Jaunākais izdevums

SIA Latvijas Piens kaitēja optimisms par industriālajiem produktiem un krīze nozarē; piensaimnieku kooperatīvs Trikāta KS pienu spiests nodot Lietuvā un Polijā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums Latvijas Piens turpina ražošanu rūpnīcā Jelgavā, neskatoties uz sarežģījumiem attiecībās ar lielāko akciju turētāju Trikāta KS. Ilgstoši kavējot maksājumus par pienu, samilzis parāds vairāk nekā 3 milj. eiro apmērā.

Atdod lēti Polijā

Tā kā Trikāta KS noteiktajā termiņā nav iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, Valmieras rajona tiesa 23. jūlijā atjaunoja maksātnespējas procesa lietu. Par tālāko tiesa lems 6. augustā. Trikāta KS sola turpināt darbu un mēģināt atgūt naudu no Latvijas Piena, kā arī pārdot tai piederošās 54% kapitāla daļas, lai spētu norēķināties ar zemniekiem. Interesi par daļu iegādi izrādījis LPKS Latraps, taču Trikāta KS valdes priekšsēdētāju Uldi Krievāru neapmierina piedāvātā cena: «Turpinām sarunas ar visiem potenciālajiem pircējiem, kuru vidū ir interesenti arī no citām valstīm.»

«Mūsu zemnieki pašlaik ir ļoti norūpējušies, jo Trikāta KS biedri vairāku gadu garumā ir ieguldījuši līdzekļus Latvijas Piena rūpnīcā, atdevuši ne tikai sirdi un dvēseli, bet arī milzīgas piena naudas,» vērtē U. Krievārs. Piens ilgstoši uz rūpnīcu vests zem tirgus cenas, lai palīdzētu stabilizēt uzņēmuma finanses. Tāpat Krievijas krīze un piena krīze ietekmējusi zemniekus. Tomēr Trikāta KS turpina savākt pienu, ko tagad ved uz Lietuvu un Poliju un nodod par zemām cenām. «Citu iespēju nav, ja gribam, lai mums samaksā laikus, jo tirgi visur ir pārpildīti,» atzīmē U. Krievārs. Trikāta KS vadītājs piebilst, ka nozarei ir būtiski, lai Latvijas Piena rūpnīca spētu turpināt strādāt.

Visu rakstu Iegāza stratēģija ražot industriālos produktus lasiet 24. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Saražoto produkciju Latvijā nepārdod

Monta Glumane, 02.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ewart Woods Cēsīs rada dažādas koka detaļas - sadzīves un interjera priekšmetus, kurus īpaši iecienījuši ārvalstu pircēji.

Uzņēmums izveidots pirms trīs gadiem, bet sākotnēji tas nodarbojies ar vecu māju demontāžu un seno materiālu izmantošanu. «Bija ideja no vecajiem kokmateriāliem radīt mēbeles, bet arvien tas nav īstenojies. Sākām radīt citas lietas un bizness aizgāja tā, ka neatlika vairs laika pieķerties kam citam,» atceras uzņēmuma SIA Ewart Woods īpašnieks Maksims Jekimovs, kurš pēc profesijas ir ceļu būves inženieris. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā investēti pāris tūkstoši eiro no personīgajiem līdzekļiem.

Uzņēmums ražo dažādus koka dizaina elementus. Arī produktu mērķauditorija ir visdažādākā. Sākotnēji viena no plašākajām bija fotogrāfi, kuriem uzņēmums no aptuveni 200 veidu eksotiskajiem kokmateriāliem ražoja zibatmiņas, kā arī dažādu formu un krāsu kastītes. Šo gadu laikā koka zibatmiņas pārdotas jau vairāk nekā 10 000 eksemplāros. M.Jekimovs norāda, ka zibatmiņu ražošana bija tā, kas apturēja no lielu mēbeļu ražošanas. Šobrīd koka zibatmiņas ir izkonkurējuši uzņēmuma radītie dīvānu malas paliktņi. «Mēs ražojam ļoti daudz dažādus produktus un mēģinām tos tirgot. Pirms pāris mēnešiem sākām ražot arī tualetes papīra turētājus, kas ieguvuši popularitāti. Pirmajā tirgošanas dienā jau pārdevām aptuveni 10. Latvijā mēs neko nepārdodam. Tikai, ja ir individuāli pasūtījumi. Nereklamējam un nepārdodam. Latvijā parāda šādus produktus un pircēji pavaicā – kāpēc tik dārgi? Ārzemnieki neko neprasa,» skaidro M.Jekimovs. Uzņēmuma īpašnieks norāda, ka aptuveni 99% produkcijas tiek eksportēti, bet Latvijā izveidojusies sadarbība ar dāvanu firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Konkursā par naftas produktu drošības rezervju izveidi saņemti 9 piedāvājumi

