mēs izveidojām tehnoloģiju, kas risina arvien pieaugošā jaudu pieprasījuma problēmas. Piemēram, mūsdienās strauji attīstās elektroauto uzlādes staciju tīkls ar augstu elektrības pieprasījumu vakaros, kad visintensīvāk tiek lādēti elektroauto. Tas rada tīkla pārslodzes riskus, tādēļ mēs piedāvājam alternatīvu risinājumu ar uzkrājošo bateriju sistēmu un mūsu algoritmu, kas spēj nodrošināt nepieciešamās jaudas, nepārslogojot tīklu un nepārbūvējot esošo transformatoru. Tas ir finansiāli izdevīgākais un ātrākais risinājums. Nākotnē redzam, ka šo inovāciju var izmantot arī jebkura rūpnīca vai cits uzņēmums, kuri saskaras ar jaudas pārslodzēm,” norāda Egija Gailuma, jaunuzņēmuma “Engycell” viena no dibinātājām.