Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" potenciālais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir pārcelts uz 2026.gadu, vebinārā par aviokompānijas pirmā pusgada rezultātiem sacīja "airBaltic" finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

Viņš informēja, ka lidsabiedrība turpina darbu pie potenciālā IPO, ievērojot naudas līdzekļu taupīšanas režīmu visā 2025./2026.gada ziemas sezonā.

Komentējot, vai "airBaltic" tuvākajā laikā būs nepieciešams papildu finansējums no akcionāriem, Jakovļevs sacīja, ka valstij ir iespējams ieguldīt uz tirgus nosacījumiem pamatā ar citiem privātiem investoriem. "Mēs kā uzņēmuma vadība uzskatām - jo vairāk ir iespējams ieguldīt pašlaik, jo vieglāk būs finansēt "airBaltic" darbību ziemas sezonā, kā arī tiks radīta labāka augsne potenciālajam IPO vai citam stratēģiskajam darījumam," minēja Jakovļevs.

Viņš piebilda, ka kompānija turpina plānot naudas plūsmu, paredzot sliktāko scenāriju, ka papildu ieguldījumi no valsts nebūs. "Tas ir mūsu bāzes scenārijs - kapitāla izmaksu samazināšanās, cita veida operacionālās darbības un naudas plūsmas optimizācija, lai turpinātu darbību līdz 2026.gada iespējamajiem IPO logiem," piebilda Jakovļevs.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 1,7 miljonu eiro zaudējumiem, salīdzinot ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem 2024.gada pirmajā pusgadā, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3% un bija 349,6 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025.gada pirmajā pusgadā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 8,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Tostarp 2,4 miljoni pasažieru tika pārvadāti lidsabiedrības maršrutu tīklā un 1,5 miljoni pasažieri pārvadāti, nodrošinot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus (ACMI).

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad pirmajā pusgadā veidoja 36 400, kas ir pieaugums par 6,6%. Tostarp 22 800 lidojumi veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā, bet 13 500 bija ACMI lidojumi, kas ir par 12,4% vairāk.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatā šodien darbu sāk Erno Hildēns, informēja "airBaltic" pārstāvji.

“Man ir patiess gods sākt darbu airBaltic. Kopā ar valdi un airBaltic komandu es koncentrēšos uz nepārtrauktības nodrošināšanu, uzņēmuma ikdienas darbības stiprināšanu un lidsabiedrības stratēģiskās attīstības un ilgtermiņa ilgtspējas atbalstīšanu. airBaltic ieņem būtisku lomu Baltijas reģiona savienojamībā un ekonomiskajā attīstībā, un es ar nepacietību gaidu iespēju izmantot savu plašo starptautisko pieredzi, lai atbalstītu uzņēmuma nākamo attīstības posmu,” teic E. Hildēns.

Hildēns ir Somijas pilsonis, un viņam aviācijas un finanšu nozarē ir vairāk nekā 25 gadu starptautiskas darbības pieredze.

Līdz šā gada jūnijam viņš bija Skandināvijas lidsabiedrības "SAS Scandinavian Airlines" izpildviceprezidents un grupas finanšu direktors. Pirms darba "SAS" viņš ieņēma vadošus amatus "Saudi Arabian Airlines Group" un "Finnair Plc", kur strādāja kā finanšu direktors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis.

Satiksmes ministrija (SM) rosina atļaut Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" kopējās personāla izmaksas šogad palielināt par 18% salīdzinājumā ar 2024. gadu, liecina SM sagatavotais rīkojuma projekts Tiesību aktu portālā.

Ministrijā skaidro, ka kopējais personāla izmaksu palielinājums 18% apmērā ir tieši saistīts ar "airBaltic" darbības apmēra pieaugumu un sagatavošanos 2026. gadā plānotajai flotes paplašināšanai, kā arī ar nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu sertificētiem aviācijas speciālistiem.

Atbilstoši likumam personāla izmaksas var palielināt ne vairāk kā par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, ja vien nav saņemts Ministru kabineta (MK) atsevišķs lēmums šajā jautājumā.

Ministrijas ieskatā šāda ierobežojuma ievērošana faktiski apturētu "airBaltic" izaugsmi un paralizētu pamatdarbību esošajā apmērā.