Dienas Bizness, 13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas šā gada martā izsludinātajā atklātajā konkursā Drošības rezervju pakalpojuma sniegšana valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei saņemti 9 piedāvājumi no pretendentiem, kuri pārstāv Latvijas Republiku, Igaunijas Republiku, Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju, informē ministrijā.

Iepirkumu komisija uzsākusi pretendentu iesniegto piedāvājumu vērtēšanu. Konkursa uzvarētāji iegūs tiesības sniegt un nodrošināt naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu līdz 2017.gada 30.jūnijam, kas nozīmē, ka izsludinātas valsts mēroga enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniedzējs pārdos valstij nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

Iepirkuma ietvaros kopējais nepieciešamais naftas produktu drošības rezervju apjoms ir 345 638 tonnas.

Konkursā piedāvājumus iesniedza MERCURIA ENERGY TRADING SA, VITOL SA, AS Ventbunkers, SIA Circle K Latvia, SIA RDZ Energy, Hartree Partners (UK) Limited, SANDERS TRADING INC. EESTI FILIAAL, SIA Euro Energo Company, SIA Baltimar VT.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa ideju noskata Anglijā

Dienas Bizness, 29.09.2015

Uzņēmuma īpašniece Aiga Dreimane personīgi nogādās pārtikas kasti līdz katra klienta namdurvīm.

Foto: Ginta Grincēviča

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divi čakli Kurmenes jaunieši — Aiga Dreimane un Aivis Siliņš — izstrādājuši biznesa ideju, kas cilvēkiem ļauj ietaupīt laiku un naudu. Uzņēmums Gatavo pats piedāvā produktu piegādi mājās kopā ar gardas maltītes recepti, otrdien vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Fragments no intervijas

Kā radās uzņēmuma Gatavo pats ideja?

Mūsu uzņēmuma idejas pamats radies Zviedrijā 2007. gadā. Kāda kompānija sāka ēdiena piegādi mājās, un zviedru paraugam sekoja vairākas citas valstis. Kad ar Aivi dzīvojām Anglijā, Londonā, izmantojām līdzīgu servisu. Kompānija Hello fresh ir labi zināma arī Vācijā, Francijā un Nīderlandē. Šis pakalpojums pieejams plašā teritorijā, tomēr domāju, ka Latvijas virzienā tik liels uzņēmums neraugās. Anglijā šis pakalpojums mums ļoti patika, tādēļ atgriežoties nolēmām ko līdzīgu ieviest pie mums. Izmantojot pārtikas piegādi mājās, sapratām, ka ietaupām ne tikai laiku, bet arī naudu. Šādi iepērkoties, cilvēks izvairās no kārdinājuma, kas pircējus sagaida veikalā, un nerodas lieki tēriņi. Patērētājs nespēj atturēties pirkt akcijas preces, piemēram, četras rīsu pakas par vienas cenu. Pirkšanas brīdī tas šķiet ekonomiski izdevīgi, tomēr, atgriežoties mājās, viņš saprot, ka nu būs «jāsēž» uz rīsu diētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Himalayan International" mēnesī saražo trīs tonnas suņu graužamsiera, no kā lielāko daļu eksportē.

Graužamsiers tiek ražots no biezpiena, ko apstrādā un trīs mēnešus kaltē, kā rezultātā rodas ļoti ciets produkts. "Tas ir gan kolosāls proteīna avots, gan palīdz uzlabot zobu kvalitāti – ir tāda sajūta it kā ka sunim mute būtu mazgāta ar zobu birsti," teic Aija Parlagreko, SIA "Himalayan International" līdzīpašniece.

Uzņēmums ražo arī barības piedevu, ko kā pulveri uzkaisīt suņu ēdienam, piemēram, kucēniem, barojošām mammām vai ļoti izvēlīgiem astaiņiem, kā arī uzpūsto graužamsieru jeb popkornu suņiem. A. Parlagreko teic, ka ieplānoti arī citi produkti.

