Jaunākais izdevums

Līdz ar ekonomikas lejupslīdi mājokļu pieejamība iedzīvotājiem kļuvusi augstāka, izriet no jaunā SEB bankas ekonomistu izveidotā SEB Mājokļu pieejamības indeksa.

Tas atspoguļo maksimālo m² skaitu, ko var iegādāties iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem, neuzņemoties pārlieku lielu risku. Indeksa aprēķinā ņemtas vērā četru mājokļu tirgus ietekmējošo faktoru – nekustamā īpašuma cenas, ienākumu, inflācijas un procentu likmju izmaiņas periodā. Aprēķinot indeksa vērtību, tiek pieņemts, ka kredīts tiek izsniegts uz 25 gadiem, klienta līdzdalība darījumā ir 20% un ikmēneša kredīta maksājums nepārsniedz 30% no ienākumiem.

Zemākais Mājokļa pieejamības indeksa rādītājs tika sasniegts 2007. gada pirmajā ceturksnī, kad iedzīvotāji, neuzņemoties pārāk lielu risku un ņemot vēra tā brīža vidējos ienākumus un nekustamā īpašuma cenas, varēja atļauties iegādāties 13,4 m² lielu mājokli. Ekonomikas lejupslīde ir ieviesusi savas korekcijas nekustamā īpašuma tirgū un, samazinoties mājokļu cenām, pieaug iedzīvotāju iespējas – 2009. gada 3. ceturksnī indekss sasniedza savu labāko rādītāju – 56 m², bet šobrīd – 42 m².

Iedzīvotāju interese par mājokļu kredītiem nav zudusi. Šobrīd vērojams pārdomāts iedzīvotāju pieprasījums pēc kredītiem, pauda SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.

Pagājušā gada laikā SEB bankas finansējums mājokļu iegādei piešķirts 700 mājsaimniecībām 15 miljonu latu apmērā. Salīdzinot ar 2006. gadu, no jauna piešķirto kredītu summa ir samazinājusies uz pusi – vidēji no 50 līdz 22 tūkstošiem latu, ko bankas speciālisti vērtē kā ekonomiskai situācijai, iedzīvotāju noskaņojumam un pirktspējai atbilstošu. Iedzīvotāji kredīta atmaksas termiņu biežāk izvēlas līdz 10 gadiem.

2010. gadā no visiem SEB bankas no jauna izsniegtajiem kredītiem mājokļa iegādei 43% bija sērijveida dzīvokļa iegādei, 36,5% dzīvokļa pirmskara un Staļina laika mājās, katrs piektais kredīts (19,5%) tika piešķirts mājokļa iegādei jaunajos projektos vai renovētās mājās, savukārt 1% kredītu – koka konstrukciju mājās.

Iedzīvotāji šobrīd aktīvāk izmanto iespējas veikt jau esoša mājokļa remontdarbus, tā no kopējā izsniegto kredītu apjoma 36% mērķis bija mājas vai dzīvokļa remontam, savukārt 29% dzīvokļa, bet 8,5% mājas iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šogad trešajā ceturksnī starp Baltijas valstu galvaspilsētām uzlabojusies Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz samazinājusies, aģentūrai LETA pavēstīja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz jaunākajiem "Baltijas mājokļu pieejamības indeksa" datiem.

2020.gada trešajā ceturksnī pieejamākie mājokļi starp Baltijas valstu galvaspilsētām joprojām bija Rīgā, sekoja Tallina un Viļņa.

Šogad trešajā ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss Rīgā bija 180,9 punkti, kas ir par 4,1 punktu vairāk nekā pērn attiecīgajā ceturksnī. Šāda indeksa vērtība nozīmē, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto mēneša algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 kvadrātmetru dzīvokli, ienākumi trešajā ceturksnī bija par 80,9% lielāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Vienlaikus Tallinā Mājokļu pieejamības indekss trešajā ceturksnī bija 151,2 punkti, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir pieaugums par 2,8 punktiem, bet Viļņā - 140,7 punkti, kas ir par 0,9 punktiem mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Euribor kāpums samazinās mājokļu pieejamību

Ingrīda Drazdovska, 18.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Procentu likmju pieaugums var ievērojami ietekmēt iedzīvotāju iespējas iegādāties mājokli – kredītu likmes pieaugums par vienu procentpunktu samazinātu Mājokļa pieejamības indeksu par aptuveni 9%, ziņo SEB banka.

Tās veidotais Mājokļa pieejamības indekss šā gada otrajā ceturksnī bijis aptuveni 43 m², kas ir nedaudz mazāk nekā 2010. gada atbilstošajā periodā, kad tas bija 44.8 m², un to galvenokārt ietekmēja patēriņa cenu kāpums un kredītu procentu likmju palielināšanās Euribor pieauguma rezultātā.

Mājokļu kredītu vidējās procentu likmes eiro valūtā bijušas salīdzinoši zemas – jūnijā tās bija par aptuveni pusotru procentpunktu mazākas nekā atbilstošās likmes 2005.–2008. gada laika posmā.