Rīkojuma projekta anotācijā teikts, ka "airBaltic" personāla skaita pieaugums ir tieši saistīts ar flotes un darbības apmēra paplašināšanu. Katra jaunā lidmašīna prasa papildu apkalpes locekļus - aptuveni desmit pilotus un 20 salona darbinieku, kuru apmācība ilgst līdz 18 mēnešiem. Tādējādi daļa no 2025. gadā paredzētā izmaksu pieauguma ir neizbēgama un ir daudz lielāka par 2,6%, jo saistīta ar sāktiem sagatavošanās procesiem un apmācībām.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 4,249 miljonu eiro peļņu pretstatā 48,503 miljonu eiro zaudējumiem 2024. gada deviņos mēnešos, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3,3% un bija 594,303 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gada deviņos mēnešos lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 1,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad deviņos mēnešos veidoja 60 300, kas ir pieaugums par 5,9%. Tostarp 36 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 2,4% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet 24 000 bija ACMI lidojumi, kas ir par 11,7% vairāk.

Latvijas lidsabiedrības airBaltic padome ir iecēlusi Erno Hildēnu (Erno Hildén) par uzņēmuma izpilddirektoru. Viņš šo amatu sāks pildīt 2025. gada 1. decembrī.

E. Hildēns ir Somijas pilsonis, un viņam aviācijas un finanšu nozarē ir vairāk nekā 25 gadu starptautiskas darbības pieredze. Līdz šī gada jūnijam viņš ieņēma Skandināvijas lidsabiedrības SAS Scandinavian Airlines izpildviceprezidenta un grupas finanšu direktora amatu, esot nozīmīga vadības komandas daļa uzņēmuma pārmaiņu un kapitāla piesaistes laikā. Pirms darba SAS viņš ieņēma vadošus amatus Saudi Arabian Airlines Group un Finnair Plc, kur strādāja kā finanšu direktors, operatīvās vadības direktors un valdes loceklis.

airBaltic padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs: “Pēc rūpīga un profesionāla atlases procesa, ko vadīja speciāli izveidota nominācijas komiteja un neatkarīgs ārējais personāla atlases partneris, un kura laikā tika izvērtēti vairāki augsti kvalificēti kandidāti, esam gandarīti iecelt Erno Hildēnu par nākamo airBaltic izpilddirektoru. Viņa spēcīgā pieredze aviācijā un finanšu jomā sniegs būtisku pienesumu lidsabiedrībai, turpinot tās attīstību un gatavojoties nākamajam izaugsmes posmam. Padome ar nepacietību gaida ciešu sadarbību ar E. Hildēnu un valdi turpmākajā periodā.”

Latvija, tāpat kā Vācijas nacionālā aviokompānijā "Lufthansa", veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā "airBaltic" pirms potenciālā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), otrdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) aģentūrai LETA sacīja, ka Latvija vienmēr ir atstājusi iespēju līdzieguldījumam kopā ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" uz tieši tādiem pašiem noteikumiem pirms IPO.

Līdzekļi pārdalīti no Finanšu ministrijas (FM) un Satiksmes ministrijas (SM) budžeta programmām, teica Švinka.

Jautāts, vai tiek apspriesti arī citi valsts ieguldījumi "airBaltic", ministrs sacīja, ka patlaban citi papildu finanšu ieguldījumi "airBaltic" nav nepieciešami.

Švinka norādīja, ka ieguldījums atspoguļosies gan pamatkapitālā, gan akciju nominālvērtībā, gan emisijas cenā.

Ministrs teica, ka Igaunija patlaban ir atteikusies līdzieguldīt "airBaltic" pirms IPO, savukārt Lietuva veic padziļinātu izpēti.

Papildu valsts līdzekļu ieguldījums nacionālajā aviokompānijā "airBaltic" nav izslēgts, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ceturtdien atzina Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa sacīja, ka tādai reģionālajai aviokompānijai, kāda ir "airBaltic", vienmēr būs nepieciešamība attīstīties, un tas prasa papildu investīcijas.

Premjere uzsvēra, ka ir jādomā, kā "airBaltic" palīdzēt, ņemot vērā to, kādu pienesumu lidsabiedrība dod Latvijas tautsaimniecībai.