Vienīgo izejvielu – biezpienu – uzņēmums iepērk no kaimiņos esošā uzņēmuma "Preiļu siers". "Mums ir izveidojusies fantastiska sadarbība. Esam izmēģinājuši arī citu uzņēmumu biezpienu, bet tieši tāds, kāds mums patīk, sanāk tikai no šī," saka A. Parlagreko. Lai saražotu tonnu graužamsiera, uzņēmums apstrādā apmēram trīsreiz vairāk biezpiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prasa pārbaudīt ne vien pārtikas produktus, bet arī rūpniecības preces

Pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera paziņojuma, ka viena zīmola produktiem jābūt vienādai kvalitātei visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, arī Latvijā uzsāktas diskusijas un darbības, kā novērst produktu atšķirības. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzdevis Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) izanalizēt vairāku Latvijā tirgoto ārvalstīs ražoto pārtikas produktu sastāvu un noteikt, vai šie produkti ir identiski analoģiskiem (viena zīmola identiskā iepakojumā) citās ES valstīs tirgotajiem, vai arī tie sastāva ziņā atšķiras. Ja atklāsies, ka produkti nav analoģiski, ministrs sola rosināt izmaiņas ES likumdošanā, kas aizliegtu pārtikas ražošanas uzņēmumiem ražot viena zīmola pārtikas produktus ar atšķirīgu sastāvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kļūda maksā reputāciju

Monta Glumane, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku tūkstošu eiro lieli zaudējumi, sagrauta reputācija, potenciāli zaudēti klienti – tādas ir sekas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārbaudei uzņēmumā SIA Lat Eko Food, kuras laikā tika konstatēts palielināts patulīna daudzums atsevišķos uzņēmuma ražotajos produktos.

Jūnija sākumā PVD aicināja nelietot uzturā vairākus SIA Lat Eko Food ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski tika konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedza maksimāli pieļaujamo līmeni. PVD uzņēmumam uzdeva piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības.

Kāds ir kļūdījies

Ierastas PVD pārbaudes uzņēmumā notiek regulāri, aptuveni katru otro mēnesi. Tāda notika arī marta beigās, kuras laikā tika noņemti kārtējie gatavās produkcijas paraugi. Rezultātus par pārsniegtu patulīna daudzumu uzņēmums uzzināja krietni vēlāk. «Pagāja labs laiks, līdz pirmo reizi no PVD saņēmām šos rezultātus. Konkrētā PVD pārbaude ar paraugu atlasi tika veikta marta beigās, bet rezultātu, kurš parādīja pārsniegtu pieļaujamo patulīna līmeni zīdaiņu pārtikā, saņēmām tikai maija beigās,» stāsta SIA Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone. Viņa apstiprina, ka dažādas pārbaudes uzņēmumā nav nekas ārkārtējs, jo bērnu pārtikas ražošana ir vissensitīvākā kategorija. Tāpēc kvalitātes vadība ir primārais jautājums uzņēmumā, kam tiek pievērsta liela uzmanība. «Šoreiz sanācis ir tā, ka šajā milzīgajā apjomā – pārbaudes, kontroles, analīzes – kāds ir kļūdījies,» secina E. Martinsone. SIA Lat Eko Food dažādi auditi tiek veikti bieži, dažreiz pat divas reizes mēnesī – tās ir lielās piegāžu ķēdes, piemēram, skandināvu veikalu ķēde Coop, kas pirms sadarbības uzsākšanas un arī sadarbības laikā uzņēmumā veic kvalitātes auditus un vērtē, vai tas būs uzticams sadarbības partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: Kā top? Bērnu iecienītās ziepes ar mantiņu

Monta Glumane, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA «Art Soapworks» ražotnē, kurā tiek ražotas ziepes ar mantiņu.

Uzņēmums SIA «Art Soapworks» dibināts 2009. gadā. «Uzņēmuma dibinātāji ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Liepājas biznesa inkubatora palīdzību uzrakstīja projektu, ieguva līdzfinansējumu un savu uzsāka biznesu,» par uzņēmuma pirmsākumiem stāsta SIA «Art Soapworks» ziepju ražotnes Liepājā ražošanas vadītāja Dina Žvagiņa.