Ja pārējie mājokļu pieejamību ietekmējošie faktori (mājokļu cenas, ienākumi, patēriņa cenas) nemainītos, bet kredītu likmes pieaugtu līdz 2005.– 2008.gada vidējam līmenim, tad mājokļu pieejamība samazinātos par aptuveni 14%. Šajā gadījumā mājokļu pieejamības indekss Rīgā būtu 36.7 m², kas vēl uzskatāms par ienākumiem adekvātu vērtību un neliecinātu par kritisku mājokļu pirktspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas iedzīvotāji, augot dzīvokļu cenām, biežāk priekšroku dod privātmāju iegādei

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, - liecina jaunākie Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

To veicinājusi gan straujā algu izaugsme, gan kredītu procentu likmju samazināšanās. Tiesa, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta aptaujas datiem, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arvien vairāk iedzīvotāju jau pieder savs mājoklis (70%), tādēļ vēlme un vajadzība iegādāties jaunu sarūk.

Mājokļu pieejamība Baltijas valstu galvaspilsētās 2017. gadā bijusi augsta, un Rīga saglabājusi līdera pozīciju galvaspilsētu starpā. Mājokļu pieejamības indekss 2017. gadā uzlabojies Rīgā un Viļņā, bet pasliktinājies Tallinā. Uzlabojumu Rīgā noteica hipotekārā kredīta procentu likmju samazinājums, Viļņā – straujš algu pieaugums, bet Tallinā pieejamība pasliktinājusies spējā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) rudenī nedaudz samazinājusies.

Šobrīd tā veido 46,8 punktus, kas ir nedaudz zemāk nekā šī gada pavasarī, tomēr joprojām augstāk nekā pirms gada.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 53,6% aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars palielinājies nebūtiski un šobrīd veido 6,8%. Neitrāli noskaņoti ir 22,3% iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, kas ir nedaudz vairāk nekā šī gada pavasarī. Savukārt 17,3% respondentu nebija konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos ceturkšņos.

«Iedzīvotāju prognozes attiecībā uz mājokļu cenu pieaugumu tuvākajā nākotnē ietekmējis gan iedzīvotāju ienākumu pieaugums, gan labāka kredītu pieejamība. Tomēr sarunas publiskajā telpā par ekonomikas pārkaršanu un iespējamo krīzes atkārtošanos samazina iedzīvotājos pārliecību par nākotni un mazina optimismu par mājokļu cenu izmaiņām. Mājokļu cenu indikators palīdz saprast iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz savu nākotni un labklājību. Šogad aprīlī indikators ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2009. gada, kad valstī bija krīze un iedzīvotāji nākotnē skatījās ar pesimismu. Toreiz indikatora vērtība bija negatīva – -55,5 punkti,» aptaujas rezultātus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lai iegādātos mājokli Rīgā, nauda pirmajai iemaksai jākrāj 25 mēnešus

Žanete Hāka, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnī Rīga ir vienīgā no Baltijas valstu galvaspilsētām, kur mājokļu pieejamība ir uzlabojusies, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni, liecina jaunākais Swedbank mājokļu pieejamības indeksa pārskats.

Vidējās neto algas pieaugums un aizdevuma procentu likmju samazinājums veicināja mājokļu pieejamības uzlabojumu.

Tallinā mājokļu pieejamība nedaudz pasliktinājusies augstāku aizdevuma procentu likmju iespaidā, bet Viļņā jau otro ceturksni pēc kārtas pieejamība samazinās, strauji augot vidējām dzīvokļu cenām.

2016. gada 3. ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā gada griezumā atkārtoti uzlabojies. MPI sasniedzis vērtību 162,5, kas ir par 2.3 punktiem vairāk nekā 3. ceturksnī pērn. Indeksa vērtība 162,5 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 62.5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Uzlabojumu veicināja mājokļu kredītu procentu likmju sarukums par 15 bāzes punktiem, kā arī vidējās neto algas pieaugums par 1,7%, lai gan algu pieauguma temps mazinās jau otro ceturksni pēc kārtas. Vidējā darījuma cena kvadrātmetrā auga par 2,2%, un darījuma cenu pieaugums novērojams visos dzīvokļu segmentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laikā celtajām tipveida daudzdzīvokļu mājām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas noslēgumam. Patlaban gan skaidras atbildes uz jautājumu, ko iesākt tālāk, nav – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot.

Ņemot vērā faktu, ka dzīvokļu iegādei šādās mājās daudzi iedzīvotāji ņēmuši un joprojām turpina ņemt kredītu, db.lv lūdza banku viedokli šajā jautājumā.

1. Vai ir tādas tipveida padomju laika daudzdzīvokļu mājas, kuru dzīvokļu iegādei banka kredītus vairs neizsniedz? Piemēram, jau pirms vairākiem gadiem dzirdēts, ka finansējumu tā saukto hruščovku dzīvokļiem cilvēkam ar vidējiem ienākumiem gandrīz nav iespējams iegūt, vai tā ir patiesība?