Atbildot uz žurnālistes jautājumu, vai papildu nauda varētu tikt ieguldīta no valsts budžeta, Siliņa komentēja, ka "tas nekad nav izslēgts". "Vienmēr ir jābūt gataviem, ka mums, kā akciju turētājiem, jābūt gataviem darboties šajā biznesa mainīgajā pasaulē," teica premjere.

Signāli, ka nepieciešami papildu līdzekļi, no "airBaltic" puses esot bijuši, tomēr aviokompānija nav vērsusies pie valdības ar tādu lūgumu, atzina Siliņa. Līdzekļu atrašanai "airBaltic" šobrīd meklē papildu partnerus, viņa uzsvēra.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 2025. gada deviņu mēnešu rezultāti liecina par potenciālām finanšu grūtībām nākamā gada pirmajā ceturksnī, norādīja kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Jautāts, vai "airBaltic" nākamā gada sākumā nevajadzēs piesaistīt papildu finansējumu no valsts, viņš sacīja, ka aviokompānijas finanšu rezultāti liecina, ka būs grūtības noturēt naudas pozīciju nākamā gada pirmajā ceturksnī. "Vienlaikus nezinām, cik daudz un kādus pasākumus "airBaltic" vadība ir veikusi šī gada ceturtajam ceturksnim. Vēl pāris mēneši un redzēsim, vai būs jāveršas valdībā," sacīja Linkaits.

Tāpat Linkaits sacīja, ka fakts, ka starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") pazeminājusi "airBaltic" reitingu uz "CCC+", nav nekas pārsteidzošs, jo "airBaltic" finanšu rezultāti bija zināmi.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānijas izaicinājums būs noturēt skaidras naudas atlikumu, lai izturētu grūtāko sezonu aviācijā - pirmos gada mēnešus pēc Ziemassvētku un Jaunā gada ceļojumiem.

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

"airBaltic" pārstāvji informēja, ka tagad Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem.

"airBaltic" pamatkapitāls palielināts par 16,64 miljoniem eiro - līdz 41 819 525 eiro. Izmaiņas kompānijas pamatkapitālā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien, 28.augustā.

Aviokompānijas pamatkapitāls palielināts, emitējot divas jaunas kategorijas obligāti konvertējamās akcijas, teikts "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

Tostarp viena obligāti konvertējamā akcija piešķirta "airBaltic" stratēģiskajam investoram - "Deutsche Lufthansa Aktiengesellschaft", izpildot kompānijas un tās lielākā akcionāra - Latvijas valsts - saistības, kas izriet no 2025.gada 29.janvārī noslēgtā ieguldījumu parakstīšanas līguma. Savukārt otra obligāti konvertējamā akcija ir piešķirta Latvijas valstij atbilstoši 2025.gada 20.augusta ieguldījumu parakstīšanas līgumam.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" nākamajā gadā turpinās iznomāt lidmašīnas citām aviokompānijām, bet pagaidām neplāno nomāt lidmašīnas, kas "airBaltic" vietā izpilda reisus, intervijā Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM) norādījis kompānijas izpilddirektors Erno Hildēns.

"Mēs turpināsim paši iznomāt savas lidmašīnas citām aviokompānijām, bet pašlaik neplānojam iznomāt lidmašīnas, lai veiktu "airBaltic" reisus," sacījis Hildēns.

Viņš atzīmējis, ka darbības modelis, kad "airBaltic" iznomā daļu savu lidmašīnu citām aviokompānijām, ir labākais iespējamais pozicionējums.

"Pašlaik mums ir 51 lidmašīna, un, raugoties uz nākamās vasaras sezonu, plānots gandrīz vienāds sadalījums starp regulārajiem reisiem un lidmašīnu nomas operācijām, lidojot citu aviokompāniju uzdevumā. Tas ir svarīgi gan finanšu stabilitātei, gan sezonalitātes ietekmes mazināšanai, kas šajā Eiropas daļā ir ļoti izteikta," skaidrojis Hildēns.