Sākotnēji ziepes tika ražotas kuba formā, trīs dažādos izmēros, bet tās neguva pircēju atsaucību, tāpēc tika nolemts ražot ziepes, kas ir taisnstūra formā. Šobrīd ziepes tiek ražotas arī daudzās citās formās, krāsās un ar dažādām smaržām. Ziepju smarža visbiežāk tiek izvēlēta tāda, lai radītu asociācijas.

Viens ziepju veids dienā tiek saražots 80 līdz 100 eksemplāros, taču apjoms atkarīgs no ziepju formas sarežģītības pakāpes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Kartupeļu ciete uzņēmumā Aloja-Starkelsen

Žanete Hāka, 02.10.2015

Sākotnēji zemnieki uzņēmumam atved pilnībā neapstrādātus un nešķirotus kartupeļus. Tādēļ arī cietes kartupelis ir lētākais no kartupeļu veidiem, jo tos uzreiz, kā novāc, ved nodot.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties, kā top bioloģiskā kartupeļu ciete uzņēmumā Aloja-Starkelsen!

Uzņēmums Aloja-Starkelsen cieti ražo jau kopš 1980.gadu sākuma, kad tas vēl bija Latvijas Balzama filiāle un ražoja jēlspirtu, stāsta uzņēmuma direktors Jānis Garančs. Tomēr uzņēmums Alojā darbojas vēl senāk - jau kopš 1937. gada, kad, sanākot kopā četriem zemniekiem, viņi nolēma dibināt uzņēmumu un sākotnēji vecā stallī tas sāka strādāt kā spirta dedzinātava. Sākotnēji ražošanā tika izmantoti kartupeļi, bet pēc kara - dažādas izejvielas, pamatā graudus. 70.gadu beigās sāka būvēt cietes rūpnīcu, un ar pilnu jaudu tā sāka darboties 80.gadu sākumā. Pēc tam Gorbačova sausā likuma dēļ spirta dedzinātavu likvidēja, un palika tikai cietes ražotne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkla «Maxima Latvija» darbību pārvaldošais uzņēmums «Maxima Grupe», kam pieder mazumtirdzniecības tīkli Baltijas valstīs, Polijā un Bulgārijā, ir apstiprinājis darbības stratēģiju līdz 2025.gadam, iezīmējot grupas ilgtermiņa vīziju, mērķus un prioritātes.

Svarīgākās pārmaiņas stratēģijā ir vērstas uz klientu pieredzes uzlabošanu un darba vides pilnveidošanu uzņēmuma darbiniekiem. Stratēģija paredz septiņu gadu laikā investēt 600 miljonus eiro veikalu tīkla modernizēšanā un paplašināšanā.

«Vairāk nekā divdesmit darbības gadu laikā »Maxima« no viena veikala ir izaugusi par mazumtirdzniecības līderi Baltijā. Mēs apzināmies, ka pāreja no spēcīga reģionālā spēlētāja uz starptautisku uzņēmumu rada nepieciešamību mainīties,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Dalius Misiūnas.

«Maxima Grupe» stratēģiskais mērķis ir būt klientu novērtētai izvēlei katru dienu. Šo pievienoto vērtību klientiem sniegs iepirkšanās pieredzes un ērtību pilnveidošana veikalos, integrēti digitālie risinājumi, plašs produktu sortiments, kā arī izdevīga cenas un kvalitātes attiecība. To grupas uzņēmumi nodrošinās, efektivizējot darbību, samazinot izmaksas, un līdz ar to arī produktu cenas pircējiem. Stratēģija paredz, ka efektīvi biznesa vadības risinājumi ļaus ietaupīt 500 miljonus eiro 7 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas stratēģijā Covid-19 seku pārvarēšanai - pieci rīcības virzieni

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota zīmola stratēģijā turpmāk neaizrausies ar produktu «apakšpersonību» radīšanu, saka Coca-Cola ģenerāldirektore Polijā un Baltijā Anna Jakubovska.

Fragments no intervijas:

Cik svarīga loma jūsu kompānijas produktu portfelī aizvien ir jūsu ikoniskajam flagmanim?