Sandra Rasnača, Nordea bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja: «Līdz šim Nordea bankā nav vērsies neviens klients, kuram būtu vēlme sliktas kvalitātes ēkā iegādāties īpašumu. Pieņemu, ka šādās ēkās cilvēkiem nav vēlme neko iegādāties vai arī summas ir tik nelielas, ka spēj segt saviem līdzekļiem, jo īpašums nelikvīds. Jā, ir bankā klientu interese par konkrētu dzīvokļu iegādi, kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet tādā gadījumā šādiem dzīvokļiem tiek plānots remonts, un banka finansējumu izsniedz, pamatojoties uz nākotnes vērtību, kontrolējot remonta procesu. Tāpat banka nenodala konkrētu ēku sēriju tipus, kuros klientiem izsniedz vai neizsniedz kredītus dzīvokļu iegādei. Nordea banka, pirmkārt, analizē klienta maksātspēju. Ja klienta ienākumi ir atbilstoši bankas kredītpolitikai, tad aizdevumu mājokļa iegādei iespējams saņemt. Ja tiešām potenciālajam klientam būtu interese iegādāties dzīvokli sliktas kvalitātes ēkā, tad aizdevums visdrīzāk netiktu izsniegts, jo īpašums nav likvīds.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Cilvēki pērk patēriņa preces nevis mājokļus, lai gan to pieejamība palielinās

Ingrīda Drazdovska, 14.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojas, tomēr cilvēki joprojām nesteidz iegādāties īpašumus, secina Swedbank

Šī gada trešajā ceturksnī mājokļu pieejamības indekss Rīgā bijis 141, kas ir labāks nekā Viļņā (105), bet nedaudz sliktāks kā Tallinā (144), izriet no Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa. Indekss tiek publicēts ik ceturksni, un tā mērķis ir parādīt, kā mainījusies mājokļu pieejamība. Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties (bet ne pārdot) «standarta» mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.

3.ceturksnī indekss Rīgā bijis 141.1 – tas nozīmē, ka mājsaimniecība var atļauties lielāku mājokli nekā «standarta» gadījumā, kad indekss ir 100. Indeksa starpību Tallinā un Viļņā pamatā ir ienākumu atšķirības, bet mājokļu cenas un procentu likmes hipotekārajiem kredītiem šajās pilsētās ir aptuveni vienādas. Savukārt indekss Rīgā ir līdzīgs Tallinas indeksam, jo zemākus mājsaimniecību ienākumus Rīgā kompensē par aptuveni 30% zemākas mājokļu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Swedbank: Dzīvokļu cenas aug, bet mājokļu pieejamība Rīgā tomēr uzlabojusies

Jānis Rancāns, 11.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojusies. Savukārt dzīvokļu cenas augušas par pieciem procentiem.

Par to liecina jaunākais Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss (MPI). Banka norāda, ka par spīti dzīvokļu cenu kāpumam mājokļu pieejamību uzlabojis procentu likmju samazinājums un algu palielināšanās.

Swedbank MPI Rīgā pieaudzis par 1,8 punktiem, sasniedzot 138,3. Viļņā un Tallinā šis indekss uzlabojies straujāk, sasniedzot attiecīgi 109,8 un 164,5 punktus. Līdz ar to mājokļu pieejamība Rīgā saglabājas labāka nekā Viļņā, bet sliktāka nekā Tallinā, norāda banka.

Mājokļu pieejamību Rīgā ietekmējis procentu likmju kritums par 25 bāzes punktiem, kā arī neto darba algas pieaugums par 3,2%, kas nodrošinājis mājokļu pieejamības indeksa izaugsmi ceturkšņa griezumā. Savukārt, galvenais iemesls, kāpēc šis pieaugums bijis neliels, ir ievērojamā dzīvokļu sadārdzināšanās – par 5% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, skaidro banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu pieejamība augsta, taču tirgus mainās

Laimdota Komare, "Swedbank" ekonomiste, 10.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šī gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojās un mājokļi joprojām bija pieejamāki nekā pārējo Baltijas valstu galvaspilsētās. Pieejamības uzlabojumu veicināja tas, ka vidējā alga kāpusi nedaudz straujāk nekā vidējā dzīvokļu cena. Gan Tallinā, gan Viļņā vidējā dzīvokļu cena auga straujāk nekā algas, tādēļ arī mājokļa pieejamība abās pilsētās pasliktinājās. Tomēr gada sākumā mājokļu pieejamība bija augsta visās Baltijas galvaspilsētās.