"airBaltic" šobrīd izmanto tikai "Airbus A220-300" lidmašīnas un, pēc Hildēna teiktā, pagaidām aviokompānijas flotē nav plānots ieviest vēl kāda cita tipa vai modifikācijas lidmašīnas, jo, izmantojot viena tipa lidmašīnu floti, ir daudz priekšrocību, piemēram, izmaksu samazināšana un vienkāršota uzturēšana.

Bijušais Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss iecelts Bahreinas nacionālās aviokompānijas "Gulf Air" izpilddirektora amatā, vietnē "LinkedIn" paziņojis Gauss.

Amata pienākumus Gauss sāks pildīt no šī gada 4.novembra.

Gauss raksta, ka ar lepnumu un pateicību raugās uz iespēju vadīt aviokompāniju ar vairāk nekā 75 gadu vēsturi.

Viņš pauž, ka kopā ar komandu un partneriem turpinās stiprināt šo aviokompāniju, veidojot tai spēcīgu nākotni.

Vienlaikus Gauss norāda, ka aviokompāniju papildinās ar savu vadības stilu un centīsies iedvesmot visas iesaistītās puses, tostarp darbiniekus, klientus un partnerus, lai apvienotu spēkus "Gulf Air" panākumiem.

"Gulf Air" dibināta 1950.gadā. Aviokompānija veic regulārus lidojumus uz vairāk nekā 50 galamērķiem 30 valstīs Āfrikā, Āzijā un Eiropā, liecina informācija "Gulf Air" mājaslapā. Aviokompānijas flotē ir vairāk nekā 40 lidmašīnas.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ir sākusi piešķirt "Airbus A220-300" lidmašīnām Baltijas valstu pilsētu nosaukumus, informē "airBaltic" pārstāvji.

Pilsētu nosaukumus lidmašīnām piešķirs, balstoties uz 2024.gadā "airBaltic" rīkoto Baltijas pilsētu konkursa rezultātiem.

Kopumā konkursā tika izraudzītas 48 pilsētas - 16 no katras Baltijas valsts -, kuru vārdos nosauks "airBaltic" lidmašīnas. Latviju uz "airBaltic" lidmašīnām pārstāvēs Aizpute, Alūksne, Daugavpils, Kuldīga, Liepāja, Limbaži, Lubāna, Ogre, Olaine, Rēzekne, Rīga, Saldus, Sigulda, Skrunda, Ventspils, Viļaka.

Pirmā no lidmašīnām ar reģistrācijas numuru "YL-ABN" nosaukta Rīgas vārdā. Šai lidmašīnai ir sarkanbaltsarkanais Latvijas karoga krāsojums. Savukārt pārējos izraudzītos Baltijas valstu pilsētu vārdus "airBaltic" lidmašīnām piešķirs pakāpeniski izlases kārtībā, informē aviokompānijā.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa", kas ir arī "airBaltic" mazākuma akcionārs, paplašina sadarbības lidojumu vienošanos, informē aviokompānijā.

No 17. decembra "Lufthansa" pievienos lidojumu kodu (LH) "airBaltic" lidojumiem starp Rīgu un Frankfurti, savukārt "airBaltic" lidojumu kodu (BT) pievienos "Lufthansa" reisiem šajā pašā maršrutā.

Sadarbības lidojumu vienošanās attieksies tikai uz tiem lidojumiem, kas tiek veikti ar pārsēšanos Frankfurtē.

Vienošanās nodrošinās plašākas ceļošanas iespējas pasažieriem, kuri lido caur Frankfurti uz citiem "Lufthansa" galamērķiem, tādējādi stiprinot Latvijas globālo savienojamību.

"airBaltic" un "Lufthansa" sadarbības lidojumu vienošanās ir spēkā kopš 2020. gada decembra, iekļaujot lidojumus no bāzēm Rīgā, Tallinā un Viļņā uz Minheni.

Jau ziņots, ka 2025. gada deviņos mēnešos "airBaltic" koncerns strādāja ar 594,303 miljonu eiro apgrozījumu un 4,249 miljonu eiro peļņu.

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatu trešajai kārtai izvirzīti četri kandidāti, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Viņš norādīja, ka pirmdien, 21.jūlijā, noslēdzās konkursa otrā kārta, kurā piedalījās astoņi pretendenti, un nākamajai kārtai ir izvirzīti četri kandidāti.