Ir tieši tā, kā jūs sakāt – tas ir flagmanis. Šim zīmolam ir svarīga loma ne vien tāpēc, ka tas ir kompānijas nosaukums, bet arī tāpēc, ka tas ir galvenais zīmols ienākumu u.c. rādītāju ziņā. Protams, mūsu stratēģija vispārīgi ir iegūt tirgus bezalkoholisko dzērienu segmentu. Tāpēc mēs ar lielu sava portfeļa daļu konkurējam dzirkstošo dzērienu tirgū, kā arī ar ūdeni un sulām. Mērķis ir līderība bezalkoholisko dzērienu lietošanai gatavo dzērienu tirgū. Baltijas valstīs līdz šim esam bijuši veiksmīgi un tiešām esam līderi, un lielā mērā sava flagmaņa Coca-Cola dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vispirms produkts, tad tā stāsts

Anda Asere, 21.05.2019

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos.

Foto: Vlad Albu

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajiem uzņēmumiem ir nozīmīga loma, jo tie palīdz gūt ienākumus cilvēkiem, kuri iepriekš bijuši valsts aprūpē, piemēram, saņemot bezdarbnieku pabalstu, tā uzskata Rumānijas sociālā uzņēmuma MBQ līdzdibinātājs Andrei M. Džordžesku (Andrei M. Georgescu).

Uzņēmums piedāvā romu mākslinieku darbus, un tam ir izdevies savu produkciju nogādāt IKEA plauktos. Romu minoritātei Rumānijā ir daudz problēmu, un lielākā no tām ir diskriminācija, jo īpaši institucionāla diskriminācija. Ar savu darbību MBQ cenšas pret to cīnīties. Vairāk par sociālā uzņēmuma izaicinājumiem viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Ar ko nodarbojas MBQ?

MBQ sākās no romu antropologa un aktīvista Čipriana Nekula (Ciprian Necula) atklāsmes, ka viņa vectēvs bija kalējs un viņš vienmēr sevi uzskatījis par cilvēku, kurš nāk no romu kalēju ģimenes. Taču, kad viņa vectēvs nomira, viņš saprata, ka nav nekā, kas viņu vieno ar šo tradīciju, jo ne viņš pats, ne viņa tēvs nav kalējs. Arvien ir ļoti izplatīts, ka lielākā daļa romu Rumānijā lielā mērā saista sevi ar amatnieku grupu, no kuras tie nāk. Saprotot, ka amatprasmes iznīkst un līdz ar to pazūd arī liela daļa no identitātes, viņš sāka domāt, ko varētu darīt, lai mainītu šo situāciju. 2010. un 2011. gadā tika veikts plaša mēroga pētījums par tradicionālo romu mākslu. Tas parādīja, ka lielākā problēma ir tirgus nepieejamība. Pētnieki prasīja jaunākajiem amatnieku ģimenes dalībniekiem, vai viņi ir ieinteresēti mācīties vecāku prasmes, un viņi galvenokārt atbildēja noliedzoši, jo saistībā ar problēmām piekļūt tirgum viņi nevarētu no tā izdzīvot. Tā 2011. gadā tika radīts zīmols Mesteshukar ButiQ ar mērķi romu mākslu piedāvāt tiešsaistes platformā, izveidojot tādu kā tirdziņu, kur cilvēki var pasūtīt produktus, un piedaloties dažādās izstādēs. Diemžēl pēc diviem gadiem šī pieeja «nomira», jo atbilde no tirgus nebija tik laba, kā cerēts. Cilvēki nebija un arvien nav ieinteresēti pirkt tradicionālos produktus, jo tie neiederas modernajā dzīvesveidā. Es tolaik strādāju pie viņiem, organizēju pasākumus, un viņi man piedāvāja pārņemt šo ideju. Es iesaistījos idejas pārdzimšanas brīdī 2013. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vācijas ekonomikas sarukums satrauc Eiropu

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības ekonomiskajā dienaskārtībā visi skati ar satraukumu vērsti uz bloka ekonomisko dzinēju – Vāciju, kur vērojama izaugsmes palēnināšanās.

Saskaņā ar statistikas datiem, Vācijas IKP gada 2. ceturksnī saruka par 0,1%. Arī pirmā ceturkšņa rādītāji bija neiepriecinoši – pieaugums vien par 0,4%. Turklāt analītiķi prognozē, ka arī gada otrajā pusē situācija neuzlabosies. Tajā pašā laikā, kā uzsver ekonomisti, arī panikai īsti nav pamata. Vācijā vēl joprojām ir ļoti zems bezdarbs, un tās budžets ir ar pārpalikumu vairāk nekā 58 miljardu eiro apmērā. Vācijas ekonomikas palēninājumu nosaka trīs galvenie faktori: ASV un Ķīnas, kas ir lielākie Vācijas eksporta tirgi, tirdzniecības karš, ar to saistītais autonozares, kas ir Vācijas lielākā eksportētāja, panīkums, kā arī neskaidrības ap Brexit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Haoss Rīgas ielās