Lai gan 1. ceturksnī mājokļu tirgū lielā mērā turpinājās iepriekšējos gados novērotās tendences, pēdējos mēnešos mēs jau varam novērot pandēmijas ietekmes pirmās pazīmes. Rīgā aktivitāte dzīvokļu tirgū aprīlī un maijā ievērojami kritās. Aktivitātes samazināšanās novērojama, galvenokārt, otrreizējā tirgū. Kamēr šai kategorijā darījumi tika atlikti uz vēlāku laiku, darījumiem ar jaunuzceltiem dzīvokļiem veicās labāk. Tie notiek pēc iepriekš slēgtiem līgumiem – pirmie rokas naudas līgumi tiek parakstīti kādu laiku pirms māja tiek uzcelta, bet reālie darījumi tiek reģistrēti vēlāk, kad māja jau tiek nodota ekspluatācijā. Rezultātā darījumi tiek atspoguļoti datos ar ievērojamu nobīdi no pirkuma līguma parakstīšanas brīža. Tas nozīmē, ka datos par jaunuzcelto mājokļu darījumu skaitu un to cenām pandēmijas ietekme būs redzama ar novēlošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šā gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojusies diezgan strauji un aizvien bija visaugstākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām, liecina jaunākais Swedbank Mājokļu tirgus apskats.

Pieejamības uzlabojumu veicināja gan samērā spēcīgs algu kāpums, gan vidējās dzīvokļu cenas kritums pret attiecīgo periodu pērn. Arī Tallinā pieejamība spēji uzlabojusies, galvenokārt straujas algu izaugsmes dēļ. Savukārt Viļņā pieejamība augusi pavisam nedaudz – lai arī algu kāpums bijis spēcīgs, pieejamības uzlabojumu kavēja teju līdzvērtīgs pieaugums dzīvokļu cenās

Šī gada 1.ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā turpinājis pieaugt un atkal sasniedzis augstāko vērtību kopš 2005. gada – 166,5, kas ir par 15,1 punktu vairāk nekā gadu iepriekš. Indeksa vērtība 166,5 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) kopējie ienākumi bija par 66,5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgā pie mājokļa grūtāk tikt nekā Viļņā vai Tallinā

Žanete Hāka, 17.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā visās trijās Baltijas valstīs uzlabojusies mājokļu pieejamība, liecina jaunākais SEB Mājokļu pieejamības indekss, turklāt indeksa vērtība pieaugusi gan jaunajiem mājokļiem, gan arī sērijveida dzīvokļiem vecajās mājās. Rīgā no Baltijas valstu galvaspilsētām visaugstākā pieejamība ir vecajiem dzīvokļiem, bet viszemākā – jaunajiem projektiem.

Šā gada otrajā ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss jaunajiem mājokļiem Rīgā bija 26 m², kas ir par 3,2 m² vairāk nekā pirms gada. Tomēr, neskatoties uz mājokļa indeksa vērtības palielināšanos, Rīga pēc jauno mājokļu pieejamības rādītāja joprojām atpaliek no Viļņas un Tallinas. Viļņā SEB Mājokļu pieejamības indekss jaunajiem dzīvokļiem gada laikā palielinājies par 2,1 m² līdz 29,2 m². Savukārt Tallinā jauno mājokļu pieejamības indeksa vērtība salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni pieauga par 2,9 m², tādējādi tā joprojām saglabājās visaugstākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām – 37,8 m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sagatavojusi vēstuli ekonomikas ministram, paužot atbalstu Ekonomikas ministrijas izstrādātajam priekšlikumam mājokļu pieejamības programmām paredzēt 230 miljonu eiro lielu finansējumu no Eiropas Atveseļošanās plāna.

“Pašvaldībās dzīvojamais fonds ir novecojis un tā nepietiek, un šī problēma ir aktuāla jau ilgstoši. Par kvalitatīvu dzīvojamo fondu pašvaldībās interesējas gan vietējie uzņēmēji, kuru speciālistiem nepieciešams mājoklis, gan jaunās ģimenes, kas būtu ieinteresētas atgriezties Latvijas novados,” norāda LPS padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš.

Kur Latvija ieguldīs ES Atveseļošanas fonda naudu?  

Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzkeļus piedāvā ieguldīt 5G tīklā, īres dzīvokļu...

LPS uzsver, ka iespēja dzīvot kvalitatīvā mājoklī par pieejamām cenām ir mūsdienu pamatvajadzība, taču iedzīvotāju vajadzības pēc pieejama mājokļa netiek apmierinātas, un liels skaits mājsaimniecību dzīvo zemas kvalitātes mājokļos vai izmaksas par mājokli ir tik augstas, ka to segšana sagādā lielas grūtības. Iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis, mājokļu trūkums vietējās pašvaldībās, kur veidojas darbavietas, un augstais izdevumu īpatsvars mājoklim, kas jāatvēl no cilvēku ienākumiem, ir viens no būtiskākajiem iemesliem iedzīvotāju emigrācijai uz ārvalstīm un nespējai darbaspēku noturēt Latvijā, tas bremzē uzņēmējdarbības paplašināšanos un attīstību un rada draudus ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai un pandēmijas Covid-19 seku veiksmīgai pārvarēšanai.