Trešā kārta, pēc Švikas minētā, notiks augusta sākumā.

Jautāts, vai "airBaltic" nākamajam vadītājam būs tāds pats atalgojums, kā iepriekšējam aviokompānijas vadītājam, Švinka norādīja, ka atalgojums būs mazāks. "Uzstādījums ir, ka atalgojumam ir jābūt citam. Nozarē konkurētspējīgam, bet krietni zemākam nekā ["airBaltic" iepriekšējam vadītājam Martinam] Gausam," sacīja ministrs.

Jau vēstīts, ka attiecīgajā konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, bet otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" saņēmusi 51. "Airbus A220-300" lidmašīnu, informēja "airBaltic" pārstāvji.

Šī ir otrā "Airbus A220-300" lidmašīna, kas "airBaltic" piegādāta šogad.

Līdz šim "airBaltic" ar "Airbus A220-300" lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk nekā 23,162 miljonus pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi apmēram 241 000 lidojumu un nolidojusi 530 000 stundu.

LETA jau ziņoja, ka lidsabiedrība sākotnēji pasūtīja kopumā 50 "Airbus A220-300" lidmašīnas un paziņoja par vēl 30 šī tipa lidaparātu iegādes līgumu, saglabājot tiesības iegādāties vēl 20 šī tipa gaisa kuģus.

Pirmais šī tipa lidaparāts aviokompānijai tika piegādāts 2016. gada nogalē. Kopš 2020. gada maija "airBaltic" visus lidojumus veic tikai ar "Airbus A220-300" lidmašīnām.

2025. gada deviņos mēnešos "airBaltic" koncerns strādāja ar 594,303 miljonu eiro apgrozījumu un 4,249 miljonu eiro peļņu.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" šogad janvārī pārvadājusi kopumā 338 500 pasažieru, kas ir par 3% vairāk nekā pērn janvārī, informē lidsabiedrībā.

Savukārt veikto lidojumu skaits šogad janvārī palielinājies par 5,2% - līdz 3507.

"airBaltic" vietu piepildījums 2026. gada janvārī veidoja 72,7%, kas ir par 2,7 procentpunktiem mazāk nekā pērn janvārī. Vietu piepildījuma samazinājumu ietekmēja cenu korekcijas un kapacitātes pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kas ziemas sezonā nedaudz pārsniedza pasažieru skaita kāpumu.

Kompānijā atzīmē, ka pasažieru skaits šogad janvārī ir līdz šim lielākais janvārī pārvadāto pasažieru skaits uzņēmuma darbības laikā.

Pērn janvārī "airBaltic" pārvadāja 327 500 pasažieru un veica 3335 lidojumus.

Jau ziņots, ka "airBaltic" pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 5,207 miljonus pasažieru, kas ir par 1,4% vairāk nekā 2024. gadā, un veica 47 600 lidojumu, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Konkursā uz Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" izpilddirektora amatu pašlaik palikuši trīs kandidāti, šodien intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

21.jūlijā noslēdzās konkursa otrā kārta, kurā piedalījās astoņi pretendenti, bet nākamajai kārtai tika izvirzīti četri kandidāti. Pašlaik esot palikuši trīs kandidāti, tostarp no ārvalstīm.

Ministrs stāstīja, ka "airBaltic" padome pašlaik veic individuālās intervijas, un septembra laikā var gaidīt, ka tiks nosaukts potenciālais nākamais uzņēmuma vadītājs.

Jau vēstīts, ka attiecīgajā konkursā uz "airBaltic" izpilddirektora amatu nominācijas komisija sākotnēji izvērtēja vairāk nekā 40 saņemto pieteikumu no gandrīz 30 valstīm, bet otrajai kārtai tika izvirzīti astoņi kandidāti.

