Iecavas novadā Baltic Devon Mink ūdeļu fermā aizvadītajā naktī notikusi ielaušanās, atverot apmēram 400 būru, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Audzētavā atvērti 400 būri, kuros atradās ūdeļu mammas ar mazuļiem, kā arī tādas, kas vēl ir gaidībās. Vairāk nekā simts mammas izbēgušas, no kurām uzņēmuma darbiniekiem lielāko daļu šobrīd jau ir izdevies noķert un nogādāt atpakaļ būros. Lai arī mammas tiek noķertas, tās ir emocionāli ļoti satrauktas un nespēj barot mazuļus, līdz ar ko mazuļi tiek izvietoti inkubatorā, kur par tiem rūpējas vetārsts, sacīja Baltic Devon Mink valdes loceklis un direktors Leifs Mogensens.

Pēc viņa teiktā, fermas kopējā teritorija ar ražošanas ēkām aizņem vairāk nekā 17 hektārus, un tai pa perimetru ir izvietota signalizācija. Vakar ap plkst.23 fermas tālākajā stūrī nostrādājusi signalizācija. Kompānijas pārstāvji pieļāva, ka iekams apsardzes vienība devās apsekot attiecīgo vietu, vairākas personas pārlēkušas pāri sētai un operatīvi atvērušas būrus. Saistībā ar notikušo kompānija ir vērsusies Valsts policijā (VP).

Plānots, ka šodien Latvijas Republikas Saeima 2. lasījumā pieņems likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kurā paredzēts aizliegt Latvijā audzēt un turēt dzīvniekus kažokādu ieguvei. Latvijas Zvēraudzētāju asociācija un lielākais kažokādu ražotājs Latvijā Baltic Devon Mink iebilst pret likumprojektu šādā redakcijā, ņemot vērā tā nesamērīgumu, jo tas neparedz slēdzamo uzņēmumu vērtības kompensāciju un pārejas periods paredzēts ļoti īss.

Abu ieskatā šī ir nozares iznīcināšana, kas liecina par Latviju kā ieguldījumiem nelabvēlīgu valsti un kas novedīs pie starptautiskām tiesvedībām.

"Kad ieradāmies Latvijā un atjaunojām bankrotējušu, bankas īpašumā esošu fermu, mēs nedomājām, ka pēc vairāk nekā desmit gadiem tas beigsies tik bēdīgi. Ja Latvijai nepatīk kažokzvēru audzēšanas nozare, to es saprotu. Tas ko es nesaprotu, ir dialoga neesamība ar nozari un nekādu kompensāciju neparedzēšana par biznesa aizliegšanu. Baltic Devon Mink gadījumā tas būs darba zaudējums vairāk nekā 100 cilvēkiem un 40 miljonu EUR ieguldījumu zaudējums mums kā ieguldītājiem. Tieši šī attieksme nevis domas par nozari parāda, ka Latvija ir ieguldījumiem nelabvēlīga zeme. Kura nozare sekos nākamā? Azartspēles vai cūkkopība? Protams, ka mēs savas intereses aizstāvēsim,” komentē Baltic Devon Mink īpašnieku Van Ansem ģimenes pārstāvis Twan Van Ansem.

Katru mēnesi peļņā uz ārvalstīm dodas vidēji pieci Iecavas novada iedzīvotāji, uzņēmēji piesaista darbiniekus no blakus esošajiem novadiem

Lielākie darba devēji Iecavas novadā ir pašvaldības uzņēmumi. Lielu iedzīvotāju īpatsvaru nodarbina olu un olu produktu ražotājs – a/s Balticovo, SIA Iecavnieks & Co – daudznozaru uzņēmums, kas pārstrādā rapšu, linu un kaņepju sēklas, ūdeļu ādu ražotāja SIA Baltic Devon MInk, biogāzes stacija SIA Agro Iecava un SIA Zeltezeri, kas nodarbojas ar zemes apstrādi. 46,2% jeb 13943 ha no kopējās Iecavas novada teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, tāpēc dominējošie ir lauksaimniecības uzņēmumi. Bezdarba līmenim Iecavas novadā ir tendence samazināties. Ja 2014. gada 31. janvārī tas bija 6,0%, tad 2016. gada 31. janvārī – 4,9 %. Tāpat samazinās arī iedzīvotāju skaits.

Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZAA) biedri 2014. gadā kažokzvēru audzētavu attīstībā investējuši 13,2 miljonus eiro. Kopumā četru gadu laikā nozares paplašināšanā investēti 45,5 miljoni eiro, teikts paziņojumā medijiem.

«Latvijas zvēraudzētāji arvien lielāku uzmanību pievērš kvalitātei, nevis kvantitātei, vairāk līdzekļu ieguldot dzīvnieku labturībā, modernizējot zvēraudzētavu aprīkojumu un piesaistot ekspertus. Esam pirmie Eiropā sākuši ieviest starptautiski izstrādāto dzīvnieku labturības programmu "WelFur", kas ir priekšnosacījums tam, lai Latvijas zvēraudzētavu produkcija spētu ilgtermiņā konkurēt globālajā tirgū, » uzsver Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas (LZAA) valdes locekle Sandra Vilciņa.

Pērn nodokļos valsts budžetā samaksāti 3,5 miloni eiro, kas ir par 300 tūkstoši eiro vairāk nekā 2013. gadā. LZAA biedru apgrozījums pērn bija 17,4 milj. eiro, savukārt eksporta apjoms sasniedza 16,5 miljonus eiro. 2014.gadā tika realizētas 690 tūkstoši ūdeļu un lapsu kažokādu.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis, ka jūnija sākumā AS Grobiņa kažokzvēru audzētavā ūdeļu kucēni nav gājuši bojā dzīvnieku labturības prasību pārkāpumu dēļ, tādēļ PVD ir pieņēmis lēmumu par lietvedības izbeigšanu administratīvo pārkāpumu lietā, informē PVD.

PVD rīcībā esošā informācija liecina, ka bojā gājušo ūdeļu skaits nepārsniedz kucēnu dabisko mirstības procentu.

Eiropas Komisijas Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskā komiteja atzinusi, ka pirmajā dzīves mēnesī dažādu dabisku faktoru dēļ, piemēram - slimības, iedzimtība, turēšanas apstākļi, pirmajās dzīves dienās var iet bojā līdz pat 20% ūdeļu kucēnu, bet pirmā dzīves mēneša beigās līdz 0,1% kucēnu.

Veicot notikušā apstākļu izmeklēšanu, PVD konstatēja, ka AS Grobiņa kažokzvēru audzētavas rīcībā pakaišu nodrošināšanai bija pietiekami daudz salmu, kas labi uzsūc mitrumu un nodrošina siltumu, tādēļ nav skaidrs, kādēļ AS Grobiņa kā argumentu ūdeļu kucēnu bojāejai min sadarbības partnera savlaicīgi nepiegādātās skaidas.

Kažokzvēru audzētājs «Grobiņa» iesniedzis Kurzemes rajona tiesā maksātnespējas pieteikumu, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Tiesa par «Grobiņas» maksātnespēju plāno lemt rakstveida procesā ceturtdien, 31.oktobrī.

Vienlaikus oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» minēts, ka, ņemot vērā ieilgušo krīzi kažokādu realizācijas tirgos, «Grobiņas» 2017.gada 23.novembrī tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumos prognozētās pārdošanas cenas netika sasniegtas, tādējādi «Grobiņa» 2019.gada 17.septembrī izstrādāja grozījumus tiesiskās aizsardzības procesa plānā, bet, tā kā netika saņemta nepieciešamā piekrišana, šie grozījumi nebija realizējami.

Reaģējot uz attiecīgo situāciju, «Grobiņas» valde iesniegusi tiesā kompānijas maksātnespējas procesa pieteikumu, vienlaikus lūdzot tiesu izbeigt tiesiskās aizsardzības procesu, jo «Grobiņa» nespēj nokārtot šobrīd spēkā esošajā tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktās saistības.