Latvijas pašvaldībās kvalitatīvu mājokļu piedāvājums ir ierobežots un tikpat kā nepastāv īres tirgus.

Tas mazina mobilitāti, bet privātais sektors atturas veikt investīcijas īres namu būvniecībā, jo lielā daļā pašvaldību īres maksa no jauna uzbūvētajos mājokļos pārsniegtu vidējo īres maksas līmeni, ko nosaka iedzīvotāju zemie ienākumi.

Šo problēmu risināšanai ir jāparedz pietiekams finansējums, lai būtu iespējams īstenot aktivitātes, kas kompleksi risinātu mājokļu izaicinājumus. Latvijas Pašvaldību savienība atbalsta Ekonomikas ministrijas piedāvājumu, lai ar Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējuma palīdzību veicinātu izmaksu ziņā pieejamu īres māju būvniecību un atsevišķos gadījumos paredzētu arī īres ar izpirkumu modeli, attīstītu zemu izmaksu mājokļu pieejamību, kā arī mājokļu būvniecību, pamatojoties uz tirgus nosacījumiem, kur tas ir ekonomiski pamatoti, kopumā aktivitātēm piešķirot vismaz 230 miljonus eiro.

Ekonomikas ministrija ir paredzējusi dzīvojamā fonda attīstību trīs virzienos – izmaksu ziņā pieejamu īres māju būvniecība (finansējums – 120 miljoni eiro), daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība, kur atbalstu varētu piešķirt nekustamā īpašuma attīstītājiem, tajā skaitā pašvaldību kapitālsabiedrībām (finansējums – 40 miljoni eiro), un sociālo mājokļu pieejamība (finansējums – 70 miljoni eiro kā granti pašvaldībām esošo sociālo mājokļu atjaunošanai vai jaunu būvniecībai).

Papildus LPS vēlas uzsvērt, ka aprites ekonomikā Latvija var rādīt priekšzīmi Eiropas Savienībā, un uzskata, ka būvizstrādājumu ilgtspējas jautājumu risināšana, kas Latvijas gadījumā nozīmētu koka vairākdzīvokļu māju attīstību, palīdzēs sasniegt klimatneitralitāti un lieti izmantos pētniecības, inovācijas un digitalizācijas potenciālu.

Latvijas Pašvaldību savienība saredz būtisku pašvaldību lomu mājokļu pieejamības programmu īstenošanā un ir gatava aktīvi līdzdarboties mājokļu pieejamības programmu tālākā izstrādē, lai rastu labāko risinājumu sen nepieciešamajam atbalstam.

“Tā kā Latvijā gandrīz puse mājsaimju nevar pretendēt uz mājokļa pabalstiem vai arī pašvaldības vai sociālo mājokli, jo ir pārāk “turīgas”, tomēr nevar atļauties hipotekāro kredītu, Ekonomikas ministrijas piedāvājumu izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu būvniecībai uzskatām par ļoti perspektīvu. LPS līdzšinējo sadarbību ar ministriju vērtējam kā sekmīgu un ceram, ka izdosies vienoties un kopā izstrādāt arī konkrētus atbalsta instrumentus,” norāda A. Salmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 2. ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā turpinājusi strauji uzlaboties, saglabājot līdera pozīciju starp Baltijas valstu galvaspilsētām, liecina Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indekss.

Uzlabojumu veicināja vidējās dzīvokļu cenas kritums, vidējās algas kāpums un aizdevuma procentu likmju samazinājums. Arī Tallinā mājokļu pieejamība uzlabojusies. To veicināja ātra algu izaugsme. Savukārt Viļņā pieejamība sarukusi, jo dzīvokļu cenas kāpums pārsniedza algu izaugsmi.

2016. gada 2. ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā turpinājis uzlaboties, kārtējo reizi sasniedzot augstāko vērtību kopš 2005. gada, t.i., 171,3. Tas ir par 12,5 punktiem vairāk nekā pērn. Indeksa vērtība 171,3 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) ienākumi bija par 71,3% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Pieejamību veicināja vidējās dzīvokļu cenas kritums par krietniem 6.9%. Proti, kamēr vidējā darījuma cena kvadrātmetrā jaunajos projektos samazinājās par 21%, cena sērijveida dzīvokļos mikrorajonos, lai gan lēnāk, taču turpināja augt (5.5% pret šo ceturksni pērn). Vidējās neto algas pieauguma temps šajā ceturksnī saruka līdz 3.4%, taču arī deva savu artavu pieejamības uzlabojumā. Mājokļu kredītu procentu likmes ir samazinājušās par 10 bāzes punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirmajai iemaksai jauna mājokļa iegādei jākrāj divi gadi

Žanete Hāka, 14.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada beigās visās Baltijas valstīs sarucis laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus mājokļa kredīta pirmajai iemaksai, liecina Swedbank Mājokļu pieejamības indekss (MPI).