Sludinājumā par konkursu uz "airBaltic" izpilddirektora amatu, kas tika izsludināts 2025.gada 30.aprīlī, netika minēts vadītājam paredzētais atalgojums, tomēr "airBaltic" padome iepriekš norādījusi, ka atalgojums būs individuāls jautājums ar izraudzīto kandidātu. 2024.gadā aviokompānijas bijušā vadītāja Gausa alga kompānijā bija 838 568 eiro.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padomē par pagaidu padomes locekli iecelta AS "APF Holdings" padomes priekšsēdētāja vietniece Ruta Amtmane, bet par padomes locekli, kurš pārstāvēs Vācijas nacionālo aviokompāniju "Lufthansa", uz trim gadiem iecelts Aleksandrs Feierzengers, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Padomes pilnvaru termiņš sāksies dienā, kad Uzņēmumu reģistrā tiks apstiprināts "airBaltic" pamatkapitāla palielinājums.

Ministrijā informē, ka stratēģiskā investora iesaistes process "airBaltic" ir noslēdzies pirmdien, 20.augustā, pusēm parakstot vienošanos par grozījumiem sākotnējā investīciju līgumā, lai nodrošinātu investīcijas pabeigšanu.

Ministrijā norāda, ka Amtmanei ir vairāk nekā 20 gadu vadības pieredze juridiskos, atbilstības un korporatīvās pārvaldības amatos banku un finanšu pakalpojumu nozarē. Patlaban viņa ir "APF Holdings" padomes priekšsēdētāja vietniece, bet pirms tam bija "Industra Bank" valdes locekle, kā arī ir ieņēmusi dažādus vadošus amatus AS "Reverta", SIA "DNB Līzings" un "DNB bankā".

Latvijas lidsabiedrība airBaltic uzsākusi tiešos lidojumus jaunā maršrutā, kas savieno Rīgu ar Faro Portugālē.

Lidojumi tiks veikti reizi nedēļā – sestdienās. Šis maršruts papildinās airBaltic piedāvātos lidojumus ziemas sezonā, starp kuriem būs arī reisi no Grankanārijas (Spānija) uz Ļubļanu (Slovēnija), sākot no 2025. gada 25. oktobra, un no Tallinas (Igaunija) uz Madeiru (Portugāle), sākot no 2025. gada 26. oktobra.

Lidojuma ilgums starp Rīgu un Faro ir četras stundas un 55 minūtes.

Gaidāmajā ziemas sezonā airBaltic palielinās lidojumu biežumu no visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām uz Amsterdamu, piedāvājot 19 reisus nedēļā no Rīgas un 14 reisus nedēļā gan no Tallinas, gan Viļņas (Lietuva). Lidsabiedrība ievērojami paplašinās savu klātbūtni Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti), uzsākot lidojumus katru dienu no savas bāzes Rīgā un dubultojot lidojumu skaitu no Viļņas ar četriem reisiem nedēļā starp abām pilsētām.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2026. gada 15. februārī Rīgā sagaidīja savu jaunāko Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-BTD. Šī ir otrā lidmašīna, kas airBaltic piegādāta 2026. gadā, un kopumā 54. šāda tipa lidaparāts flotē.

Jaunā lidmašīna papildina un stiprina airBaltic Airbus A220-300 floti, kas tiek izmantota lidsabiedrības maršrutu tīklā, savienojot pasažierus ar plašu galamērķu klāstu. Lidmašīna tiek izmantota arī sadarbības partneriem citos Eiropas tirgos, sniedzot ACMI pakalpojumus. Šāda pieeja ļauj airBaltic elastīgi pielāgoties pieprasījumam un efektīvi izmantot savu floti visa gada garumā, ņemot vērā sezonālās svārstības.

Kopš Airbus A220-300 ieviešanas airBaltic flotē 2016. gadā, ar šo lidmašīnu tipu ir pārvadāti vairāk nekā 24 miljoni pasažieru, veikti aptuveni 250 000 lidojumu kopumā veidojot vairāk nekā 551 000 lidojuma stundas, apliecinot šī lidaparāta piemērotību gan īsiem, gan garākiem maršrutiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2025. gada decembra izskaņā Rīgā sagaidīja savu jaunāko Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-BTB. Šī ir trešā lidmašīna, kas airBaltic piegādāta 2025. gadā, un kopumā 52. šāda tipa lidaparāts flotē.