Egons Mudulis, Elīna Pankovska, 15.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iegāza remontdarbu plānošana un kontrole; darbu izpildītāji norāda, ka aizkavēšanās notikusi no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ

Gan kājāmgājēju, gan autobraucēju neapmierinātību jau vairākus mēnešus raisa Rīgas ielu remontu radītie satiksmes sarežģījumi un reizēm pat cilvēku dzīvībai bīstamie apstākļi. Iedzīvotāji sociālajos medijos ik dienas ironizē par Rīgas domes nespēju pieskatīt darbu organizāciju un kvalitāti. Dome vaino darbu veicējus, bet tie norāda, ka radušies dažādi šķēršļi, kāpēc darbi iekavējušies, kā arī atzīmē, ka darba grafiks ir saspringts un termiņi noteikti teju neiespējami. Līdz ar to iesaistītajām pusēm ir arī atšķirīgs viedoklis par to, vai vainojams ir regulējuma trūkums vai tā ieviešana dzīvē.

FOTO: Parīzē velosipēdu joslas vaino sastrēgumos

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Konkursa komisijai jāuzņemas atbildība

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc neveiksmīgā mēģinājuma VID ģenerāldirektora amatā apstiprināt Māri Skujiņu tiks sludināts jauns atklāts konkurss. Tas mudina domāt par konkursa komisijas, kuras vadībā ir Valsts kancelejas direktors, kapacitāti. Jāteic, ka iepriekšējais konkurss nodemonstrēja komisijas totālu impotenci.

Turklāt nebija jau jāuzlauž seifi, vajadzēja vien ielūkoties Lursoft. Vai komisijai tas prātā neienācā? Izbrīna komisijas vadītāja Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska teiktais, ka viņa rīcībā nebija žurnālistu sniegtās informācijas. Jājautā – kāpēc? Tā nekādā gadījumā nav klasificēta, bet publiski pieejama. Vai tas nozīmē, ka konkursa komisija neprot pārbaudīt pretendentus un tai nav nepieciešamo iemaņu? Jo ļaunāk. Tādā gadījumā tas ir testimonium paupertatis konkursa komisijai.

Jāteic, ka komisija arī iegāza M. Skujiņu, jo viņš zināmā mērā paļāvās, ka, ja jau viņu izvirza, tad viss ir kārtībā. Daudz tiek runāts par to, ka profesionāļi nevēlas piedalīties šādos konkursos, jo tas nozīmē, ka viņi tiks atdoti sabiedrības saplosīšanai. Normālā situācijā šo «saplosīšanu» izdarītu komisija un šaubīgs kandidāts nemaz sabiedrības vērtējumam netiktu piedāvāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Normalizēt banku sektoru aizvien ir iespējams

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 04.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija ir paradoksāla – lai paveiktu steidzami nepieciešamu reformu, labāk būtu nesteigties

Pastāv iespēja vēl Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā pieņemt vispārējo pieeju jautājumā par Eiropas banku strukturālajām reformām ‒ tām pašām, kuru izskatīšana nesen izgāzās Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejā (ECON). EP ir paradums savu viedokli par topošo likumdošanu paust pirms Padomes vispārējās pieejas formulēšanas attiecīgajos jautājumos, tomēr šis ir gadījums, kad steigties nevajag.

ECON caurkritušās ES regulas projekta nosaukums ir «Par strukturālajiem pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību», un tas raksturo arī iemeslu, kāpēc steigties nevajag. Proti, tāpēc, ka jautājums būtībā ir ļoti steidzams, tomēr vēl jo vairāk – izšķirīgi svarīgs, tāpēc sasteigšana nāks tikai par sliktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No neveiksmīgas pieredzes līdz sekmīgam biznesam

Laura Mazbērziņa, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izstrādā elektroskūteri tieši koplietošanai

Anda Asere, 26.06.2019

Unicorn Scooters īpašnieki Igns Survila (Ignas Survila), Jevgenijs Piurko (Jevgenijus Piurko), Dans Kristanavičs (Danas Kristanavičius)

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā elektroskūteru kopbraukšanas platformu straujo attīstību, Lietuvas uzņēmums Unicorn Scooters (UAB Lizdas) izstrādā elektroskūteri, kas būtu domāts tieši koplietošanai.