Rīgā un Tallinā periods sarucis gandrīz par vienu mēnesi, attiecīgi līdz 25,5 un 26 mēnešiem, savukārt Viļņā tas samazinājās par divarpus mēnešiem līdz 34 mēnešiem.

Rīgā standarta mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai pērnā gada 4.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 162 eiro (114 lati) mēnesī, salīdzinot ar 119 latiem pirms gada, kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā tas būtu 203 un 217 eiro (jeb 143 un 152 latu).

Pērnā gada 4.ceturksnī MPI Rīgā pieauga par pieciem punktiem un sasniedza 156,7, kas ir augstākais rādītājs pēdējo astoņu gadu laikā. Rīgā mājokļu pieejamību pērnā gada 4.ceturksnī uzlaboja 2,3% liels neto darba algu kāpums, kā arī dzīvokļu cenu samazināšanās par 1% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Tikmēr procentu likmes palika nemainīgas 3,4% līmenī. Jāņem gan vērā, ka mājokļu iegādes darījumu skaits Rīgā joprojām ir salīdzinoši neliels, līdz ar to mājokļu cenas var svārstīties ceturksni no ceturkšņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības izmaksas šobrīd ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus izaicinājums, jo, tām augot, mājokļu pieejamība samazinās, taču iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

«Pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, tādēļ jādomā un jāveic pasākumi, lai samazinātu mājokļu pašizmaksu. Te saredzu vairākas lietas, ko valsts no savas puses varētu izdarīt salīdzinoši ātri, lai mazinātu mājokļu pašizmaksu,» stāstīja Kļaviņš.

Piemēram, norādīja Kļaviņš, būtu nepieciešams sakārtot Dzīvokļa īpašuma likumu, lai varētu dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku.

Kļaviņš sacīja, ka Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse ir iesniegusi priekšlikumu, kuru ir atbalstījušas gan ministrijas, gan Valsts Zemes dienests, gan būvvaldes, bet tas ir «iesprūdis» Saeimā.

«Jaunais likums dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu. Piemēram, ja dzīvojamais projekts sastāv no trim mājām, tad jaunais likums ļautu veidot vienu rotaļlaukumu šīm mājām pa vidu, nevis trīs bērnu rotaļu laukumus - katrai mājai savu, kā to paredz esošā likuma redakcija. Tas nevajadzīgi sadārdzina mājokļa izmaksas, kuras gala rezultātā sedz neviens cits kā dzīvokļu pircēji. Ja apzināmies, ka zemes izmaksas veido 10% no kopējām izmaksām, tad šādā veidā var samazināt mājokļu pašizmaksu. Turklāt mūsu priekšlikums ļautu risināt arī problēmas, kuras ir parādījušās ar privatizētajām daudzdzīvokļu ēkām. Tas ir svarīgi arī no apsaimniekošanas viedokļa, jo apsaimniekojot lielāku ēku kompleksu, var piedāvāt zemāku cenu,» skaidroja Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kazāks: Pasaules ekonomikas tendences ir labvēlīgas nekustamā īpašuma tirgum

Nozare.lv, 13.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas izaugsme pakāpeniski pieņemsies spēkā, līdz ar to uzlabosies pieprasījums Latvijas eksporta tirgos un tas atstās pozitīvu ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu, Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa prezentācijā prognozēja Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

«Pasaules attīstītajās valstīs, tostarp arī daudzās Rietumeiropas valstīs, ekonomiskā izaugsme pamazām rāpjas ārā no stagnācijas, lai gan kopumā turpinās muļļāšanās scenārijs. Tādās valstīs kā ASV, Vācija un Zviedrija vērojama izaugsme, bet tādās valstīs kā Spānija, Itālija, Grieķija izaugsme ir vāja, lai gan vērojamas arī labas zīmes, piemēram, Spānijā recesija ir beigusies,» sacīja Kazāks.

Ekonomists uzsvēra, kā tādējādi Latvijas eksporta izaugsmes iespējas kļūst labākas, kas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi var turpināt augt, un tas ir pozitīvi nekustamā īpašuma tirgus attīstībai.

Kazāks norādīja, ka otrs nozīmīgs tirgu ietekmējošs faktors ir procentu likmes, jo, piemēram, EURIBOR likmju kāpums par vienu procentpunktu nozīmē ikmēneša hipotekārā kredīta maksājuma palielināšanos par 10%, ja kredīts ir ņemts uz 20 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājoklis Rīgā kļuvis pieejamāks; kredītam vidēji jānovirza 163 eiro mēnesī

Žanete Hāka, 11.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā ceturkšņa laikā Swedbank Mājokļu pieejamības (MPI) indekss visstraujāk uzlabojies Rīgā un 2.ceturksnī sasniedzis augstāko līmeni, pārsniedzot pērnā gada rekordu, informē Swedbank pārstāvji.

Rīgā standarta mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šajā periodā bija jānovirza vidēji 163 eiro mēnesī, salīdzinot ar 171 eiro pirms gada, kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā šī summa būtu 241 un 202 eiro.