Jaunā lidmašīna papildina un stiprina airBaltic Airbus A220-300 floti, kas tiek izmantota lidsabiedrības maršrutu tīklā. Lidmašīna tiek izmantota arī sadarbības partneriem citos Eiropas tirgos, sniedzot ACMI pakalpojumus. Šāda pieeja ļauj airBaltic elastīgi pielāgoties pieprasījumam un efektīvi izmantot savu floti visa gada garumā, ņemot vērā sezonālās svārstības.

Kopš Airbus A220-300 ieviešanas airBaltic flotē 2016. gadā, ar šo lidmašīnu tipu ir pārvadāti vairāk nekā 23 miljoni pasažieru, veikti aptuveni 241 000 lidojumu kopumā veidojot vairāk nekā 530 000 lidojuma stundas, apliecinot šī lidaparāta piemērotību gan īsiem, gan garākiem maršrutiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka nākamajā vasaras sezonā – no 2026. gada marta beigām līdz 2026. gada oktobra beigām – plāno uzsākt tiešos lidojumus starp Rīgu un Kauņu (Lietuvu), veicot reisus piecas reizes nedēļā.

Jaunā maršruta uzsākšana stiprinās airBaltic pozīcijas kā vadošajai lidsabiedrībai Baltijas valstīs, kā arī veicinās RIX Rīgas lidostas nozīmi kā lielākajam tranzīta mezglam reģionā, nodrošinot plašākās savienojamības iespējas ar pasauli.

Lidojumi no Rīgas uz Kauņu tiek plānoti pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās ar izlidošanas laiku plkst. 23.20. Savukārt reisi no Kauņas uz Rīgu tiks veikti pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un sestdienās ar izlidošanas laiku plkst. 05.35. Plānotais lidojuma ilgums starp abām pilsētām ir aptuveni 50 minūtes.

Mants Vrubļausks (Mantas Vrubliauskas), airBaltic viceprezidents maršruta tīkla jautājumos norāda: “Jaunais savienojums ar Kauņu sekmēs ciešāku Baltijas valstu sadarbību un uzlabos mobilitāti reģionā, vienlaikus nostiprinot airBaltic pozīcijas kā reģionālajam līderim. Turklāt šis maršruts uzlabos reģiona pieejamību un veicinās gan biznesa, gan tūrisma attīstību starp Latviju un Lietuvu. Tas ir nozīmīgs solis, kas ļaus pasažieriem izmantot vēl ērtākas ceļošanas iespējas, kā arī stiprinās RIX Rīgas lidostas nozīmi kā modernam un dinamiskam gaisa satiksmes centram Baltijā.”

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic publicējusi atjauninātu informāciju pirms 2025. gada trešā ceturkšņa finanšu rezultātu publicēšanas, kas notiks 5. novembrī. Šī informācija sniedz agrīnu ieskatu uzņēmuma nesenajos darbības rezultātos un šī gada augusta tendencēs.

airBaltic izpilddirektora pienākumu izpildītājs Pauls Cālītis: “Mēs ar gandarījumu novērojam spēcīgāku komerciālo sniegumu šovasar. To veicinājusi pielāgošanās tirgus apstākļiem un skaidrs fokuss uz ieņēmumu ienesīguma atjaunošanu gada aktīvajā sezonā.”

Sākotnējie jūlija un augusta dati liecina par pozitīvu dinamiku – ieņēmumi uz pieejamiem sēdvietu kilometriem (RASK) abos mēnešos pieauguši salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Biļešu ienesīgums uzlabojies, pateicoties nepārtrauktai maršrutu tīkla pielāgošanai, mērķtiecīgām komerciālām iniciatīvām un kopējam makroekonomiskās situācijas uzlabojumam Baltijas valstīs.

Cenu politikas rezultātā noslodzes koeficients ir nedaudz samazinājies, taču kopējā ietekme saglabājas pozitīva, ko apliecina ievērojams RASK pieaugums. Pārvadāto pasažieru apjoms, kā bija gaidāms, samazinājās gada griezumā saistībā ar mazāku kapacitāti salīdzinājumā ar 2024. gadu. Papildus tam rezultātus īslaicīgi ietekmēja lidojumu pārtraukšana uz Telavivu jūlijā un augustā reģionālā konflikta dēļ. Šis būtiskais maršruts no septembra ir veiksmīgi atjaunots.

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.