«Šobrīd pasaule saskaras ar problēmu, ka elektroskūteru kopbraukšanas platformu operatori izmanto ierīces, kas izstrādātas personīgai lietošanai, nevis, lai dalītos un lietotu kopīgi. Koplietoto ierīču dzīvescikls ir īss. Jaunākie pētījumi rāda, ka ierīces kalpo vien 28 dienas un pēc tam vienkārši tiek izmestas,» apgalvo Igns Survila (Ignas Survila), Unicorn Scooters līdzdibinātājs. Uzņēmuma izpilddirektors Dans Kristanavičs (Danas Kristanavičius) piebilst, ka tie ir tik lēti, ka neviens nevēlas tos labot un vienkārši nopērk jaunus. Tas rada ekoloģijas un ilgtspējas problēmas, kā arī ietekmē biznesa rentabilitāti. Ja katru mēnesi vajag pirkt jaunus elektroskūterus, tas nevar būt rentabli. Tāpēc komanda sāka izstrādāt īpaši koplietošanai domātu transportlīdzekli. Tos plānots pārdot tikai uzņēmumiem, un tos nebūs iespējams nopirkt personīgai izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Bumbiermuižas saimnieki plāno atvērt veikalu

Monta Glumane, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Kurš ierīko veikalu ārpus civilizācijas robežām - gandrīz nekurienē? Citā laika joslā! Kārtējais izaicinājums," pauž Bumbiermuižas saimnieki Ilze un Kristaps Čabļi, kuri plāno atvērt veikalu klusā nostūrī, netālu no Ērgļiem.

Doma par savu ražotni un veikalu viņiem radusies jau sen, bet līdz īstenošanai likās tāls ceļš ejams, jo daudz jāpaveic, lai ko tādu iesāktu. Savus produktus viņi ražo jau ilgus gadus. Tie ir visdažādākie - sākot ar dēlīšiem, lādītēm, krēsliem, galdiem un dažnedažādām dizaina lietām no koka un metāla, un beidzot ar filcētiem cimdiem, šūtiem flīsa apģērbiem, kūpināti vītinātām desām, mājas vīnu utt. Tie vienmēr ir bijuši abu radošie hobija līmeņa darbi, ko labprāt kāds arī ir gribējis nopirkt.

Pirms vairāk nekā pusgada Ilze un Kristaps uzsāka ražot augu hidrolātus - sākotnēji savām vajadzībām un tad jau tirgus izpētei. Viņuprāt, sabiedrība vēl nav pietiekami labi informēta par hidrolātu plašajām lietošanas iespējām, to dziedniecisko ietekmi uz cilvēka ķermeni gan fiziskā, gan psihoemocionālā līmenī. Tāpēc pie hidrolātu testēšanas, smaržošanas ir jāvelta īpaša uzmanība stāstam, kas vispār ir hidrolāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā veiksmīgā darba pieredze tipogrāfijā Sergejam un Annai Maksimoviem ļāvusi izpētīt kartona īpašības un radīt no tā konstruktorus.

Anna ar vīru tipogrāfijas nozarē darbojas jau 15 gadus, kopā viņi savulaik izveidoja tipogrāfijas uzņēmumu, bet 2018. gada janvārī dibināta SIA Smubic, kuras galvenais produkts ir 3D kartona konstruktori krāsošanai, kas tiek ražoti no ekoloģiski tīra kartona. Uzņēmējdarbības uzsākšanā investēti 6000 eiro. Izvēlēts ražot tieši šādus produktus, lai gan bērni, gan viņu vecāki varētu tos veidot un krāsot. Produkta ideja: saliec–krāso–spēlējies. Konstruktora pamatā ir patentēts un inovatīvs savienojums, kas ļauj to salikt viegli, ātri un bez līmes un šķērēm. Ražošanā tiek izmantots izturīgs kartons, nevis gofrēts. Kartona konstruktoriem ir dažādi veidi: mājiņas–kastītes, mājiņas–lādītes, dzīvnieki, mašīnas, mēbeles, lādītes, kubi, konstrukcijas un arhitektūras elementi. Konstruktorus var izmantot atsevišķi vai veidot kompozīciju. Produkts ir daudzfunkcionāls –saliktu un krāsotu konstruktoru var izmantot kā mājiņu, kā kastīti mazām lietām, kā dāvanu kastīti vai kā mājas dekoru. Ir daudzveidīgas iespējas kartona konstruktorus krāsot, modificēt, mainīt un dekorēt. Visos produktos tiek izmantots inovatīvais savienojumu princips.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Keefa par 114,2 tūkstošiem eiro iegādāsies iekārtas diētisko produktu un biezeņu ražošanai

Žanete Hāka, 04.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies SIA Keefa izsludinātais iepirkums par iekārtu iegādi un uzstādīšanu diētisko pārtikas produktu un augļu, dārzeņu biezeņu ražošanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānija iegādāsies dārzeņu mazgātāju/mizotāju, smalcinātāju, vakuuma vārīšanas katlu, homogenizatoru, bag-in-box pildītāju un citas iekārtas.

Iepirkumā saņemti divu pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju atzīts SIA Saint-Tech. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 114,2 tūkstoši eiro.

Iepirkumu SIA Keefa veic ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzību.

Laikraksts Bauskas dzīve šā gada aprīlī rakstīja, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstīta projekta gaitā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieces izstrādājušas jaunus diētiskos produktus, ko plānots ražot Stelpē.

Jaunie diētiskās pārtikas produkti no dabiskām izejvielām paredzēti cilvēkiem ar veselības traucējumiem, portālu informē LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente, inženierzinātņu doktore baušķeniece Solvita Kampuse. Viņa kopā ar kolēģēm – zinātņu doktorēm mežotnieci Ilzi Grāmatiņu, Zandu Krūmu un Īrisu Mūrnieci – jaunos produktus izstrādājušas ERAF uzņēmējdarbības un inovāciju programmā, kuras mērķis ir atbalstīt mazo un vidējo komersantu attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šolks: Vācijas investora ienākšana Latvijas Piens dalībnieku sastāvā stabilizēs uzņēmumu

LETA, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācu pārtikas vairumtirgotāja Eximo Agro-Marketing AG investīcijas piena pārstrādes uzņēmumā SIA Latvijas Piens būtu vēlamas, jo pavērs uzņēmumam plašākas attīstības iespējas un stabilizēs tā sarežģīto situāciju, norāda Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Jānis Šolks.

«Mēs noteikti to atbalstām, jo šādas investīcijas veicinās Latvijas Piena konkurētspēju un palīdzēs tikt galā ar vairākām problēmām gan saistībā ar finansiālo situāciju, gan ar tirgu meklējumiem. Tas nesīs labumu visai piensaimniecības nozarei,» sacīja Šolks.

Viņš norādīja, ka patlaban notiek nozares pārrunas ar esošajiem uzņēmuma īpašniekiem un dalībniekiem par veidu, kā Vācijas uzņēmums varētu ienākt uzņēmumā ar savām investīcijām.

«Tas ir ļoti vēlams solis, kas ļaus rūpnīcai beidzot izvērsties, ņemot vērā Vācijas kompānijas darbības mērogus un koncentrēšanos uz industriālajiem produktiem, kas ir arī Latvijas Piena pamatprodukcija,» atzina Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskā taps jauna SIA «Baltic Extra» ražotne, kurā gatavos bezglutēna produktus celiakijas pacientiem, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Jauno ražotni Īslīces ielā paredzēts sākt celt šā gada aprīlī un pabeigt – oktobrī, informējis uzņēmuma valdes loceklis Rolands Vinogradovs.

Cilvēki ar celiakiju nevar ēst parastos labības produktus, jo nepanes graudu sastāvdaļu glutēnu. Jaunajā rūpnīcā paredzēts ražot bezglutēna miltu maisījumus, kā arī no tiem pagatavotus cepumus, maizi un citus produktus. Tie būs miltu maisījumi pankūku vai maizes cepšanai mājās, kā arī bezglutēna produkti dārzeņu, zivju un konservu ražotājiem, kas citiem ražotājiem ļautu paplašināt savu produkcijas klāstu, stāstījis R. Vinogradovs.

Jaunajā rūpnīcā Latvijā audzētā labība – mieži, kvieši, rudzi – netiks pārstrādāti, jo tajos glutēna līmenis ir augsts, bet izejvielām jābūt bez glutēna. Uzņēmums pārstrādei pirks griķus, prosu, turku zirņus, rīsu, kukurūzu.

Komentāri

Pievienot komentāru