Patlaban mājokļu pieejamība Rīgā vairs daudz neatpaliek no Tallinas, kur MPI uzlabojās lēnākā solī. Savukārt Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz pasliktinājās un pagaidām saglabājas sliktākā Baltijas valstu galvaspilsētu vidū.

2.ceturksnī MPI Rīgā uzlabojās līdz 159 no 149 pirmajā ceturksnī. Indeksa vērtība 159 nozīmē, ka standarta mājsaimniecības ienākumi bija par 59% augstāki, nekā tas ir nepieciešams, lai atļautos mājokļa kredītu un nenovirzītu tā apkalpošanai vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā ceturksnī laika posms, kas nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai, Rīgā samazinājās par vairāk nekā divām nedēļām un sasniedza 25 mēnešus, liecina jaunākā Swedbank Mājokļu pieejamības (MPI) indeksa dati.

Viļņā tas samazinājās par vairāk nekā nedēļu – līdz 34 mēnešiem, bet Tallinā pieauga par teju piecām nedēļām un sasniedza 26 mēnešus.

Rīgā standarta mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada 1.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 168 eiro jeb aptuveni 118 lati mēnesī, salīdzinot ar 120 latiem pirms gada, kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā tas būtu attiecīgi 228 un 198 eiro (jeb 160 un 139 latu).

Šī gada 1.ceturksnī Swedbank Mājokļu pieejamības (MPI) indekss Rīgā, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, samazinājās līdz 151. Mājokļu pieejamības pasliktināšanos Rīgā ietekmēja procentu likmju pieaugums un sezonāls darba samaksas kritums, skaidro bankas eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas veiktais Mājokļu pieejamības indeksa pētījums Baltijas valstīs apliecina, ka viens strādājošais par vidējiem ikmēneša ienākumiem Rīgā šā gada 1. ceturksnī varētu iegādāties aptuveni 43,5 m² lielu īpašumu. Starp trim Baltijas valstīm, Igaunijas iedzīvotāji galvaspilsētā Tallinā var iegādāties platības ziņā vislielākos dzīvokļus – 50,5 m², savukārt Viļņā Mājokļu pieejamības indeksa vērtība ir viszemākā – tikai 34,9 m².

Salīdzinot ar 2011. gada 1. ceturksni, mājokļu pieejamība ir palielinājusies Rīgā par 0,8 m² un Viļņā par 3,4 m², bet Tallinā – sarukusi par 3 m².

Gada laikā visās Baltijas valstīs pozitīva ietekme uz mājokļu pieejamību bijusi kredītu likmju kritumam – īpaši Lietuvā un Igaunijā. Savukārt atšķirīgu ietekmi uz pieejamību ir atstājuši tādi faktori kā strādājošo vidējās neto algas izmaiņas, kā arī sērijveida dzīvokļa cenas un patēriņa cenu palielināšanās. Ja Latvijā un Igaunijā gada laikā strādājošo reālie ienākumi (neto alga, kas koriģēta ar patēriņu cenu izmaiņām) ir palielinājušies, tad Lietuvā – tie ir samazinājušies. Savukārt tipveida dzīvokļu cenas Viļņā un Rīgā ir kritušās, bet Tallinā dzīvokļu vidējās cenas uzrādījušas pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Neskatoties uz labāku pieejamību, mājokļu tirgū Rīgā vēl valda relatīvs klusums

Žanete Hāka, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamības indekss 3. ceturksnī uzlabojies visu Baltijas valstu galvaspilsētās. Rīgā pieejamību veicināja straujāka algu izaugsme un kredīta procentu likmju samazinājums.

Par spīti pieejamības uzlabojumam mājokļu tirgū Rīgā vēl valda relatīvs klusums, teikts jaunākajā AS Swedbank Mājokļu pieejamības apskatā.

Šī gada 3. ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 177.2. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1.5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 133 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2017. gada 3. ceturksnī bija par 77.2% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Vidējā dzīvokļu darījumu cena par kvadrātmetru auga straujāk par neto algām (attiecīgi 8.3% un 6.3%), taču, pateicoties hipotekāro kredīta procentu likmju samazinājumam par 36 bāzes punktiem, gada laikā MPI uzlabojās par 4.7 punktiem. Lai gan pieejamība uzlabojās, dzīvokļu cenām augot straujāk par algām, pirmajai iemaksai bija jākrāj ilgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī visās trijās Baltijas valstīs uzlabojusies mājokļu pieejamība, liecina jaunākais SEB Mājokļu pieejamības indekss. Turklāt ienākumiem pieaugot straujāk nekā nekustamā īpašuma cenām, sarūk laiks, kas nepieciešams pirmās iemaksas sakrāšanai.

2015. gada trešajā ceturksnī SEB Mājokļu pieejamības indekss sērijveida mājokļiem Rīgā pieauga par 1,4 m² līdz 53,4 m². Pēc šī radītāja Latvijas galvaspilsēta apsteidz kaimiņvalstu galvaspilsētas - Viļņā trešajā ceturksnī indekss pieauga par 0,9 m² līdz 42,1 m², bet Tallinā par 0,5 m² līdz 42,6 m².

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis: «Latvijā un Lietuvā indeksa vērtības pieaugumu pozitīvi ietekmēja strādājošo ienākumu kāpums, kas apsteidza nekustamā īpašuma cenu pieaugumu, ka arī kredīta procenta likmju samazināšanās. Savukārt Igaunijā strādājošo vidējā darba samaksa gada 3.ceturksnī bija mazāka nekā iepriekšējā ceturksnī sezonālo faktoru dēļ, tomēr pozitīva ietekme uz mājokļu pieejamības indeksu bija nekustamā īpašuma cenu samazinājumam Tallinas “guļamrajonos” pēc straujā kāpuma iepriekšējos ceturkšņos.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu tirgū bez histērijas

Z. Zablovska, I. Drazdovska, 30.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr bankas pauž neapmierinātību ar nule pieņemtajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki būtiskas izmaiņas neprognozē

Bankas jau piesolījušas palielināt nepieciešamās pirmās iemaksas apmēru, kā arī kredīta sadārdzinājumu. Savukārt nekustamā īpašuma speciālisti iezīmē vairākus scenārijus, tostarp izskan pieļāvums, ka iedzīvotāji aktīvāk izmantos kredītus, būs drošāki. Citi atzīst, ka kādu brīdi darījumu skaits varētu sarukt un īpaši samazināsies mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm, ko valsts vēl nesen solīja atbalstīt. Kopīgs secinājums gan ir tas, ka darījumu skaits, kur izmantoti banku kredīti, jau patlaban ir niecīgs, lai tirgu būtiski ietekmētu.

Pretējas darbības

Nekustamo īpašumu attīstītāja NCC Housing valdes loceklis Mareks Kļaviņš DB skaidro, ka jau tagad Maksātnespējas likuma normas aizsargā hipotekārā kredīta ņēmēju finansiālu grūtību gadījumā. Līdz ar to rodas jautājums, vai nepieciešams sarežģīt situāciju un iekļaut likumā nolikto atslēgu principu, ja tas pēc būtības dublējas ar privātpersonas maksātnespējas pasludināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada trešajā ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā nedaudz pasliktinājās, liecina Swedbank Mājokļu pieejamības indeksa (MPI) pētījums.

MPI, ko aprēķina mājsaimniecībai, kuras ienākumi atbilst pusotrai vidējai neto algai attiecīgajā pilsētā un vēlas iegādāties vidēja izmēra (55 m2) dzīvokli –nedaudz samazinājās no 158,8 punktiem otrajā ceturksnī uz 158,4 punktiemtrešajā ceturksnī.

Šajā pašā periodā Viļņā MPI pakāpās no 128,9 līdz 130,6, un Tallinā samazinājās no 165,5 līdz 153,9. Tas nozīmē, ka 3. ceturksnī mājsaimniecību ienākumi no darba samaksas Rīgā bija par 58,4%, par 30,6% Viļņā un par 53,9% Tallinā augstāki nekā nepieciešams, lai atļautos dzīvokli un hipotekārā kredīta maksājumi nepārsniegtu 30% no neto ienākumiem.

Rīgā mājokļu pieejamību pasliktināja 1,3% liels dzīvokļu cenu pieaugums pret otro ceturksni. MPI uzlaboja 0,7% algu pieaugums un nedaudz zemākas procentu likmes, līdz ar to MPI pavājinājās vien nedaudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgā mājokļa aizdevuma pirmajai iemaksai jākrāj 24,4 mēnešus

Žanete Hāka, 12.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojas, liecina jaunākais Swedbank Mājokļu pieejamības apskats.

Mājokļu pieejamības indekss (MPI), ko aprēķina mājsaimniecībai, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai attiecīgajā pilsētā un vēlas iegādāties vidēja izmēra (55 m2) dzīvokli – pieauga no 159,3 pērnā gada 4.ceturksnī uz 163,8 šī gada 1.ceturksnī.

Šajā pašā periodā Viļņā MPI samazinājās no 128,9 līdz 128,2 punktiem, un Tallinā samazinājās no 153,4 līdz 143,3.

Tas nozīmē, ka 1.ceturksnī mājsaimniecību ienākumi Rīgā bija par 63,8%, par 28,2% Viļņā un par 43,3% Tallinā augstāki nekā nepieciešams, lai atļautos dzīvokli un hipotekārā kredīta maksājumi nepārsniegtu 30% no neto ienākumiem.

Rīgā mājokļu pieejamība uzlabojās, jo dzīvokļu cenas ceturkšņa laikā gandrīz nemainījās, bet algas pieauga par 2.5%. Rīga bija vienīgā Baltijas valstu galvaspilsēta, kur mājokļu pieejamība turpināja uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru